Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[Flightless Bird]

Varam pastaigāt pa skolas teritoriju. Cerams, ka nebūsim taču ieslēgti.. Helēna ierosināja un piecēlās, lai dotos uz durvīm. Savas neizsaiņotās mantas viņa salika stūrī. Viņa nedaudz saviebās, kad līdzgājējos pieteicās arī Lī, bet apspieda vēlmi īgņoties.

Šo rakstu rediģēja Meitene Ar Rozīnīti: 08.05.2008 18:12

[Tējas lapa]

Nu tad ejam nav ko lieki domāt un bremzēt. Nu ja vēlies tad nāc neviens jau ar koku nesit un nesaki "Sēdi te un nekusties!" Adrians paķēra savu skeitu un atbildēja Lī, un tad devās ārā no klases. Viņš gandrīz vienmēr bija laipns pret visiem klases biedriem.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 08.05.2008 18:16

[September]

-Neuztraucies-viņa iečukstēja Helēnai ausī lai Lī to nedzirdētu! -Labi, tad ejam?-viņa noteica. Andrea izturējās pret visiem ar cieņu, bet viņu tracināja Klēra, kā saprotams viņa laikam sevi uzskatīja par pasaules nabu, bet izklaidēties var, jautra kompānija.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 08.05.2008 18:20

[Malduguns]

Henrijs bija iegājis telpā viens no pirmajiem un viens no pirmajiem arī sarauca degunu par nepatīkamo gaisu. Viņš, tāpat kā Džeroms, piegāja pie kāda loga un to atvēra. Soma noklindzēja pie viņa kājām un pats puisis ieņēma vietu stūrī, pie loga. Apsēdies uz kāda galda viņš no mēteļa iekškabatas izvilka cigarešu etviju zārka formā un izvilka vienu cigareti. Tā tika nedaudz paņurcīta pirkstos un ielikta starp puiša plānajām lūpām. Dzidri zilās acis vēroja pagalmu ārpusē.
Tomēr cigarete tā arī netika aizdedzināta. Henrijs novilka mēteli, viegli salocīja to, iebāza cigarešu etviju vienā no dziļajām bikšu kabatām un vieglā solī, rokas sabāzis kabatās un cigareti ielicis atpakaļ etvijā, devās pa pēdām gājējiem ārā. Kluss, drūms un nemanāms.
Tomēr neizskatījās, ka viņš ilgi uzturēsies ar teorētiskajiem ekskursantiem.

[Flightless Bird]

Jā jā.. Helēna nomurmināja un devās ārā pa durvīm tieši pa priekšu Henrijam. Viņa noskrēja lejā pa kāpnēm un izgāja ārā, svaigā gaisā. Sķiet nupat bija lijis, pasaules putekļi aizskaloti un viss mirdzēja pārspīlētā košumā.

[September]

Andrea nokāpa lejā nopakaļ Helēnai un vēroja ,to jauko skatu kuru viņa bija ieraudzījusi.- Žēl, ka te nav šūpoles.- smaidīdama sacīja Andrea.- Adrian, tu nāc?- viņa pajautāja.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 08.05.2008 18:30

[washulis]

Ja neiebilsti. Klēra piegāja pie Tabitas un paņēma atslēgas. Pēc tam nolikšu tās atpakaļ. Ja nu kas.

Viņa gribēja pievienoties staigātājiem, bet reizē arī nē. Tas būtu droši vien izskaidrojams ar to, ka viņa tagad vēlējās pabūt viena, bet baidījās būt viena. vai vismaz vietā, kur ir mazāk cilvēku. No jauna viņa nosodījās par saviem kompleksiem un viņas sejā varēja redzēt šaubas, vai nenolikt mantas vietā un doties ar pārējiem.

Njā, Helēna gan tad būtu trakoti priecīga. Dažreiz varētu padomāt, ka visi mani tikai necieš. Šad tad viņai mēdza uznākt depresijas periodi, bet pārsvarā viņa bija pozitīva pesona.

[Flightless Bird]

Jā... Helēna skumji piekrita Anreai Bet, kāpēc tu teici, ka mēs esam viltīgi? Es netīšām dzirdēju.

[Tējas lapa]

Eju jau eju. No manis vaļā netiksiet. Pat kad nomiršu jums spokošos. Tāds nu ir mans liktenis. Adrians ar skeitu rokās sekoja visiem ārā. Ticis lejā pa kāpnēm uz pirmo stāvu viņs uzleca uz sava skeita un izbrauca ārā pa skolas galvenajām durvīm.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 08.05.2008 18:37

[September]

-Aj, izrādās ka daži te tādi ir bijuši. Es netīšām paņēmu līdzi divas viskija pudeles un vienu cigareša paciņu, kura stāv koferī. Nekas, ka paņēmu līdzi visu to, jo zinu cik daudz dažiem tas nozīmē.. - Andrea bija kautrīga un pie sevis vainīgi pasmaidīja- bet noderēs!- viņa pabeidza.

