Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Malduguns]

-Pārvērš stiklā...-Leanna nomurmināja.-Tu gribi, lai es viņus visus sazvetēju vai kā?-meitene nokliedzās, bet tad atmeta ar roku un pēc mirkļa jau bija gatava rīkoties.

[Big Bad Wolf]

Džerards ar Melāniju iegāja kafejnīcā, un tika nosēdināti pie četrvietīga koka galdiņa. Pienāca viesmīlis un pasniedza ēdienkarti.
- Leannas rumpis, notriekta aita? 2001. gads?
Kad puisis bija gatavs viesmīlim pateikt kaut ko rupju, vīrietis uzsita knipi, viss apkārt izplūda.

***

Kad attēls beidzot palika skaidrs, tad Džerards attapās kaut kur kosmosā, viņš lidoja bezsvara stāvoklī. Apkārt bija miljoniem zvaigžņu. Puisis bija pārāk uztraukts, lai starp planētām mēģinātu sazīmēt Zemi.
- Tas ir Marss? Puisis nodomāja skatīdamies uz kādu nielielu, sarkanīgu planētu.
Džerardam blakus atradās Saturns, viņš to secināja pēc gredzeniem.
- Kādēļ tās planētas riņķo viena ap otru?

OOC: Atvainojos par savu klusēšanu.

Šo rakstu rediģēja Mr. Green.: 20.06.2008 19:19

[Džezā tikai Meit...]

- Nē, tev smagi.. - Nomurmināja Melānija, kad Īrisa viņu pacēla savās rokās un sāka kaut kur nest. Viņa ieklausījās sievietes vārdos un centās paklausīt, aizverot acis. Sāpes bija jūtamas, bet viņas klātbūtne tās kaut kā mazināja. Viss kļuva neskaidrāks un Mela pamazām atslēdzās..

[Lianjuks]

Storyteller - Semijs - Kalevale

Gaitenī kļuva nepanesami auksts. Tad gaitenī parādijās kāda vīrieša stāvs. Nebija redzama seja. Viņš mirkli lūkojās uz savādo kompāniju sev priekšā līdz izdevesa.
- Leanna? - tā bija Anrī balss.


Džea

Gairtenī kļuva nepanesami auksts.
Īrisa ierunājās.
- Kā tu nokļuvi uz salas?


Džezā tikai Meitenes + Mr. Green.

Melānija atjēdzās starp kaut kur kosmosā zvaigznēm. Viņa atradās bezsvara stāvoklī un lidoja. Nebija vajadzības pēc gaisa. Viņa nebija ievainota, bet nedaudz caurspīdīga.
Netālu bija Džerards. Viņš gan nebija caurspīdīgs, viņš bija blīvs.
Pirms brīža viņš redzēja izgaistam planētas un paliekam tikai zveigznes.


Elony - Aiva - Mesmers

Erisa palūkojās uz Rijoko nedaudz pārsteigta.
- Par ko tu uztraucies? Deivids nav vajadzīgs, Raiens saticis savu mīļoto. Melānija mirst. Viss ir kārtībā. Neviens no viņiem mums nav vajadzīgs. Man nevienu nevajag. Jūs man ar nevajag. - debesis apmācās. Erisas vaibstos pazibēja kaut kas no vājprāta.

[Big Bad Wolf]

Visas planētas izgaisa. Tagad Džerards varēja saskatīt tikai zvaigznes. Miljardiem zvaigžņu. Līdz ar planētu izgaišanu, netālu no puiša atjēdzās Melānija.
- Melānij, MELĀNIJ!
Džerards kaut kā aizkļuva līdz meitenei, bet kaut kas tomēr nebija kārtībā. Viņa bija... caurspīdīga.
- Kas notiek?

[Malduguns]

Leanna nodrebinājās no aukstuma un saņēma vāli, kuru viņai bija piešķīrusi Gvena. Viņa to domīgi palūkojās uz to un sarauca degunu.
Kāda balss lika viņai sarauties. Skatiens pievērsās nācējam.
Balss bija nepatīkami pazīstama. Nepatīkami, jo bija nepiemērtoa šai situācijai.
-Anrī?-viņa izstomīja.

[Semijs]

-Ideāli! Esmu tagad kaut kādā bārbijas tu-tu.-
Raiens neapmierināti nomurmināja uz savu apģērbu un, kad daž labs sāka smieties, puisis sarkastiski pasmīnēja.
-Smejaties, smejaties vien..-
Īsti nesanāca pabeigt teikumu, kad viss palika vēss un pie visiem bija pievienojies kāds stāvs, kas uzrunāja Leannu.
-Jūs esat pazīstami?-

[Malduguns]

Leanna kādu brīdi vienkārši blenza uz Anrī. Raiens kārtējo reizi taisīja kņadu un meitene īgni palūkojās uz puisi un neveikli pasmaidīja.
-Jā, Raien, iepazīsties, tas ir Anrī, mans topošais vīrs,-viņa sacīja un vēlreiz nervozi pasmaidīja.

