Alķīmiķa dienasgrāmata |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Alķīmiķa dienasgrāmata |
10.11.2006 14:08
Raksts
#1
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Biedri Pievienojās: 19.07.04 Kur: Latvija <-> Japāna Sakuras ziediņš |
Tātad, spēle sākas.
Šodien ir saulaina vasaras diena. Eksāmeni jau ir aiz muguras, izlaidums vēl nav bijis. Lai sagādātu neaizmirstamas atmiņas par 12 klases beigām Jūs (spēles dalībnieki) kopā ar savu skolotāju esat nolēmuši doties ekskursijā uz izslavētajām alām, kurās notiek dažādas dīvainības. Norunātā tikšanās vieta ir skolas pagalms, pie ieejas. Jūs visi pamazām tur pulcējaties un skolotāja (es) Jūs tur jau gaida. Autobuss, ar kuru Jums jādodas ceļā, vēl nav piebraucis, tapēc vēl atliek laika sarunām, par eksāmeniem, kuri tikko ir beigušies un citām lietām. vairāk par pašām alām un pārējo lasiet šeit- spēles ATD Šo rakstu rediģēja Rowenny: 10.11.2006 14:11 |
|
|
26.03.2008 16:23
Raksts
#361
|
|
Lecina seskus Grupa: Biedri Pievienojās: 17.02.05 Kur: starp uguni, ūdeni un pasaules galu Niks 2006 |
-Tev kaut kas izdodas?- ieraudzījis Līvai rokās mobilo telefonu, Aspers ievaicājās. Ja izdotos kādu sazvanīt, varbūt arī izdotos kaut ko noskaidrot.
[OOC: Atvainojos par tālāko darbošanos pēc pašas inciatīvas, taču domāju, ka līdzīga būtu normāla reakcija.] Redzējis, kā Līva atrauj klausuli no auss, Aspers klusi nopūtās, noliecis galvu. Kā rādās, nekas nebija izdevies. Tad vismaz vajadzēja kaut ko darīt. Atkal pienācis pie meitenēm, puisis pastiepa roku: -Iedod, lūdzu, tās salvetes. Nezinu cik daudz tās palīdzēs, rādās, ka drīz būs lietus, bet cerēsim, ka vismaz kaut kas pēc tā paliks pāri.- viņš pasmaidīja savu ierasto un silto smaidu. Mēģināts nav zaudēts, kā saka. Varbūt kaut kas izdosies. |
|
|
30.03.2008 16:07
Raksts
#362
|
|
Gadalaiku aizstāve Grupa: Spēļu pārziņi Pievienojās: 14.11.05 Kur: Visa sākumā, vidū un beigās Spēļu pavēlniece |
Mišels mirkli aizdomājās, -Tev neapnīk, ka tev vienmēr ir taisnība?- brunetis uzmeta viegli pārmetošu, bet ne ļaunu skatu draugam, kad pasmīnēja, -Ko tu teiktu par burtisku aizbēgšanu? Negribētos ielasities garās sarunās ar gidu, cenšoties to pierunāt, lai tas ļauj pašiem pastaigāties, tas aizņems pārlieku daudz laika. Tā kā, vienkārši skrienam?- Ideja bija varen aplama un puisis to pats labi zināja, bet ko vēl varēja vēlēties pēdējā klases eksursijā? Kad vēl būs iespēja patēlot nenobriedušus, bērnišķīgus puišeļus?
|
|
|
30.03.2008 18:43
Raksts
#363
|
|
Kārto SLIM-us Grupa: Biedri Pievienojās: 14.06.05 Kur: away |
Jauneklis diezgan skaļi iesmējās par drauga isteikto piezīmi. Varbūt tikai dažreiz. Arturs jautrā balsī atbildēja. Tad viņš jau krietni klusāk jautāja Mišelam Un pārējie? Laidīsimies visi, vai tikai abi? Šis jautājums liecināja par to, ka jauneklis jau sāk apsvert drauga piedāvāto ideju un pamazām nosliecas tai par labu. Bet kā ar pārējiem? Vai atstāt visus šeit, nīkstot kopā ar gidu, vai arī ņemt līdzi Nanu un Miu? Ko nez par to domāja Mišels? Arturs pats nebija lielā sajūsmā par pārējo pamešanu šeit. Un vēl viņa prātā jau sāka briest plāns par to, ka pārējie varētu aizlaisties, kamēr viņš novērsīs gida uzmanību. Varbūt nedaudz bērnišķīgi, taču bija jāizpriecājas no sirds.
