Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[CityCat]

Pēdējais klases vakars

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums66354978/bukucis3/engjeliits/castle-4.jpg)



Skola

Kembridžas mazpilsētas skola. Jau apmēram 200 gadus veca. Neviens nezin cik tieši. pati skola izskatās senatnīga. Ar balkoniem un akmens skulptūrām. Ēkas mūri vinmēr šķita augsti un pelēki. Vietām nolupuši ķieģeļi. Apkārt auga zaļa zālīte, ar dažviet skolēnu iemītām taciņām, Kā arī veci, skoēnu aprakstīti, koka soliņi.Nedaudz tālāk no skolas atrdodas neliels, bet toties ļoti dziļš ezers.
Skolas pagalmā atrodas veca strūklaka. Tiesa tajā nekad nav ūdens.



Vēstule, ko katram skolēnam ir atsūtījusi mis Džonsone.



Labdien! Jums š.g. 13.jūnijā, tieši 18.00 ir jāpulcējas pie skolas ieejas. Durvis būs slēgtas. Skolas apkopējs - Joržiks Ventels jūs ielaidīs. Lūdzu paņemiet līdz visu nepieciešamo vienai nedēļai, tai skaitā arī ēdienu. Ja vēlesities kaut ko vairāk uzzināt, tad prasiet Joržikam.
Man tiešām no visas sirds žēl, ka nevarēšu jums pievienoties kopīgajā klases nedēļā. Cerams, ka lieliski pavadīsiet kopā laiku.

Ar mīļiem sveicieniem,
Jūsu skolotāja - Džonsone!

Spēlē piedalās :

Mazpēdis
Nīcele
washulis
mesmers
Tējas lapa
Semijs
Debija
Meitene ar rozīnīti
Hermiiione
kruta102
storyteller
Epilepsija
Lianjuks
La Keira
Mr. Green


piedodiet, ja kādu aizmirsu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)




____________________________________________________________________


neliela info, lai neradītos aizķeršanās.... Jūs visi, kopā esat nomācījušies 12 gauds (varbūt kāds arī mazāk, ja dzīves vietas ir mainītas),
tomēr ne visu par saviem klasesbiedriem jūs zināt. Kā jau mazā ciematā, tur tiek daudz tenkots. Tādēļ daudzas jums zināmās lietas par cilvēku ir aplamas.
Skolas apkopējs Joržiks ir nedaudz nojūdzies 72 gauds vec večuks, kuram patīk stāstīt visādas pasaciņas.
Mis Džonsone ir riebīga skolotāja, kas ir mīļa tikai tad, kad tikusi prom no savas audzināmās klases.


Tā - cerams, ak jums būs interesanti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Flightless Bird]

Ārkārtīgi jautri, sen neesmu tik labi pavadījusi laiku Helēna pārgrieza acis un sāka garlaikoti knibināties ap saviem melni lakotajiem nagiem.

[CityCat]

nī, nī, nī.. Nevīna nebūs! Tikai jūsi! Vecais pats pirmais pārkāpa pāri skolas sliksnim. Prikšā bija vestibils. Plašs un gaišs, tiesa arī te viegli bēšīgā krāsa nedaudz lobījās nost. Pie grieztiem pakārtas bija senlaivīgas lapmpas ar nogarenām ķēdēm. Nedaudz uz priekšu atradās kāpnes uz otro stāvu. Joržiks sparīgi devās uz tām. Skolā viņš šķita daudz kustīgāks un fiksāks. Nu bērņukiņi, nākat manim līdz... es visu ierādīt!

[washulis]

Nu apsveicu tevi ar to. Klēra klusi noteica, ejot garām Helēnai, vēl jo projām nesot savu somu uz viena pleca. Tam večukam taču jau sen vajadzētu iet pensijā Nomocīts kā vecs zirgs. Bet viņa atkal neko neteica, jo helēnai bija sanācis iedragāt viņas labo garastāvokli. Nu beidz. Vai tad kaut kādas Helēnas man neļaus atpūsties kārtīgi? Izmet viņu no galavs un dzivo tālāk...

Viņa noputās un nostājās pie durvīm, vēl tikai paraugoties, kur ir Sāra. Vismaz viņa ir skarīgs sarunu biedrs. Viņa jau priecīgāk nosprieda.

Klēra paklausīgi devās nopakaļ uzraugam, pa vecajām, labajām un pazīstamajām skolas telpām.

