Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[washulis]

K-kas tu esi? Viņa nedaudz bailīgi noteica. Nu gan viss likās tik nejēdzīgi, ka viņa nemaz nemēģināja uz visu atrast atbildi un vienkārši tuvojās tam - kaut kam. Ar viegliem soļiem, viņa kāpa pāri meža grīdai, garām dažādiem tauriņiem un vēl sazin kam un tuvojās uz meža koku ielociņa centru, no kurienes nāca skaņa.

[Malduguns]

-Man nekad nav bijis pārāk daudz saprāta, turklāt es esmu māksliniece, kas to visu vēl vairāk pastiprina,-Leanna nikni sacīja. Leanna šķita nejūtam nedz Erisas stingro tvērienu, nedz gredzena svilšanu. Meitene apmetās riņķī un izmetās ārā pa durvīm, tās smagi aizcērtot aiz sevis.
-LORANDA!!!!-viņa skaļā balsī nobļāvās, izgājusi ārā no mājas.

[Semijs]

-Kā es to izdarīju? Atlaid mani un es tev parādīšu.-
Raiens meloja radījumam, ar ko viņš runāja, cerēdams, ka tas uzķersies, ja nē, tad būs jāplāno, kas cits. Šobrīd puisim dusmas nebija rimušas, bet viņš tās valdīja kā vien varēja un gaidīja īsto brīdi.

[washulis]

Loranda izdzirdēja starp kokiem kādu saucienu aiz muguras, bet viņa jau atradās balsij tik tuvu un viņa nevēlējaš apstāties. Es tikai pārbaudīšu. Ja jau cilvēks sauc palīgā, tad vai es tagad iešu atpakaļ. Bet vai cilvēks? Varbūt tomēr iet atpakaļ? Bet viņa jau bija tik tuvu.

Šo rakstu rediģēja washulis: 28.04.2008 18:56

[Lianjuks]

Washulis

Apkārtne kļuva miglaina, čivināšanās atkāpās. Priekšā parādijās izplūdis sievietes tēls ar tumšiem matiem, seju slēpa kaut kāda maska. Viņa pasniedza Lorandai roku. - Palīdzi.
Lorandai nāca miegs.


Storyteller

Gredzens lika Leannai doties uz meža pusi. Leanna to vienkārši zināja.


Semijs - Mr. Green. - Mesmers

- Es neesmu muļķis. - iebilda runātājs. Pār Raienu pārskrēja ugunīgs karstums un pār to viņam nebija varas.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 28.04.2008 18:59

[Malduguns]

Leanna ļoti sparīgi devās uz meža pusi. No Lorandas atbildes nebija, bet kāda balstiņa vai priekšnojauta lika meitenei doties tieši uz mežu.
Rūdie mati bija mazliet pieglausti un meitene ātrā solī stampāja uz priekšu savos armijas zābakos.

[washulis]

Meitene nepievērs apkārtnes izmaiņām, kas parastu cilvēku varētu šokēt, bet viņa lūkojās uz tēlu savā priekšā. iestājās klusums, tikai balss aiz muguras lika minstināties, bet viņa tomēr sniedza savu roku otras sievietes virzienā. Bet tad tāds nogurums un smagums pārņēma ķermeni, ka viņa nespēja pretoties un paspēja tikai noelsties...

Šo rakstu rediģēja washulis: 28.04.2008 18:59

[Semijs]

Raiens ievaidējās, bet centās apslāpēt sāpes.
-Žēl gan, ka tu neesi..-
Puisis ar sakostiem zobiem atbildēja, viņš knapi vēl varēja runāt aiz dusmām, kas auga viņā.
-Jādabon vaļā šīs nolādētās ķēdes!-
Raiens sāka koncentrēt savu iekšējo uguni uz vietām, kur ķēdes bija piestiprinātas viņam.

[Lianjuks]

Washulis

Pēkšņi Lorandu pārņēma laimes sajūta. Miegs ieurbās viņa kā inde un meitene zaudēja samaņu.
Bija tikai gaisma... Gaisma, putni, taureņi, laime. Tad sākās tukšuma sajūta un sēras.


Storyteller

Pēkšņi viņa nokļuava mazā meža ielociņā. Apkārt bija putniņi un taureņi un pa vidu tiem stāvēja divas sievietes viena bija Loranda, kas likās aizmigusi, viņas lūpas rotāja sasalis pirms nomoda smaids. Otra sieviete cauri maskai palūkojās uz Leannu un iečukstējās.
- Par vēlu! - un tad izgaisa ar iemigušo Lorandu. Putniņi un taureņi aizdegās un nokrita zemē, kā pelnu čupiņas.

( OCC: Tas bija pēdējais ko Leanna ieraudzīja. )
http://bp0.blogger.com/_PgzWtj7VIiM/RXXdp1...0-h/spoiled.jpg

Semijs - Mr. green. - Mesmers.

Ķēdes nokaita, bet vēl nepadevās.
Balss kļuva ziņkārīga. - Ko tu jūti pret Leannu.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 28.04.2008 19:10

[Malduguns]

(OOC: tas bija pēdējais, ko viņa redzēja pirms Loranda ar to otru skuķi izgaisa, right? Jo Leanna ir nomodā, vai ne?)
Leanna lūkojās savādajā ainā, kādu brīdi nespējot pakustēties. Putni, taureņi, savādā sieviete, Loranda.
-Hei, ko tu gribi no viņas?-Leanna uzkliedza, kad sieviete uz viņu paskatījās.
Kad tika nočukstēta atvadu frāze un ilūzija pazuda, Leanna aizsteidzās uz vietu, kur abas bija izgaisušas, lai meklētu kādas pēdas, kas spētu pavēstīt par notikušo un kaut kādām likumsakarībām.

