Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Beppo]

Fils aizelsies ieskrēja virtuvē. Kā vienmēr, visgudrais pavārs atkal nebija spējīgs atcerēties visu nesteidzīgi sagādāt, kad pats devās iepirkties un tad nu nācās skriet puikam. Kaut vai nakts melnumā. Atdevis savu sainīti un profilaksei saņēmis dunku, Fils iemanījās pie viesiem. Par laimi pavārs bija pārāk aizņemts, lai nekavējoties un pieliktu viņu pie kāda darba, un krogū bija pārāk liela kņada, lai krodzinieks ievērotu, ka "tas sasodītais slīmests" slaistās.
Oho! Fils ienāca brīdī, kad viens jūrnieks otram visai pamatīgi iebelza pa krūtīm. Puika ātri vien izlīda starp krogus viesiem un nostājās teju vai pašā priekšā, vērodams, kā izvērsīsies kautiņš.

[mr Bl@ck]

Nu kautiņš likās tūlīt sāksies pilnā jaudā, Džeks nostājās Reikam blakus un pacēla dūres būdams gatavs aizstāvēties ja būtu tāda vajadzība. Viņš cerēja ka aukstie ieroči izmatoti netiks, bet kas to varēja zināt. zobeni viņiem bija, bet izmantot tos viņam prāts nenesās, ja nu vienīgi galīgā bezizejā.

[josephine]

Trīs no vīriem metās Reikām no rokām izraut ķebli, pārējie metās virsū Džekam. Kņada likās pārņemam nu jau visu krogu un arī pārējie krogus apmeklētāji pievērsās notikumu attīstībai. Kroga īpašnieks nesekmīgi centās pārbļaut kņadu, bet neviens tam nepievērsa uzmanību, tāpēc tas bezspēcīgi noplātīja rokas un novāca no letes plīstošus priekšmetus.

[Roviela]

Reiks ķebli nemaz negrasījās atdot. Būdams garš augumā un pietiekami veikls, viņš atvairījās, kāpdamies aiz galdiem un citām mēbelēm, lai uzbrucēji netiktu klāt. Un reizēm ķeblis gluži trāpīgi ķēra uz viņa pusi pastieptās plaukstas. Beigās viņš nonāca gluži izdevīgā pozīcijā, kad viņam vairs nevarēja tikt klāt, nedabūjot ar tik noderīgo mēbeli pamatīgu belzienu. Kanonieris bija gaidījis šo brīdi - ja uzbrucēji ir pietiekami saniknojušies, tie tagad vilks ārā šaujamos, kam nu tie ir, tāpēc viņš mēģināja ar ķebli plakaniski nodabūt zemē to, kuram redzēja pistoles aiz jostas. Pēc tam būs kārta pārējiem.

[Aiva]

Džess leņā garā soļoja cauri naksnīgajai Portrojālai. Vispār jau viņam būtu vajadzējis atrasties vai nu jau uz kuģa, vai kaut kur zem jumta, bet vizīte pie veča bija ievilkusies. Kad vēl vēders arī sāka prasīt savu tiesu, Džess slaidi nospļāvās un pagriezās uz tuvākā krodziņa pusi.

Troksnis no tā skanēja pamatīgs, bet, kamēr apmeklētāji nebira ārā ap logiem un durvīm, un nedzirdēja šāvienus, krogs paliek krogs. Kāds kauss vīna, kāda šķēle žāvētas stirnas sāna...

Opā...

Džesa acis pamanīja zāles malā atspiestos Reiku un Džeku visai veiksmīigi atgaiņājamies no bariņa kauslīgu vīru. Likaš, ka pūlī pazibēja vēl kāds no komandas.

Džess zibenīgi paskatījās uz to kas bija metams pa rokai, kāds ķeblis bez saimnieka, pavirzījās tam tuvāki, bet vēl neuzbruka.

Kanonieris izskatījās savā elementā, bet par izglābto gan Džess nebij drošs.

Te Džesa skatiens krita uz kaušliem samērā tuvu esošo soliņu, kuru šobrīd visi bija atbrīvojuši, un skota sejā atplauka nelāgs smīns...

[Mattiass]

Tajā laikā arī Džespers gāja pa naksnīgo Portrojālu. Viņa jauneklīgā gaita kontrastēja ar nopietno skatienu. Viņam pašam mugurā bija jaunas bikses un frencis no laba un izturīga auduma, par kuriem viņam nebija žēl samaksāt labu daļu no pēdējās samaksas. Liela daļa naudas nu bija iztērēta dažādām noderīgām lietām (tiesa, nācās atteikties no domas izbaudīt sieviešu sabiedrību, jo tam nepietika, bet Danss spēja paciesties, un atļāvās cerēt, ka gan jau viņā āriene piespēlēs kaut ko labāku), un veiksmīgam dienas noslēgumam tik vien kā bija atlicis ieraut kādu graķīti, dabūt vietu, kur pārnakšņot, un, ja uzsmaidītu veiksme, atrast kuģi ar tādu komandu un kapteini, kuriem viņš ar savām prasmēm būtu nepieciešams. Pats īsti neprasdams kuģot, viņš tomēr mīlēja jūru.