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 20:56

[Flightless Bird]

Helēna pasmīnēja redzot, ka Klēra ir visai īgna. Lai jau, kas man par to..
Viņa iegāja skolā un apstājās vestibila otrā malā, lai sagaidītu pārējos un tālākus norādījumus, kurp doties. Pagaidām nav ko izcelties.

[Malduguns]

Henrijs Džosers sekoja apkopējam pa pēdām.
-Izrādīsiet? Bet mēs taču šajā skolā esam pavadījuši pietiekoši krietnu laika daļu,-jauneklis protestēja, tomēr sekoja. Viņš pašķielēja uz Helēnu, tad uz Keitu, tad nomurmināja kaut ko, kas ļoti aizdomīgi izklausījās pēc sievietes un devās tālāk uz priekšu.

[September]

-Jau sen bija laiks.- viņa klusībā noteica. Viņa sekoja pārējiem, kas iegāja iekšā. Viņa redzēja kā Henrijs pašķielē tad uz Helēnu tad uz mani.- Jā, mēs te ļoti daudz laika esam pavadijuši, un zinām kur iet.- Andrea noteica. Bet varbūt mums ierādīs telpas kur mēs gulēsim un kur varēsim staigāt. viņa nodomāja.

OCC:Storyteller- mani šajā LS sauc Andrea ne Keita. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[washulis]

OCC: Ja nešaubos, tad story par Keitu gribēja nosaukt Klēru...

Kā saprotu, tad mēs gulēsim paši savā klasē. Un laikam kur tas ir, mēs paši zinam... Klēra ieminējās, kad jau iesoļoja iekšā gaitenī. Elpa nedaudz oda, tāpēc viņa izvilka vienu košļājamo gumiju, lai ja nu kāds tomēr domās viņu sodīt, nejustu cigarešu dūmus. Kādam vēl vajag? Viņa pastiepa paciņu citu iepriekš smēķējošo biedru virzienā.

[Tējas lapa]

Kāpēc parasti atrodas tādi cilvēki kuri ar savu pārspīlēti pareizo rīcību gandē citiem cilvēkiem dzīvi? Adrians jautāja Helēnai un sekoja vīrelim iekšā skolā. Mēs tak šeit visu zinām. Nomācījāmies divpadsmit gadus. Ar to pietiek lai visu izložņātu.

[Semijs]

Einārs nopūties iemeta savu bumbu atpakaļ somā un uzmetis to mugurā, devās līdzi pārējiem. Izrādīt skolu? Paskatījies uz apkopēju, viņš teica.
-Džosim taisnība, mēs tač šeit esam buhājuši entos gadus, mums neko nevajag ierādīt.-
Viņš nosmīnēja. Puisim bija jau nedaudz apnicis gaidīt karstumā, tagad gribējās iekārtoties un aiziet uz veikalu pēc alus.

[Moriartijs]

Dīvaino izrādi ar cigaretēm, Džeroms noskatījās no malas smēķēdams pats savu cīgu. Lai jau tauta izklaidējas.
Lilianas izlēcienu ar makaroniem, viņš novērtēja, labs paņēmiens kā izraisīt riebumu citos, būs jāpamēģina. Vai vismaz jāizprašņā par tehniku...

Vērodams klasesbiedrus ierodamies, Džeroms ieraudzīja Klēru. Pikti skatīdamies viņai pakaļ, viņš centās turēties tālāk. Tādēļ iegāja skolā pats pēdējais, vai vismaz pašās beigās, pie rokas stumdams savu riteni. Un pat Joržiks nevarētu viņam likt atstāt to riteni ārā. Ne par ko.

Iegājis ieejas zālē, Džeroms uzkāpa uz riteņa un sāka riņķot zālē. Viņš jau sen bjia atklājis to prieku, kas rodas ja brauc ar riteni lielās telpās. Ak šī lieliskā iespēja apgāzt kādu vāzi vai puķu podu...

Klasesbiedru ķīviņos viņš īpašu neklausījās, galu galā vēl austiņās skanēja mūzika, kas to visu vērta neiespējamu.

Ja vajadzētu klasificēt visus klases biedrus pa izturamības grupām, tad jāsaka, ka visi džeki būtu normāli izturami un tādi ar kuriem var satusēt. Bet meitenes... Visas 9 meitenes var salikt divās grupās: izturamo grupā ir Liliana priekšgalā un citas. Absolūti kaitinošo grupā ir Klēra. Viena pati. .

Taču šī tabula balstījās gandrīz vai tikai stundu un starpbrīžu sastapšanās laikiem. Ārpus skolas, Džeroms centās turēties tālāk no visiem.