[Džea]

Brīdī kad palika auksts Gvena nodrebinājās taču turpināja iet.
Lidoju uz Austrāliju.Lidmašīnas avārija.
Sieviete atbildēja,taču neptateica iemeslu kādēļ lidoja.Viņa pie sevis iesmējās atceroties ka tētis ar grūtībām dabūja biļeti uz šo kontinentu,lai tikai meita atgūtos no depresijas
Uz kurieni mes ejam?

[Džezā tikai Meit...]

Kas pie..? Melānija nodomāja, kad pēkšņi atjēdzās visumā starp zvaigznēm. Tās likās tik tuvu, ka viņa vēlējās kādai pieskarties, saņemt to savās rokās. Viņa spēra soli uz to pusi un atklāja, ka lido. Skaļa nopūta pārvēlās pāri viņas lūpām un viņa palūkojās apkārt un uz sevi. Ievainojums bija izgaisis un viņai vairs nesāpēja. Bet kādēļ viņa bija caurspīdīga? Pēkšņi atskanēja pazīstama balss un pie viņas kaut kā atkļuva Džerards.
- Džerard! - Viņa priecīgi iesaucās un apskāva viņu. Tik labi, ka tuvumā bija kāds kaut cik pazīstams cilvēks un tev nedraudēja nāve.
- Kas notiek? Mēs.. mēs esam visumā? Kur pie velna tu pazudi, kad bijām kafejnīcā? - Viņa kā vienmēr sāka uzdot neskaitāmus jautājumus. Pēkšņi attapusies, viņa atlaida puisi un pakāpās soli atpakaļ, nedaudz mulsi ieskatoties viņam acīs.

[Big Bad Wolf]

- Melānij, kas notiek?- Džerards nedroši lūkojās uz meitenes caurspīdīgo stāvu. Viņa bija caurspīdīga, un līdzīga... spokam.
- Kādēļ tu esi... - puisis ieturēja nelielu pauzi, - TĀDA? -
Viņš centās uzsvērt teikuma pēdējo vārdu. Melānijas stāvs spocīgi lidinājās netālu no Džerarda.
- Es neatceros. Kad viesmīlis nolasīja ēdienkarti, tad es pēkšņi pazudu. Neko neatceros, bet pirms kāda brīža es attapos šeit. Bet... kur pie velna pazuda tās visas planētas? -
Pirms kāda laiciņa netālu no Džerarda atradās Mēness un Saturns, bet vēl viņam izdevās sazīmēt Marsu un Venēru. Kur šīs visas planētas pagaisa?
- Mēs laikam esam visumā, bet kā gan tiksim prom? - Ar tukšu skatienu lūkodamies Melānijā, puisis noteica.

OOC: Atpakaļ būšu 24.06. vakarpusē.

[Džezā tikai Meit...]

Melānija apjukusi palūkojās uz sevi un tad noteica.
- Es.. es nezinu kādēļ esmu tāda. Pirms mirkļa es biju ievainota un likās, ka viss cauri, bet tagad.. ievainojuma vairs nav un es attopos te, pie tevis. - Viņa norādīja uz vietu, kur zobens bija izgājis cauri.
- Tajā kafejnīcā es samaksāju ar savu dzīvības ilgumu, lai atgūtu Leannu, Gvenu, Raienu un Erisu dzīvus, bet mani piemānīja. Protams, viņiem nekas nekaiš, tikai Erisa ir pakļauta kaut kādam transam, kuru izraisīja stikla lodīte kaut kādu briemoņu rokās. Man atlikušas tikai trīs nedēļas, vai pat vēl mazāk. - Viņa skumji pasmaidīja.
- Kādas planētas? Es gan vēl nesteidzos tikt projām. Beidzot kāds mirklis miera pēc visa, kas noticis. Turklāt te ir skaisti.. -

[Big Bad Wolf]

- Kas ar tevi notika? Kā tu tiki ievainota? - Džerards izprašņāja Melāniju.
- Tu samaksāji ar savu dzīvības ilgumu, un tagad tev ir atlikušas trīs nedēļas? Kas pie... - Puisis teikumu nenobeidza, bet vēlreiz nopētīja meiteni.
- Cerams, ka kaut kā izķepurosimies no šī murga... -

[Elony]

Rijoku pakāpās solīti nostāk no lielās savādās lietas un arī no Erisas. Šautene lēnām tika noņemta no pleca.
Sieviete skatiens kļuva ļoti uzmanīgs.
"Ļoti interesanti, Erisa, bet mums tā kā tas nebūtu pa prātam. Drīkst zināt, kāpēc tāda domu maiņa? Un kur ir tā otra sieviete, kas mūs sagaidīja? Īrisa? Varbūt mums labāk parunāt ar viņu?"