Šo rakstu rediģēja gone away: 30.03.2008 18:46 |
|
|
09.04.2008 19:57
Raksts
#364
|
|
Atver vēstuli ar SĒRG-u rezultātiem Grupa: Biedri Pievienojās: 28.12.04 Kur: Apburošo prinču izpārdošanā. |
Zaļā klausulīte telefonā tika nospiests. Trīs gari signāli, kamēr telefons saprot, kas notiek, pārlieku garš klusums un tad vārdi, kas no pacietības mēdza izvest daudzus. Lai, kur viņi tagad bija, tur tāda lieta kā zona nepastāvēja. Un piepeši, šie paši vārdi iekš telefona lika sirdij sažņaugties, kokiem apkārt izskatīties daudz šausmīgākiem, vējam asākam un visai situācijai nolemtai, kā ļaunam murgam pirmseksāmenu dienās. Bailes bija ieskāvušas ierasti tik drošo viņas sirdi.
Viņa atrāva telefonu un dusmīgi to aizcirta, lai jau nākošajā mirkli atkal atvērtu un paceltu roku uz augšu. viņa centās notvert zonu, centās izbēgt no šīs situācijas, lai gan nebija jaušams pat virziens, kur skriet un nebaidīties paklupt. Bija bail, par notikušo, bija bail par sevi, bail par cilvēkiem, kurus ievilkusi šai murgā, bail par visu to, kas sekos... Sirds dauzījās ar vien straujāk, viņa griezās ap sevi, ap draugiem, apgāja apkārt kādam kokam, bet ne kā, telefons mēmi klusēja. -Ko? Aspera lūgums pēc salvetēm nāca gluži negaidīti, tas nedaudz izsita no sliedēm, ja šai situācijā vispār tādas bija. Ak, jā. Lūdzu! No somas atkal tika izņemtas salvetītes un pasniegtas puisim. -Es pieņemu, ka mēs iesim prom... Skatiens skumjš atrāvās no telefona, kas vēl joprojām bija zaudējis zonu un visu pārējo, kas tam bija svarīgs. Bet tik un tā viņa nepadevās, tas atvērts palika viņas rokā. Vienkārši savādāk nevarēja, ja nu, ja nu tas piepeši uziet zonu un visas nepatikšanas beidzas... |
|
|
19.04.2008 23:56
Raksts
#365
|
|
Lecina seskus Grupa: Biedri Pievienojās: 17.02.05 Kur: starp uguni, ūdeni un pasaules galu Niks 2006 |
Aspers viegli pateicībā palocīja galvu
-Iesim gan. Nešķiet, ka te būtu vēl liela jēga uzkavēties. Meklēsim pārējos, varbūt izdosies atrast.- puisis atbildēja, izvilkdams vienu salveti un sākdams to plēst strēmelēs. Pārlaidis skatienu apkāt, Aspers izvēlējās kādu krūmu, kas šķita vairāk pasargāts no lietus un atradās tuvāk strautam, un piesēja vienu strēmeli pie kāda zariņa. -Iesim lejup pa straumi. Varbūt kaut ko uziesim un strauts palīdzēs mums neapmaldīties.- vieglie paaicinājis, puisis sāka nesteidzīgi soļot, atskatoties, vai abas meitenes seko. Laiks nebija no mīlīgākajiem un lika nedaudz sasliet vieglās jakas apkakli, nodrebinoties nedaudz nelāgās priekšnojautās. Lai nu ko, bet šķiet izmirkšanu drūmās debesis šobrīd solīja. |
|
|
26.04.2008 19:30
Raksts
#366
|
|
Atver vēstuli ar SĒRG-u rezultātiem Grupa: Biedri Pievienojās: 28.12.04 Kur: Apburošo prinču izpārdošanā. |
Meitene klusēja. Pār lūpām uz mirkli nespēja pārskriet ne vārds. Ja līdz šim tas viss likās kā liels joks, tad tagad, kad telefons mēmi klusēja, kad Aspers tik nopietni diktēja noteikumus, kuriem nepakļauties varētu tikai muļķīs, tad tieši šai mirklī, šai sasodītajā apgaismībā, mirklī, kad visa vaina guļas uz taviem pleciem, Liva gari nopūtās. Soļi sekoja Asperam. tur, kaut kur aiz muguras, kur bija vina, viņas domas un vējš, kas plucināja viņas kailās rokas un krekliņa apakšējo malu. Arī kājām bija vēss un kā gan savādāk, vien melnas īssbikses un šļūcenītes. Bija tik karsts laiks. bija tik patīkami... Bija...
Piedodiet, ka es Jūs šeit ievilku! nē viņa vairāk nespēja klusēt, izlikties, ka ne kas nav bijis un ka šī ir pa visam normāla vide un vieta. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 00:54 |