Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Roviela]

Reiks žāvādamies un staipīdamies kāpa lejā pa kāpnēm uz kroga kopējo telpu. Šoreiz viņš bija pilnībā apģērbies, un mantas visas bija līdzi. Tāpat tūlīt pēc brokastīm būs jāiet uz ostu.
Kanonieris apsēdās pie viena no galdiem, pasūtīja sev kārtīgas brokastis un gaidīja pārējos biedrus.

[echo3]

Kapteinis bija augšā agri, un pa labu gabalu no kuģa bija dzirdams viņa rīkojošais bass rīta migliņā, kas klājās pār ostu. Tiesa, arī uz citiem noenkurotajiem kuģiem jau bija sākusies rosība. Zeehond lielā laiva un ostas īrētās laivas kursēja ar precēm uz no no kuģa, airi šļakstēja un vinčas brīžiem spalgi spiedza, celdamas saiņus un ķīpas.

Drīz būs astoņi - baznīcas pulkstenis svinīgi nodimdināja trīs ceturtdaļstundas.

[Mattiass]

Klusi un pieklājīgi lejā nokāpa arī Džespers un pasūtīja sev kārtīgu maltīti a la zemnieku brokastis. Viņš izskatījās mazliet neizgulējies un nedrošs, bet visādi citādi gatavs rīkoties, kā vienmēr.

[Aiva]

Džess pēc vakardienas izklaidēm bija iozlēmis palikt turpat krogū pa nakti, un noīrējis kādu no istabiņām. Tomēr līdz ar rīta gaismu viņs balss dārdēja pa krogus telpu, modinot augšā visus 'Seehound' ekipāžas locekļus.

Reiku un ārstu, kas parūpējās par Zītko, viņš satika jau kopējā telpā, taču krodzinieks tika uzpurināts augšā un pavēlēts, ali velk no savām istabām ārā arī citus apkalpes vīrus.

"Brītc," Džess nomurmināja, piezemējot pēcpusi uz ķebļa blakus Reikam. "Nāksies domāt, ko darīt ar namdari."

[Roviela]

- Lai slavēts! - Reiks, pacēlis kausu, atbildēja tā, ka nevarēja saprast, vai tā ir atbilde uz sveicienu, kā otra puse teicienam "Lai slavēts Tas Kungs!" jeb tas domāts alum un bocmanim.
- Tā kapteiņa bēda. Tamdēļ jau Džespers mums nāks lidzi.
- Ei! Draugs! - kanonieris "uzrēca", kas gan nebija pārāk skaļi, tāda nu Reikam bija tā balss, vakardienas dakterim, - Tu gadījumā neesi arī namdaris?

[Mattiass]

— Kad nu tu tā jautā, esmu gan, — Džespers mazliet pārsteigti uzmeta aci kanonierim, — ārsts es tikai kādreiz gribēju būt, bet tas bija sen. Savā laikā par to biju interesējies. Uz iepriekšējā kuģa biju salīdzis par namdari.

[Beppo]

Kā allaž, Fils bija augšā līdz ar gaismiņu. Ūdens jāsanes un vēl visādi citādi sīki darbiņi jāapdara, un vēl pavāram pie brokastīm jāpalīdz. Krodzinieka vakar vakarā teikto viņš vērā neņēma — daudz ko var dusmās sarunāt, un labāk izlikties to aizmirsušam.
Šorīt daudzi jūrnieki agri vēlējās brokastis un darba bija pilnas rokas.

[Roviela]

Reiks paraustīja plecus un iepleta rokas žestā - vai nav Dieva brīnumi?
- Nu redzi, Džes, kur ir, tur rodas. Tikai Zītko žēl, ka nav japaliek te... Gan kapteinis pateiks.
Kanoniera ticība kapteiņa viszinībai bija nesatricināma.

[Aiva]

- Aga, - Džess piebalsoja, sākot rožaināk skatīties uz dzīvi. Bet te viņa skats atkal sadūma.

- E, vellos, vai tik šodien nebija tas sprediķis? - Džess domīgi pakasīja bārdas rugājus. - Nudien neatminos, cikos...

[Roviela]

- Bija, divos, ē... laikam, - Reiks pārliecināti iesāka un ne tik pārliecināti nobeidza, sākdams ausīties, vai jau nezvana kāds torņa pulkstenis.
- Ja esat beiguši, mums būtu jādodas. Nezinu kā tev, bocman, bet mums uz kuģa bija jābūt astoņos un bez kavēšanās.
Viņš piecēlās, noskaidroja pie krodzinieka, vai viss godīgi nomaksāts, uzspieda visai skrāpīgu buču Mollijai un pamazām sāka virzīties uz durvju pusi.

[Aiva]

- Man tāpatās, - Džess pameta krodziniekam pāris monētas un pieslējās kājās. - Džesper, je? Tava izredze, ja gribi mēģināt tikt uz kuģa, kāto līdz. UN VIS PĀRĒJ NO SĒHUND AR ŅEM KĀJ PĀR PLEC!!! - viņš noaurojās bocmaņa dižrīklē pa visu krogu.

