Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Lianjuks]

( occ: Storyteller tagad spēlē kopā ar Džea )

Storyteller

Leanna izgāja gaitenī un durvis aiz viņas aizvērās. Tad viņa uzskrēja virsū Erisai un Gvenai, un vēl kaut kādiem pieciem nešķīsteņiem. ( sk. 837. postu priekš Džea ) Viņas bija ielenktas.

Džea

Sazin no kurienes gaitenī uzradās Leanna. Viņas mati sniedzās pāri diebenam un viņas kreklblūze bija manāmi saplēsta.


Storyteller - Džea

Erisa latīniski lamājās. Uzradās vēl pieci nezvēri.
- Es neesmu droša, tie ir kaut kādi jaukteņi. Maģijas eksperimenti. - tad Erisa atsāka lamāties, nesaprotami.
Gvenai rokā uzradās vāle. Gredzens uz Leannas kakla nokaita.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 17.06.2008 13:30

[Malduguns]

Leanna uztenterēja virzū Gvenai un Erisai. Manāmi pārsteigta, viņa palūkojās uz nešķīsteņiem abām apkārt.
-Izskatās, ka jums te jautri iet,-meitene izmeta, īpaši nepievēršot uzmanību savam netradicionālajam izskatam.
Gredzens sāka aktivizēties un Leanna to noņēma no kakla un uzlika pirkstā. Protams, ne tajā, kura nebija, bet gan kreisās rokas vidējā pirkstā.

[Džea]

Viņi te vel arī hibrīdus taisa?
Gvenas balsī nija jaušams manāms sarkasms.Parādījās Leanna,visai amizantā izsaktā.
Skatos ka tikpat jautri cik tev.
Gvendolīna attrauca.Viņas rokā parādījās vāle.
Kautko labāku jau nevarēja iedot.Un ko tagad?Bliest virsū.?
Gvena jautāja nepievēršot uzmanību tam ko murmināja Erisa

[Lianjuks]

Džezā tikai Meitenes

Tās nebija cilvēku sejas, ko Melānija redzēja. Visi šai nolādētajā ūķī bija skeleti! Visi, izņemot to vienu viesmīli, kas iepriekš bija apkalpojis Melāniju. Nu, arī šefpavārs nebija skelets.
- Klausies, glāzē ir inde, nedzer. Nojaušu, ka to tu arī nedarītu. Mēs abas piecelsimies un lēni iesim laukā, ar glāzēm rokā. Ja kāds tuvojas šķied šo viru tam sejā un tad mēs bēgam. Viņš tevi piekrāpa. Vioņš tev atņēma dzīvību, bet pasūtijumus tu nesaņemsi. - Sieviete lēni piecēlās un uzlika labo roku uz sava zobena spala, kreisajā rokā viņa paņēma glāzīti. Skeleti piekala melānijai un sievietei savus tukšos skatus. Sieviete pagriezās un devās uz durvīm. Skeleti cēlās kājās.


Storyteller - Džea

Gredzens negribīgi pielāgojās jaunajam pirkstam, bet tad pēkšņi uzguntiņa tā acīs norima. Tas kļuva vēss un sāka slidēt no pirksta nost.

Erisa sāka runāt. - Tā vāle ir īpaša, tev tika... - Erisa aprāvās.
Viens no nešķīsteņiem no nezin kurienes izvilka tenisa bumbiņas lieluma baltu kristāla bumbu. Tā spīdēja neparasti spoži.
- Skaties, dieviete! Skaties! Seko mums!
Dievietes acis kļuva miglainas, viņa lēni devās pretī nezvēriem. To acis uzvras priekā izvērojās.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 17.06.2008 13:50

[Džea]

Kas?Kas man ar to jādara?
Gvena jautāja aplūkojot vāli.Gribējās uzzināt tās noslēpumu taču tad Erisa nez kapēc lēnām devās nešķīsteņu virzienā.
Ko tu dari,nēej tur
Gvena iesaucās satverot Erisu un cenšotiues viņu noturēt.palūkojusies apkārt sieviete saprata ka pie visa vainīga baltā kristāla bumbiņa.Nezinādam ko citu darīt Gvena meta vāli uz nešķīsteņa pusi cerot ka tā trāpīs pa bumibņu

