Rēgu tramvajs, [LS][PZP][C] Opcijas

[Malduguns]

Rēgu tramvajs

No gaisa nāca tāds pretīgs mitrums, kuru par lietu gluži nevarēja nosaukt. Tas bija rasinātājs, kurš slapju padarīja jebko, kas uzturējās ārā ilgāk par piecām minūtēm. Nepatīkamajai smīlāšanai pievienojās arī auksts vējš, kurš pūta cauri visām drēbēm un ar savām aukstajām rokām aizskāra vēlo ceļotāju, likdams upurim nodrebināties saltumā.
Neraugoties uz draņķīgo laiku, kalendārs spītīgi rādīja vasaras sākumu. Nupat jau 20 minūtes ritēja 4. jūnijs.
Tramvajs katrā pieturā ieradās ar slimīgu precizitāti un atvēra tikai pirmā vagona pirmās durvis. Pēc visiem noteikumiem, braucējam vajadzēja arī iekāpt pa šīm durvīm un uzrādīt braukšanas apliecību vai nopirkt biļeti.
Vadītājs bija vīrietis ap piecdesmit gadiem. Nopietns un precīzs. Tumšie mati jau bija sākuši sirmot un aristokrātiskajos vaibstos varēja manīt īgnumu. Vīrietis bija palielas miesasbūves, diezgan masīvs, bet ne gaļīgs. Varēja redzēt, ka labāk pretī viņam nerunāt, jo tumšās, drūmās acis brīdinoši raudzījās vēlajos braucējos.
Tramvajs ripoja mierīgi un ātri. Ārā pa logu neko nevarēja redzēt, jo gaisma tramvajā bija pārāk spilgta. Tomēr tā ik pa laikam noraustījās un ļāva paraudzīties arī ārā.
Bija ieslēgta apkure, jo nemīlīgais laiks bija pārāk nemīlīgs, lai atstātu tramvaju aukstu. Tomēr siltums gan žāvēja, gan palīdzēja braucējiem kļūt miegainākiem.
Un tikmēr tramvajs traucās tālāk uz kādu no priekšpilsētām.


Tramvajā no galapunkta brauc:
Lea Iesmotāja - Demjens Ferguss
Massacre – Aleksandrs Priede
Ungārijas ragaste – Airita Štāla
Tējas lapa – Dens Birks
Mattiass – Simons Mētra

Pārējie kāpj pa vienam vai pa diviem pieturās. Patiesībā, nav svarīgi, kādās. Vien gribu atgādināt, ka darbības vieta nav skaidri norādīta un tas nozīmē, ka Rīgas tramvaja pieturu nosaukumus, lūdzu neizmantot.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 10.04.2008 17:25

[washulis]

-Dejošana, tas vispār liekas kaut kas skaists un grūti sasniedzams. Vismaz man tā liekas...- viņa sapņaini teica un sāka pakot kopā čellu savā futrālī. Bet nepabeidza to, jo sāka lūkoties uz ainavu aiz loga, kas ātri mainījās. -Vau....- Vioss, ko viņa varēja izdvest. Un tad arī tramvajs sāka bremzēt.

- Jes, beidzot!- viņa steidzīgi salika visas lietas somā, lociņu kārtīgi kopā ar pašu instrumentu un pakas arī somā. Sekodama pārējiem, kas jau pamazām sāka iet uz izeju, viņa nolūkoja visu skatu kopumā. Neatceros tādu vietu. ir jau skaidrs, ka šši vieta nav ne tuvu tai pilsētai, kur musm vajadzēja būt, bet kaut kas tāds... -Te ir skaisti- viņa vēl piebilda.

[Ungaarijas ragas...]