[Mattiass]

Šķiet, ka meklētais atradās pats no sevis. Cik labs šis meklētais būs, to vēl redzēs.
Džespers arī piecēlās un devās līdzi, iespējams, jaunajiem komandas biedriem.

[mr Bl@ck]

Džeks pamodās tiklīdz izdzirdēja bocmaņa saucienu. Heh, Džess kā vienmēr savā elementā. `viņš nosmīkņāja apģērbdamies. Viņš bija mazliet stīvs no iepriekšējās nakts. Un nē tas nebija no tā ka bija kāvies, kāds bija palīdzējis viņam sadziedēt zilumus un viņš bija ļoti pateicīgs krogus meitai.
Bocman otrais sturmanis ir gatavs pienākumu pildīšanai, kurp stūrēsim? viņš uzsauca noskriedams lejā pa kāpnēm un uzmesdams vairākas monētas uz bāra letes. Atlikumu atdodiet ka Betijai. viņš piebilda krodzniekam pirms viņš sekoja komandas biedriem.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 13.05.2008 14:17

[Aiva]

- Šobrīd uz Sēehund, tad jau matīs. Keps takš pateica, ka būs tas aizlūgums baznīcā, un tur mums vajadzētu būt. - Džess piezīmēja, uzsverot vienu no vārdiem, un cerot ka Džeks pats attaps par ko runāt un par ko ne, kamērt kapteinis nan pieņēmis le'mumu,.

[josephine]

Beidzot iztīstījušies no kroga Zeehond jūrnieki devās uz ostu, kā bija licis kapteinis. Gaiss vēl bija pavisam spirgts, šur tur bija redzams pa kādam mākonim un diena solījās būt saulaina un vējaina.
Tā aptuveni bez sešām minūtēm astoņos viņi jau bija klāt norunātajā vietā.

[Aiva]

Džess devās taisnā solī pei kapteiņa.

- Atlauts ziņot, - viņš izslējās tik stalti, cik vien skota plecīgais augums ļāva, lai nebūtu galīgi pāri pār kapteini.

- Komanda uz rīta pārbaudi ieradusies laikus. Iztrūkst namdars Zītko. Kaut kād vietēj salašņ uzgāz viņ krogū uz kāj gald, tagad dakters saka jāguļ via vispār nestaigās. Dakters un arī namdars Džespers, izteics vēlm strādāt kā namar un kuģ ārst. Gaid teitan uz jūs lēmum.

Džess enerģiski pamāja uz Džespera pusi.

[Mattiass]

Džespers ar interesi apskatīja kuģi, kamēr viņi tam tuvojas, un beigās ar interesi noskatīja arī kuģa kapteini. Kad Džess viņu stādīja priekšā, Džespers pamāja ar galvu.

[echo3]

(OOC - Kuri īsti ir ieradušies? Visi, izņemot Zītko un Tomu? Kas ar Filu?)

Zeehond mazā laiva atnākušos jūrniekus pamazām pēc kārtas aizvizināja uz kuģi, jo lielā bija aizņemta. Tie, kam nācās krastā pagaidīt, varēja vērot, kā kuģa iekraušanas-izkraušanas darbi rit pilnā sparā. Tā jau šeit pieņemts - smagi darbi jādara rīta vēsumā. Pa dienas vidu nekāda īsta strādāšana nesanāk.

Van Burens bija augšā jau no pieciem. Viņa vadībā komanda rāvās nosvīdusi, bet ļoti lietpratīgi un saskaņoti. Ieraudzījis Džesu un pārējos, kapteinis rūpīgi nopētīja jaunatvesto dakteri-namdari, tad teica, - Pārņem komandēšanu, bocman. Nupat ir maiņas laiks, pieskati. - Tad jautāja, - Kas īsti ar mūsu namdari?

[Roviela]

Reiks, runājot ar kapteini bija noņēmis savu trijstūreni, kuru tagad turēja rokā pie krūtīm. Galvu piesedza koši sarkanais zīda lakats.
- Mums vakar krogā sanāca neliela burzma, kaptein. Nekas liels, iztika ar dūrēm, un varas pārstāvji neiejaucās, bet mūsu namdarim uzgāza virsū galdu un tie galdi tur bija tādi smagi. Kāja viņam ir pamatīgi pušu un pa galvu arī ķēra. Visi teica saka, un, re, - kanonieris norādīja uz Džesperu, - viņš arī, ka Zītko tagad labāk nekustēt no gultas pāris nedēļas, citādi staigātājs un jūrā braucējs nebūšot. Viņš palika turpat krogā, un par to ir samaksāts, nav bēda. Pieskatīs viņu uz to labāko, es pazīstu turienes meičas.

[Beppo]

Kā vienmēr Fils modās agri. Cenzdamies nepatrāpīties acīs krodziniekam, viņš veica savus ikrīta darbus, cik labi vien spēdams. Gan jau izgulējies šamējais attapsies, ka Fils tomēr krogū ir visai noderīgs.