[Malduguns]

Leanna nolamājās. Viņa atkal bija sākusi lamāties kā vecajos laikos un lamuvārdi nebija īpaši jauki vai citu ausīm patīkami.
Meitene noņēma gredzenu no kreisās rokas vidējā piksta un uzlika labās rokas rādītājpirkstā.
-Tagad tev patīk labāk?-viņa vaicāja.-Man tagad nav laika uzklausīt tavas kaprīzes,-viņa vēl aizvien šņāca uz gredzenu.
-Man vajag pagaišanu šitiem ērmiem. Un tūlīt pat,-nebija brīnums, ka Leannu uzskatīja par šizofrēniķi. Viņa pēc tādas pavisam noteikti izskatījās.

[Džezā tikai Meit...]

Melānija nejutās īpaši pārsteigta, kad pamanīja, ka pārējās personas telpā nav cilvēki, bet sasodīti skeleti. Izņemot tos divus, tādi bija visi. Sieviete atkal ierunājās un Melānija viņu uzklausīja.
- Pareizi uzminēji - es nedzertu arī. Kā viņš varēja atņemt man dzīvību? Es neticu.. es taču vispār vēl esmu dzīva. Turlāt tas ābols.. - Viņa norādīja uz sārto augli un tad sekoja savādajai sieviete, paņemot glāzīti un ābolu. Viņa neizrādīja ārēji savu satraukumu, kad skeleti sāka celties kājās. Viņa bija gatava uz visu.
- Kas notika ar Džerardu? - Viņa pajautāja.

[Lianjuks]

Džea - Storyteller

Nešķīstenis salēcās, kad Gvena viņam uzbruka un pasvieda bumbiņu citam nezvēram.
Tiklīdz pirmo skāra vāle, viņš pārvērtās stiklā. Otrais piespieda bumbiņu sev cieši klāt.
- Dieviete, nogalini Gvenu!

Gredzens pielāgojās labajai rokai krietni labāk. Tas spoži ievizējās. No tā acīs izšāvās mazas zeltainas pērlītes, kas ietriecās tuvākajā nešķīstenī, tas izgaisa.

Erisas rokā parādijās garš zelta zobens. Vienā mirklī viņa atradās Gvenai aiz muguras, piespiedusi zobena spalu pie viņas kakla.

Džezā tikai Meitenes

- Nezinu, gan jau Toms viņu atradīs. Man šķiet, ka Džerards teleportēts un kaut kur iesprūdis. Vienkārši, viņš krāpās, tā viņš atņēma tev dzīvību. Leanna nav viņa varā. Loranda atrodas visstiprākā dēmona varā. Stiprāka nekā šī. Lorandu apdraud tikai tas dēmons. Šis nevar izdarīt neko. Erisa, nezinu, kas spētu iznīcināt dievību. - pēkšņi sieviete iešķieba Melānijai rokā savu zobenu. Skeleti metās uzbrukumā.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 17.06.2008 14:24

[Malduguns]

Leanna smagi nopūtās un nosprieda, ka ar katru nešķīsteni būs jānoņemas pa vienam, kas viņai sagādāja neapmierinātību.
-Visus kopā, ko? Kopā arī ar to mazo, spožo lodīti? Lai gan, lodīti atstāj man,-viņa čukstēja gredzenam.

[Kalevale]

Poverpointa jau grasījās pamest arī šo telpu, kad izdzirdēja sprādzienu, viņa pieliecās un apsedza galvu ar visām četrām rokām. Būtu arī bailēs iekliegusies, ja nepārņemu apziņa, ka viņa tomēr izvēlējusies nepareizo programmu un meitenes sirdsdarbība nav atjaunota. Nu... Neko darīt, viņa nodomāja un nolēma doties tālāk, taču pamanīja sarkanu mapīti un dīvaino uzrakstu uz tās. Viņa bija pārliecināta, ka iepriekš tāda kuģī nebija atrodama.