Ieraudzījis pēc paskata atbilstošu krogu, viņš tam tuvojās. Jau pa gabalu varēja dzirdēt, ka tur jautrība sit augstu vilni. Vai arī kautiņš. Džesperam nebija īpašas vēlmes uzprasīties uz nepatikšanām, bet ziņkārība darīja savu, un viņš pabāzās iekšā krogā, lai noskaidrotu, kas tur notiek.

[mr Bl@ck]

Džeks pieliecās izvairīdamies no stiena degunā un no visa spēka sita uzbrucējam uperkatā pa žokli, rokas Džekam bija stipras, ja jau viņš spēja vētrā noturēt stūres pinni, kas nebija viegls uzdevums. Izpildījis viņš atkāpās blakus Reikam uzmesdams viņam skatienu. Bija skaidrs bija jāizslēdz no spēles tas ar pistolēm, Ideja radās Džekam, un viņš drudžaini sāka lūkoties pēc kādas pilnas krūzes, kas nebūtu nogāzta. slapjš pulveris nedeg vai ne? viņš nodomāja.

[Andromeda]

Redzēdams, ka nupat ies vaļā pa nopietnam, Raiens metās palīgā Džekam un Reikam, kuriem uzklupa iekarsušie vīri. Viņš paķēra pirmo, kas bija pa rokai - no galda tukšu, izmēros pietiekoši lielu kausu un, no visa spēka atvēzējies, ielika vienam no tiem pa pakausi no visa spēka. Fuu.. Šitas nekam neder... Raiens nodomāja, aizlidinādams kausu, trakuļu virzienā, jo īpaši parocīgs piekš kaušanās, tas nebija.

[josephine]

Vīrs, kas dabūja ar Raiena belzto kausu pa pieri, metās tam tūliņa ar dūrēm virsū, bet aizsviestais kauss trāpīja pa galvu kādam no malā stāvošajiem kautiņa vērotājiem. Neviens pat nepamanīja kurā brīdi pa visu jezgu nozuda Toms un Bārnijs, bet tie abi, sapratuši, ka viņiem kautiņā darīt nav ko, aši vien ņēma kājas pār pleciem. Bārnijs zināja kādu labu, nomaļu vietu, kur pārlaist nakti.

[Roviela]

Reiks, kautiņa vidū paskatījies uz augšu, kapņu augšējā laukumiņā ieraudzīja divus ieinteresētus ģīmīšus - tās bija abas "viņa "meičas, kas atnākušas paskatīties, kas notiek, un vai ir cerības Reiku dabūt atpakaļ, vai jāmeklē vēl kāds klients.
Kanonieris izriesa krūtis un turpināja atvairīties vēl cītīgāk. Noķēris mazu atelpas brīdi, viņš meičām uzsauca:
- Saulītes! Te mazliet karsti paliek, rekur! - viņš ar ķebli parādīja uz saviem pretiniekiem, - dažiem galvas pārāk sakarsušas. Ūdentiņu atnesiet!

Kāds spainis auksta ūdens kādam uz galvas nemaz nekaitētu - it īpaši tiem, kam ir šaujamie. Beigās būs mazāka skāde. Pats viņš arī nebrēktu, ja viņu tā labi aplietu - karsti!

[josephine]

Reika uzrunātās krogus meičas saskatījās, paraustīja plecus un notrallinājušas pa kāpnēm lejā, iespruka krogus virtuvē. - Pado kādu spaini! - Uzsauca viena no meičām, tad aptvērusi, ka virtuvē neviena nav un visi ir pamanījušies piebiedroties kautiņa vērotāju augošajam skaitam, norūca - Nu kur tas puika atkal ir, kad viņu vajag! -
Otra tikmēr izbāza galvu pa virtuves durvīm, mēģinādama sazīmēt, kur tajā pūlī ir Fils, bet drīz vien saprata, ka tādu troksni tāpat nepārbļaus un taisīja durvis ciet. - Paskaties kabūzī, varbūt tur kas atradīsies. -
Pirmā paklausīja, attaisīja kabūža durvis un pēc brīža, atskanot būkšķiem, trauku šķindoņai, apslāpētam "Au!" un citiem līdzīgiem trokšņiem, meiča izlīda no kabūža ar vienu roku berzēdama pieri, otrā turot vidēja izmēra koka spaini. - Derēs? -
Otra paraustīja plecus, paņēma spaini un pa sētas durvīm izgāja krogus pagalmā pasmelt no akas ūdeni, bet tai blakus pamanīdama vēl vienu, izmēros lielāku spaini, uzsauca otrai - Rau, ņemsim šito ar`! -
Sasmēlušas ūdeni, abas steidzās atpakaļ, caur virtuvi uz zāli un pa trepēm augšā, lai labāk varētu apliet iekarsušos.
-Lejam? -
-Uz trīs. Trīs! - Pār trakojošo kaušļu mučkulim pārlija divi spaiņi auksta ūdens.

