Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Aiva]

- Klausos, kaptein, - Džess pamāja ar galvu, un tūlīt pat ar ķērās pie lietas - pārbaudīt, kas jau iekrauts un izkrauts, un kas vēl gaidīja savu kārtu. Drīz vien varēja dzirdēt bocmaņa rīkli izkliedzam komandas un solījumus izbarot līča haizivīm tos, kas vilks laiku garumā neko nedarot, lai arī no malas tā nemaz neizskatījās, ka neviens nekustētu gana ātri.

[echo3]

Skaidrs. - Kapteinis kaut ko pārdomāja. Tad teica, - Krogā, saki. Labi, lai pagaidām ir tur. Un junga?

[Roviela]

Reiks paskatījās apkārt. Patiešām! Toms nekur nav manāms, un viņš neatminējās viņu šorīt redzējis.
- Neesmu manījis kopš vakar vakara, - kanonieris vainīgā balsī atteica, - būs krogā aizķēries, palaidnis!

[Piligrims]

Pabeidzis vingrināties, Džons atgriezās kajītē, nomazgājās, tad devās brokastīs. Atgriezies kajītē viņš sakārtoja lietas, kas būtu velkamas pieņemšanā un piemiņas aizlūgumā par bojā gājušajiem.

[josephine]

Tikmēr krogā, neskatoties uz Fila nasko šī rīta strādāšanu, krodzinieks labi atcerējās savus vakardienas draudus un, lieki laiku nevilcinot, gāja zēnu uzmeklēt. Gana izbļaustījies tā, ka krogam vai jumts cilājās, tas beidzot atrada Filu un, viņa priekšā nosviežot mazu maišeli ar monētām teica: "Še, tev šīmēneša alga, tagad paņem savas parpalas un ej savu ceļu!"

[Beppo]

Mjā, izrādās, saimnieks nebija vis aizmirsis vakar teikto. Visai saīdzis Fils savāca savas nedaudzās mantiņas un pa pagalma pusi izgāja uz ielas. Ko nu? Brīdi apdomājies, viņš pagriezās pa labi — uz ostas pusi. Toreiz, pirms diviem gadiem, visi atrunājās, ka puika esot par sīku, kas zi', varbūt tagad paveiksies? Nu kuram kuģim gan nevajag kādu sīku, veiklu puiku, kurš palīdz visur, kur jāpalīdz, uzrāpjas augstākajos mastos, pirātu uzbrukuma laikā izrāda apbrīnojamu drošsirdību un ar kapteinim nočieptu ieroci izglābj pašu sagūstīto kapteini...

[echo3]

Visi pie saviem pienākumiem! - Van Burens īsi nokomandēja, un, par pārējiem nelikdamies vairs ne zinis, pievērsās Džesperam, - Nāc līdzi, izrunāsim, kas ir, kas nav! - Kapteinis veda Džesperu uz apspriežu telpu.

Iegāja, apsēdās savā vietā pie galda un uzlūkoja Džesperu. - Sēdies. Es esmu Van Burens, Zeehond kapteinis un īpašnieks. Tā, un tagad pats pastāsti, kā sauc, ko proti, kāda pieredze. Vai ieteikuma vēstule arī ir? Uzreiz darbu nesolu, vispirms jānoskaidro, cik smagi cietis ir mans iepriekšējais namdaris.

[Roviela]

Atbrīvojies no pienākuma atskaitīties par notikušo, Reiks atviegloti nopūtās un, piegājis pie borta, bravūrīgi uzstutēja savu cepuri atpakaļ galvā.
Kur būtu varējis palikt Toms? Kanonierim patika veiklais un apķērīgais puika, bet tagad viņa vienkārši nebija. Un vietējā palaidņa arī nē. Vai nebūs nozuduši kopā? Kas zina!
Tā prātojot, viņš pamanīja, ka piekrastē starp krāvējiem un kas-viņus-visus-sazina parādās kāds sīkāks stāvs. Vai nav Toms? Reiks piemiedza acis, bet tik un tā nespēja pārliecinoši pateikt, ir tas viņš vai nav.
Sameklējis bocmani, kurš tagad bija tas komandieris, kanonieris teica:
- Džes, tur, piekrastē manīju puiku. Nevaru saprast, vai tikai nav Toms? Atļausi aizdoties pārbaudīt, ko? Tāpat līdz diviem man nekā nav īpaša ko darīt.

[Mattiass]

— Kā namdarim — jā, ir vēstule, — Džespers, kurš pēc aicinājuma bija apsēdies, atsaucās, — sauc mani Džespers Danss. Esmu namdaris ar pieredzi uz kuģa, bet savā laikā esmu apguvis arī medicīnu. Ja nāksies, spēšu arī aizstāvēties. Jūsu namdarim — Zītko? — ir kreisās kājas lūzums. Viņam tagad derētu padzīvot mierīgi ar nekustīgu kāju un ļaut tai saaugt.

