Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Moriartijs]

Ēēē, Melind? Jautājums palika karājoties gaisā. Vai viņa tikko izgāja cauri durvīm? Džeroms bija vairāk kā apstulbis. Pirms tam viņš visai veiksmīgi ignorēja durvju parādīšanos. Taču tagad, redzot kā Melinda iziet cauri durvīm...

Man vajag kaut ko iedzert...

[Melnais krauklis]

Melinda atradas liela gaiteni, kur pa vidu atradas milzigas kapnes.
(IMG:http://farm1.static.flickr.com/21/33751904_f4c7115f1d.jpg)
Visapkart bija rosiba. Apkart bija pec skata ciilveki, tacu tomer regi.
Melinda staveja un gaidija parejos, lai varetu turpinat celu pie Silijas.

[Īvs]

Es tev nebļauju virsū, tikai lūdzu paskaidrot, vienotiem spēkiem mēs būtu spējuši atrast kompromisu, Elija nokaunējusies paskaidroja, aizlavīdamies aiz Sofijas. Viņa uzlika rudmatei roku uz pleca, cenzdamās sataustīt to drošības sajūtu un stabilo stāvēšanu uz kājām, apņēmību, kāda tai bija iepriekš.
Melindai izejot (cauri durvīm) no istabas, Elija neatļāvās sekot uzreiz. Bija jāļauj meitenei atslābt, šādā stāvoklī ar viņu nebija iespējams sarunāties.

[Moriartijs]

Džeroms spēra vienu soli tuvāk durvīm tad apstājās. Ievilcis elpu, Visu vai neko, viņš devās uz durvīm. Piegājis tām klāt viņš nolēma izmēģināt visvienkāršāko variantu, viņš pieskārās durvīm meģinot ar roku tikt cauri durvīm.

Visu vai neko...

[Melnais krauklis]

Durvis atveras nedaudz nocikstot. Dzeroms atradas blakus Melindai.
Meitene igni nolukojas uz vinu. Es jau domaju, kur tik ilgi var nenakt. Vai tad tiesam bail durvis atvert. Vina iesmejas.

[Elony]

Diāna piegaja tuvak Džeromam, vērojot ko viņš dara.
"Neticami... kas tas ir?" viņa nočukstēja. Bija labāk stāvēt aiz muguras kādam, jo vairāk, ja tas ir vīrietis. Drošāk.
Viņa pati nezināja, ko domāt par šo visu. Pašlaik labāk - nedomāt.

[Moriartijs]

Ne jau tas. Tu izgāji cauri durvīm. Mūsu pasaulē, Džeromam likās dīvaini to teikt, taču tas likās pareizi, durvis tiek atvēras fiziski. Mēs tām neejam cauri, viņš teica Melindai.

Tikai tad viņš pamanīja kāpnes, Iespaidīgi!

[Elony]

"Pagaidi, tu domā... tu tici šai Melindai?" Diāna uzrunāja Džeromu. Viņa bija izgajusi pa durvīm pakaļ vīrietim un arī pārsteigta uzlūkoja ainu, bet tas ko viņš teica... Likās tik saprātīgs, bet piekrita muļķībām
"Tu ticis, ka esam citā pasaulē? Bet tas..." viņa vēlreiz paskatījās apkārt. "Mjā... tas nu gan ir..."
Vai tiešām muļķības?

[Moriartijs]

Labāk pielāgoties situācijai. Kamēr viņa neved mūs kaut kādos pagrabos, tikmēr viss ir labi. Adaptācija. Esmu Džeroms, viņš teica jautātājai.

Nu, un ja tiešām būsim citā pasaulē... Izgājām taču cauri durvīm vai ne?

[Massacre]

Toms bija vērojis notikušo, taču caur savas jaunatklātās pasaules prizmu, tāpēc notikušais viņu daļēji neskāra.
Viņš aizmiga uz mūžīgiem mūžiem.
Tas ir, līdz tam brīdim, kad pārējie atrieztos un Dievzs (lasīt: GM) izdomātu, ko ar viņu pasākt., lai spēlē nebūtu jāatspēlē arī gulēšanas milsekundes un/vai gaidīšana ārprāta stāvoklī.

ooc: jā, man ir visi iemesli būt īgnai.

