Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Big Bad Wolf]

-Jā, es arī to gribētu zināt.
Puisis noteica un paskatījās uz Džeromu.
-Džerards.
Viņš brīdi vēroja Raienu, kā arī nepazīstamo vīrieti, kurš visu laiku uztraucās par sauszemi. Šis vīrs likās jocīgs.
Viņš rokā paņēma alus pudeli, kuru Raiens palaida pa apli. Iedzēris trīs pamatīgus malkus viņš to padeva tālāk.
-Jā, Raien, protams varam parunāt zem četrām acīm.

[Hworang666]

Labi, varam veikt arī ko tādu... Puisim negribējās strīdēties par to, ka Londona ir tālu, tālu... Bet cerība bija jāsaglabā, tādēļ viņš nebojāja citiem omu ar pesimistiskām piezīmēm. Tātad, varam doties apkārt salai... Un censties ieraudzīt Londonu... viņa sejā parādījās plats smaids, bet viņš novērsās, lai nešķistu nepieklājīgs. Tātad, dodamies? Viņš pavaicāja abām sievietēm jau sākdams soļot.

[Semijs]

Nogājis lejā laivas kabīnē kopā ar Džerardu, Raiens pagriezās pret viņu un klusām teica.
-Atceries mūsu nometni? Nu jā, kā to neaizmirst.. Zini, manliekas, ka mēs esam kaut kur līdzīgi iebiruši, jo padomā.. vīrietis, kas uzstāj, ka ir no 15 gs. beigām.. apgalvo, ka milzīgs krakens izpostījis laivu, vairāki mūsējie pazuduši.. Pī.zdjec..-

Šo rakstu rediģēja Semijs: 06.04.2008 13:15

[Lianjuks]

( piedodiet, ka īsi, man pirms mirkļa noraustijās elektrība un viss normālais gabals aizgāja - Bye, bye. Tā var gadīties atkal, tādēļ es steigā uzrakstīju teju to pašu, tikai saīsināti. )


Elony - Washulis

- Piedod, bet es par gredzenu nezinu neko daudz, un par mītiem es ar daudz tev nevaru paskaidrot. Esmu par jaunu, lai zinātu. Es tk zinu, ka gredzena nēsātājs nedrīkst zināt rotas vēsturi.
- tad Īrisa uzmeta skatienu Lorandai. - Jā, to es redzu. Un jau kuro reizi atkārtšu - atpakaļ ceļa nav. - un tad meitene turpināja kāpienu lejup - uz džungļiem.


Hworang666 - La Keira

Deina piecēlās - Labi. - pēkši no nez kurienes Valteram pretī izlēca tīģeris.
Tas tuvojās un izgrūda, ko līdzīgu rūcieniem. Deina tik izdevsa. - Te noteikti nav jādzīvo šiem radī.. - tālāk viņa nepateica, tikai atkāpās gabaliņu tālāk uz alas pusi.

(IMG:http://www.dsphotographic.com/g2/12773-3/White%20Tiger%20-%20008.jpg)


Džezā tikai meitenes

Dēmons tikai norūca. - Es Tev neticu. - pēkšņi Melānijas rokas bija sasietas, un kājas tāpat.
- Vediet viņu uz to lidmašīnas paksi, kur tiek glabātas pasažieru mantas, un vēl kāds piebaksta Gro, lai šis nedomā apēst Saliju. - tad neredzamas rokas sagrāba Melāniju un sāka viņu vilkt uz lidmašīnas aizmuguri.


Apaču tuksneša rēgs

- Eu, te tiešām ir pusdienas. - abi stāvi ieklausījās.
- Lūdzu nāciet ārā, mēs nākam jums palīdzēt.


Mesmers

Ārčijs nopētija Džeromu.
- Nu vai zin, tu tik un tā izskaties ķerts. Es tev atdošu kāda drēbes - uzreiz būs labāk. Tu esi slapjšsssssss. Uz manām drēbēm gan neceri.

Mr. Green - Semijs ( jūs pagaidām nebakstīšu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) )

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 06.04.2008 14:44

[Īvs]

Es pats sev var darīt gal' vai uzskatīt sev' par pusdienām, zināt, Donkihots sacīja, uzsvempjoties kājās, tomēr paliekot tumsā tik tālu, lai pats saskatītu ienācējus.

OOC: Sīkāku izskata aprakstu par viņiem varētu, lūdzu?