[Semijs]

-E-e-ss... v-v-iņu, mīlu!-
Raiens asi un strauji atbildēja, viņa elpa kļuva straujāka un varēja just, kad dusmas turpina augt līdz pat neaprakstāmam līmenim. Viņš izgāza visas savas dusmas liesmās un rāva ķēdes uz mošķa pusi, lai varētu ķēdes pārkausēt un uzreiz dot virsū ar liesmojošām rokām pa to mošķi.

[washulis]

Viņa sajuta kādu sev ļoti tuvu. Tā bija tā sieviete. Viņu pārņēma tāda sajūta, ka vis viņa sapņi piepildītos šajā pašā īsajā drīdī. ka viņa varētu pacelties spārnos (ja viņai tādi būtu...) un viss notiktu, bet tas ilga kādu sekundes simtdaļu, nākošajā mirklī viss pagriezās pa 180 grādiem un likās ka nekam nav jēgas. Bet miegs bija tas, kas vairs neļāva viņai domāt sakarīgi. Viņa noslīga otras sievietes rokās...

Šo rakstu rediģēja washulis: 28.04.2008 19:19

[Īvs]

OOC: Vai ledū sastingušās tīģeru figūras atrodas aizvien turpat, ir redzamas?

Donkihots palēnām atguvās no trieciena, izsijājot pēdējos sarunu pavedienus.
Khem... Visu ēnu vilk, — vīrietis pagāja vilkam tuvāk, lai ar savu tumšo aci* saskatītu, vai kaut kur nav paslēpts diktofons — kā tu to panāci, pie jod'?! Tie tīģer, un tad es... un viņi...
Pirmo reizi pēc ilgiem laikiem Donkihots bija apstulbis, ka ne vārda izdvest. Un likās, ka pārējos neuztrauc, kas vēl pavisam nesen notika ar tīģeriem, kas, savukārt, nesatrauca viņu pašu.

*šeit: slikta redze.

[Elony]

"Un ko mums tagad darīt?" Rijoku uzstājīgi jautāja.
Šis viss likās tik savādi un nereāli.
Galvenais, nesajukt prātā.
"Sekot Leannai un Lorandai? Vai doties uz labu laimi mežā, kā ieteicāt?"
tas likās apsurds, bet šajā zemē laikam tas bija pareizais risinajums.

[Džezā tikai Meit...]

Meānija atguvās un tad noteica otras sievietes virzienā. Šķiet viņu sauca Rijoku.
- Leanna spēs parūpēties par sevi un to otru meiteni. Mums vajadzētu doties meklēt tos cilvēkus. Ja kas, Erisa, es ceru, viņiem palīdzēs.. Un tā, lūdzu pasakiet kas jūs esat, un kuri no jums ies uz labu laimi iekšā džungļos?-

[Džea]

Tas viss bija pārāk murgaini un patiešām atgādināja pasakas kuras bērnībā viņai lasīja priekšā.Tikai kā rādījās tas tagad par vienu no pasakas varoņiem bija kļuvuai Gvena.Lorenda bija aizskrējusi un šķiet ka tā meitene kuras vārdu Gvena neatcerējās arī bija prom.
Es esmu Gvena un varbū tomēr kādam vajadzētu doties sameklēt tās abas meitenes.
Viņa jautājoši palūkojās uz vel vienu kura bija ierunājusies

[Aiva]

- Nu, tad laikam ejam. Kā noprotas, pavadonis mums var piebiedroties tad, kad viņam labpatiksies, - Volfs nomurmināja, un izgāja no mājas. - Tātad, vienalga uz kuru pusi ejam? Nu tad atliekas vien eins cvei policei... Pa labi.

Volfs atskatījās uz pārējiem biedriem, atminoties Erisas teikto par turēšanos kopā. - Pieņemot, ka Melānija un Leanna jau reiz jau ko tādu ir pārdzīvojušas, es pārāk par Leannu nesatrauktos. Bez tam, viņa pati aizskrēja, tātad pati zina kur un kā iet. un Erisa aizdevās viņām līdzi.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 29.04.2008 09:42

[Elony]

Rijoku paraustīja plecus. Nereāli un savādi. Bet laikam tiešam jādodas palīdzēt vispirms tiem, kas pa tiešām ir briesmās.
"Manu vārdu zināt. Un tad došos pēc gūstekņiem. Jau tāpat pārak ilgi neko nedarām."
Viņa nekavējās un izgāja no nama, nokāpa lejā, gaidot pārējos, ks nāks.

Nereāli un savādi.
Bet intstinkti teica, ka šeit ir lieki meklēt realitāti un izskaidrojumu. Atbildes ar laiku nāks pašas. Bija jādara tas, kas jādara un jāvadās pēc sirds un gara.

[Aiva]

Volfs pasmaidīja, redzot japānieti pievienojamies viņam. Paša rokās zobens likās nebūs tik noderīgs, bet par to ka Rijoku ar to prata rīkoties, Volfam nebij ne mazāko šaubu. Droši vien Rijoku zobencīņā pieveiktu jebkuru uz šīs salas, izņemot saimnieces.

[Džezā tikai Meit...]

Melānijas sejā atplauka viegls smaids un viņa noteica.
- Prieks iepazīties Gvena. Un sauciet mani vienkārši par Melu. - To viņa domāja visiem, kuri bija apkārt.
- Jā, ejam.. Nav ko kavēties, jo viņi nebūt negaidīs.. - Viņa izgāja laukā no mājiņas un pievienojās Rijoku un Volfam.