Rēgu tramvajs, [LS][PZP][C] Opcijas

[Malduguns]

Rēgu tramvajs

No gaisa nāca tāds pretīgs mitrums, kuru par lietu gluži nevarēja nosaukt. Tas bija rasinātājs, kurš slapju padarīja jebko, kas uzturējās ārā ilgāk par piecām minūtēm. Nepatīkamajai smīlāšanai pievienojās arī auksts vējš, kurš pūta cauri visām drēbēm un ar savām aukstajām rokām aizskāra vēlo ceļotāju, likdams upurim nodrebināties saltumā.
Neraugoties uz draņķīgo laiku, kalendārs spītīgi rādīja vasaras sākumu. Nupat jau 20 minūtes ritēja 4. jūnijs.
Tramvajs katrā pieturā ieradās ar slimīgu precizitāti un atvēra tikai pirmā vagona pirmās durvis. Pēc visiem noteikumiem, braucējam vajadzēja arī iekāpt pa šīm durvīm un uzrādīt braukšanas apliecību vai nopirkt biļeti.
Vadītājs bija vīrietis ap piecdesmit gadiem. Nopietns un precīzs. Tumšie mati jau bija sākuši sirmot un aristokrātiskajos vaibstos varēja manīt īgnumu. Vīrietis bija palielas miesasbūves, diezgan masīvs, bet ne gaļīgs. Varēja redzēt, ka labāk pretī viņam nerunāt, jo tumšās, drūmās acis brīdinoši raudzījās vēlajos braucējos.
Tramvajs ripoja mierīgi un ātri. Ārā pa logu neko nevarēja redzēt, jo gaisma tramvajā bija pārāk spilgta. Tomēr tā ik pa laikam noraustījās un ļāva paraudzīties arī ārā.
Bija ieslēgta apkure, jo nemīlīgais laiks bija pārāk nemīlīgs, lai atstātu tramvaju aukstu. Tomēr siltums gan žāvēja, gan palīdzēja braucējiem kļūt miegainākiem.
Un tikmēr tramvajs traucās tālāk uz kādu no priekšpilsētām.


Tramvajā no galapunkta brauc:
Lea Iesmotāja - Demjens Ferguss
Massacre – Aleksandrs Priede
Ungārijas ragaste – Airita Štāla
Tējas lapa – Dens Birks
Mattiass – Simons Mētra

Pārējie kāpj pa vienam vai pa diviem pieturās. Patiesībā, nav svarīgi, kādās. Vien gribu atgādināt, ka darbības vieta nav skaidri norādīta un tas nozīmē, ka Rīgas tramvaja pieturu nosaukumus, lūdzu neizmantot.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 10.04.2008 17:25

[Massacre]

Aleksandrs pasmaidīja.
"Saša, jā, bet ne līderis. Negribēju, lai kāds aizbaida vienīgo, kas iespējams varētu pabarot un ļaut izgulēties." viņš paraustīja plecus, jo kādu vadīt nešķita īpaši vilinosi. It īpasi nepazīstamus cilvēkus. Bet ēst gribējās, to gan.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 13.04.2008 21:02

[Nīcele]

Teita nedaudz bažīgi palūkojās uz atnācēju, bet neuzdrošinājās ar viņu uzsākt sarunu, galu galā to jau kāds bija paspējis izdarīt.
Nu, labi, ja visi ies, es arī, kur tad es likšos, pļavā nepalikšu. Tad jau redzēs kā būs. Viņa pie sevis nodomāja un turpināja klausīties, ko meitene atbildēs uz daudzajiem jautājumiem.

[Tējas lapa]

Dens bija iesnaudies tādēļ nepamanīja, ka tramvajs apstājas un biedri izkāpj ārā. Uztrausies kājās viņs paņēma alus pudeli, kas stāvēja turpat līdzās un izkāpa ārā. Apkārt pletās pļava. Kas pie velna. Kur mēs atrodamies. Izberzējis acis vīriestis palūkojās vēlriez apkārt, lai pārliecinātos, ka viņs nesapņo. Iekniebiet kads man. Man liekas, ka es sapņoju. Tad viņš ieraudzīja meiteni, kas apņēmīgi un nesteidzīgi nāca pie viņiem. Eeee atvainojos, bet kur mēs atrodamies un uz kurieni tu mūs tagad vedīsi? Dens jautāja un nostājās blakus Dženai.