[Aiva]

Džess arī dabūja bik aukstā ūdens uz galvas, taču tas viņu neatturēja pabeigt nodomāto, un pēc pamatīga kājas grūdiena, zemais soliņš aizslīdēja pār plānu tieši uzbrucējiem zem kājām.

"Uz priekšu, puiks," Džess ieaurojās, mājot Reikam un pārējiem, lai izmanto radīto izdevību. Tikai viens stiprāks grūdiens no viņu puses, un pretinieki būtu gar zemi.

[Roviela]

- Malači, saulītes! - Reiks noaurojās, un paklausot Džesa aicinājumam, grūdās uz priekšu. Nupat, viņaprāt, visi bija pietiekami slapji, lai no tuvākajiem varētu negaidīt kādu muļķīgu lodi.

[Mattiass]

Cīņa kļuva interesanta. Džespers pats nepamanīja, kā bija jau iegājis krogā un piemeklējis sev vietu, no kuras varēja visu redzēt, bet nebija riska tikt aplietam ar ūdeni vai sašautam. Kautiņa iemesls šobrīd šķita mazsvarīgs.

[mr Bl@ck]

Aiziet! Džeks nobļāvās nokratījis no sevis ūdeni, kas bija trāpījis, labās drēbes bija pagalam, bet tas nekas labi jau bija, ka karte bija noglabāta uz Zeehond bet tagad brašā bocmaņa skubināts viņš iebelza vēl pāris dunkas kauslim sejā pirms ķerties pie nākamā spiežot viņus gar zemi. Pats Džeks bija ticis pie jaukas zilas acs un uzpampuša deguna.

[Andromeda]

Ak, tu velns! Raiens nodomājis metās pretī vīram un ielika tam ar dūri ģīmī, tieši starp acīm. Uhū! Beidzot kāds mitrumiņš ar tika! Sen jau bij laiks! Viņš iesaucās, kad kārtīga ūdens šalc bija nolijusi pār pūļa galvām, mati pilēja un aizgāja acīm priekšā, tāpēc viņš atglauda tos atpakaļ un atkal metās cīņā, paķerdams vienu vīru aiz krāgas un uzgrūzdams to virsū citam.

[Aiva]

Džess īpaši nekrāmējās, bet, izmantotams pārējo komandas biedru uzbrukumu, apveltīja svešos ar labi mērķētiem sitieniem no aizmugures, ieaurojies savā gēlu mēlē.

Pats gan viņš vairāk gaidīja izdevību, lai tiktu cauri baram un tad būtu plecs pie pleca ar komandas biedriem, kā iespēju kādam sadot pa zobiem, tomēr skota dūres cilājās bez leikas vilcināšanās.

[josephine]

Cīņas karstumā trača cēlāji pamanījās Zītko uzgāzt virsū smago kroga galdu, bet viņam paveicās un salauzta tika tikai viņa kreisā kāja. Pārējie komandas biedri sanāca apkārt, skatīties, kas noticis un cik liels ir ievainojums, pilnībā ignorējot kaušļus un tie, manīdami, ka nu jau tas ir aizgājis par traku, aši vien izzuda pa kroga durvīm. Un pat ar salauztu kāju Zītko pamanījās pasmaidīt, lai nomierinātu biedrus, ka nav tik traģiski, kā tas izskatījās.

[Mattiass]

Džespers izspiedās cauri apmeklētāju bariņam priekšplānā.
— Atvainojiet, — viņš noteica un notupās pie Zitko, gatavs sniegt pirmo palīdzību pie pirmās pazīmes, ka savainotais viņu varētu neatraidīt.
— Es šo to saprotu no medicīnas, ja neiebilsti, centīšos tev palīdzēt, — viņš teica Zitko, gatavs ķerties klāt.

[Beppo]

Fils visu laiku it kā bija kautiņam pa vidu, tomēr tieši tajā neiejaukdamies. Tā teikt, burzmas malā. Tagad viņš atkal izlīda pašā priekšā, ziņkāri pētīdams ievainoto un viņa biedrus.