Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[CityCat]

Pēdējais klases vakars

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums66354978/bukucis3/engjeliits/castle-4.jpg)



Skola

Kembridžas mazpilsētas skola. Jau apmēram 200 gadus veca. Neviens nezin cik tieši. pati skola izskatās senatnīga. Ar balkoniem un akmens skulptūrām. Ēkas mūri vinmēr šķita augsti un pelēki. Vietām nolupuši ķieģeļi. Apkārt auga zaļa zālīte, ar dažviet skolēnu iemītām taciņām, Kā arī veci, skoēnu aprakstīti, koka soliņi.Nedaudz tālāk no skolas atrdodas neliels, bet toties ļoti dziļš ezers.
Skolas pagalmā atrodas veca strūklaka. Tiesa tajā nekad nav ūdens.



Vēstule, ko katram skolēnam ir atsūtījusi mis Džonsone.



Labdien! Jums š.g. 13.jūnijā, tieši 18.00 ir jāpulcējas pie skolas ieejas. Durvis būs slēgtas. Skolas apkopējs - Joržiks Ventels jūs ielaidīs. Lūdzu paņemiet līdz visu nepieciešamo vienai nedēļai, tai skaitā arī ēdienu. Ja vēlesities kaut ko vairāk uzzināt, tad prasiet Joržikam.
Man tiešām no visas sirds žēl, ka nevarēšu jums pievienoties kopīgajā klases nedēļā. Cerams, ka lieliski pavadīsiet kopā laiku.

Ar mīļiem sveicieniem,
Jūsu skolotāja - Džonsone!

Spēlē piedalās :

Mazpēdis
Nīcele
washulis
mesmers
Tējas lapa
Semijs
Debija
Meitene ar rozīnīti
Hermiiione
kruta102
storyteller
Epilepsija
Lianjuks
La Keira
Mr. Green


piedodiet, ja kādu aizmirsu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)




____________________________________________________________________


neliela info, lai neradītos aizķeršanās.... Jūs visi, kopā esat nomācījušies 12 gauds (varbūt kāds arī mazāk, ja dzīves vietas ir mainītas),
tomēr ne visu par saviem klasesbiedriem jūs zināt. Kā jau mazā ciematā, tur tiek daudz tenkots. Tādēļ daudzas jums zināmās lietas par cilvēku ir aplamas.
Skolas apkopējs Joržiks ir nedaudz nojūdzies 72 gauds vec večuks, kuram patīk stāstīt visādas pasaciņas.
Mis Džonsone ir riebīga skolotāja, kas ir mīļa tikai tad, kad tikusi prom no savas audzināmās klases.


Tā - cerams, ak jums būs interesanti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Semijs]

-Vācieši vēl tīri ok čalīši, krievi gan neiet man baigi pie sirds.-
Einārs noteica un nolicis somu malā, paskatījās uz Lī, - meiteni, kura bija vistuvāk.
-Čau LĪ!-
Viņš piesteidzās viņai klāt un kārtīgi sagrābis viņu, samīļoja pie reizes paceļot gaisā. Pagriezies pret Teitu, puisis ar smīnu uz sejas devās uz viņas pusi.
-Tava kārta!-
Neļāvis meitenei atapties, Einārs sniedza to pašu sveicienu viņai. Paskatījies apkārt, viņš nopūtās.
-Kāpēc visi tik ātri uzrodas, neesmu jau zibenszellis.-
Viņš nosmējās.
-Lai vai kā, sveiki!-
Puisis atpleta rokas un izlēma gaidīt, kad ar viņu nāks sasveicināties.

[Malduguns]

Henrijs Džosers aizslēdza savas dzīvesvietas durvis un sakārtoja mugursomu mazliet ērtāk uz pleca. Uzmetis vēl pēdējo skatienu vilciena vagonam, kurā jauneklis mitinājās, viņš devās uz ciematu, lai nopirktu ko ēdamu, jo nebija ieturējies jau divas dienas. Ticis pie paciņas spageti un irbulīšiem, Henrijs mierīgā solī devās uz skolas pusi. Laika bija diezgan un ātrāk tikties ar apburošajiem klasesbiedriem, kuriem viņš pat vārdus lāgā nespēja atcerēties, Džosers nesteidzās.
Mugurā jaunajam vīrietim bija melna ādas jaka, zem kura slēpās melns pogājams krekls, tāpat melnas bikses un glīti armijas zābaki. Palielā mugursoma kūļājās uz viņa pleciem un rokās bija spageti kartona paciņa, kurā bija kūpošais ēdiens un divi irbulīši, ar kuriem viņam bija lemts ēdienu arī izķeksēt ārā un censties veiksmīgi apēst.
Henrijs ieradās tieši tad, kad Helēna derēja uz to, ka viņš nokavēsies pusstundu. Uzmetis klasesbiedrenei skeptisku un nedaudz nepatīkamu skatienu, Džosers nomera zomu zālājā, kur tā skaļi nošķindēja un ar būkšķi piezemējās. Pats Henrijs nosēdās blakus savai mantībai un attaisīja vaļā savu spageti iepakojumu, lai ķertos pie ēšanas.

