Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Malduguns]

ooc: atradu pirmo postu, kurš ir domāts man pēc mana pēdējā un vairāk nelasīju. Ja rakstu ko aplamu, bļaujiet!

Leanna novaikstījās. Uzsprāgusi lidmašīna nozīmēja neeksistējošas mantas. Un neeksistējošas mantas nozīmēja salu, badu un garlaicību.
Leanna savādi palūkojās uz Loriju, tad uzmeta īsu skatienu japāņu puišelim un tad pievērsās savām drēbēm. Leai mugurā bija diezgan platas džinsa bikses, melns krekliņš ar Mazo Miju no pasaciņām par Trollīti Muminu un vienkārša, diezgan plāna, melna jaka. Kājās bija meitenes tik ļoti iemīļotie kerzi.
-Un... neviena no somām nav paglābusies?-viņa vaicāja, cerīgi lūkojoties uz Loriju.

[La Keira]

Bermunda, Bermunda...Bermunda..prātā kaut kas atausa.
- pagaidi, tā sala pieder brritiem, ja nemaldoz..ja?
Bermunda gan pēc viņas domām atradās kaut kur stipri patālu...tropos. Vai nav vienalga kur. Palmām taču itkā te bija jābūt. Viņa tomēr izvēlējās nestrīdēties, anglim taču vajadzētu zināt labāk par savu zemi..lai gan nekas īsti loģiski nesakrita. Un vēl visi šie dzīvnieki...
- Bet tad jau žeit ir tropi! Kurr tad irr palmaz? visz tik tukšz un klinšainz kā Anglijā. Un Vai tad Bermundā irr tīģeri? Vai uz salām vizpār ir tīģerri? Žozefīne nopūtās. Frrancijā irr daudz labāk..nav nekādu tīģerru, lieli meži un vizmaz ir cilvēki. Kurr gan es ezmu atkūlusiesz!

[Lianjuks]

Aiva - Džea

- Tieši tā - īstu ēdienu. - Erisa tā jocīgi pasmaidīja, un nozuda virtuves durvīs, kaut ko murminādama.
Erisa jau nesa abiem viesiem ēdamo, kad satika Volfu.
- Es paņemšu un nolikšu Tavas drēbes žāvēties. - nolikusi vienu paplāti ar ēdienu Gvenas priekšā Erisa paņēma Volfa drēbes un aiznesa tās nezināmā virzienā žāvēties. Drīz jau pie nelielā stikla galda stāvēja trīs nelieli ķeblīši ar sarkaniem spilveniem. Volfam neizdevās atrast čību riešanas mehānismu.
Abiem viesiem galdā tika likts šķīvis ar vārītiem kartupeļiem, ceptu vistu, un dārzeņu salātiem. Vēl uz galda atradās krūka ar sulu un divas glāzes.
- Cerams, ka neviens no jums nav veģetārietis. - piebilda Erisa par vistiņām.


Hworang666 - La Keira

Deina nobāla. - Es riskēju līst alā. Tas ir labāk nekā kļūt par kaķbarību. - nevajadzēja iet alā dziļi, kad tā jau sazarojās trīs daļās. Tīģeri sekoja neatkāpjoties, bet tie arī nesteidzās. – Uz kuru pusi? - noprasīja Deina


Mesmers

Netālu no ūdens iznira Ārčijs.
- Vecīt, es ar esmu ūdenī. - jahta bija ūdenī ar dibenu uz augšu, un tad tā nogrima, ar visu Raienu un Džerardu. Ārčijs nopūtās, un tad no oranžā gabala puisis izrāva kaut kādu gredzenu. Oranžais gabals piepūtās un izveidojās par gumijas laivu. Ārčijs piepeldēja pie laivas. - Svempjamies iekšā.


Semijs - Mr. Green. Mr. Green, tu secību bišku sajauci. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Jahta ar savādu dunoņu grima dzelmē. Raiens un Džerards gulēja uz jahtas griestiem un pa logu šķirbām iekšā plūda ūdens.


Apaču tuksneša rēgs

Pēkšņi jau goblini bija seši.
- Pagaidi, lūdzu! - tie sauca. - Mēs tev pāri nedarīsim. - radījumi neatkāpās un Donkihotam tiešām bija kaut kas steidzami jāizdomā.


