Zili brīnumi, praktiskā maģija. Opcijas

[ils]

No zintīm ir maz jēgas... Tu divdesmit gadus veltī, lai iemācītos buramvārdus, ar kuriem
varēsi izsaukt savā guļamistabā kailas, nevainīgas meitenes, taču pa šo laiku pats
piesūcies ar dzīvsudraba tvaikiem, tavas acis vairs neredz, jo ir sabojātas vecus grimuārus
lasot. Tu pat nespēj atcerēties, kāpēc tev tās jaunavas bija vajadzīgas.
[Terijs Pračets. "Burvestības zieds"]
Augsti attīstīta maģija nav atšķirama no zinātnes. [Larijs Nivens (joks par Artūra Klārka
trešo likumu).]
Pitija vairākās paaudzēs, diplomēta čūsku dresētāja, amatu apvienošanas kārtībā - vēderrunātāja -
poliglots (iepriekšējā dzīvē - Delfu sibilla, apstiprināts ar izziņu # 748014-B no Serbska v.n. tiesu
psihiatrijas institūta), Hermiones kundze izsludina papildus uzņemšanu praktiskās maģijas skolā.
Akadēmiskā programma: brīnumzāļu audzēšana Kriminālkodeksa kontekstā, pieburšanas dziru
receptes (izejmateriāli - vodka un "Viagra" - par īpašu samaksu), kā arī Zālamana atslēgas un
Rabinoviča mūķīzeri. Fakultatīvi: vīru izvešana no plosta, rūķu - no raktnes, lāstu noņemšana no
Windows, kā arī nākotnes paredzēšana pēc ielogošanās un parolēm.
[Parodija par mūsdienu burves reklāmu.]

Kas var būt interesantāk un skaistāk par maģiju fantāzijā? Un vai ir kas nožēlojamāks par mūsdienu
"magu" pūlēm radīt iespaidu par seno maģiju ar darba apmaksu pa stundām? Īstā praktiskā maģija,
ja tāda kādreiz ir bijusi, ir zudusi pagājušos gadsimtos.Zintis, kas aprakstītas grāmatās ar skanīgiem
nosaukumiem "Melnā un Baltā maģija", ļoti uzjautrinātu senos priesterus. Taču šīm šarlatāniskajām
izdomām ir kaut kāds reāls pamats? Kāds tieši - tas mums būs jāizpēta.

Parastais brīnums.

Paskatieties, kas notiek ar maģiju pašlaik. Vienota stila vai skolas vispār nav. katrs buras tā, kā viņam
ienāk prātā: manipulē ar Visuma enerģētiskajiem laukiem (drošībai apliekot apkārt svētbildes un
lampionus), veic pagāniskus rituālus pie dabas krūts ar beigu furšetiem un auras fotogrāfēšanu par
piemiņu; nosaka slimību diagnozes ar Taro kāršu palīdzību, bet ārstē tās ar zālītēm no Tibetas...
Tie, kas ir viltīgāki, nelieto vispār vārdu "maģija". Viņi apģērbj lētu kostīmu un rītos uzstājas centrālajos
telekanālos, stāstot par izkusuša ledus ūdens derīgumu, ja tas vākts dilstošā mēnesī. Tie, kas ir
nekaunīgāki, rīko starptautiskas konferences un apbalvo viens otru ar augstākās pakāpes diplomiem.
Jogi, druīdi un vudu burvji spēj panākt kopēju maģisko valodu - tieši tādā pat veidā sacīkšu kamieļu
kolekcionāri varētu sadarboties ar ginekologu - deltaplanieristu asociāciju. Kā vispār kaut kas tāds
var notikt?
Maģijas saknes, lai cik neticami tas arī nebūtu, ir reliģijā. Vairums pasaules reliģiju uzskata burvjus par
vispiemērotāko degvielu ugunskuriem, taču pirms 10 000 gadiem, kad pat pašas parastākās lietas
kā lietus vai saules lēkts cilvēkiem likās kaut kas neparasts, vienkāršākās reliģijas izauga no cilvēku
vēlēšanās valdīt pār kosmiskajiem procesiem - tas ir, veikt brīnumus.
Gāja laiks. Parādījās dažādas reliģijas un maģijas veidi. Cilvēki sadalījās pa dažādām konfesijām, taču
daudzi no viņiem turpina ticēt brīnumiem, kuriem ir dažādu reliģiju saknes - no šamanisma līdz astroloģijai.
Maģija faktiski turpina eksistēt kā neorganizēta reliģija. Ar tādiem pat panākumiem cilvēki varētu
ticēt, ka laika galā Buda cīnīsies ar Luciferu, tas aprīs Sauli un iestāsies pilnīga Kalijuga.
Pirmo maģiju veica, ne tikai īpaši cilvēki: priesteri vai šamaņi, bet arī parastie cilvēki. Viņi savas
sapratnes robežās lūdza augstākos spēkus par sekmīgām medībām vai lietu, pielūdza priekšmetus,
kas nesa veiksmi, izvēlējās sev dzīvniekus - aizgādņus....
Tie, kuriem tas izdevās vislabāk, kļuva par "oficiāliem" burvjiem. Ziņas par viņu buršanās "tehniku"
ir maz, taču var pieņemt, ka "visprofesionālākā" maģija bija... zinātne.
Pirmais burvis, kura eksistence ir apstiprināta dokumentāli, ir Imhoteps ("atnākušais mierā").
Holivuda ir pārvērtusi viņu par atdzīvojušos mūmiju un ļaunu, plikpaurainu burvi, taču patiesībā
Imhoteps bija vislielākais faraona Džosera (2600 gadu p.m.ē.) zinātnieks, kas izgudrojis piramīdas,
kolonnas, medicīnu un papirusu. Laikabiedri to visu uzskatīja par brīnumiem un drīz pēc savas nāves
Imhoteps tika iecelts dievu kārtā.
Senās pasaules galvenā maģiskā darbība bija upurēšana - pats vienkāršākais veids, kā sazināties
ar dieviem. Upurēšanas noteikumi nebija sarežģīti, atšķīrās tikai priekšmeti un metodes. Jūdi
izvēlējās veselāku dzīvnieku, lika to uz altāra ziemeļu pusē, nogalināja, savāca asinis, īpašā veidā
izgrieza iekšas, ādu atdeva garīdzniekam, bet pārējo sadedzināja pilnībā.
Grieķi ar viņiem piemītošo vērienu rīkoja hekatombas ("hekaton" - "simts"), liekot zem naža uzreiz
simts lopu. Protams, ja simts pa rokai nebija, pietika arī ar vienu kazu. "Iliāde" apraksta to tā:
priesteri novietoja dzīvniekus apkārt altārim, mazgāja rokas, pārgrieza dzīvniekiem rīkles, sadalīja,
ietina kaulus ādās, sadedzināja šos "izbāzeņus", bet gaļu cepa un apēda, slavinot dievus.
Tie savukārt priecājās par cilvēkiem un izbaudīja to dzērājdziesmas.

Turpinājums sekos. [Tulkots no Mihaila Popova raksta žurnālā "Mir fantastiki", maija numurs.]