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 06.04.2008 14:52

[Lianjuks]

Apaču tuksneša rēgs ( occ: tu viņus goprojām neredzi, tikai siluetus. )

No Donkihota vietas vīrus nevarēja īsti labāk redzēt.
- Ķeram viņu ciet! - abi stāvi teju zibenīgi bija virsū Donkihotam. Viņi bija neparasti viegli, un viņu āda bija gluma, tie pat nebija cilvēki. Viņiem bija šauras nāsis un šauras ķirzakveidīgas acis - šie bija goblini, un pārstāvēja savas rases zemāko zaru. Viņiem bija mugurā cilvēku drēbes, bet tās bija par īsu, jo goblini bija gari. Šo goblinu galvas bija mazas, jo viņiem bišku trūka tā sauktās "pelēkās vielas" ( smadzeņu )
Drīz goblini bija prom Donkihota. Tie ripinājās pa alu, kā rotaļīgi kucēni un domāja, ka Dokinhots ir starp abiem.
Viens iebļāvās. - Mans!
Jāatdzīst, ka no attāluma goblini tiešām bija atgādinājuši cilvēkus.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 06.04.2008 15:14

[Īvs]

Donkihota ķermeni pārņēma vieglas trīsas, kad divi glumie radījumi pieskārās viņa ādai. Viņš tomēr vēl aizvien šaubījās, vai šis nav tikai sapnis.
Tas bija tik komiski, kad abi aizkunkuļoja bez viņa. Donkihots pat apspieda vēlmi iesmieties. Viņi mani aizmirsa, tā par mani cīnoties!

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 06.04.2008 15:11

[Big Bad Wolf]

Abi puiši nokāpa lejā laivas kabīnē. Šeit jucelkis nebija mazāks.
Džerards brīdi pētīja Raienu. Jā, viss likās tik savādi.
-Jā, jocīgi gan. Tas vīrs gan ir jocīgs. No 15. gs? Phe. Un arī tas otrs tipiņš, kurš mani nosauca vārdā šķiet tāds aizdomīgs. Kā viņš uzzinājis manu vārdu?
Puisis rūgti iesmējās.
-Es pat neatceros kā šeit nokļuvu. Es vispār neko neatceros. Emm, un ko tu dari uz šī kuģa? Kas te notika?

[Semijs]

-Par Arčiju neuztraucies, viņš man ir labs drau.... paga, es tevi vispār uz laivas tā kā neatceros.. Pie velna! Man šķiet, ka pāgātne pret mums sāk izspēlēt ļaunus jociņus.-
Raiens nolādēja visu ko zin un zem savas gultas matrača, intensīvi sāka meklēt savu pistoli.

[Big Bad Wolf]

Džerards bija pārsteigts.
-Izspēlēt jociņus? Kas tā par laivu? Es neatceros kā nokļuvu uz šī kuģa, es vienkārši pamodos ar galvas sāpēm.
Kas notiek?

[Semijs]

-Lieta tāda, ka es pats nesaprotu, kas šeit notiek, bet man ir nelielas aizdomas par to.. Es tiešām ceru, ka neatkārtosies tas pats, kas toreiz! Pie velna, es atkal negribu zaudēt kāju un adgūt to!-
Raiens buldurēja, kamēr meklēja stroķi.

[Big Bad Wolf]

-Njā, es atkal nevēlos nomirt un tad puskails atdzimt nekurienes vidū.
Džerards pieliecās pie Raiena auss.
-Tiem abiem tipiņiem var uzticēties?

[Lianjuks]

Apaču tuksneša rēgs

Abi goblini salēcās izdzirdējuši smieklus.
- Tu viņu palaidi! - iesaucās pirmais.
- Nē tu! - atsaucās otrais. - Ķeram viņu! - abi goblini piecēlās kājās un atkal metās uzbrukumā Donkihotam.


Semijs - Mr. Green.

Pēkšņi atskanēja būkšķis, jahta (Mr. Green atceries (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) sasvērās uz sānu, un netālu no Raiena sienā parādijās pamatīga iedobe - vērsta uz iekšu. Nākamā mirklī kuģis sasvērās, un daudzi priekšmeti, kas no sienām krita - uzgāzās Džerardam virsū. Bet to tomēr nebija tik traki, jo daudzi vissmagākie jau bija nokrituši pēc iepriekš notikušajiem postijumiem. Un tad sekoja vēl viens būkšķis.

P.S. Džerardam jādabū vismaz kāds kārtīgs puns. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Vai arī zilums.


Mesmers

Atskanēja būkšķis un jahta sasvērās uz sānu, tad sekoja vēl viens būkšķis.
Jahta sasvērās. Vajadzēja kaut kur pieturēties, lai nepārveltos pār bortu.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 06.04.2008 17:19

[Semijs]

-Par Arčiju neraizējies, bet par Džeromu es neko nemāku teikt.. bet nu gan šaubos. Ja viņš apgalvo, ka ir no 15. gs. tad pirāts noteikti nav, viņš pieminēja angļu Armādi, tā kā čalītim vajadzētu būt uzticamam.-
Raiens atbildēja un turpināja meklēt pistoli. Taču tad notika, kas negaidīts. Jahta sasvērās un viss gāzās, Džerardam pa nelaimi uzgāzās daudz priekšmetu.
-Viss kārtībā?!-