[September]

-Es domāju, ka nokavēsies Taibita vai Sāra, jo viņas tādas ir, man arī kautkas ir paņēmies līdzi, tikai vecāki to nezin.- Andrea mierīgi sacīja. - Ā, sveiks Einār. tas bija ģeniāls iznāciens.- viņa nosmaidīja un pārlaida skatienu saviem klasesbiedriem. Viņi izskatījās tādi priecīgi.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 07.05.2008 17:47

[Tējas lapa]

Adrians pat nepamirkšķināja kad ieradās Einārs ar skaļo bļāvienu. Piecēlies kājās viņš izstaipīja labo kāju kura bija mazliet notirpusi. Nu ceru ka neviens nederēs uz to, kas atrodas manā somā. Čau viņš apsveicinājās ar Elvīru un Eināru kurš rokas atplētis gaidīja, lai ar viņu kāds saveicinās.

[Flightless Bird]

Damn, šķiet šo raundu esmu zaudējusi Helēna nosmēja un palūkojās uz Henriju, kas taisīja vaļā ķīniešu ēdiena paciņu. Interesanti, vai viņš tiešām ir tik skarbs kā izliekās? Un cik grūti novelkamas būtu viņa bruņas.. Viņa izvilka vēlvienu cigareti, aizsmēķēja un atlaidās zālē, skatienu pievēršot pelēcīgajiem mākoņiem debesīs.

Šo rakstu rediģēja Meitene Ar Rozīnīti: 07.05.2008 18:03

[Epilepsija]

Deins juta satraukumu. viņš zināja, ka šī nedēļa būs savādāka. viņš bija nolēmis atzīties jūtās meitenei, kura viņam tik ļoti patika. viņš bija klusējis visus šos gadus. Deins nekad nebija uzdrošinājies pieiet viņai klāt, uzsākt sarunu. viņa nebija viņu pat ievērojusi. neskaitāmas reizes viņš bija iztēlojies ko teiks un ko viņa varētu atbildēt. šī nedēļa pārvērtīs viņa dzīvi. viņš kļūs laimīgs vai tiks sāpināts. tikai viņas dēļ viņš paliks skolā ar klasesbiedieriem, kas pret viņu ir izturējušies nedraudzīgi un ļauni. tikai dēļ tā. tā ir viņa pēdējā iespēja.

Atvadījies no mammas Deins izgāja pagalmā. cik viss apkārt bija svešāds. debesis bija nedaudz apmākušās. iespējams būs lietus. viņš noķēra autobusu un neveikli iezvēlās tajā. šoferis atsāka braukt pirms viņš bija paspējis pieturēties pie kāda sēdekļa atzveltnes. kā vienmēr viņu neviens nerespektēja.

Pieturā, netālu no skolas Deins izkāpa un lēnā solī devās skolas virzienā.

[washulis]

Ritmiski soļodama, Klēra devās uz skolu. Tieši bija beidzies kārtēijais trenniņš karsējiem. Tur viņa bija karsēju komandas Kembridžas Lāčiem. Sporta soma pāri plecam viegli līgojās. Tajā bija gan salikts šis tas velkams, gan ēdiens nedēļai.

Skola tuvojās ar vien vairāk. vai precīzāk sakot, viņa tai tuvojās. Tur pie ieejas varēja jau manīt dažus cilvēkus. Čau visiem! Klēra priecīgi noteica. Viņa jau zināja, ka daži neliksies ne zinis par viņas klātbūtni, bet vienkēr bija kāds, kas viņu sagaidīja ar prieku. Šo cilvēku dēļ ir vērts vispār doties uz skolu. Viņa pozitīvi nodomāja. Šodien viņai bija ļoti labs garastāvoklis. Hm, interesnati, kāpēc? Laikam tāpēc, ka būs vesele nedēļa priekšā, bez skolotāju urdīšanas. starp visām mantām biaj arī daža laba pudele, ko viņa biaj at';laāvusies ielikt bez mātes ziņas. Kā jau kārtīgam jaunietim piedienas...

