Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Džezā tikai Meit...]

Melānija iesmējās.
- Labs joks.. Bermuda.. Tas taču ir joks, vai ne? - Viņa teica un jautājoši pavērās uz Erisu.
- Lai nu kā, jā, mums tas vienmēr ir tik ilgi. Es vismaz ceru, ka jūsu jūtas uzplauka normālā ceļā.. Mums ir vienmēr vajadzīgs laiks apdomāties.. - Viņa sadzirdēja ūdenskrituma dārdoņu un ieinteresēti palūkojās apkārt.
- Tu dzīvo pie ūdenskrituma? - Viņa jautāja.

[Elony]

(OCC: Rijoku guļ uz grīdas uz segas. Gulta viņai ir par mīsktu un augstu virs zemes.)

Rijoku sarvēra radījumu aiz astes un veikli meta prom. Tad viņa pagrāba jātaganu un vērsa pret to pusi, kur aizsvieda Rogu.
"Vairs nekad man netuvojies, radība!" viņa nikni teica.
Rijoku sejā bija nicinājums un dusmas.

[Īvs]

Donkihots strauji apstājās, lai pagrieztos pret uzrunātāju. Tie bija tīģeri. Lieli, runājoši tīģeri. Kādi ēstgriboši pārsteigumi vēl viņu piemeklēs? Atrazdamies aiz trim jauniešiem, vīrietis kāpās atpakaļ.

[Gross]

"Murgs kautkāds..." Deivids nomurmināja... viņš bija nesaprašanā un viņam sāka likties ka šis ir kautkāds sapnis no kura viņš tūliņ pamodīsies....
Deivids nopētījis Loriju ierunājās:
"Tu gadījumā neesi aktieris...? Es atceros ka pirms 8 gadiem skatījos tavu seriālu..."

Šo rakstu rediģēja Gross: 13.04.2008 11:18

[Džea]

Atbildi Gvena nemaz negaidja.Tas pat būtu muļķīgi un dīvaini ja putns spētu runāt,lai gan ja tā padomā tad šī situācija arī bija teju vai nereāla.Papagailis dziedāja savādi, taču skaiti un šī mūzika lika Gvenai justies mierīgai.
Nokāpusi no gultas viņa par spīti lietum piegāja pie loga(occ:Logs cik sapratu bija vaļā) un vērās ārā.Ja vien nebūtu lietus pašlaik Gvena dotos laukā un par spīti tam ko teica abas sievietes dotos ārā un izpētītu apkārtni

[Malduguns]

-Tas seriāls pirms astoņiem gadiem nemaz vēl nebija sākts filmēt, tādēļ tu to nevarēji skatīties tik sen, bet, jā, viņš ir aktieris,-Leanna piezīmēja un atlaidās kāda koka paēnā, lai pēc irkļa jau atkal uztrūktos sēdus.
-Mums laikam vajadzētu iet tālāk,-meitene nomurmināja.

[Gross]

"Nu a kā savādāk tad es to varēju redzēt...? tas bija apmēram 2008 gads, man bija kautkādi 18 gadi!" Deivids domīgi atbildēja rakņājoties savā atmiņā. tad paņēmis rokā savu pilota ķiveri Deivids turpināja:
" jā... es piekrītu ka mums vajadzētu doties tālāk... Negribētos sastapties ar vēl kādu šī briesmoņa draudziņu..."

[Malduguns]

Leanna palika sēžot tādā pašā pozā un vienkārši blenza uz Deividu.
-Tagad ir 2008. gads, starp citu. Bet tu laikam esi no cita laika, ja? Un tā arī radās Eiropas savienotās valstis, ja?-viņa bezkrāsainā balsī vaicāja.

[Gross]

Deivids iesmējās...
"Jaunkundz jūs laikam esat kautko sajaukusi... Tagad ir 2016 gads... kāds tur vēl cits laiks... Cik es zinu tad ceļošana laikā vēl nav izgudrota!" Deivids Nespēja aptvert notiekošo jau tāpat, bet tagad vēl kautkādas runas par ceļošanu laikā.... tas nu jau likās gandrīz par daudz....
"Jā... Eiropas savienība nepastāv kādus 6 gadus. Tagad visas vecās Savienības valstis ir apvienojušās vienā un saucās par Eiropas Savienotajām Valstīm." Deivids pabeidza stāstīt un norādija uz savas uniformas uzšūtā karoga emblēmas kas bija zils taisnstūris ar daudzām dzeltenām zvaigznītēm kas izkārtotas aplī un arī iekšā pašā aplī.