[Beppo]

Fils rāmā gaitā bija aizgājis līdz ostai — kur steigties taču nebija — un nu pētīja pietauvotos kuģus. Ehh, par apvaicāšanos taču nesitīs, un, ja arī sitīs, nenositīs.
Šķiet, neviens tādam puikam uzmanību nepievērsa, un Fils varēja netraucēti aplūkot kuģus. Ar pašu mazāko sākt negribējās, ar lielāko arī ne, un uz tās tur tupeles viņš negrasījās pat kāpt virsū — noies vēl dibenā pie pirmā pūtiena.

[Aiva]

Džess, šobrīd aizņemts ar krāvēju komandēšanu, tikai pamāja ar galvu.

"Šauj vien tam zeņķim pakal, un kā klāt, tad lai jož pei manis, ko kājas nes. Man kā reiz vajg kādu, kas aizlien spraugā aiz kastēm pie labā borta!"

[Andromeda]

Raiens bija augšā jau pirms gailis paspēja nodziedāt savu rīta dziesmu. Viņš pārbaudīja savas mantas un sašuva vakardienas kautiņā saplēsto kreklu. Rūpīgi nomazgājis seju viņš saveda kartībā arī savus vārnas ligzdai līdzīgos matus.
Uzdauzītā lūpa nedaudz sūrstēja, bet visā visumā kautiņš nebija nodarījis viņam neko, kas liktu satraukties. Samaksājis krodziniekam par istabu un atvadījies no zeltmatainas daiļavas viņš devās ar pārējiem atpakaļ uz Zeehond.
Nonācis uz klāja viņš visu pirms devās pārbaudīt vai ar kravas lietām viss ir normās un atrodas tur kur tam jābūt un paliecinājies, ka viss ir kā vajag palūkojās vai uz klāja nav kas darāms.

[Roviela]

- Lai Tev veselība, Džes! - kanonieris pateicās un uzreiz arī devās pie mazās laivas, kas tādām vajadzībām kursēja uz krastu un atpakaļ.
Jau pusceļā Reikam radās aizdomas, ka tas tomēr nav Toms, un vēl tuvāk krastam jau varēja skaidri saskatīt, ka tas ir tas puika, kas ir redzēts krogā.
Nez, ko tas te dara? Nebūs kas noticis ar Zītko? Vai arī kāds kaut ko parādā palicis? Citu iemeslu viņš nevarēja iedomāties - kāpēc tad kroga izsūtāmais dirnētu ostā?
Lai būtu kā būdams, jānoskaidro, kā ir, un, izlecis no laivas un pieteicis matrožiem pagaidīt, Reiks pa taisno stūrēja pie puikas, kuram vārds viņam bija piemirsies.
- Klau, puika, šķiet, es tevi redzēju krogā, vai tā? Kas ir - krodzinieks sūta mums kādam pakaļ vai ar mūsu namdari kas atgadījies?
Balss nepavisam nebija draudīga, drīzāk draudzīga un mazliet noraizējusies.

[echo3]

Kāja stipri pabojāta? - Kapteinis noprasīja. - Tad viņam tā kā nāktos sagādāt labu vietējā daktera aprūpi - ka nesākas asinssaindēšanās. Šo pēcpusdien pēc aizlūguma tas būs jānokārto.
Van Burens mazliet padomāja, tad piecēlās, atvēra durvis un nokliedza pār klāju, - Šurp Delu! - Tad atgriezās savā vietā, noteikdams, - Darīsim citādi. Redzu, ka darbu tev vajag, un, ja mans namdaris ceļu nevar vai nevēlas turpināt, esmu ar mieru līgt tevi. Vispirms gan gribu dot uzdevumu, par ko samaksāšu atsevišķi. Dodies tagad krastā. Gan uz krogu, gan pie kāda daktera - droši vien, ka zini, kur te labs ārsts atrodams. Pirms pāris gadiem Kvīnstrītā dzīvoja doktors Brauns, tas bija labs, bet vai šobrīd viņš vēl strādā, to nezinu. Līdzi tev ies Dels, - Van Burens pamāja uz matrozi, kurš, godbijīgi pieklauvējis, tieši ienāca pa durvīm. - Del, saliec lādē namdara mantas un pašu lādi aizgādā, kur heer Danss norādīs. - Matrozis mirklī pazuda izpildīt uzdevumu. Tad kapteinis turpināja skaidrot Džesperam, ko no viņa vēlas, - Pie reizes noskaidro Zītko paša domas. Par līguma laušanu šo gadījumu es nevaru nosaukt, tāpēc viņam būs jāizvēlas - palikt krastā vai turpināt darbu uz Zeehond. - Kapteinis atkal piecēlās un iegāja savā kajītē. Pēc īsa brīža viņš ienāca atpakaļ, rokā turēdams naudas zutni. Pāris monētas kapteinis iedeva Džesperam par pakalpojumu, bet pārējo pieteica atdot namdarim. - Zeehond ostā stāvēs vismaz četras dienas. Vai ir jautājumi?