"Paldies, es jau gribēju pati tev lūgt palīdzību!" Airita paskatījās uz Džea, lai pēc brīža saprastu, ka tā otra nemaz netaisās tā īsti palīdzēt, vien atkrīt tuvējā krēslā.
Turklāt nelikās, ka kāds vispār būtu ņēmis pierē, viņas smieklīgos mēģinājumus izkļūt uz jumta. Forši, viņi ir tik pārņemti ar savām personām un citu izklaidēšanu. Nu ja, bet es jau neesmu tik interesanta persona.
Bet, kamēr meitene tur tā prātuļoja, kāpēc viņa nespēj pievērst sev uzmanību, tramvajs apstājās, durvis atvērās un varēja izkāpt. Airita arī nekavējās to darīt, lai arī vajadzēja saslapināt kājas. Brīdi domīgi pabradājusi pa upīti un nopētījusi neredzēto pļavu, viņa sāka aizdomāties. Un tas, ko viņa sāka pamazām izdomāt, viņai arvien sāka nepatikt.
"Ē, vai kāds no jums zina, kas šī ir par pļavu?" Airita iesaucās pietiekami skaļā balsī, lai to dzirdētu un saprastu ne tikai izkāpušie, bet arī tie, kuri vēl palika tramvajā. "Man domāt šitais nav tas galapunkts uz kuru ved 15. numura tramvajs. Un tas, kurš zina, kas šī ir par pļavu, un kur tā atrodas, varētu arī pateikt, kā no šejienes aizkļūt atpakaļ uz pilsētu!"
Viens bija aizmukt no vecākiem nakts vidū, paklaiņot pa pilsētu, bet otrs, nonākt vietā, kura atradās velns viņu sazin kur un noteikti velns viņu zin cik tālu no mājām. Airita sajuta pakrūtē augam parasto kņudinošo baiļu sajūtu un trauksmaino domu sarosīšanos prātā. Turklāt viņa bija tāda, kāda bija izskrējusi no mājām - tikai ar drēbēm mugurā un mājas dzīvokļa atslēgām, nedaudz sīknaudas, mēnešbiļeti un mobīlo kabatās. Mobīlais, pareizi, Airita to izvilka un sev par šausmām nokonstatēja, ka tas ir nefunkcionējošs.

[Zōzā zač zač]

Daniels bija nedaudz aiz sapņojies, kaut kur atmiņās pazuda par saviem vecākiem un daļu savas dzīves, ka nepamanīja, to, ka ārā palika gaišāks un tramvajs apstājās.
bet vienā mirklī viņš, kad durvis atvērās, kā saukts lēnām izkāpa no tramvaja un izņēmis otru MP3 austiņu no auss nopētīja horizontu un to, kas bija tuvāk, kas bija blakus un netālu no tramvaja.
Es ceru, ka man vienīgajam, neliekas, ka tas ir dīvaini..
Viņš noteica uzlūkojot pārējos, kas bija netālu no puiša.

[Massacre]

Tramvajam apstājoties ari Alkesandrs beidzot atguvās, lai sāktu rīkoties. Viņš devās lauka no tramvaja, paņēmis savu saksafonu un novilka kurpes, jo bija pamanījis upīti. Salocījis bikses pēc iespējas augstāk, viņš izkāpa no tramvaja un paskatījās apkārt.
"Ja mēs gribētu doties atpakaļ, tad jāiet pa sliedēm. Ja tādas ir." to sakot, viņš apstaigāja apkārt tramvajam, lai apskatītos.

[Malduguns]

Sliedes nekur nevarēja manīt.
Gaisma kļuva arvien spožāka, debesis pamazām ieņēma gaišzilo krāsu. Tā šķita nomierinoša un arī saule pēc kāda brīža sāka liet savu gaismu pār pļavu, izgaismojot to visdažādākajās krāsās, atspīdot ziedu kausiņos un sulīgi zaļajā zālē.
Pār pļavu kāds nāca. Tālumā nevarēja sazīmēt, kas tas ir, bet varēja manīt tikai to, ka gājējam ir gari, tumši mati un zaļas drānas. Viņš gāja mierīgā, līganā solī un šķita, ka tā galamērķis ir tieši tramvajs.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 13.04.2008 18:36

[Massacre]

"Sliežu nav." Aleksandrs skaļi konstatēja un neapmierināti nožāvajās. Kaut arī pļaviņa bija mierīga un aicināja atgulties un visu aizmirst, tik vienkārši tas nebija izdarāms, jo tālumā bija manāms kāds stāvs. "Izskatās, ka kāds nāk šurp." vīrietis pateica visiem tiem, kas bija tramvaja un neredzēja un parādīja tiem, kas stavēja ārā, pats pēc tam saspringti vērodams gājēju, bet nebūdams īpaši uztraucies. Sajūtas bija notrulinātas.

