Rēgu tramvajs, [LS][PZP][C] Opcijas

[Malduguns]

Rēgu tramvajs

No gaisa nāca tāds pretīgs mitrums, kuru par lietu gluži nevarēja nosaukt. Tas bija rasinātājs, kurš slapju padarīja jebko, kas uzturējās ārā ilgāk par piecām minūtēm. Nepatīkamajai smīlāšanai pievienojās arī auksts vējš, kurš pūta cauri visām drēbēm un ar savām aukstajām rokām aizskāra vēlo ceļotāju, likdams upurim nodrebināties saltumā.
Neraugoties uz draņķīgo laiku, kalendārs spītīgi rādīja vasaras sākumu. Nupat jau 20 minūtes ritēja 4. jūnijs.
Tramvajs katrā pieturā ieradās ar slimīgu precizitāti un atvēra tikai pirmā vagona pirmās durvis. Pēc visiem noteikumiem, braucējam vajadzēja arī iekāpt pa šīm durvīm un uzrādīt braukšanas apliecību vai nopirkt biļeti.
Vadītājs bija vīrietis ap piecdesmit gadiem. Nopietns un precīzs. Tumšie mati jau bija sākuši sirmot un aristokrātiskajos vaibstos varēja manīt īgnumu. Vīrietis bija palielas miesasbūves, diezgan masīvs, bet ne gaļīgs. Varēja redzēt, ka labāk pretī viņam nerunāt, jo tumšās, drūmās acis brīdinoši raudzījās vēlajos braucējos.
Tramvajs ripoja mierīgi un ātri. Ārā pa logu neko nevarēja redzēt, jo gaisma tramvajā bija pārāk spilgta. Tomēr tā ik pa laikam noraustījās un ļāva paraudzīties arī ārā.
Bija ieslēgta apkure, jo nemīlīgais laiks bija pārāk nemīlīgs, lai atstātu tramvaju aukstu. Tomēr siltums gan žāvēja, gan palīdzēja braucējiem kļūt miegainākiem.
Un tikmēr tramvajs traucās tālāk uz kādu no priekšpilsētām.


Tramvajā no galapunkta brauc:
Lea Iesmotāja - Demjens Ferguss
Massacre – Aleksandrs Priede
Ungārijas ragaste – Airita Štāla
Tējas lapa – Dens Birks
Mattiass – Simons Mētra

Pārējie kāpj pa vienam vai pa diviem pieturās. Patiesībā, nav svarīgi, kādās. Vien gribu atgādināt, ka darbības vieta nav skaidri norādīta un tas nozīmē, ka Rīgas tramvaja pieturu nosaukumus, lūdzu neizmantot.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 10.04.2008 17:25

[Lea Iesmotāja.]

Demjens pašķieļeja uz sievieti, kas tikko kā bija ieteikusi līst ārā no tramvaja un pašiem kulties mājup. viņš savilka sava baltā, rupji adītā džempera piedurknes vairāk uz plaukstām, lai tās nekļūtu pilnīgi nejūtīgas un tad ieminējās.
- un tad varbūt mēs visi varētu iemācīties lidot, lai tiktu lejā no tramvaja jumta, jo cik noprou vienīgā izeja ir caur lūku, līdz kurai mums vēl ir jāaizkārpās, un es nemaz nepieminēšu biezo miglu, kas kā redzams, nav īpaši labi caurredzama, tātad, - puisis klusītiņām nopūtās un mazliet skumīgi pavērās atkal ārā pa durvīm miglā - Jūsu ierosinājums, laikam atkrīt, lai gan.. kas zin.. -

[Džezā tikai Meit...]