[Epilepsija]

Deins zināja, ka kavēs. Bet viņam patika iet lēni. Tas viņu nomierināja.

Klusi ieslīdējis klasē Deins nolika mantas uz grīdas. Daži veltīja viņam vienaldzīgus skatienus, daži vispār nelikās ne zinis. Viņš piegāja pie loga. Ar acīm viņš meklēja Sāru. Viņš uztraucās, ka viņa varētu neuzskatīt par nepieciešamu ierasties. Lietus smidzināja un ārā bija apmācies laiks. Tur jau viņa bija. Viena pati. Kā vienmēr. Tik neatkarīga un aprīnojami skaista.

[washulis]

Ak, nabaga Adrians, kas netika laicīg iekšā dēl kaut kādas blondīnes. Ko gan tagad darīsim? Klēra pie sevis klusi norūca. Vēl viena lieta, kas viņu tracināja, bija tas, ka visi ķīvējās par kādiem sīkumiem. bet nez kāpēc viņa bija šo ķīviņu krustugunīs. Dabas dots talants. Viņa jau jau drūmāk nodomāja.

Ja viņa bija ieradusies te pie skolas trakoti pozitīva, tad tagad viņa jau jutās draņķīgi. No viņas ārēja izskata vienmēr varēja noteikt, kā viņa jūtas. Vismaz lielākotiesi varēja...

Viņa jau bija gatava vilkties uz otro stāvu, kur bija viņu klase. Varētu tur ātri iekarot kādu stūrīti pie loga. Viņa spriedelēja nopētot grīdu un kurpju purngalus.

[CityCat]

Ak šitā ja? Bet jumsim tikai viens korpus atvēlēts. Pārējs slēgt es i ciet! Kas ta te darīsīs ja jūs pa visu skolu vazās? Tak ņemsīt un pagarabā vēl īlīdīsit! Večuks sašutis iesaucās! Jumsim gulēt savā klasē. Vīsi kōpā! I bez izņemumiem! Lai nevīns neaizlavītos! Joržiks devās pa kāpnēm uz augšu un tadu pa labi līdz nonāca pie vienas telpas, kas kalopoja par nelielu gaiteni un tieši pretī bija vēlvienas durvis. Uz tās bija noskradnis uzraksts 12.e klase.
ŠOreiz ar durvju vaļā dabūšanu večukam gāja daudz ātrāk. Klase bija tikpat veca, kā pŗējā skola. Aprakstītie soli bija satumti pa malām tādejādi atstājot klases vidu brīvu. Tur visi var izklāt savus guļammaisus un iekārtot sev naktsguļu.
Telpa spēcīgi oda pēc mazgāšanas īdzekļiem, ko lieltoja Joržiks. Klase arī bija neparasti karsta un gais bija sasmacis, it kā telpa nebūtu vēdināta nedēļām ilgi.

Šo rakstu rediģēja Alija2: 08.05.2008 06:48

[Moriartijs]

Augšā pa kāpnēm? Uff. Uzmetis somu vienā plecā viņš paņēma divriteni un sekoja Joržikam. Aptracis vecis jau ir, bet kamēr par riteni neko nesaka, nav vajadzības šķendēties.

Iegājis klasē viņš devās uz kreiso stūri durvju pusē, kur piemesties, un nometa tur savu somu un nolika riteni.

Pieelpojuši gan te baigi... viņš nopūtās uz devās atvērt logus. Nonācis pie tuvākā viņš satvēra rokturi, lai to atvērtu.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 08.05.2008 09:47

[September]

Andrea mierīgi iesoļoja iekšā pa kalases durvīm, tieši dažus metrus no kreisā stūra. Tad viņa nolaika mantas zemē, kur bija iekārtojusi sev vietu. Viņa apstājās, lai tālāk klausītos Joržika nolādētos noteikumus. -Jā, šeit gan smacīgs gaiss un vēl piedevām te ir karsti.- viņa skaidroja.

