Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[CityCat]

Pēdējais klases vakars

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums66354978/bukucis3/engjeliits/castle-4.jpg)



Skola

Kembridžas mazpilsētas skola. Jau apmēram 200 gadus veca. Neviens nezin cik tieši. pati skola izskatās senatnīga. Ar balkoniem un akmens skulptūrām. Ēkas mūri vinmēr šķita augsti un pelēki. Vietām nolupuši ķieģeļi. Apkārt auga zaļa zālīte, ar dažviet skolēnu iemītām taciņām, Kā arī veci, skoēnu aprakstīti, koka soliņi.Nedaudz tālāk no skolas atrdodas neliels, bet toties ļoti dziļš ezers.
Skolas pagalmā atrodas veca strūklaka. Tiesa tajā nekad nav ūdens.



Vēstule, ko katram skolēnam ir atsūtījusi mis Džonsone.



Labdien! Jums š.g. 13.jūnijā, tieši 18.00 ir jāpulcējas pie skolas ieejas. Durvis būs slēgtas. Skolas apkopējs - Joržiks Ventels jūs ielaidīs. Lūdzu paņemiet līdz visu nepieciešamo vienai nedēļai, tai skaitā arī ēdienu. Ja vēlesities kaut ko vairāk uzzināt, tad prasiet Joržikam.
Man tiešām no visas sirds žēl, ka nevarēšu jums pievienoties kopīgajā klases nedēļā. Cerams, ka lieliski pavadīsiet kopā laiku.

Ar mīļiem sveicieniem,
Jūsu skolotāja - Džonsone!

Spēlē piedalās :

Mazpēdis
Nīcele
washulis
mesmers
Tējas lapa
Semijs
Debija
Meitene ar rozīnīti
Hermiiione
kruta102
storyteller
Epilepsija
Lianjuks
La Keira
Mr. Green


piedodiet, ja kādu aizmirsu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)




____________________________________________________________________


neliela info, lai neradītos aizķeršanās.... Jūs visi, kopā esat nomācījušies 12 gauds (varbūt kāds arī mazāk, ja dzīves vietas ir mainītas),
tomēr ne visu par saviem klasesbiedriem jūs zināt. Kā jau mazā ciematā, tur tiek daudz tenkots. Tādēļ daudzas jums zināmās lietas par cilvēku ir aplamas.
Skolas apkopējs Joržiks ir nedaudz nojūdzies 72 gauds vec večuks, kuram patīk stāstīt visādas pasaciņas.
Mis Džonsone ir riebīga skolotāja, kas ir mīļa tikai tad, kad tikusi prom no savas audzināmās klases.


Tā - cerams, ak jums būs interesanti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Flightless Bird]

Rādi, ko māki, ka tikai viņš ātrāk beigtu krākt kā tāds vulkāns lol Helēna noteica un atkāpusies vēroja Adrianu.

[Tējas lapa]

Ja šis nekrāktu domātu, ka kājas atstiepis un vispār klāt nelīstu. Redzēdams, ka Joržiks nemostas sāka viņš sāka purināt viņu stiprāk. Ei laiks mosties pietiks gulēt laid iekšā. Viņš paksļi noteica.

[September]

Andrea, nometa savu izpīpēto cigareti, un nomīņāja to ar savu kāju. Tad viņa piegāja pie savas somas un groza lai to paceltu un nestu pie skolas vārtiem. Tad kad viņa jau bija piegājusi pie skolas vārtiem viņa apstājās un skatījās uz Joržiku, kad viņš nāks taisīt vaļā skolas vārtus.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 07.05.2008 19:55

[washulis]

Ā... Klēra it kā saprotoši noteica. Nezinu tādu grāmatu. Viņa vēl piebilda nu jau ar izteiktu "esmu stulba" pieskaņu balsī. Nu labi, nav svarīgi. Es jau tikai zinu kā pacelt kājas gaisā un bļaustīties. Viņa vēl piemetinaja. tas viņai vēl vairāk sāka atgādināt šīs dienas trenniņu, kas likās kā diezgan liela izgāšanās.