Divos Vecajā Baznīcā būs aizlūgums par diviem mūsu jūrniekiem un vienu nogremdētu kuģi. Līdz tam laikam tu pagūsi. Tiksimies baznīcā. - Kapteinis lika noprast, ka saruna šobrīd beigusies.

[Beppo]

—Krogū? Redzēji gan. Bet kopš šīrīta man par to nav nekādas daļas.—
Fils labi atcerējās vīru, kas viņu bija nupat uzrunājis. Tāda mēroga savainojumi krogū negadījās pārāk bieži.
—Neraizējies, ar jūsējo pagaidām viss kārtībā,— un, ilgi nedomādams, vienā elpas vilcienā nobēra, —Starp citu, jums uz kuģa jungu nevajag?—
Galu galā, ar kādu kuģi bija jāsāk.

[Mattiass]

— Tiks darīts. Jautājumi, iespējams, būs vēlāk.
Ja ar to saruna arī beidzas, tad Džespers savāc samaksu, savāc zutni, un dodas uz Kvīnstrītu pie doktora Brauna. (Ja Dels nāk līdzi, labi, ja nenāk, arī nav slikti.) Tur nonācis (ja vispār nonāk) meklē rokā minēto ārstu.

[echo3]

(OOC - Dels obligāti iet līdzi Džesperam. Stiepj Zītko mantu lādi.)

Kapteinis vēl parunājās ar Džonu un Raienu par kravu, parakstīja dažus dokumentus, izstaigāja kuģi, un tad devās uz savu kajīti saģērbties audiencei pie gubernatora.

[Roviela]

Tā! Šķiet, krodziniekam būs nelabs prāts gadījies un kas tad ceremonējas ar puikām? Izmet ārā kā nieku un pat neatceras.
Reiks nopētīja zēnu. Izskatās sīksts un izskatās darbīgs, un kāpēc ne junga? Divi jungas nav lieki.
- Vai tu maz zini kurš kuģis ir mūsējais? - kanonieris pavaicāja, tad parādīja ar roku.
- Tā! Margrietiņu dzeltenā holandes fleita Zeehond. Tirgonis, bet ne bez "zobiem". Mums viens junga jau ir, Toms, tu viņu vakar redzēji, bet man domāt, arī otrs nebūs lieks, bet par to pateiks kapteinis. Es tikai zinu, ka mūsu bocmanis man pieteica gādāt puiku, lai ir kas aizlien aiz kastēm pie labā borta, viņam pašlaik tieši tāda vajadzība. Tā kā Toma nav, tad kāp vien iekšā laivā, tiksim uz kuģa, pēcāk runāsim tālāk. Zeehond ostā vēl stāvēs dažas dienas, ar Dieva svētību visu paspēsim sarunāt, kas runājams.
Vedot zēnu uz laivu, Reiks ieteicās:
- Ā! Mani sauc Reiks Gatijs un uz kuģa es esmu galvenais kanonieris. Un tevi kā sauc? Man atmiņā stāv, ka teici, bet nebija tāds brīdis, ka es to iegaumētu.

[Piligrims]

Arī Džons, pēc sarunas ar kapteini un dokumentu sakārtošanas, atgriezās kajītē un sāka ģērbties.
Saģērbies, viņš jutās kā atgriezies tajā pasaulē, no kuras ļaunais liktenis bija viņu izrāvis. Apģērbs bija atbilstošs tam, ko varētu atļauties tirdzniecības kuģa rakstvedis, bet ko vilktu tikai īsts džentelmenis ar ļoti labu gaumi un ar atbilstošu iznesību .
Viņš piestiprināja savu jauno zobenu un apvilcis cepuri, izgāja uz klāja.

Pamanījis Raienu vel rosāmies ap precēm viņš teica, Kajīte ir pilnīgi tavā rīcībā.

[Beppo]

—Fils. Vispār Filips.—
Kaut kāds puika apmēram viņa vecumā krogū gan bija parādījies, bet nevar taču visus atcerēties, kas nāk un iet.
Klusēdams Fils gāja Reikam nedaudz nopakaļus. Viņš gan ļoti apšaubīja, ka uz kuģa būs vajadzīgi vairāki jungas, bet arī vienas dienas darbs par ļaunu nenāks.