Washulis – Elony

- Pistoles mēs varam dabūt, bet tās šeit nelīdzēs. Rogs ir tiešām indīgs, šī radījuma prāta spējas ir pielīdzināmas cilvēkam. Ejam tālāk. Šajā salā ir daudz endēmu. Par Rogu ir zināms krievijā, bet minimāli, jo tikai nelielos ciematos. Nevienam nav izdevies pierādīt viņu eksistenci. Rogi labi panes aukstumu un labi slēpjas. Tieši tā. Daudzi cilvēki par šīm savādajām būtnēm nezina.
Drīz nelielā kompānija nokļuva pie upes ar ūdenskritumu. Augstu kokos slējās divstāvu koka mājiņa ar liānām noaugušu verandu. Uz mājiņu augšā veda garas virvju kāpnes.
- Jums priekšroka. – piebilda Īrisa norādot uz kāpnēm.

(OCC: domāju, ka kādā brīvākā brīdī sarūpēšu mājas attēlu. )


Džezā tikai meitenes

- Nē ar mani viss kārtībā. – paberzējusi punu nomurmināja stjuarte. – Piloti pazuduši. Mums jātiek prom no lidmašīnas. Es pat nesaprotu kāpēc tā lido pati. Ar izpletni esi lēkusi?


Storyteller

- Nav. – domīgi pateica Lorijs un atgriezās biezoknī. Puišelis beidzot pamodās. Nedroši iebukņījis Leannu viņš iejautājās.
- Cienītā, vai jūs zināt kur mēs būt?

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 08.04.2008 15:35

[Hworang666]

Bermundu trijstūri ietilpst ļoti daudzas salas... Un man, godīgi sāk šķist, ka mēs šeit esam gluži kā tēli no "Lost" sazonas... Tik un tā ne pārāk uzmundrinoši. Tad, atskatījies, viņš pamanīja, ka tīģeri tik un tā neatlaidīgi seko. Francijā? Tātad, esi no Francijas, viņš centās uzturēt sarunu, steidzīgi vesdams meitenes sev pa priekšu. Jautājums no kura gadsimta būtu muļķīg, varbūt sieviete vienkārši brauca ar laiviņu uz masku balli... Ak, mana nabaga loģika... Ticis līdz sazarojumam, viņš ar nepatiku apzinājās, ka ir vienīgais vīriešu kārtas pārstāvis, tātad, viņam teorētiski būtu jāpieņem lēmumi. Tātad - zelta ceļš - vidusceļš! un virzīja abas dāmas uz centrālo ieeju.

[Džea]

Interesanti kā gan var būt veģetārietis ja gaļu tā īsti nekad arī nav nogaršojis un nemaz nezin kā tā garšo
Gvena klusi nomurmināja lūkojoties uz Erisu.
Vai jūs lūdzu varētu pastāstīt,kā tas nākas ka Es esmu no 25 bet Volfs no 20 gadsimta,kapēc es esmu šeit jo es devos uz Austrāliju bet cik nu esmu dzirdējusi tad tiek uzskatīts ka Bermunda ir otrā pasaules malā un kas šīs ir par briesmām kas mums draud.
Jautājumi bija daudz,turklāt Gvendolīna pat neievēroja ka uzdot tik daudz jautājumus vienā reizē, bet gribējās visu zināt un pēc iespējas ātrāk.

[Elony]

Rijoku negribējās ticēt, ka viņa nezināja par būtnēm, kas dzīvoja uz viņas zemes. Vai tad eiropieši ar savu tehnaloģiju nepierādija, ka zinātne un skeptisms ir pārāks par romantismu un mītiem?
Acīmredzot nē...
Rijoku atkal centās saglabāt līdzsvaru un palikt mierīga. Izrādīt vājumu, pat svešiniekiem, kas nav japāņi, jo īpaši svešiniekiem, kas nav japāņi, nedrīkst.
"Es tad kāpšhu pirmā."
Viņai nebija jābaidās, ka kleita atklās ķermeņa apakšdaļu kā tai otria meitenei, jo kimano bija pielipuši pie miesas.
Rijoku ļoti veikli rāpāš augšā, izveicības un arī spēka viņai acīmredzot netrūka.

Šo rakstu rediģēja Elony: 05.06.2008 06:58

[washulis]

pistoles? kas...? viņa ieminējās un turpināja visiem sekot, noklausoties arī opar rogu, kas dzīvo krievijā. kādas radības ir sastopamas itālijā? vai vispār vidusjūrā? loranda apjautājās. nonākusi pie ūdenskrituma un upītes, viņa nopētīja mazo mājiņu. izskatās visai mājīgi...