[Malduguns]

Leanna visu uztvēra nesatricināmā mierā. Laikam tas bija tādēļ, ka meitene vēl aizvien piedzīvoju nelielu šoku par to, ka viss atkal atkārtojas. Ka viņa atkal ir nonākusi tādā vietā, kur neviens nespēj palīdzēt, ar visu jātiek galā pašiem un tagad viņai vēl ir parādījies sestais prāts pagalam fiziskā izteiksmē. Tas viss padarīja meiteni gurdenu un mierīgi reaģējošu uz dažādiem notikumiem.
-Ņemot vērā to, ka te ir Bermudas, viss var būt iespējams. Trijstūris, zinies. Un mūsu dzīves šķir 8 gadi. Respektīvi, manas mājas ir 2008. gadā, bet tavējās - 2016. Savādi, tomēr nāksies ar to aprast. Domājams, ka tas te netraucēs ar mani sadarboties?-meitene vaicāja.

[Gross]

Deivids izskatījās domīgs:
[b]"Protams ka man tas netraucēs sadzīvot ar tevi, bet man tas viss ir vēl jāsagremo... Es domāju mums vajadzētu doties" [/b]
Deivids ātri pārbaudīja savu ekipējumu... Pilota aptieciņa bija palikusi lidmašīnā, tāpat arī lielākā daļa no izdzīvošanas komplekta. Izvilcis no kabatas navigācijas iekārtu Deivids to spaidīja, grozīja slēdzus, bet nekas nenotika:
"Savādi ka navigators nedarbojas.... Nav pilnīgi nekāds signāls.... Tā itkā apkārtējā modernā pasaule nemaz nebūtu.... Ne satalīti ne radio raidītāji nekas..." Deivids izskatījās apjucis, bet nu jau mazāk nekā pirmstam...

[Malduguns]

Leanna vēl aizvien sēdēja, galvu atspiedusi plaukstā.
-Es tev nupat teicu, ka mēs atrodamies Bermudu trijstūrī. Tajā mītiskajā vietā, kur pazūd kuģi, lidmašīnas un cilvēki,-meitene sacīja.-Tas nozīmē, ka nekas no modernajām sistēmām nedarbojas un mēs esam pakļauti tiem likumiem, kuri te valda. Un, tici man, tie nav no tiem pūkainākajiem,-Leanna nopūtās un visbeidzot piecēlās kājās.
-Es domāju, ka mums vajadzētu uzmeklēt krastu un tad jau redzēsim, ko pasākt. Un pie viena atrast arī kaut ko uzko;zamu, es esmu izsalkusi un nedomāju, ka goblini varētu būt pārlieku garšīgi,-meitene piez;īmēja, palūkojusies un apdegušo pusīti.
No Leannas staroja pārāk liels miers, kas šajā situācijā no meitenes puses varētu būt pat pārleiku savādi.

[Lianjuks]

Washulis

Grāmata notrīcēja.
- Tev ar Gvenu ir istabiņa, tur pie kamīna ir vairākas grāmatas. Iejauc mani tajā čupā, un neviens mani neievēros. Mani saplēsa ļaunums. Tas bija sen. Es tev daudz ko pastāstīšu.


Apaču tuksneša rēgs - Hworang666 - La Keira

Tīģeri bija aplenkuši visus četrus, no gobliniem izbēgušos.
- Mēs negribam jūs apēst. Mēs vēlamies palīdzēt. - Visi tīģeri saskatījās un paklanījās.


Storyteller - Gross

Lorijs pasmīnēja, bet atļāvās Deividam neatbildēt.
Japāņu puišelis laimīgi pasmaidīja. - Vismaz nakts nav pienākusi.
Nākamā mirklī iestājās absolūta tumsa. Nevarēja saredzēt pat savu degungalu.
- Tas gan bija fiksi. - uzjautrināti paziņoja Lorija balss.


Mr. Green. - Mesmers - Semijs

Ārčijs ierāva Džerardu laivā.
- Tagad, kad visi esam no ūdens laukā... Ko darīsim? - pēkšņi iestājā piķa tumsa. Tas bija viens mirklis, it kā spuldzīte būtu izsprāgusi.