- Jā, šis viss ir vienkārši pārāk nesaprotams.. - Sebastians it kā tikai sev teica. Viņš lukojās ko dara pārējie. Tā pati satrauktā, izmisusī sieviete metās uz kabīnes pusi. Laikam jau cerot kaut kā apstādināt tramvaju. Puisis nedomāja, ka tas nostrādās.
- Man liekas, ka vajadzētu kaut ko mēģināt. Bet no vienas puses - varbūt pagaidīt kad tramvajs apstājas, jo skatoties pa logu, liekas, ka tas tomēr brauc pietiekami ātri, lai lauztu sprandu.. no otras - vai mēs zinām, kad tas notiks? Un kur? Ja nu tādā vietā, kur nav iespējams izkāpt? Ja nu vispār nekad? - Viņš skaļi domāja, atspiežoties pret tramvaja sienu.

ooc: miglas vairs nav..

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 11.04.2008 15:27

[washulis]

Nu labi, labi... Viņa noteica Demjena virzienā. Varbūt tā nav labāka ideja, bet ko darīsim? sēdēsim te, līdz spocīgais pašbraucošais tramvajs apstāsies? nekas, kas te bija, neradīja ne mazāko sajēgu. nemaz nevajadzētu sākt runāt, cik tas viss izskatās nesakarīgi. kaut kas taču būs jāda... viņa pie sevis nodomāja. bet kāpēc tas viss vispār notiek?

Nu tādā gadījumā mēs būsim spiesti te palikt ļoti ilgu laiku. viņa vēl noteica par sebastiana teikto.

Šo rakstu rediģēja washulis: 11.04.2008 15:25

[Mattiass]

— Jā, nu tramvajs, kā izrādās, uztjūnēts līdz pēdējam, — Simons uzjautrināti konstatēja, — ložu necaurlaidīgie stikli, autopilots, un sliedes arī iet tik tālu, kā vilcienam.
Jaunietis izskatījās uzjautrināts, bet viņa skatiens bija nopietns.
— Un ko citu tu piedāvā, lēkt laukā brauciena laikā?

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 11.04.2008 15:28

[Tējas lapa]

Viņš paņēma gan cigareti, gan šķilatavs. Paldies. Dens noteica un atdeva sķiltavas kad bija piepīpējis. Izskatās ka jūs šeit esat visi jau iepazinušies. Mani sauc Dens Briks. Vīrietis ievilka dūmu un palūkojās uz ceļabiedriem.

[Nīcele]

Ak, jā, biju nedaudz aizdomājusies, bet kā noprotu - tik ātri prom viss netiksim, tad nu nāksies sadzīvot šajā.. tramvajā,- Teita nedaudz apmulsa no domas, ka viņi patiešām ir tramvajā no kura nav vienkāršas izejas (domu par lūku viņa jau sen bija atmetusi), - tad nu mani sauc Teita. Teita Virkučella.
Meitene nedaudz tramīgi smaidīdama, pieņemot situāciju uzlūkoja savus ceļabiedrus.

Šo rakstu rediģēja Nīcele: 11.04.2008 15:30

[washulis]

uztjūnēts tramvajs... emanuela nenoturēja smaidu par to, ko kāds cits, no braucējiem teica. Nu tad es arī sākšu ar visiem sapazīties. mani sauc Emanuela Rosa. Un ja jau nekur neiesim, ja nevaram tik ārā no tramvaja, ko tad darīsim? Viņā kādu brīdi vēroja ainavu, kas slīdēja gar logu, ieslīgstot nelielās domās un tad atceroties... Nolāpīts! Man taču būs noklausīšanās. ja uz to nebūšu, tad būs ****!

[Mattiass]

— Jā, un mani varat saukt par Simonu, — jaunietis stādījās priekšā, jo arī viņš līdz šim nebija to izdarījis. Arī viņš palūkojās uz pārējiem, sak, kurš nākamais?
— Diži lielās izvēles iespējas mums tāpat nav, tā kā iesaku atslābt un izbaudīt braucienu, — viņš pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 11.04.2008 15:32

[Tējas lapa]

Dens nodzēsa izpīpēto cigareti un peigāja pie lūkas to pa turieni izmeta ārā. Viņam nenāca prāta nekāda doma kā tikt no tramvaja ārā, jo pagaidam izskatījās, ka tas nav nemaz iespējams. Varbūt... Viņš iesaka, bet nepabeidza teikumu. Nē tā ir pārak muļķīga doma.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 11.04.2008 15:36

[Džezā tikai Meit...]