[Īvs]

Donkihots turpināja kāpties atpakaļ, tikai mazliet samazinot ātrumu.
Vēl pirms brīž jūs solījās mani ēst! Kāpēc lai es jumsim ticētu, glumie?
Viņš bija aplenkts, varēja teikt, un iespēju bēgt nebija. Vai nu viņš mirst ar godu (kaut spīdzināts) vai puse viņa dodas uz garu pasauli un puse paliek šeit pat, kas ir ļaunāk. Kā gan viņš varēja iekulties tādās lamatās? Vajadzēja līst alā! Bet pārmetumiem bija par vēlu.

[Moriartijs]

Netālu no ūdens iznira Ārčijs.
- Vecīt, es ar esmu ūdenī. - jahta bija ūdenī ar dibenu uz augšu, un tad tā nogrima, ar visu Raienu un Džerardu. Ārčijs nopūtās, un tad no oranžā gabala puisis izrāva kaut kādu gredzenu. Oranžais gabals piepūtās un izveidojās par gumijas laivu. Ārčijs piepeldēja pie laivas. - Svempjamies iekšā.

Labi. Laiva bija no dīvaina neredzēta meteriāla. Bet tā kā šobrīd viss ir dīvaini, pieņemsim, ka tas ir 21.gs izstrādājums. Iekā```` laivā viņš jautāj Arčijam, Ko darīt ar tiem diviem? Viņi taču noslīks!

[La Keira]

Jā, no Parrīzes. Žozefīne atbildēja sekodama vīrietim. Kā to saprast Lost sezona? tā iedala gadalaikus trropoz? nu bija grūti pateikt kurš kuru uzskata par dīvaināku.
alā bija tumšs kā piķa bedrē. ātri pārvietoties bija neiespējami, vajadzēja taustīties uz priekšu...nu kāpēc tieši tīģeriem tumsā ir jāredz tik labi, domaaja Žozefiine.

[Aiva]

- Kundze, pēc diviem mēnešiem zemūdenē šīs te vistiņas ir dievu dzīres, - Volfs paziņoja, iekožoties pieminētās putnu dzimtas pārstāves kājā.

- Bet patiesi, kā jau mis Gvena saka, derētu tādi kā paskaidrojumi, kas tika mums solīti. Jo ir noticis pārāk daudz kas, kam es atrsacītos ticēt, ja nebūtu pats to izbaudījis. Pat sīkumi, kā tās čības. Un kur nu vēl tas, ka Gvena esot no 25tā gadsimta. Vispaŗ jau es esmu mazliet lašijis einšteinu, bet tomēr tam brūti noticēt...

[Hworang666]

Lost sezona? Valters pajautāja un iesmējās. Tas jau sāk šķist neparasti... Paskatījies uz Žozefīni un tumsā taustoties, viņš sāka skaļi prātot: tātad, tu nezini kas ir GPS, brīnies par mobīlo telefonu, uz Londonu no Francijas brauc ar laivu un nezini, kas ir sereāls Lost... Ar smaidu sejā paskatījies uz meiteni, viņš piebilda: tātad, vai nu tu dzīvo ļoti, ļoti dziļos laukos, vai arī neesi gluži no mūsdienām... Pēdējais izskanēja kā absurds, bet, pagaidām viss tik tiešām vērtēs sirreālā murgā. Kā tad ir? Pēdējais ievērojamākais izgudrojums, ko atceries, nav giljotīna, es ceru... Puisis vēlreiz uzmundrinoši pasmaidīja.

[Džezā tikai Meit...]

Melānija pasmaidīja.
- Tad labi. - Bet nākamajā mirklī viņas seja nobāla un iezagās nelielas šausmas.
- Kā pazuduši. Neviens nevada lidmašīnu? Tā iet autopilotā? Un ar izpletni es neesmu lēkusi, taču izbaudījusi pamatīgu brīvo kritienu gan.. - Viņa atminējās agrāk piedzīvoto un nodrebinājās.

[Lianjuks]

La Keira - Hworang666

Pēkšņi atskanēja kaut kas dīvains. Zeme zem kājā kļuva mīksta un iebruka. Nebija iespējams kaut kur pieķerties un visa kompānija ar dobju būkšķi piezemējās kādā citā alā, kas gāja zem viņu alas. Augšējā alā vairs nevarēja tikt. Pie griestu cauruma paradijās pāris badīgas tīģeru sejas, bet lejā tie nevarēja tikt. Veltījuši no kritiena apdauzītajai kompānijai pāris rūcienus tīģeri atkāpās, vai arī devās meklēt jaunu ceļu pie saviem izvēlētajiem upuriem.
Bet viss tikai sākās...
Viņi atkal bija aplenkti, tikai šoreiz viņus aplenca bars garu, cilvēkveidīgu, ar pelēki, glumu ādu apveltīti radījumi.
Viņu galvas bija nedaudz par mazu un viņu acis bija kā ķirzakām. Viņi bija ģērbušies cvēku drēbēs. Deina stīvi iespurdzās. - Es negribētu zināt, kur viņi dabūjuši tās drēbes.
Valtera, Žozefīnes un Deinas kompānijai bija pievienojies vēl kāds - Donkihots. Arī šis vīrs bija aplenkumā. Nebija iespēju izbēgt no gobliniem. ( goblini ir tie mazgalvainie ) Tie tikai badīgi auroja.
- Ēst, ēst, ēst..