[Džea]

Aleksa īsti nezināja ko bija ceŗējusi ieraudzīt,taču sliedes nebija un tas nevēstīja neko labu.Pirmām kārtām jau tika apstrīdēti viņas argumenti par maģijas neesamību,jo ja nebūtu maģija tad zem tramvaja būtu sliedes,taču šeit noteikti darbojās maģija.Labi tramvajs pļavas vidū,to vel kautkā varēja izskaidrot, taču bez sliedme. Nesaprašanā Aleksa nogrozīja galvu un palūkojās uz parējiem.Lielākā daļa izskatījās tikpat lielā nesaprašanā kā viņa.
Turklāt ndrīzvien kāds nāca šurp.Palūkojusies uz to meiteni kuru laikam sauca Gunda viņa neko neteica.Vien varēja manīt ka Aleksa neuzticas šai Gundai.Taču sekot sekoja

[Mattiass]

Uzkarinājis ģitārsomu plecos, Simons izkāpa no tramvaja. Viņš zināja, ka viņa zābaki ūdeni cauri nelaida (ja vien tajos nelija iekšā no augšas, protams), tomēr viņš, nevēlēdamies to pārbaudīt, pasteidzās pēc iespējas izvairīties no dziļa ūdens un sekoja pārējiem. Šķita, ka jau sen viņš ir samierinājies ar to, ka dzīve ir piedzīvojums. Ko viņš pie tam domāja, nevarēja zināt.

[Džezā tikai Meit...]

-Dejošana, tas vispār liekas kaut kas skaists un grūti sasniedzams. Vismaz man tā liekas...- viņa sapņaini teica un sāka pakot kopā čellu savā futrālī. Bet nepabeidza to, jo sāka lūkoties uz ainavu aiz loga, kas ātri mainījās. -Vau....- Vioss, ko viņa varēja izdvest. Un tad arī tramvajs sāka bremzēt.
- Jes, beidzot!- viņa steidzīgi salika visas lietas somā, lociņu kārtīgi kopā ar pašu instrumentu un pakas arī somā. Sekodama pārējiem, kas jau pamazām sāka iet uz izeju, viņa nolūkoja visu skatu kopumā. Neatceros tādu vietu. ir jau skaidrs, ka šši vieta nav ne tuvu tai pilsētai, kur musm vajadzēja būt, bet kaut kas tāds... -Te ir skaisti- viņa vēl piebilda.

Sebastians palūkojās uz Emanuelu un noteica.
- Dejot var iemācīties pilnīgi ikviens. Ja ir labs skolotājs, vēlēšanās un ritma izjūta, kura, man liekas, tev ir ļoti laba, tad nav nekādu problēmu.. - Puisis arī beidza atdariāt bungas un savāca visas savas izņemtās lietas atpakaļ somā. Viņš jutās nedaudz neapmierināts, ka bija jāpārtrauc patīkamā nodarbe, taču reizē arī laimīgs, jo viņi beidzot tiks laukā no neērtajiem tramvaja sēdekļiem un varbūt arī mājās. Puisis bija pats pēdējais, kurš izvēlās laukā no tramvaja un bija nedaudz pārsteigts, ka viņi atrodas pļavā. Turklāt tramvajam nevarēja redzēt sliedes, un kāda meitene, kura tikko bija pienākusi baram klāt, likās viņus jau gaidījusi.
- Es atvainojos, labrīt, vai jūs mums nepateiktu, kā jūs zinājāt, ka mēs ieradīsimies? Vai jūs mūs vedīsiet uz kādu ciemu? Cik tālu tas ir no tuvākās pilsētas? Vai no šejines uz turieni var nokļūt? - Šie bija jautājumi, uz kuriem viņš tiešām gaidīja atbildi. Protams, būs jauki dabūt arī sakarīgas brokastis, taču gulēt viņš nevēlējās. Vismaz līdz mirklim, kad uzzinās cik tālu ir mājas.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 14.04.2008 15:07

[Ķipītis amonjakā]

Džena lēnām gāja visiem līdzi. Viņa nevēlējās būt tuvumā Gundai, tapēc gāja nopakaļ. Blakus nostājās Dens. Es jau domāju, kur tu esi pazudis. Nepaskatoties uz viņu, meitene noteica un turpināja iet. Viņa sajuta ka tikko iekāpa kaut kādā slapjuma. Palēkājot uz vienas kājas, Džena noslaucija kāju garajā zālē. Es jau labprāt tev iekniebtu, bet tad tu man jautātu kapēc es tā dariju! Viņa iesmējās. AU! Meitene iebļāvās, jo uzkāpa kam dikti sāpīgam.