[Malduguns]

Henrijs iekārtojās ērtāk, izņēma no mugursomas pabiezu grāmatu un to atvēra kaut kur pa vidu. Burti vīdēja tajā pretī nezinātāja acīm gluži nesaprotami, tomēr zinātājs spētu izlasīt veco druku.
Henrijs domīgi turpināja ēst savus spageti un iesāka lasīt tālāk, ik pa laikam pāršķirot lapaspusi.
Gaišie mati ar tumšajām šķipsnām bija saņemti astē, bet dažas nepaklausīgas cirtas bija izlīdušas ārā no kārtīgā matu sakārtojuma, ieskaujot puiša šauro seju un padarot to maķenīt pievilcīgāku.
Par klātesošajiem Henrijs īsti nelikās ne zinis. Viņam bija tikai grāmata un pusdienas, viss pārējais bija otršķirīgs.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 07.05.2008 18:14

[Tējas lapa]

Adrians tikai pamāja ar galvu tiem kuri tikai tagad atnāca jo apnika visu laiku sveicināties. Nu ja būtu derējis būtu zaudējis. Viņš nodomāja kad Klēra pienāca pie pārējiem. Atstājis mantas turpat kur bija sēdējis viņš lēniem soļiem piegāja pie Teitas kura sēdēja uz strūklakas malas. Nu kādas sajūtas par to ka veselu nedēļu varēsim pavadīt vieni skolā?

[Semijs]

-Es taču zinu, ka esmu ģeniāls.-
Einārs apmierināti pasmaidīja un izstaipījās. Izvilcis cigareti, viņš to aizšķīla un ievilcis dūmus, teica, paralēli izspūsdams tos.
-Nedēļu skolā vieni paši... jā.. klases žurnāli piedzīvos lielus jaunumus.-
Paskatījies apkārt, puisis uzmeta aci uz Henriju un draudzīgi uzsauca.
-Labapetīt Henrij!-

[La Keira]

Sāra šodien nebija pārāk domājusi par pasākumu, vairāk gan par to ko darīs pēc skolas beigšanas un to kurā augstskolā stāsies. Galu galā viņa 2 stundas pirms norunātās tikšanās sāka taisīties. Mantas tiesa bija jau sakravātas labu laiku atpakaļ - gan ēdiens un guļamaiss, gan viss pārējais.

Viņa uzvilka gaišu, plīvojoša auduma vasaras kleitiņu un sandales ar garām šņorēm(līdzīgi kā pastalām). Nostājusies pie spoguļa viņa novērtēja koptēlu. Acis apstājās pie frizūras- tāda kā vienmēr. Sāra izlaida un izpurināja matus. Tie bija dabiski viegli lokaini, tāpēc nebija vajadzības sevišķi ieveidot frizūru. Tomēr dīvaina sajūta! Meitene paņēma sprādzi un vienā sānā atsprauda matus. Tā. Nu jau labāk. Tagad varēja iet.

Paņēmusi mantas, atvadījusies un iedevusi tantei buču uz vaiga viņa izgāja pa durvīm. Viņa gāja kājām; mājas bija tuvu skolai. Laiks bija patīkami silts un saulains, bet gaiss smaržoja pēc vasaras. Nemaz negribējās steigties.
Beigās nonākusi līdz skolai(Acīmredzot gandrīz pēdējā, ja ne pati pēdējā. Viņa mēdza vienmēr kavēt, bet savādā kārtā skolotāi uz viņu par to neturēja ļaunu aci.) viņa pagāja nostāk no jautrā bariņa un atsēdās koka paēnā turpat blakus. Izvilkusi nelielu grāmatiņu viņa sāka lasīt, itkā gaidīdam kādu pasākuma sākumu.

[Malduguns]

Henrijs dzirdēja, ka kāds viņu sveicina. Piepacēlis skatienu no grāmatas, jaunais cilvēks uzlūkoja Eināru ar visai bezkaislīgu skatienu, tad pamāja ar irbulīšiem kā vārgu paldies un atkal atgriezās pie grāmatas lasīšanas.

[CityCat]

Atnākušo skolēnu skatam pavērās Joržika vecais braucamais. Vecais žigulītis pukšķēdams un draudēdams tulīt izjukt, piestāja pie skolas. Pelēks izpūtes gāzu mutulis uzbrīdi aizmigloja skatu. Vecais večuks ar baltiem, plāniem matiem un nelielu, baltu bārdu, izkāpa no mašīnas. Viņš uzsmaidīja skolēniem un aizcirta mašīnas durvis. Jā, es kā putniš maz... lalalala...la...la večuks pie sevis dungoja. DUm, di, dam dilarā
Nu, kas i ko bēņuki! Jautr' nedēļiņ gaida jūsim ja? Nu? vai ta visi esīt sanākuši? Var slēgt durves vaļa? viņš nosmīņāja un pažvadzināja atslēgu saišķi kreisajā rokā. Lēnām pieklibodams viņš aizkūņājās līdz soliņam. I nu gan karstumiņš, ne... ne, ne?