Sebastians pasmaidīja par kāda puiša teikto, bet tad domīgi noteica.
- Bet.. Mēs nevarēsim te visu laiku dzīvot, jo mums nepieciešams ēdiens, dzeramais. Man nedaudz ir, taču nedomāju, ka tas pietiks mūžībai! Redzat, katram varbūt ir kādas citas lietas. Man piemēram izrāde, kuru nevar nokavēt. Saprotiet, mēs nomirsim pat neko nedarot. Ja vien maģiskā kārtā nevienam nekas no tā nebūs nepieciešams.. - Viņš npētīja katru pasažieri un piebilda.
- Sveiki, mani sauc Sebastians Regnets. -

[Džea]

Man gan liekās ka labāk tomēr lekt ārā no tramvaja jo tā vismaz ir iespēja ka varbūt palikšu dzīva,nevis aiz izsalkuma nomiršu kautkādā tramvajā.
Aleksa sacīja drīzāk sev nevis citiem jo ēdiens galu galā līdzi viņai nebija
Aleksa
Meitene sacīja lai gan vinai bija vienalga.Dzirdēja to kāds vai ne.Ja reiz visi sauca savus vārdus tad acīmredzot tā bija visprātīgāk

[Mattiass]

— It kā es to nezinātu, — piekrita Simons, — bet tramvajs jau tā ir pakāpeniski palēninājies pa visu šo laiku, tā kā gan jau viņš reiz arī apstāsies. Mūžīgi braukt taču nevar. Un tad mēs varēsim pamēģināt lūku, ja, protams, durvis pašas neattaisīsies. Un kas attiecas uz rītrīta pasākumiem, man šķiet, ka mēs, visticamāk, tos nokavēsim.

[washulis]

Neraža... Viņa bija tik ilgi centusies, darījusi un pūlējusies, lai viņa varētu piedalīties tajā noklausīšanā. Tā bija viņas lielā iespēja pievienoties grupai, kas ceļoja visapkārt un pasniedza koncertus. Viņa bija par to ieinterešejusies, jo tur arī bija vieta daudziem muzikantiem. Tur jau spēlēja cilvēki, no slaveniem orķestriem un citurienes. Nu nekas. Nomierineies. Viss nokāroties. Tā tas vienmēr notiek. Paliec tik pat optimistiksa, kā tas... Saimons. Jā, tā viņu sauca. Domā mierīgi... Vismaz mēģini. Viņa sevi mierināja.

[Džezā tikai Meit...]

Sebastians nomurmināja.
- Var jau būt.. atliek tik cerēt. - Puisis pavērās uz Emanuēlu un pieliecies pie viņa jautāja.
- Ar tevi viss kārtībā? Un vai nav noslēpums, kas tā par noklausīšanos jums rīt paredzēta? - Šajā mirklī bija atlicis cerēt tikai uz vienu. Patīkamām sarunām, kuras apslāpētu satraukumu ķermenī. Vismaz bija iespēja iepazīties ar kādu.

[Nīcele]

Aleksa, kad izsalkums liks par sevi manīt vairāk, kā problēma, kas mums tagad ir radusies, tad varēsi lekt ārā, bet pagaidām labāk paliec te pat, Teita centās uzturēt optimisma dzirksti pati neveikli pasmiedamās par savu neizdevušos joku,
Šim tramvajam kādreiz jāapstājas, vai ne?! Nevajag neko sasteigt, nepieņemsim pārgalvīgus lēmumus, viņa aizsapņojusies par to kas asr viņiem tālāk notiks, piebilda.