+

Apaču tuksnša rēgs

- Mēs nezinam. - atbildēja goblini.
Pēkšņi virs Donkihota galvas kaut kas nokrakšķēja, un teju vīram uz galvas piezemējās trīs cilvēki.
Tie bija Valters, Žozefīne un Deina. Griestos virs kompānijas galvām tagad bija caurums, tur mirkli pavīdēja balto tīģeru žokļi, bet tad tie pazuda. Ieraudzījuši jauno barību goblini sajūsmā iegaudojās.
- Ēst, ēst, ēst..
Tumšmate Deina iespurdzās. - Es negribētu zināt, kur viņi dabūjuši tās drēbes.

Džea - Aiva

- Nu, būs grūti jums to uzreiz paskaidrot. - iesāka Erisa.
- Labi.. Daudzi ir dzirdējuši par Bermuda trijstūri un to, kā šai apgabalā bez vēsts ir pazududuši ļoti daudzi kuģi, un lidmašīnas. Izskaidrojums ir ļoti neparasts. Vismaz priekš jums. Man vismaz liekas. Bermuda trijstūrī jau gadutūkstošiem ilgi pastāv milzīgs kustīgs laika caurums. Tas pārvietojas pa visu okeānu iesūcot sevī visu, ko vien var atrast. Lai gan nākas atklāt, ka 90 % no iesūktajām lietām aiziet bojā, nebūtībā. Jūs esat 10 laimīgie procenti. - bikli pasmaidījui Erisa pameta skatienu uz loga pusi. - Gadsimtiem ejot uz priekšu laika caurums sāka apceļot plašākas pasaules teritorijas, un tādēļ arī Gvena tika ierauta viņā, kaut gan pirms piecsimt gadiem tā nebūtu gadījies. Visi, kas paliek dzīvi pēc nokļūšanas laika caurumā nokļūst vienā un tai pašā vietā, teju tai pašā laikā - Bermudā, bet tik un tā daudzi iet bojā, jo šai salā dzīvo tādas radības, kuras nekur pasaulē nav pieminētas. Tās lielākoties ir bīstamas. Ir arī daudzas uz zemes izmirušas radības, un daudzas mītiem apvītas radības, kas šeit nokļuvušas jau ļoti sen.
Pēkšņi atvērās istabas durvis un istabā iesoļoja meitene, kuras bizē sapītie melnie mati sniedzās līdz zemei.
- Mums ir vēl ciemiņi. - tad tumšmate nozuda aiz durvīm un ieaicināja mājiņā Rijoko un Lorandu.

+

Washulis - Elony

Kad kāpiens bija galā Rijoko un Loranda tika ievestas nelielā istabiņā. Istabiņā bija divi skapji, un viens mazs stikla galdiņš, pie kura sēdēja Volfs, Gvena, un jauna sieviete baltā, nelielā kleitiņā ar baltiem matiem. Sieviete varēja būt kādus gadus piecus vecāka par Īrisu. Volfa un Gvenas priekšā bija šķīvji ar ēdienu. Īrisa pačukstēja.
- Iepazīstieties.


Mesmers

Ārčijs paraustīja plecus. - Man nav ne jausmas. Man liekas, ka mums jācer, ka viņi tiks laukā paši.
Vietā kur bija nogrimusi jahta no ūdens cēlās gaisa burbuļi.


Džezā tikai meitenes

Stjuartes acis iepletās. - Vai tu ticētu, ka tā neiet pat autopilotā? Man liekas, ka tai būtu piešķirts pašai savs prāts, un man nelāga nojausma, ka tas varētu drīz beigties. - sieviete aizmetās uz lidmašīnas aizmuguri un atskrēja atpakaļ ar divām mugursomām līdzīgām uzpariktēm. - Še izpletnis. Es tev šo to apskaidrošu pirms lēksim. Cerams, ka paliksim dzīvas. - sievietes lūpas nodrebēja un viņa lūdza Melāniju sev sekot.
- Kas tas bija par pamatīgo brīvo kritienu?