OCC: Joržiks vienmēr ir runājis tik divaini, kā tagad un atceraties, ka vinjsh ir nedaudz nojudzies

[Lianjuks]

Liliāna pēc Eināra sauciena novērsās no debesīm.
- Lūdzu... Esi pieklājīgs. Viņi vēl uzkakās tev uz galvas! Viņi māk lidot! - tad Liliāna ar acīm atrada Henriju. Uz ceļiem pierāpojusi viņam klāt meitene iemeta aci viņa grāmatā un tad paskatījusies uz spageti iesaucās.
- Tu zināji, ka es māku šitā! - fiksi paņēmusi dažus spageti no Henrija viņa tos izbāza mutē un tad izpūta, tos laukā pa degunu. Skats bija... Variet iedomāties.
Tad uzradās Joržiks.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 07.05.2008 18:30

[washulis]

Man liekas, ka vēl ne visi. Klēra ieminējās uzrauga vizienā. Bet ilgi pie šī pajocīgā vīrieša viņa nekavējās, viņa jau devās pie tiem cilvēkiem, ko labprāt ieskaitīja pie sava pulka. tajā pārsvarā bija meitenes, bet tas neko nemaina. Sveikiņi vēlreiz. kā diena? Vina uzskaķa sarunu ar visiem klātesošajiem. Klēra neduaudz apklusa, kad Lilī raidīja savu makaronu uzrukumu. dažreiz likaš, ka viņa ir galīgi kā no tvaiku ielas izmukusi, bet ar viņu biaj jautri.

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 18:38

[Malduguns]

Džosers manāmi uztrūkās, kad viņu iztraucēja Lilī. Grāmata tika parauta nostāk un labi vien bija, jo pa nāsīm izpūstie makaroni lidoja uz visām pusēm.
-Emmm? Un kāpēc tas bija jādara ar manu ēdienu?-Henrijs patīkamā, viegli smatainā un zemā balsī vaicāja. Viņa zilās acis vērsās uz meiteni, kura nupat bija eksplotējusi viņa pārtiku, lai rādītu visai... īpatnējus trikus ar saviem maņu orgāniem.

[CityCat]

Ja nav ta nav... var i pagaidīt kādu stindiņ, ne? vecais vīrs pasmaidīja un atlieca galvu pret debesīm. I nu gan karstumiņš. viņs noteica vēlreiz un nobrauca ar roku pār apaļīgo vēderu. Večuks kā mazs bērns sāka šūpot vienu kāju, bet otra palika stīvi nekustamies.Pēc īsa brītiņa no večuka puses atskanēja skaļi, ritmiski krācieni, kas liktu pat lapai nodrebēt. Kājas viņš vairs nešūpja, bet veigi izpūšot gaisu viegli nodrebēja.

[September]

-Sveika, Klēra. Jā diena ir brīnum jauka.- Andrea sacīja Klērai un uzsmaidīja. Klēra likās jauka un viņa tāda arī bija, bet viņa likās tāda takā iedomīga. Kad viņa pavērās debesīs viņai acīs iespīdēja silta vasaras saulīte, tad viņa no rokassomas izvilka tumši brūnas saulesbrilles un uzlika tās uz acīm.

[Semijs]

Einārs paskatījās uz Liliānas izgājienu un piegājis tuvāk teica.
-Mamma nav teikusi, ka spēlēties ar ēdienu ir nepieklājīgi..-
Viņš nosmīnēja un vēl piebilda.
..it īpaši ar citu ēdienu.-
Ievilcis dūmu, puisis izņēma cigarešu paciņu no kabatas un pastiepa to Henrijam.
-Smēķi?-

[washulis]

Tad klēra ar īsu skatu palūkojās uz nu jau krācošo vīrieti. Viņai patika uz citiempaskatīties ar greizu skatu. Ne jau nu speciāli. Tas jau kā refleks izveidojies.

Jā, man arī bija laba diena. Jūtos šausmīgi paārgurusi. Vakar ar māti bijām vienās sacensībās. Nu ne jau paši jājām, bet piepalīdzējām iesildīošanās laikā. Tad vēl šodien pēdējias trenniņš pirms vasaras sākuma. Ak, viņa nosēdās uz zemes, nolikusi somu blakām. Viņai vēl jo projām mugurā bija karsēju tērps, kas atsedza viņas garās un kārtūigi trennētās kājas.

Iedos man ar? Viņa palūkojās uz Eināru, kas dalīja citiem cigaretes.

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 18:43