[Flightless Bird]

Helēna sāka smietes Kā var netīšām paņemt līdzi divas viskija pudeles un cīgas?? Viņa paķēra Andreu aiz rokas un aizskrēja pakaļ Adrianam Hei, iemāci man arī tā braukt!! Noskaņojums bija krietni uzlabojies, kopš nevajadzēja vairs uzturēties vienā telpā ar tiem nolādēti pupulārajiem un sevi mīlošajiem.

[Tējas lapa]

Ticis ārā Adrians uzņēma ātrumu, jo gribēja izmēģināt jauno triku, ko viņam iemācīja vecākais brālis. Viņš jau taisījās palēkties, bet kaut kas notikās ar skeitu un puisis aizķērās. Nolicies visā augumā gar zemi jauneklis atsita celi pret asvaltu. Auč. Tas gan sāpēja. Guļot uz muguras un turot sasisto celi viņš nomurmināja. Mazliet tā pagulējis Adrians pielslējās kājās un nopurināja netīrumus no drēbēm.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 08.05.2008 18:52

[Flightless Bird]

Helēna pieskrēja viņam klāt un pārliekusies parī jautāja Ar tevi viss kartībā? Neesi neko lauzis? Viņas acīs dzirkstīja smiekli, bet seja bija nopietna.

[Malduguns]

Henrijs, vēl aizvien ar rokām kabatās, devās ārā kopā ar pārējiem. Smejošais bariņš viņā izraisīja divējādas jūtas. Pirmās bija tās, ka viņš, par laimi, drīz vien tiks no šiem jampampiņiem vaļā. Tomēr otras sacīja, ka viņi jau nemaz tik ļoti iepazīti nebija un varbūt viņi nemaz nav tik slikti.
Henrijs noskurinājās
Kopš kura brīža tev ir tādas domas, ko, Džoser?
Henrijs pagāja nostāk no visiem pārējiem. Pietiekoši tālu, lai neviens viņu neredzētu, bet pietiekoši tuvu, lai viņš dzirdētu notiekošo.
Pēc kāda brīža Henrijs atkal parādījās pārējo redzeslokā. Bikšu kabata bija manāmi piepūtusies, bet sejā bija tā pati bezkaislīgā izteiksme. Henrijs vēl aizvien turēja rokas bikšu kabatā un, galvu piešķiebis, lūkojās savos klasesbiedros.
-Nekas nekaiš?-pār viņa lūpām bija dzirdams jautājums, adresēts Adrianam.

[Tējas lapa]

Viss kārtībā. Vēlviens zilums manā kontā. Adrians plati pasmaidīja un atbildēja gan Helēnai, gan Henrijam. Pirms es ar seju braucu pa asvaltu es dzirdēju, ka kāds vēlas iemācīties braukt. Nu kurš ir tas laimīgais? Viņš palūkojās uz pārējiem.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 08.05.2008 19:07

[CityCat]

dum, di dam tirlilā... večuks dungoja piesevis un aizslēdza visas durvis. No sākuma ar kāpūtelpas, tad rezerves izejas un gaiteņa gala durvis. Lēnām viņš arī aiklunkurēja līdz izejai un aizslēdza arī to. Nu, mierīgi nedēļiņ bērņuk. It kā tas būt iespējams! Ha! Taskanēja maotora rūkoņa un gaisā pacēlās dūmu mutulis. Joržiks bija prom. Beidzot.

[Flightless Bird]

Es, es, es! Helēna lēkāja tēlotā sajūsmā Tikai nemāci man krist, gan jau to pati apgūšu. Pašmācības ceļā. Viņa paskatījās uz Henriju. Viņš bija.. pilnīgi nekāds. Nekādsa sejas izteiksmes, nekādu emociju Savādi...
Hei, vai viņš nupat.. aizslēdza durvis?? Kā mēs tiksim iekšā? Ir nu gan kaut kāds mūllāps..

Šo rakstu rediģēja Meitene Ar Rozīnīti: 08.05.2008 19:12

[Malduguns]

-Es to piekopu tad, kad man bija kādi divpadsmit gadi,-Henrijs nomurmināja, nepakustējies no vietas. Viņa dzirdās acis vēroja klasesbiedrus. Cieši, bet ne ar ierasto naidu, kuru parasti veltīja apkārtējiem.

[washulis]

Klēra izsoļoja no klases telpas un vairāk vairs nemēģināja domāt par to, kur grib iet un ar ko. Nodušošos un tad ar tiem, kuri gribēs ar viņu kaut ko darīt, tad arī padarīs... Nonākusi vajadzīgajā vietā, meitene atrada vajadzīgās atslēgas, atslēda izflīzēto telpu un nu arī nolikusi drēbes malā, sāka ģērbties nost.

[Tējas lapa]

Bez krišanas jau nesanāk nekāda kārtīgā mācīšanās. Adrians aizgāja pakaļ savam dēlim, kurš bija paripojis tālāk uz priekšu. Viņš gandrīz nepaspēja pamukt malā, kad Joržiks aizbrauca prom. Ko? Viņs aislēdza galvenās durvis? Puisis izskatījās samulsis, tad pagriezies uz to pusi kur bija aizbraucis apkopējs viņš iebļāvās. EU TU BRAUC ATPAKAĻ.