Šo rakstu rediģēja Nīcele: 11.04.2008 16:24

[Vilku meita]

Džese kādu brīdi stāvēja vienkārši skatoties pa logu un nebilstot ne vārda līdz izlēma vismaz ko darīt kaut vai sava prieka pēc. Rokā esošas austiņas satinusi, iebāza kabatā. Viņa mierīgi piegāje pie Vestas.
Varētu arī palūgt vienu? jauniete bilda, norādot uz cigaretēm. Sāku atmest, bet atomēr ir reizes, kad parsās.... Starp citu mani sauc Džese.

ooc: varbūt derētu tomēr nedaudz piebremzēt, citādi gandrīz trīs lapas liekas bik par šerpu dažās stundās

[Īvs]

Ir reizes, jā. Mani sauc Vesta, prieks iepazīties šajos dīvainajos apstākļos, viņa teica, pasniegdama cigarešu paciņu un šķiltavas. Tad viņa ielūkojās somiņā. Labi, ka man ir rezerve, sāvādāk būtu tev jāatsaka.
Viņa novilka mēteli un pakāra un vistuvāk esošā krēsla. Šķiet, beidzot bija sjūta, ka vasara ir atgriezusies.
Un ko darīt? Tagad tā vienkārši smēķēt, ne par ko nedomājot?

[Ungaarijas ragas...]

Vēl viens, tēvs vai zinies atradies! Airita niknu skatienu nolūkoja Simonu, kurš tā vienkārši bija aizgājis.
Un vispār, kas tev deva tiesības izlemt manā vietā, viņa noburkšķēja sev zem deguna un nopētīja, cik augstu īsti atrodas tā lūka. Šī taču bija tik burvīga izdevība - vadītāja nebija, konduktora arī ne, ja nu vienīgi varēja iemaisīties kāds no pareizāk noskaņotiem pasažieriem, kaut vai tas pats Simons, kā viņš jau bija paspējis sevi nodēvēt. Un jā, viņa grasījās atslābināties - uz tramvaja jumta!
Vēl brīdi sasparojusies, Airita mazliet ieliekusies ceļos, palecās, cik vien augstu spēja, ar rokām cenzdamās pieķerties pie lūkas malas. Izdosies izdosies, neizdosies, nu ko, ne jau pirmo reizi visi par viņu smējās.
Velns, lēkt man tikpat labi kā Pikačū.

[Džea]

Manuprāt lekšu jau tagad un netaisos gaidīt izsalkumu.
Ne īpaši apmierināta Aleksa atcirtai meitenei kuras vārdu nezināja, jeb drīzāk nevēlējās atbildet.Taču viņa manīja ka kada usaudze jau darīja to ko Aleksa vēlējās darīt.
Es būšu nākamā
Pienākusi pie lūkas viņa paskatījās uz meiteni un sacīja pirms viņa leca

[washulis]

Ak, tā noklausīšanās. Tā būtu bijusi laba iesēja kā mana nākotnes nodarbošanās. Ceļot apkārt ar grupu, kurā ir gan dziedātāji, gan mazs orķestris. Sniegtu koncertues daudz kur. Varētu iepazīties ar daudz cilvēkiem. Varbūt tā dā veidā varētu tikt arī kaut kur augstāk.Starp tiem tad būtu atradusi sev vietu. Viņa nodārīja uz čella futrāli, kas viņai bija blakām. Pats futrālis bija jauns un melns. Lai gan pārsvarā visi lika lielos, smagos instrumentos metāla karkasa ar ādu apvilktos futrāļos, pati Emanuela bija iegādājusies sev prastāku. Pirmkārt lētāk. Otrkārt arī vieglāk. Tā kā pēc auguma viņa bija samērā īsa, tad viņai nepatiktu vazāt tādus smagus un lielus priekšmetus līdzi. Nu protams ar kontrabasu nesalīdziāsi, bet tomēr...

Nu ja. Tas laikam nesanāks, ja nu vienīgi kādā mistiskā kārtā viss nenoskaidrosies. Viņa vēl piebilda. Ja drīgstu jautāt, tad ar ko jūs nodarbojaties? Sebastians izskatījās pēc samērā sportiska cilvēka ar labu figūru, tāpēc viņa mēģināja jēl kaut kā nobīdīt domas, no savas problēmas. Viņa tiešām tagad nevēlējās arī domāt par izkļļušanu no sabiedriskā transporta.

Šo rakstu rediģēja washulis: 11.04.2008 20:41