[Tējas lapa]

Kad Melinda tā vienkārši izgāja cauri durvīm Maikls tām piegāja klāt un aptaustīja. Tas taču nav iespējam. Viņš nomurmināja un izgāja ārā no istabas. Pievienojies parējiem, kas jau atradās tur viņš palākojās uz kapnēm un cilvēkiem. Un teiks visi āie cilveki ir rēgi? Nenormāli. Labi viss Maikl tagad neuzdod stulbus jautājumus kamēr netiksi pie Sīlijas. Mani sauc Maikls. Puisi vēl piebilda, jo atcerējās, ka dazi cilvēki viņu vēl nepazīst.

[Elony]

"Un mani sauc Diāna." sieviete ierunājās, kad Maikls bija nosaucis savu vārdu.
"Man prieks, ka šeit vismaz daži uzvedas normāli." tas bija mierinājums, tik tiešām.
Līdz šim Diānas acīs visprātīgāk uzvedās šis Džeroms un Maikls. Vismaz viņi aktīvi gribēja iet prom no šejienes.
"Bet... mēs jau esam pie civilizācijas! Šeit nav mežoņu ciems. Kaut kāda liela ēka. Atrodam kādu, kas runā anglsiki vai spāniski, vai jebkurā saprātīga valodā un pasakām ka mēs esam šeit, ka mūs šeit kāds atnesa un ka gribam kompensāciju par šo visu murgu!" sieviete atguva pašapziņu, kad apjēdza, ka nav vairs jābaidās no tā, ka viņa tiks uzdurta uz šķēpa vai izvārīta katlā.

[Džea]

Aleksandra veljoprojām apmulsusi stāvēja un skatījās uz vietu kur bija parādījušās durvis,tad vel tā Melinda izgāja cauri.Tas bija neaptverami.Pārējie jaunieši devās pa durvīm,tiesa tās atverot nevis vienkārši izejot cauri.Aleksandra nolēma sekot viņu piemēram un sekoja pārējiem.
Tu gribi teikt ka arī esi rēgs?
Viņa neticīgi palūkojās uz Melindu,tikmēr citi jau saka iepazīties.
Es esmu Aleksandra
Aleksa sacīja pārējiem taču atkal palūkojās uz Melindu lai dzirdētu viņas atbildi

[Moriartijs]

Izdzirdējis Alekandras jautājumu, Džeroms meģināja savilkt visus jautājumus savā galvā. Paga. Nūū, ja reiz viņa tiešām izgāja cauri durvīm... viņš negribēja turpināt, jo rēgu eksistence kaut kā nedaudz sašķobīja visu realitātes uztveri.
Un ar jaunām galvassāpēm Džeroms negribēja cīnīties. Vismaz Mena bija atslēgusies. Un nevārēs te visiem izbazūnēt, kāds 'mai.ta' esmu bijis attiecībā uz 'viņu'. Džeroms dziļi ieelpoja, 'viņas' vārdu negribējās atcerēties. Par to visu galīgi negribējās domāt. Visas jezgas dēļ viņš jau arī bija aizvācies no Latvijas. Ehh. Londonā bija tik mierīgi.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 29.05.2008 16:15

[Tējas lapa]

Vienkārši pamājis ar galvu Aleksandrai Maikls piegāja pie durvīm un tās atvēra. Eu jūs varētu kustēties ātrāk? Mums nav visa diena, lai sēdētu istabā un klačoties. Jātiek beidzot skaidrībā ar visiem jautājumiem, kas mūs urda. Viņš uzsauca tiem, kas vēl atradās telpā un aizstaisījis durvis un pievienojās tiem, kas bija no tās iznākuši.