Varētu atvērt, bet, ja nu tur ir kāds kosmiskais caurums? Nav vēlēšanās tapt iesūktai, viņa nodomāja, verot vaļā sarkano, aizdomīgo priekšmetu, kas varētu viņu nogalēt un varētu arī nenogalēt. Galu galā, ja tas piederēja meitenei, tad tas varētu nogalināt cilvēku, bet kā ar Poverpointu? Viņa taču nebija cilvēks. Savukārt, ja tas bija citplanētiešu štrunts, tad varētu nogalināt viņu, bet neko nenodarītu Leannai, lai gan meitenei jau noteikti bija mirusi. Ai, vienalga, viņa nodomāja un atvēra mapi.

[Džea]

Tad lūk ko spēj izdarīt vāle.
Samulsusi Gvena aplūkoja par stiklu pārvērtušos briesmoni.Tas izsaktījās visai iespaidīgi.Žēl tikai ka tā stikla bumbiņa netika iznīcināta.Gvena blieza ar vāli pa to nezvēru pie kura bija bumbiņa.Leanna šķiet bija atradusi veidu ka tikt no viņiem vaļā.
Pēkšņi asmens spals tika piespiests pie Gvenas kakla.Kautkas tāds viņai tiešām gadījās pirmo reizi.Viņa juta kā visu augumu pārņem bailes, tomēr centās to neizdarīt.
Paklau tu taču nedomā mani nogalināt pa īstam?Tu tacu esi dieviete,tev nav jāklausa tur kautkādu ķemu paveles.
Gvena jautāja Erisai.Negribējās izrādīt ka viņai ir bails.Par spīti tam ka pie kakla bija pielikts zobens

[Lianjuks]

Džea - Storyteller

Gredzens tikai vārgi nozibsnīja un atkal sāka slīdēt nost no Leannas pirksta.
Erisa piespieda zobenu tuvāk Gvenas kaklam.
-Mirstīgie ir tik nožēlojami. Viņus apdraud Nāve. Gvena, tu taču saproti, ka neviens nedzīvo mūžīgi? - zobena asmens piespiedās tuvāk kaklam. Gvena juta, ko siltu izspiežamies uz tā.
Erisa pasmaidīja vampīrisku smaidu Leannai.
- Es zinu, kāpēc gredzens nestrādā.
Nešķīsteņi savilkās aplī ap Erisu un Gvenu. Tie auksti smiedamies ar acīm apēda Leannu.


Kalevale

Otrais vāks vēstija.
Atvēris šo mapi, tu liec roku uz savas trešās sirds un apzvēri neizpaust tās saturu.
Viss pārējais teksts bija Poverpointai nesaprotams. Tās bija citplanētiešu rakstu zīmes, bet aizliegtās. Tās, ko zināja tikai deviņi citplanētieši visumā, kuru vecumam vajadzēja būs virs 90.
No blakus gaiteņa atskanēja auksti necitplanētiski smiekli.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 17.06.2008 14:56

[Malduguns]

-He, he,-Leanna izzgrūda nervozus, teju psihiski nelīdzsvarota cilvēka smiekliņus.
-Un kas tad viņam nepatīk? Jo ja tu nepateiksi, tad tu arī dzīva nepaliksi,-Leanna nokliedzās.

[Džea]

Gvena juta kā sāk tecēt kautkas silts,vai tiešām asinis?
Jā es zinu.
Gvena klusi izdvesa.Viņa zināja un kā vel.Galu galā,vai tad Sems nesen nenomira un tikai dēļ tā, ka viņi abi vēlējās doties kalnos.
Labi tad nogalini mani.Man vienalga
Gvena bespēcīgi sacīja.Negribējās cīnīties,kautkad viņa tāpat būtu nomirusi,it īpaši ja mājās vairs atgriesties nevarēja,tad labak doties tur kur bija Sems.
Kā rādās Leanna bija sajukusi prātā un laikam neviens Gvenai nespēja palīdzēt.Tādēļ arī viņa bija gatava mirt

[Lianjuks]

Storyteller - Džea

Erisa atlaida Gvenu un uzkliedza.
- Turi muti, Lea!
Spēcīgs trieciens ne no šā, ne no tā iztrieca Leannu cauri starpsienai. Ielidinot viņu blakus gaitenī.
Gvenai varēja likties, ka neredzama roka Leannu paceļ un met pret sienu. Savādā kārtā Leanna nesaulauza nevienu kaulu. Siena tiešām bija cieta. Erisa devās uz caurumu sienā.
- Kāpēc Leann, tu domā, ka miršu es? - Erisa viegli nozibināja zobenu un bija jau blakus Leannai.