[Ķipītis amonjakā]

Džena jau bija pagājusi nedaudz uz priekšu un vēl jo projām nedaudz šokēta pētija apkārtni. Nu visādi gadās, bet šitais! Viņa prātuļoja. Vai tik es neesmu par daudz iedzērusi un tagad murgoju kādu jocīgu sapni. Bet protams, meitene ļoti labi saprata, ka tas nav viss nekāds sapnis. Džena sadzirdēja tik aso atbildi no Vestas. Jēziņ, kāds te ir patiešām sastresojies.
Pļāvā bija gara zāle, tapēc viņai bija pagrūti paiet ar augstpapēžu kurpēm. varbūt iet ar basām?

Pētot apkārtni, Džena dzirdēja arī Airitu. Saulīt, ir tik daudz pļavu! Kā, lai atšķir kaut vienu un vēl nosaka kur tā atrodas? Viņa pasmējās. Starpcitu Džena. Viņa nedaudz sagriezusies pamāja meitenei.

Džena paspēra pāris soļus tuvāk Airitai. Un ko mēs tagad darīsim? Ar acīm pētija Denu.

Kāds nāk? Nu re, esam glābti. Tagad mēs uzzināsim, kur atrodamies un tik pat ātri tiksim prom. Cerams.


Šo rakstu rediģēja Samāra.: 13.04.2008 18:43

[Ungaarijas ragas...]

"Jā, pļavu ir daudz, taču pļavas nav līdzīgas cita citai," to nu Airita zināja pavisam droši, jo katra ar kaut ko atšķīrās, "un tās visas neatrodas vienā vietā. Un tas, kurš zinātu, kas tā par vietu, droši vien varētu pateikt arī, kur šitā pļava atrodas!"
Airita bija satraukta un līdz ar to arī gatava strīdēties, taču...
Meitene, Dženai tā arī nepateikusi savu vārdu, mazliet pagājās uz priekšu, lai nācēju labāk saskatītu. Skaidrošanos ar pļavas saimnieku viņa pagaidām atstāja pārējo ziņā, jo lauku ļaudis parasti bija maķenīt dīvaināku domāšanu un šitādu skuķi ar ugunsgrēku uz galvas diez vai ņemtu par pilnu. Nu un šitais nācējs izskatījās dīvaināks (jau savas gaitas pēc) par dažu labu lauku cilvēku, ko Airita savulaik bija satikusi.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 13.04.2008 18:52

[Nīcele]

Un, cik man zināms uz pļavām neved tramvaji, Teita apradusi ar dīvaino situāciju bija izkāpusi no tramvaja un piebilda. Viņa attapās, ka aizmirsusi somu tramvajā un ātri aizsteidzās tai pakaļ. Atgriezusies viņa nedaudz, lai nomierinātos, pastaigāja pa upīti un galu galā apsēdās uz tuvējā akmens. Ko tālāk iesāksim? viņa skaļi noprasīja ar cerību, ka kāds sniegs skaidru atbildi.

[Malduguns]

Stāvs, kas tuvojās, pamazām kļuva skaidrāks. Varēja sazīmēt, ka gājējs ir meitene un viņam nemaz nesteidzas, tomēr gaita bija nosvērta un varēja redzēt, ka meitene ik pa brīdim svārstās. Garais, tumšzaļais apģērba gabaks bija gara kleita, kura tinās ap kājām, bet netraucēja iešanu.
Meitenes vaibsti, kurus varēja redzēt, kad viņa jau bija pienākusi vēl tuvāk, bija pievilcīgi, bez kosmētikas. Viņa bija apmēram divdesmit vienu gadu veca un izskatījās diezgan drosmīga. Meitenes sejā nevarēja redzēt apjukumu par tramvaju pļavas vidū, kur tam nemaz nevajadzētu būt.
Saule kļuva spiedīgāka un karstāka. Gaiss bija tveicīgs un upītes ūdens neticami s````zinošs. Vienīgi bija žēl, ka tā bija tik sekla.

[Nīcele]

Teita bija piecēlusies un pamanījusi stāvu viņa neveikli aiz kaut kā paklupa. Par to, kas bija klupšanas akmens viņa nepadomāja, tikai apstulbusi kāpās atpakaļ.
Vai te ir vēl kāds izņemot mūs? Vai man tikai rādās? Varbūt citi to neredz..