Nabaga vecis. Viņa palūkojās kā citi modina uzraugu. Nekur jau vēl nav jāsteidzas. var jai pagaidīt citus... Otru teikuma daļu viņa pateica skaļāk, lai citi arī dzird. Viņai vēl jo priojām bija tas trakoti optomistiskais noskaņojums, lai gan jutās nogurusi.

[CityCat]

Vai, vai! Kas ta nu! vecais vīrs iesaucās un sāka muļķīgi kratīt rokas pa gaisu. Tu ar manim kautīs gribi, ko a? Vecais pieslējās kājās. Es jaunīb biju labs cīkstons. Simtiem vīru sasits es'u tā, ka... ka... ko es teicu? Joržiks pakasīja galvu un sāka kodīt apakšlūpu. Jā... hm... vecais vīr atsēdās atkal uz soliņa un gribēja nosanusties vēlreiz.

Šo rakstu rediģēja Alija2: 07.05.2008 19:56

[Tējas lapa]

Adrians pakāpās dažus soļus atpakaļ kad vīrietis pakāpās. Diezvai es ar jums gribētu kauties. Vņš nosmīkņāja. Eu eu netaisieties atkal gulēt. laidiet iekšā mūs skolā. Pietiks gulšņāt. Puisis mazliet sašutis noteica. Gan jau, kas nav ieradušies atradīs ceļu iekšā skolā.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 07.05.2008 19:59

[Flightless Bird]

Ei ei nedomā atkal sākt gulēt! Mēs takā būtu gatavi iet iekšā. Skolā. Nu zini tajā lielajā mājā tepat blakus. Nebūs tālu jāiet... Helēna diezgan aizkaitināti uzrunāja sargu.

[Malduguns]

Henrijs bija ieņēmis novērotāja statusu. Pareizāk sakot, viņš bija tikpat kā nemanāms, jo dūmu gredzeni jau kādu laiku nevijās debesīs, jo cigarete bija izpīpēta. Tagad puisis bija ieracies mīklainajās grāmatas lappusēs, no kurām vēdīja vecums, citu gadsimtu elpa un neparasta enerģija, kura puisi bija pilnībā pārņēmusi sevī.
Kņada viņu uz mirkli izrāva no grāmatas lappusēm. Henrijs Džosers pacēla skatienu un ar smīnu sejā nolūkojās kā viņa dārgie kolēģi cenšas pamodināt skolas apkopēju. Pats viņš nedarīja neko šīs lietas labā. Viņam nevajadzēja uzturēties skolā veselu nedēļu, lai justu kaut kādu gandarījumu. Tikpat labi Henrijs varēja doties mājās uz savu vilciena vagonu un nedēļu nogulēt, sapīpējies zāli un pārlasījies grāmatu.

[washulis]

Eh... Ja jau tiekam iekšā, tad nav ko ņemties. Klēra jau cēlās kājās, kad bija pietupusies pie Sāras. samīcuidama savu cigareti, gluži kā pārējie, nometot pret zemi un tad uzkāpjot tai ar savām baltajām "Nike" botām, viņa aizgāja pakaļ savai sporta somai, kuru uzstutēja uz pleca.

Viņa bija pavilkusi vienu siksnu garāku, lai varētu to vilkt tikai uz viena pleca. Tā viņai pat bija ērtāk.

[CityCat]

Ak, šitā ja? Nu tad jumsim visi i klāt? Man lika sagaidīt visus un tikai tad laistin iekšā. Savādāk nepar ko nelaidīšu! Joržiks noteica un viltīgi palukojās uz Adrianu. sabaidīju tevi ja, ja? Tapē i negrib ar manim kauties! He, šajos vecajos kaulos vēl daudz dzīvīguma! Nu ko iesim! vīrs lēnā solī devās uz ieejas pusi un rokās žvidzināja atslēgas.

[Tējas lapa]

Jā , jā esam visi. Adrians noburkšķēja un sekoja Joržikam. Ejam tauta beidzot iekšā. Diezvai mani jūs sabaidījāt. Tam vajadzētu kaut ko iespaidīgāku. Es zināju, ka viņš ir traks bet ne jau tik.