[Tējas lapa]

Mazliet iesnaudos tādēļ nepamanīju, ka tramvajs apstājies. Dens sekoja nepazīstamajai meitenei. Viņš sajuta, ka kājas paliek mazliet mitras, bet viņs tam nepievērsa uzmanību. Vīrietis salēcās kad Džena iebļāvās. Kas tev notika?

[washulis]

Nu labi. Lai tā būtu. Emanuela izkāpa no tramvaja un klausījās, kā citi spriež par to, kas šī ir par pļavu. Vienu es varu teikt droši. šši nav tā vieta, kur mum vajadzētu atrasties, vai arī gribējām atrasties...

Bet pretī nākošais stāvs viņu pavisam pārsteidza. Mūs gaidīja? Bet kā. Mēs mau paši nemaz nezinājām, ka kaut kur netur dodamies. Normāli... Bet brokasts? Tas izsklausās labi, jo arčipšiem un šokolādi nepaēdīsi.

[Ķipītis amonjakā]

Tas kā Dens salecās Dženu sasmīdināja. Viņa sirsnīgi sāka smieties, neskatoties uz to, ka tiko sadūrusi kāju un kāda, laikam, asa akmens. Nekas īpašs. Tikai nedaudz sadūros. Arī to viņa teica smejoties. Vēl smaidot, viņa paskatijās uz Denu.
Diez kur mēs tagad ejam? Ak. Man tā meitene liekas nedaudz jocīga.

[Tējas lapa]

Dens pasmaidīja par to, ka nobijās no meitenes bļāviena. Varēsi paiet? Viņš painteresējās. Vels parāvis kur mēs vispār atrodamies. Ja es zinātu kur mēs ejam es būtu nedaudz priecīgāks. Ne tikai meitene ir jocīga, bet arī visa šī situācija.

[Ķipītis amonjakā]

Jā. Protams. Viņa pasmaidija. Es vispār šo to nesaprtu. Viņa teica, ka viņi mūs gaidīja. Kas ir viņi! Un kapēc kāds mūs atgādāja uz šejieni? Un zem tramvaja nav sliežu. Unn Gundai tas likās visai jocīgs braucamais. Un.un.un.un..

[Malduguns]

OOC: Jūs vēl nekur neejat, bet gan gaidiet, kamēr pārējie izkūņosies no tramvaja. Nav bijis posts ar rakstu, ka jūs sākat iet..!

Gunda vēroja kā visi pamazām kāpj ārā no tramvaja.
-Mēs dosimies uz iebraucamo vietu "Melnais āzis". Tuvākais ciemats ir kādu 15 jūdžu attālumā, pilsēta - vēl tālāk. Nedomāju, ka jums uz turieni vajadzēs iet. Lai gan, varbūt vēlāk. Tagad jums visu paskaidros vietējie un tad jau redzēsiet paši,-Gunda sacīja. Tikai tagad varēja pamanīt, ka viņas tumšzaļās kleitas apakšmala ir piemirkusi ar rasu, bet bālās pēdas ir basas.
-Un mēs dosimies pie Eternas, viņa jūs uz šejieni ir atgādājusi.

[Tējas lapa]

Bet kā tas iespējams, ka tramvjas brauc bez sliedēm? Es to vēljoprojam neizsprotu. Dens pagriezās un jautāja meitenei. Kas ir šī pa vietu? Un kādēļ tā Eterna atgādāja mūs uz šejieni? Ko viņai vajag? Pāri puiša lūpām vēlās jautājumu gūzma. Ja es negūšu uz šiem jautajumiem atbildi es eksplodēšu.