[Massacre]

Kad Aleksandrs samanīja, ka nācējs ir meitene, viņa saspringums nedaudz pazuda, bet ne pavisam. Visādi varēja gadīties.
Kad meitene būtu pavisam tuvu, viņš tai smaidot uzsauc:
"Sveicināta!" un gaida, kas notiks.

[Zōzā zač zač]

Puisis izdzirdējis, ko Aleksandrs saka, ka kāds tuvojas puisis instinktīvi pagriezās uz to pusi un kaut kā dzīts pagāja pretī meitenei, bet apstājās, kad tramvajs bija metru aiz viņa.
Puisis viegli ierunājās.
Cerams, ka viņa zin, kur mēs atrodamies.
Viņš lūkojās meitenē, cerēdams, ka viņa kaut ko teiks.

[Malduguns]

Meitene visbeidzot bija pienākusi pie apmulsušajiem braucējiem.
-Sveiki, sveiki,-viņa sacīja un aizdomīgi nopētīja tramvaju.-Būtu labi, ja jūs visi izkāptu un nāktu. Savādāk brokastis atdzisīs un tas pavisam noteikti nebūs jauki,-viņa uzsmaidīja Aleksandram, kurš viņu bija sveicinājis pirmais un vēlreiz domīgi nopētīja tramvaju.

[Zōzā zač zač]

Sveiki.
Deimians nedaudz apmulsis atbildēja,kad pateica, ka brokastis atdzisīs.
Es, atvainojos, bet vai jūs mūs jau gaidījāt?
Nu viss ir iespējams.

[Massacre]

"Piedodiet, par nepieklājību, bet vai Jūs tik tiešām mūs gaidījāt? Vai varbūt kādus citus? Jo, piemēram, mēs nezinam kur un kāpēc šeit esam..." Aleksandrs centās slēpt nogurumu un bija laipns.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 13.04.2008 20:31

[Malduguns]

-Mēs gaidījām tos, kuri atbrauks,-meitene savādi, mazliet noslēpumaini sacīja. Un nebrīnieties, jums nāksies dzirdēt visai savādas lietas.-Bet tagad nāciet, mums tik tiešām jāpaēd un jūs droši vien esat noguruši, visu nakti braukt tik savādā uzpariktē,-meitene noteica.
-Varat saukt mani par Gundu.

[Massacre]

Aleksandram nebija spēka iebilst vai jautāt. Varētu teikt, ka šobrīd viņs vienkārši samierinājās ar dīvainībām.
Vīrietis pasauca pārējos:
"Ejam tramvajnieki! Mūs pabaros un laikam arī izguldinās," jautājošs skatiens Gundas virzienā: "Bet centieties pārāk neuzmākties ar jautājumiem visi reizē!"

Pārliecinājise, ka visi to dzirdējuši viņs piegāja pie meitenes:
"Mani sauc Aleksandrs."

[Semijs]

-Neaizraujies ar līdera pozīciju Saša Bellij!-
Deriks uzsauca Aleksandram un izkāpa laukā no tramvaja, paskatījies uz meitenīti, puisis ierunājās.
-Klau, kur mēs atrodamies??-

Šo rakstu rediģēja Semijs: 13.04.2008 20:56

[Ķipītis amonjakā]

Džena izbrīnījusies nopētija meiteni. Labdien. Viņa pietiekami skaļi noteica, lai to dzirdētu Gunda.
Aleksandrs cenšas būt vadonis?! Meitene uzmeta skatienu uz puisi, kurš bija piegājis pie Gundas un uzsāka sarunu.
Kapēc viņi mūs gaidija? Un kas ir viņi? Un kapēc tramvajs viņai likās tik jocīga uzparikte? To visu viņa runāja it kā pie sevis, bet blakusstāvošie to noteikti varēja dzirdēt.
Džena novilka savas augstpapēžu kurpes, lai iet būtu ērtāk. Ar tādiem papēžiem nevar staigāt pa pļavu, kājas var izlauzt. Lai arī kaut kur viņa uzkāpa kam dzelošam un sāpīgam, viņa bija pieradusi pie tā visa, jo bieži viesojās laukos. Džena bija gan pilsētnieces un arī lauku meitenes apvienojums. Viņa aizlika aiz auss matu šķipsnu, kas traucēja, jo visu laiku līda acu tuvumā, un turpināja ceļu. Es gribu pagulēt un uzzināt, kas pie joda te notiek. [to viņa teica visai klusi]

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 13.04.2008 21:02