( OCC : La Keira un Hworang666 tagad spēlē kopā ar Apaču tuksneša rēgu. Aiva, Džea tagad spēlē kopā ar Washuli, Elony. )


Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 09.04.2008 10:39

[Elony]

Rijoku ienācie iekšā.
Viņa nejutās labi, ka jāstajas tik daudzu cilvēku priekšā slapjā kimano, kas lipa klāt pie miesas.
Bet viņa, Rijoku Tehimara, tomēr bija no daimjo, jeb dižkungu cilts, tātad līdzvērtīga eiropiešu augstmaņiem.
Japānietie cienīgi paklanījās, tomēr ne pārāk zemu.
"Mani sauc Rijoku. Esmu tikko ieradusies uz šīs salas." viņa teica skaidrā angļu valodā.
Tad viņa pakāpās malā, lai runāt varētu Loranda.

[Aiva]

- Laika caurums, - Volfs domīgi nomurmināja. - Izklausās jau briesmīgi pēc Langa romāniem, bet arī Einšteinam šis tas tāds pavīdēja...

Viņš paskatījās, kā Gvena uztver notiekošo, tad turpināja: - Tātad nākamais viesis, kas mums var pievienoties, var gadīties no senās Romas, vai kāds Kolumba līdzgaitnieks? Sakiet Gvena, jūs droši vien zināsiet, kā ... - taču jautājumu pabeigt Volfam nesanāca, jo pa durvīm iebira vēl trīs viesi. Pamanot kimono tērpto japānieti, Volfa uzacs parāvās uz augšu.

- Ar namamātes atļauju, leitnants Volfs Etels, - Volfs piecēlās un paklanījās pret viesiem.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 09.04.2008 12:19

[Lianjuks]

Elony - Aiva - Džea - Washulis

Baltmatainā tikai pamāja.
- Un es esmu Erisa. Apsveicu ar to, ka esat dzīvas. - piecēlusies Erisa paklanījās, bet garmatainā tumšmate tikai šausmās pispieda abas rokas pie mutes. Kārtējo reizi samulsusi, viņa izgāja no telpas ar piebildi. - Un mani sauc Īrisa. Es nu iešu jaunajām viešņām sarūpēt, ko ēdamu.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 09.04.2008 12:43

[Džezā tikai Meit...]

Melāniju nepārsteidza, ka kaut kas tāds notiek. Agrāk piedzīvotais bija meiteni pārliecinājis par to, ka pasaulē viss ir iespējams. Viņa mēmi palūkojās uz Saliju un sekoja viņai.
- Tas bija daudzus gadus atpakaļ, taču sajūtas man nepatika, jo toreiz man likās, ka es nositīšos, bet tā vispārīgi - bija jautri. - Meitene izvairīgi atbildēja un paņēma izpletni. Viņa uzvilka to mugurā un teica.
- Nu, kas jādara, kā jārīkojas? - Nebija daudz laika, jo arī viņa domāja, ka lidmašīna drīz avarēs.

[Lianjuks]

Džezā tikai meitenes

Salija palīdzēja Melānijai ar dažām izpletņa uzpariktēm. Uzvilkusi sev savu izpletni viņa iegāja kādā nelielā lidmašīnas nodalījumā un nostājās pie durvīm, pa kurām Melānija bija iekāpusi lidmašīnā.
- Tas ko es darīšu būs rupjš noteikumu pārkāpums. Par kaut ko tādu mani atlaistu, bet vai tad es varu, ko zaudēt? - viņa atspiedās pret sienu un dziļi ieelpoja - Vai Tevi sauc Leanna?

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 09.04.2008 14:16

[Džea]

Laika caurums?Izdzīvo tikai 10 %
Pārāk daudz informacijas un pārāk grūti to visu uztvert.Vienīgās lietas ko Gvena saprata, bija tas ka uz šī salas mīt neparastas radības un daudz kas cits.
Vai..Vai no šejienes ir iespējams tikt projām?
Viņa jautāja Erisai.Sejas izteiksmē bija manāms vien apjukums jo visu informāciju nebija iespējams uztvert.Volfs šķiet kautko gribēja uzdot taču ienāca trīs sievietes.Viena diezgan interesanta paskata japāniete un otra šķiet pēc sejas bija eiropiete,bet arī rādās ka no kāda pagātnes laika posma.
Es esmu Gvendolīna
VIna klusi atbildeja ienākošajām sievietēm un paskatījās uz Erisu cerot ka saņems apstiprinošu atbildi par pēdējo jautājumu