[Kalevale]

Man viss kārtībā, Sofija atbildēja Elijai, taču jau pēc mirkļa dzirdēja stingru atbildi uz Melindas pavēlēm, kuras viņai nebija tiesību izdot. Mēles galā jau bija teikums, ka labāk viņa mirst nekā pakļaujas šādai zemiskai būtnei, kas izliekas, ka spēj nezin ko. Bet vai viņa zina, ko spējam mēs? Sofija nicīgi domās nosprauslājās, jo skaļi nebija paspējusi to pateikt, meitene jau bija pazudusi.

Rudmate juta uz sava pleca noslīgstam roku un saņēma to. Iesim, viņa stingri noteica, tuvojoties durvju spraugai, lai varētu sekot šai dīvainajai būtnei.

Sofija bija lasījusi iepriekš par rēgiem. Tie esot būtnes, kas izsūdz dzīvību un dvēseli visiem, kas viņus redz. Un redz viņus pieaugušie. Cilvēki, kas ir sajutuši mīlestību, miesisku mīlestību. Meitene gribēja noskurināties, taču nedarīja to, jo vajadzēja būt par atbalstu, vajadzēja sekot.

[Melnais krauklis]

Melinda garlaikoti uzlūkoja visus rēgus, kas kā jau parastā dienā darīja to, ko parasti. Vismaz viņas dzīvē notika, kas savādāks. Meitene apmierināti pasmaidīja. Jā, es esmu rēgs. Viņa īgni atrūca.
Piedodiet, bet vai jūs apzināties cik tomēr jūs esat nožēlojamas radības. Jūs ticat tikai tam, ko jūs redzat. Un reizēm pat tam nevēlaties noticēt. Ir taču viegli sev ieskaidrot, ka esat vienīgie un tomēr, atveriet taču beidzot acis.
Mēs beidzot esam gatavi iet. Kā tas priecē. Melinda piegāja klāt pie durvīm, veica to pašu darbību, ko iepriekš un tās atkal nozuda.
Sekojiet. Viņa kāpa lejā pa kāpnēm līdz apstājās pie kādām durvīm, meitene tās atvēra un priekšā parādijās pilnīga tumsa. Nu tā, mēs iesim tur iekšā. Sadosimies rokās, citādi es jūs vēl pazaudēšu. Viņa iesmējās.

[Moriartijs]

Rēgi, Džeroms pie sevis nosmējās. Tiešām būs jāpiestāj pie tuvējā krodziņa. Heh, neko darīt, viņš vēroja kāpnes un visapkārtesošos 'rēgus'. It kā parasti cilvēki... Bet ja tā padomā...

Kāda ir rēgu priekšrocība attiecībā uz parastiem cilvēkiem? Džeroms pajautāja Melindai, kad bija nonākuši pie vēl vienām durvīm. Tumsa. Man nepatīk tumsa. tur var viss atgadīties, tādēļ Melindas brīdinājums jāņem par pilnu.

[Elony]

Diānai bija tā savādi ap sirdi. It kā jau muļķības, bet tās duevis uzradās un pazuda no nekurienes. Neizskatās pēc trika.
"Varbūt mums vienkārši rādās? Tie iezemieši iedeva kaut kādas narkotikas un..." bet arī tas nelikās ticami. Viņa jutās pārāk skaidri, lai būtu sanarkojusies.
"Tu esi rēgs, tātad?" viņa centās saņemties un kaut ko saprast. "Bet mēs taaču esam dzīvi, ja?"

Lai nu kā, iet tumsā viņai negribējās, vismaz vienam ne.
"Sadoties rokās? Kurš dos man roku?" Diāna centās jauki pasmaidīt, bet tas sanāca tā nervozi.

[Melnais krauklis]

Redzi, šī nav vienīgā paralēlā pasaule. Ir simtiem tādu. Un uz katras pasaules katrs izskatās savādāk. Pieņemu, ka jūs neesat mainījušies, bet varbūt jums kas piemīt. Viņa domīgi nopētīja Džeromu. Kādā citā vietā mēs varam izskatīties kā tumš mākonis vai kā ēna.
Reāli šajā vietā mums piemīt spējas.