Šo rakstu rediģēja Semijs: 06.04.2008 17:15

[La Keira]

Žozefīne automātiski pieņēma ka Valters tik dīvaini smaida par viņas "apņēmību". Viņas laikos bija pieņemts sievietes uzskatīt par vājāko dzimumu, kuras pat pēc nelielas piepūles nespēj vairs neko padarīt un ir jāatpūšas.
-Ejam. Žozefīne sekoja Valteram.
Priekšā iznāca tīģeris, kas bija divtik pieauguša cilvēka augumā. Meitene sastinga. Ko lai dara? mežonīgas bailes atkal sāka kāpt virsū...gribējās bēgt, bet ja viņa izkustētos, tīģeris varētu uzbrukt.

[Džezā tikai Meit...]

Dēmons tikai norūca. - Es Tev neticu. - pēkšņi Melānijas rokas bija sasietas, un kājas tāpat.
- Vediet viņu uz to lidmašīnas paksi, kur tiek glabātas pasažieru mantas, un vēl kāds piebaksta Gro, lai šis nedomā apēst Saliju. - tad neredzamas rokas sagrāba Melāniju un sāka viņu vilkt uz lidmašīnas aizmuguri.

Melānija atcirta.
- Nevajag jau arī. - Taču tad kāds sasēja viņas rokas un arī kājas. Kāds viņu sāka vilkt uz aizmuguri un meitene kliedza.
- Ko pie velna tas nozīmē! Laid mani vaļā tu izdzimteni! - Meitene nikni ārdījās un centās iesist tam spēkam, kas viņu bija saķēris.
- Magnus! - Meitene sauca. No kravas telpas atskanēja skaļš atsauciens. Kā kāds būtu iedziedājies.
Magnus centās atvērt sava būrīša durvis. Melānija bija paredzējusi šāda veida gadījumus, tikai nedaudz savādākus un iemācīja putnam atbrīvoties no būra..

ooc: Magnus ir lidmašīnā, tādā kā putnu būrītī, apsegtā ar sarkanu segu.

[Big Bad Wolf]

-Es tomēr viņiem neuzticos...
Džerards knapi paspēja pabeigt, kad pēkšņi atskanēja skaļš būkšķis un jahta sasvērās uz sānu. Netālu sienā parādījās pamatīga iedobe, vērsta uz iekšu. Pēc mirkļa kuģis sasvērās, priekšmeti kas atradās pie sienām gāzās virsū Džerardam, notriekdami viņu uz grīdas.
Viņš nokrita, pār puisi nolija dažnedažādāko priekšmetu lietus.
-Au!
Džerards izdvesa, kad priekšmeti vairs nekrita, bet tad sekoja vēl viens būkšķis.
-Jā, viss kārtībā. Laikam esam kaut kam uzskrējuši virsu, vai arī kāds uzskrēja virsū mums.
Puiša celis asiņoja.

[washulis]

vai man tā tkai liekas, vai arī atbildot uz maniem jautājumiem, viņa kļūst kašķīgāka? nav jau mana vaina, ka tiku te atvikta... viņa pikti pie sevis domāja. ko tad es vispār spētu iesākt? viņa sekoja irisai lejā no kalna. iet uz leju bija krietni labāk. un arī nebija vairs slapš. bet kājas tik un tā slīdēja uz dubļiem. te ir tik svaigs gaiss... ne tā kā alpos. tur jau arī, bet te ir kaut kā ... savādāk. bet kur to leannu, vai kā viņu sauca, var atrast? un kāpēc viņa nedrīgst uzzināt par to gredzenu?

[Īvs]

Donkihots, redzot, kā abi glumie atjēdzas un dodas tiešā uzbrukumā viņam pretī, lēni atkāpās alas dziļumā, prātojot, kā lai izbēg.
Jūs tumš' palikuš', vai?
Viņš sāka skriet atpakaļgaitā, ik pa laikam skatoties, kur liek kāju.
Ko jumsim vajag? viņš kliedza, arvien palielinot ātrumu.

[Hworang666]

Iepriecināts par to, ka lēmumu pieņēma tik ātri, puisis jau spēra soli uz priekšu, kad no krūmiem tieši viņam priekšā izleca tīģeris. Protams, ka šos dzīvnieciņus bija patīkami vērot Discovery kanālā, bet taad puisis ar acīm tīģeri gluži vienkārš apēda. Ja nemaldos, televīzijā teica, ka... ups, tik un tā aizmirsu... viņš klusītēm pajokoja. Lēnām un mierīgi viņš izvilka no kabatas savu mobīlo telefonu un gatavojās uzlikt kādu zvana melodiju, lai pēc tam varētu aizbēgt no tīģera. Teiksim tā, ka pēc signāla sākam skriet... Gatavas?