Džezā tikai Meitenes

Erisa pamāja.
- Jā, es dzīvoju pie ūdenskrituma. Es nemeloju, šeit tiešām ir Bermuda. - apstājusies Erisa palika domīga.
- Šādā tumsā nebūtu prāta darbs izmantot kāpnes. Teleportēsimies?
Salija saspicēja ausis. - Ko?


Džea

Papagailis pašķieba galvu uz sānu un uzlidoja uz Gvenas pleca. Atkal iedziedājies, tas apklusa. Lejā, tumsā bija dzirdamas balsis. Pirmā piederēja Erisai. Otrā, kādai citai sievietei.
- Šādā tumsā nebūtu prāta darbs izmantot kāpnes. Teleportēsimies?
Atskanēja neizpratnes pilna atbilde. - Ko?


Elony

Radības acis iemirdzējās, kā nokarsušas, sarkanas oglītes. Iešņācies Rogs ielēca gultā un caur degunu izvirda dūmu mutulīti. Ar nagiem radījums sāka kašņāt bedri gultā. Nikni ierūcies, tas iekoda sev astē un sāka griezties uz riņķi, it kā būtu traks.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 13.04.2008 13:45

[Gross]

Deivids noskatījās uz Leannu...
"Tu izskatis baigi mierīga.... Ir sajūta ka tu šādā situācijā jau esi bijusi, vai arī uz šīs salas jau esi bijusi...." Deivids vēl jo projām rakņājās pa sava kostīma daudzajām kabatām un vienā no tām bija kautkas līdzīgs šokolādes batoniņam, tikai tā sastāvā bija graudi proteīni un visādi citi uzturlīdzekļi... Deivids to atvēra, salauza trijās daļās un pasniedza vienu mazajam zenam, otru deva Leannai un trešo Lorijam...
"Ņemiet šos... Tas uz kādu brīdi remdēs izsalkumu... es nesen vēl ēdu tākā pats negribu"
Bet tad pēkšņi apkārt iestājās pilnīga tumsa....
"Kas tad nu?" Deivids iesaucās, un sāka taustīties peč lukturīša

Šo rakstu rediģēja Gross: 13.04.2008 13:48

[Big Bad Wolf]

Ārčijs Džerardu ierāva laivā. Puisis bija slapjš un drebēja.
- Raien, man ir nelāga priekšnojauta...
Pēkšņī iestājās piķa melna tumsa. Džerards nespēja saskatīt nedz oranžo laivu, nedz pārējos puišus.
- Mums kaut kā ir jātiek prom no šejienes. Ārčij, laivā ir airi? Vai arī mums nāksies irties ar rokām?

[Malduguns]

Leanna paņēma batoņiņa trešdaļu un pateicās. Tajā pašā mirklī visu apklāja tumsa un tajā no paša sākuma jau varēja dzirdēt Leannas lamāšanos.
-Jā, es esmu bijus ļoti līdzīgā situācijā. Tikai tad man līdzi bija mani... skolasbiedri,-meitene noteica, cenšot pielāgot redzi piķa melnajai tumsai un sparīgi mirkšķinot acis.
Apgaismi, lūdzu, viņa iedomājas gredzenam.

[Gross]

"Jauki... man šī sala sāk patikt aizvien vairāk un vairāk.." Deivids ironoiski noteica un ieslēdza savu lukturīti....

[Malduguns]

-Tagad galvenais būtu nepazust vienam no otra,-Leanna sacīja un samiedza acis, kad tumsu pāršķēla Deivida lukturīša gaismas stars. Leanna vēl kādu brīdi mirkšķināja acis.
Eu, kā paliks ar to gaismu?

[Elony]

Rijoku, tinusies palagā, atkāpās uz balkona pusi, turot rokā vienu zobenu.
Viņa nedomāja uzbrukt radījumam, kamēr tas neuzbruka viņai.
Bet ja tas nepazudīs no šejienes, viņa nevilcināsies.

[Gross]

"tā... Es lidoju no okeāna puses, tad katapultējos... Lidmašīna nokrita virzienā uz salas vidieni tātad mums vajadzētu iet pretēji...." Deivids pie sevis murmināja un pagriezies kur viņaprāt bija krasts un sāka lēnām iet:
"Ejam ļaudis... ātrāk nonāksim krastā, būs labāk..."