[Nīcele]

Eterna?! Kas tā par Eternu?! Teita jutās nedaudz dusmīga, nedaudz tramīga un nedaudz izbijusies, un tagad mums jāiet.. kaut kur, pie kaut kā, ar kaut ko. Viņa turpināja purpināt, cerams, ka vietā, kur mēs nonāksim varēs uz kaut kā pagulēt.. Viņa klusībā nodomāja, pasmīnot par ironiju, ko tikko bija sev izteikusi.

[washulis]

Labi. Tad konkrēti. Kur mēs atrodamies? Kāpēc mēs te atrodamies, jo es zinu, ka mēs paši te nevēljāmies būt. Un kur mēs ejam, jo šādu vietu es nezinu, lai gan mācijos ģeogrāfiju labi... viņa sāka runāt. Melnā soma, kurā atradās viņas mantas un prtoams arī melnais futrālis ar viņas "dārgumu" bija līdzi. Bet te tik un tā ir skaisti.

[Īvs]

Arī meitenes ierašanos sieviete uztvēra mierīgi. Tas viss notika, kā tam bija jānotiek, jo neviens nevarēja piespiest tramvaju dzīties līdz pļavai kaut kur pilsētas nomalē, vismaz Vesta bija pārliecināta, ka transports nonācis ārpus pilsētas tā (vai šofera) nepieciešamu vajadzību dēļ. Un nu sievietei neatlika nekas cits kā pildīt citu norādījumus, kļūt padevīgai un tiekties uz iespēju robežām, kā nokļūt mājās.
Viņa cerēja nogaidīt, līdz varēs piekļūt Gundai slepeni tuvu, bet tikmēr Vesta izbaudīja ainavu, atsēsdamās garajā zālē.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 14.04.2008 18:26

[Džezā tikai Meit...]

Sebastians noklausījās svešās meitenes teiktajā ar vieglu pārsteigumu. Tuvākais ciemats - 15 jūdzes.. ar kādām trijām stundām pietiktu.. nedaudz atpūtas un tad uz pilsētu.. Viņš pie sevis sprieda, un nolēma, ka pirmajā izdevībā dosies uz turieni. Kādēļ gan nevarētu aiziet? Labi, ka vismaz te sniegs atbildes uz šiem pāris jautājumiem..
- Tiešām. Ko no mums tik steidzīgu vajag, lai atrautu uz kaut kādu pilnīgi nepazīstamu vietu? Tā Eterna tiešām varēja palūgt, uzzināt vai mēs to vēlamies un vai mums ir laika.. Dažiem te sanāk kavēt ļoti nozīmīgus pasākumus.. - Viņš domīgi teica un piegāja pie Emanuelas. Viņš pieliecās pie meitenes auss un klusi jautāja.
- Tas čells nav par smagu? Es varētu to panest tavā vietā. Apsolos būt ļoti uzmanīgs.. -

[washulis]

Šis ir viens no iemesliem, kāpēc prātoju, kāpēc neesmu izvēlējusies vijoli. Viņa nosmeja. Domāju, ak spēšu panes pati, bet zināšu, kur vērsties, ja nu galīgi uz kājām neturēšos. Ar platu smaidu uz lūpām, viņa noteica. Ne tikai dejotās un mūzikāls cilvēks, bet arī džentelmenis. Viņš mani pārsteidz ar vien vairāk un vairāk... Bet patīkami.

Viņa raudzījās viņam sejā. Viena no viņas vājībām bija ātra pieķeršanās cilvēkiem, un viņa juta, ka tas notiek atkal... Un viņa tam ļāvā. Nu beidz. Tu taču viņu pazīsti labi, ja pāris stundas. Viņas ieksējā balss teica, bet viņa nenorāva skatienu no Sebastiana.

Šo rakstu rediģēja washulis: 14.04.2008 21:24

[Džezā tikai Meit...]

Sebastiana sejā vīdēja viegls smaids un puisis atbildēja.
- Smalkai māksliniecei nevajadzētu par lieku nostaipīt savas rokas.. Bet esmu tavā rīcībā. - Viņš, nenovēršot savas acis no meitenes acīm, viegli palocījās un smaids kļuva nedaudz platāks, atklājot baltus, līdzenus zobus. Viņa nudien ir interesanta.. un viņai ir skaistas acis.. pat pazīstot viņu tikai neilgu mirkli, jūtu, ka mums ir kas kopīgs.. Pa puiša prātu jaucās tik dažādas domas..