[washulis]

Adrians, Sāra, es, Lī, Elvīra... Liliana, Helēna, Henrijs. Klēra pie sevis skaitīja visus, kas tad nu ietilpa 12.e. klasē. Tur nu gan es tev nepiekrītu. Neesam gan visi. daži vēl trūks. Es tak teiku, ka nav kur steigties. Kā nekā visa nedēļa vēl priekšā. Un ja jau viņam ir teikts, ka jāsagaida visi, tad tā arī darīsim.

Viņai parasti nepatika, ja neseko kādiem konkrētiem norādījumiem. tā pat viņa necieta atraudas, netīorus nagus, sagumzītus matus, dakšiņas rīvēšanu pret šķīvi un citus tādus sīkumus.

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 20:12

[Flightless Bird]

Labi, tad tu, princese, paliec te un laipni sagaidi tos, kas uzspļauj mums visiem liekot tik ilgi uz sevi gaidīt. Helēna paņēma savu lielo mugursomu, pie kuras bija piestiprināts guļammais un devās nopakaļ Adrianam.

[washulis]

Klēra tikai noputās un nemaz netaisījās atbildēt uz Helēnas piezīmi. Nu vismaz man ir manieres vietā, nevis vēlme dzīties kaut kur bezjēgā uz priekšu, nerespēktējos citus. Viņa nodomāja, bet neteica neko skaļi, jo vēlme ar citie kašķēties, viņai bija maza. Vispār apziņa, ka visi bieži kašķējas un ārdās savā starpā, viņai besī. Bet tur jau neko nevar darīt...

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 20:26

[CityCat]

Nava visi, tu saki, meitēn, ja? vīrs apstājās kā zemē iemiets. Nu tad es nevarēt jūs ielaist. Jasagaida visi! Vecais aizgāja atpakaļ uz soliņa un apsēdās. Es jums varēt kadu labu stāstu pastāstīt, lai jumsim nabūtu garlaicīg'! Joržiks saberzēja rokas un jau sāka prātot, ko labu varētu apstāstīt. Ko jumsim patiktos klausīties?

[Malduguns]

Henrijs iebāza savu grāmatu somā, uzmeta somu plecos un piecēlās kājās. Viņš slaikie, pārdomātiem soļiem piegāja pie apkopēja.
-Redziet, ārā ir briesmīgs karstums un patiesībā neviens, izņemot dažus indivīdus nevēlas šeit uzturēties, tāpēc, lūdzu, labāk ielaidiet mūs iekšā. Pārējie gādās, lai iekšā tiek arī vēl neatnākušie,-klusētājs un neizdibināmais puisis versās pie Joržika un viņa dzirdi zilajās acīs varēja jaust ko mazliet savādu.

[CityCat]

Ak šitā ja? jā, Karstumiņš šodien i gan! Joržiks atkal pieslējās kājās. nu ja jau visi i sanākuši, tad es laist jumsim iekšā. žēl, manim bija labs stāstiņš padomā! viņš nosmīkņāja un devās uz skolas pusi. Ar durvju atslēgšanu negāja tik viegli. Vecajam vīram rokas drebēja un viņš galīgi nespēja trāpīt atslēgas caurumā. tad viņam vēl atslēgas nokrita zemā, un vēl viņš aizmirsa kuras no visām atslēgām ir skolas. ( OCC: uz katras atslēgas iz neliela uzlīmīte, kur rakstīts, kam tā domāta, bet vecais Joržiks, protams, par to piemirsa)

[Malduguns]

-Palīdzēt?-Džosers laipini, tomēr mazliet neiecietīgi pavaicāja. Soma spieda viņa plecu un viņš vēlējās ātrāk nokļūt skolas ķīmijas kabinetā. Personiskos nolūkos...

[CityCat]

Ko pusīt? Ak, jā, jā, ja... vīrs pasniedza atslēgu saišķi Džozeram. Pārjos viņš sāka uzjautrinoši pētīt ar savām duļķaini zaļajām acīm.
Nu, kā ta jūtas! viņš sāka kaitinoši šūpies pirkstaglos un šūpot rokas, au atkal kā mazs bērns.

[Malduguns]

Henrijs veikli un ātri atrada nepieciešamo atslēgu, iebāza to slēdzenē un pagrieza.
-Vai kāds no pasniedzējiem būs skolā?-jaunais avantūrsist pajautāja.