[Debija]

Rudmate ātrā solī gāja pāri zaļajam zālienam, izvairīdamies no lielajiem akmeņiem aiz kuriem viņa parasti mēdza aizķerties. Viņa zināja, ka kavējas un ka, iespējams, uz viņu gaida. Bet šodien Tabitai negribējās braukt tēva melnajā mašīnā un arī braukt ar riteni būtu bezjēdzīgi. Skaistā daba izdzēsa visu neapmierinātību, lai arī soma bija smaga un ceļš - tāls. Tabita dziļi ieelpoja zāles smaržu un devās uz veco, 12 gadu garumā iemīlēto skolu. Mugurā viņai bija pelēkas džinsu bikses ar šauriem galiem, balta vējjaka un baltas botas. Iekšēji viņā virmoja prieks un cerība, ka šis klases vakars būs neaizmirstams un ideāls.
Nogājusi vairāk par puskilometru, Tabita no savas mugursomas izvilka cigareti un šķiltavas. Smēķēšana, iespējams, bija vienīgais kaitīgais un sliktais ieradums, ka viņai piemita un arī pašai nepatika. Bet ieradums palika ieradums. Debesīs pacēlās dūmu mākonis, kas smaržoja pēc dārgas tabakas. Viņai vajadzēja pieskriet, savādāk skolu aizslēgs un viņa netiks tajā iekšā.

Bija dažas minūtes pāri sešiem, viņa bija tieši laikā, kad Joržiks laida skolēnus iekšā. Tabitas lūpas pārklāja smaids - viņa bija paspējusi. Ar noliektu galvu meitene devās iekšā skolā un sekoja saviem klasesbiedriem. Sarūgtināja fakts, ka visiem būs jāguļ vienā klasē un kas citas telpas būs slēgtas un tomēr - varbūt, ka beigu beigās būs pat jautri.
Iegājusi telpā, Tabitas deguns sarāvās aiz riebuma - klase bija pārāk piesmakusi, lai kāda dzīva radība tajā varētu uzturēties ilgāk par desmit minūtēm.
Viņa piegāja klāt savam klasesbiedram Džeromam, kurš pašreiz atradās pie loga un vēra to vaļā.
Sveiks,meitene vārgi uzsmaidīja, gaiss tiešām šeit ir sasmacis.

[CityCat]

A no kurienes tu uzradīs? Joržiks pal;ukojas uz Tabitu. Man teikca, ka visi jau būt sanākuš! Vecais pakasīja galdu. Nu tad kausas visi! Jūsim būsiet šeit vien nedēļ. Skolas drošībs labad es visu gaiteni slēgt ciet, tādēļ jūsu rīcīb paliek šis ten gaitens un lielais torns. Še jums atslēga uz dušu telp'. Mana pesonīg telp. Tur reizē var atrasts tik div cilvēk. Tā i tā telpa pašā gala ar uzrakst' "Duškabīnes". (OCC: šodien ir ceturdiena) Es peroīgi ierasties jūs apraudzīt svētdien un otadien! Lai nebūtu nekād nekātīb!

[Tējas lapa]

Adrinas ignorēja Klēras piezīmi un turpināja sekot Joržikam uz klasi. Iegājis bezgaisa telpā viņš uzreiz ieņēma vietu pie loga, kur nometa savu guļammaisu, skeitu un nolika somu kura nevarēja mētāt tāpat kā guļammaisu. Apsēdies turpat uz grīdas, puisis noklausījās Joržika sakāmo ar nelielu smīnu uz sejas. Protams nebūs nekādas nekārtības. Varat lieki neuztraukties. Adrians teica apkopējam.

[washulis]

Klēra nedaudz nosmīkņāja un pasmaidīja savu plato smaidu par Adriana teikto. Lai nu kas, bet kārtība un miers te nez vai būs.

Palūkodamās uz Tabitu, kas arī nu bija ieradusies, viņa atvēra vienu no logiem, kas atradās kreisās malas stūrī. Kad bija to atvērusi, nometa somu blakām un izvilka guļammaisu, kas vēl jo porjām atradās tai paredzētajā kulītē. Parasti, kas viņa ielīda savā guļammaisā, atgādināja dzeltenu kāpuru.

Nu tad tā. Viņa noteica. Ko tad tagad darīsim? Klase ir visa mūsu. Un gaitensi ar torni arīdzan. Viņa spriedelēja un nepievērsa lielu uzmanību Joržikam. O, zinu ko darīšu. Kaut ko, ko esmu gaidījusijau visu dienu. Viņa nodomāja un parakājās pa savu somu. Izvilkusi vienu maisu, kurā bija dvielis un citas nepieciešamās lietas, viņa vēl noteica. Ja kāds mani meklē, būšu dušās.

[kruta102]

Lī laimīgi iesoļoja klasē.
Beidzot! viņa teica. Šī sajūta, kas pārņēma viņu bija lieliska. Nu, ko, kalses biedriņi! Lī uzrunāja savus klases biedrus, lai gan neko sacīt netaisījās, viņa vienkārši gribēja kādu uzrunāt.