Nešķīsteņi ielenca Gvenu, viņai joprojām bija vāle.

[Džea]

Gena juta ka tiek atlaista.Viņa pieskārās pie kakla vietai kur pirmīt bija zobens,cerot ka asinis tomēr nebūs.Dīvaini,Gvendolīnai likās ka šī būs pēdējā stundiņa,laikam tomēr ne.Viņa redzeja kas notiek ar Leannu,gribējās palīdzēt,taču nešķīsteņi viņu ielenca.Labi vismaz ka vale bija rokā.
Jūs neprotat paši uzbrukt ka izmantojat citus?Gļēvuļi.
Gvena sacīja.Balsī varēja just izsmieklu.Ar acīm viņa meklēja to kuram ir bumbiņa un pēc tam viņam blieza ar vāli

[Malduguns]

-Auč!-Leanna novaidējās un noskurinājās, cenšoties atgūt skaidru redzi, kuru trieciens bija mazinājis.
-Es vienkārši izkliedzu pirmo, kas man pagadījās uz mēles. Un vispār, ja jau viņi manipulē ar tevi, tad nedomāju, ka viņiem ir īpaši svarīgi, vai tu paliec dzīva,-Leanna sacīja, cieši rokā sažņaudzot gredzenu.

[Džezā tikai Meit...]

- Ak.. un kas tad tas par dēmonu? Un kā kā tad es atgūšu savu dzīvīu? Man esot tikai trīs nedēļas! Es negribu mirt tik jauna!! - Viņa iesaucās, saķerot sievietes padoto zobenu. Skeleti uzbruka. Meitene atvēzējās uz cirta pirmajam mošķim. Viņa izlēja glāzes saturu horizontāli, lai tiek pēc iespēja vairākiem skeletiem. Tad viņa to aizsvieda vienam skeletam.

[Lianjuks]

Storyteller - Džea

Gvenai uz kakla asinis bija, bet ne daudz.
Daži nešķīsteņi nostājās bumbiņas turētājam priekšā, ļaujot sevi pārvērst par stiklu. Nešķīstenis ar bumbiņu izgaisa.

Erisa iesmējās.
- Esmu par viņiem varenāka. Viņi man nevar neko... - Erisas acis uz brīdi apskaidrojās. Atskanēja nekaidrs čuksts, bet tad atkal viss aizgāja pa pieskari. Grīda zem Leannas ielūza un viņa nokrita stāvu zemāk. Kauli joprojām bija veseli. Erisa jau arī bija lejā.
Nešķīstenis ar bumbiņu ar.
- Paņem gredzenu!


Džezā tikai Meitenes

Ainava nomainījās. Melānija atjēdzās kādā savādā, kosmiska paskata gaitenī ar tumšām sienām. Gaiteņa vienā sienā bija caurums un grīdā arī. Lejā skanēja balsis un blakusgaitenī uz kuru veda caurums arī.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 17.06.2008 15:21

[Kalevale]

Blā, blā, blā, kārtējās muļķības, Poverpointa nosprieda, aizverot mapi. Tomēr prātā grozījās zobrati un par cik šo rakstību prata tikai daži citplanētieši, tad kāds no viņiem noteikti bija rakstījis šo. Derētu to kādam nogādāt, viņa nolēma, taču tad domas iztraucēja smiekli. Ļoti dīvaini un vēl nedzirdēti smiekli.

Viņa tomēr nav mirusi! gandrīz ar vilšanos klusītēm secināja Poverpointa un lavījās atpakaļ pie durvīm, lai dzirdētu un redzētu, vai skaņas izdveš meitene. Poverpointa pieņēma cilvēka izskatu, jo kas zina, ko varēja satikt, labāk bija nodrošināties pret visiem.
Vēders nodevīgi iekurkšķējās un liedza sadzirdēt vēl kādu troksni. Būs jāpaņem kāds kosmiskais batoniņš, viņa nodomāja, izvelkot no kabatas Milkey way.

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 17.06.2008 15:24