[Džezā tikai Meit...]

Melānija mirkli izklaidīgi lūkojās tālumā un tad klusi sāka stāstīt.
- Pēc manas dzīvības atņemšanas, kafejnīcā ieradās Īrisa. Izrādās, ka visu laiku tur apkārt vēl uzturējās skeleti. Mēs devāmies prom, tie sāka mums uzbrukt un pēkšņi es attapos savādā gaitenī. Grīdā un labajā sienā bija caurums.. Apakšā Leannai uzbruka Erisa. Mirkli vēlāk es uzzināju, ka viņa ir kādas savādas stikla bumbiņas varā. Mēs cīnījāmies, viņa izgaisa, arī es kļuvu neredzama, bet es nevarēju viņu saskatīt un no mugurpuses viņa manī ietrieca savu zobenu. - Viņa pavērās uz sevi.
- Nespēju noticēt, ka ievainojuma vairs nav. Zobens taču izgāja cauri.. - Viņa klusi nomurmināja.
- Jā.. kaut kā. - Viņa piekrita un smagi nopūtās.

[Īvs]

Es vēlos doties uz Bermudas... Kurp?! Es nevēlos, es grib mājas, ne sirdi! Donkihots runāja tik skaļi, ka varēja sākt uztraukties par to, vai vīrs tur, augšā, uz pūķa muguras, nesadzirdēs visu viņa sakāmo.
Paklau, zvērēn, Donkihots pēdīgi pievērsās vilkam, pilnībā pagriezdamies pret to, tu mani taisies sūtīt uz Bermud's vidu? Jokus te nevajag taisīt, es runājju pavisam nopietni. Viņa sejas grimase bija savilkta grumbās, bija jūtams sasprindzinājums.

[Big Bad Wolf]

- Par kādu stikla bumbiņu iet runa? Nudien, es kaut ko nesaprotu. Tad jau tev palaimējās, ka brūces vairs nav.- Džerards nopūtās.
- Jā, bet kā gan mēs tiksim prom no šejienes? -

[Džezā tikai Meit...]

Mela paskatījās uz Džerardu un teica.
- Es tur biju tikai tikko uzradusies. Tā bija tāda maziņa, stikla.. dievietes to neredzēja.. bet kādēļ tad es tagad esmu caurspīdīga? Es nezinu ko tagad darīt, kā tiksim prom. Mēs te pēkšņi tikām atrauti, gan jau kāds arī mūs no šejienes izvedīs.. -

[Kalevale]

Kas te notiek? Poverpointa blenza apaļām acīm uz visiem, kas uzradās, pazuda, darīja, nedarīja. Jātinās prom no šejienes, kamēr vēl varu, viņa nolēma un lēnām centās nozust apkārtējo skatieniem, lai neviens nepamanītu viņas pazušanu, tāpat kā nepamanīja viņas uzrašanos.
Šitas jau ir par traku, parasta misija, parasts brauciens un kas tagad? Viss nav kā parasti! viņa iekšēji pukojās, domājot, ka direktors vēl dabūs izmaksāt vairākus siera migleonus kompensācijā par šādām nervu traumām. Kā var tikt ārā? viņa nodomāja, pakasot galvu.

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 26.06.2008 12:47

[Aiva]

Volfs pārslīdēja ar acīm Erisas augumam. Asinis, ei tu sazin, vai viņas, vai kāda cita... Un vispār dāmīte izskatījās esam dziļā šokā. Kara laikā Volfam tādus skatus bija gadījies piedzīvot ne reizi vien.

- Būs labi, - Volfs mierinošā tonī iesāka un apstiepa roku pret Erisu. - Atbalstieties un apsēdieties. Un varbūt paskatīsimies, kas ar ievainojumu? Citādi, spējas vai ne spējas, bet jūs noasiņojat.

Sasodīts, kaut ko jau Volfs no pirmās palīdzības zināja, bet te bija darīšanas ar to, ko nemācīja armijas nometnē. Kaut kā ar žņauga uzlikšanu un pārsējiem diez vai te būs līdzēts, ja varēja spriest pēc sievietes ārprātīgā skatiena.

Atlikās vienīgi pamēģināt izdabūt Erisu uz sarunu...