Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Džea]

Atbildes uz saviem jautājumiem Gvena nesanēma,taču devās līdzi Erisai un puisim kurš acīmredzami bija ieradies no pagātnes.Ejot pa džunģļiem meitene visapkārt lūkojās ar apbrīnu.Tik daudz zaļumu tik daudz koku vienkopus Gven sen nebija redzejusi.Teju vai visa pasaule bija apbūvēta neskarti palika vien pāris pleķīši Eiropā kur Sems gāja bojā,okeāns un arī Austrālija kur bija cerējusi nonākt Gvendolīna.
Nonākusi līdz būdiņai viņa kādu brīdi uz to raudzījās ar tādu kā apbrīnu.Nu gluži kā pasakā

[Lianjuks]

Mesmers

- Protams, ka tu izskaties pēc dīvaiņa. Un esmu saģērbies, kā cilvēkam 21. gs. pieklājas ģērbties. Es neesmu anglis. - spītējās Ārčijs.
( es iepriekš biju sajaukusi Ārčija atrašanās vietas un laikus, tiko ievēroju. Lūdzu nebrīnieties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) )


La Keira

- Vai es teicu, ka mani sauc Deina? - iejautājās tumšmate, un tad iesaucās.
- Nē, nē! Žņaugs, man liekas nelīdzēs! Roku vajag turēt taisn un nevajag kustināti! Es redzēju pa televizoru! Bet es jau nezinu, es skorpionu dzīvē neesmu redzējusi, tikai internetā un televizorā. Žņaugs jau indes izplatību neapturēs pilnībā. bez tam nav tteikt, ka skorpions ir indīgs. - Deina bišku nomierinājās. - Airējam uz krastu, varbūt salas vietējie palīdzēs.


Džea

Erisa pasmaidīja.
- Patīk? Jā, jums pēc desmit gadiem nekas vairs nebūs palicis pāri no dabas. - šo piebildi viņa veltīja Gvenai. tad viņa kritiski nopētija izmirkušos sekotājus.
- Kāpsim augšā apskatīt namiņu. Es jums abiem sarūpēšu svaigas drēbes un, kādu istabiņu, kamēr neesmu pārdomājusi.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 04.04.2008 20:20

[washulis]

kas tas par jocīgu apģērbu? kas tas ir par audumu? loranda nopētīja džinsas. viņa bija izmirkusi līdz kaulam, tāpēc ne īpaši neaizrāvās ar viņas apģerba pētīšanu. goblini, Hēra, un nāras...? viņa pārvaicāja visus tos vārdus, kas viņu šokēja. jūs to nopietni. un droši vien zināt arī manu vārdu, bet kā...? un kas šī ir par vietu. vai amerika? loranda sekoja abām sievietēm pāri klints pakāpieniem..

Šo rakstu rediģēja washulis: 04.04.2008 20:34

[Džea]

Te ir burvīgi
Viņa apbrīnā iesaucas?Drūmais garastāvoklis un domas kas pirmit mocīja Gvenu bija pazudušas,tā vien šķiet ka ārstiem bijusi taisnība un daba varētu palīdzēt
Manuprāt tur jau pat pēc pieciem gadiem nekā vairs nebūs.Ja vien valdība kautko neizdomās.Pat Antarktīdā jau ir parādījušās pilsētas, turklāt šķiet ka ASV ir ieplānojusi sūtīt pirmos izmēģinājuma trusīšus kuri varētu parcelties uz dzīvi ārpus planētas.
Meitene drūmi sacīja.Taisni vai tracināja automašīnu un pārējās elektronikas troksnis, lai gan Gvendolīna pie šīm skaņām dziīvoja jau kopš savas dzimšanas.
Pārģērbties?Paldies bet mani apmierina tas kas ir mugurā.
Viņa sacīja un sekoja Erisai.Lai gan tehnoloģija bija strauji kāpusi uz augšu apģērbā īpašas izmaiņas nebija un pašlaik Gvenai mugurā bija vienkārš topiņš un džinsi,kā arī parastie sporta apavi

[Big Bad Wolf]

Džerards piecēlās sēdus. Galva sāpēja un acis likās piepampušas, bet puisim tās izdevās pavērt šaurā sķirbiņā.
Džerards gulējis uz klāja, bet tagad nu tas bija izdemolēts. Klāja dēļi bija izlauzti. Apkārt mētājās jahtas logu stikla lauskas. Jahtas vidū mētājās daļa no tās motora. Pie izejas, lai izkļūtu uz klāja karājās vadi. Stūre bija nolauzta un uzkabināta karoga vietā. Pats kuģa karogs bija saplēst un izklāts, kā neliels galdauts uz klāja, ar vārdiem uz tā.
Puisis ieraudzīja Raienu. Viņš sarunājās ar kādu jocīgu tipiņu.
-Ei, kas te notiek? Emm, kur mēs atrodamies?
Džerards nožāvājās un piecēlās kājās. Viņš piegāja pie Raiena.
Puisim pēkšņi prātā atausa atmiņas par nometni. Alus. Jau atkal.

[Moriartijs]

Nesauc mani par dīvaini! Vai tu mēģini pateikt ka esi no nākotnes? Es tam neticu. Nostradamus pareģoja, ka pasaule aizies bojā 2000. gadā, tā kā neticu ka jūs būtu no 21. gs! Džeroms teica.

Prātā viņš sev atzīmēja, ka viss ir ļoti dīvaini tādēļ centās izprast visu kas notiek.

[Īvs]

Pēc nāras reakcijas Donkihots sāka smieties, tie bija viņa velnišķīgie smiekli, kas varēja izteikt visu — no cilvēku (vai citu būtņu) pazemošanas līdz pat viņa paša pēdējām vājprāta pazīmēm. Ar slapjo elkoni viņš pieskārās sejai, domādams nosusināt uzšļākto ūdeni, taču elkonis bija tikpat slapjš un auksts kā visas pārējās ķermeņa daļas, tāpēc viņš izlēma ieslīdēt ūdenī un peldēt pakaļ šai neizprotamajai būtnei.
Šis ir sapn's, es zinu. Neticams sapn's! Drīž es no tā pamostīšos, Donkihots pie sevis domāja, ar acs aktiņu skatīdams, kur peld nāra. Ja Bermuda, tad Bermuda. Kaut vai Roma! Sapnī tam nav nozīmes.

[Džezā tikai Meit...]

Stjuarte sastinga.
- Nekas nav kārtībā. - viņa palūkojās uz Melāniju un viņas acīs parādijās sarkanas liesmiņas, tad stjuartei parādijās ilkņi. Ar vienu strauju kustību viņa saķēra Melānijas kaklu un uzrāva viņu stāvus. Sēcošā balsī viņa pārjautāja. - Ko Tu teici Melānij? Man ausis aizkrita. - Stjuartes mati sāka krāsoties zaļi. Pārējie pasažieri ar neizpratni lūkojās uz stjuarti, kuras vaibsti vērtās asi.

Melānijai sākumā aiztrūka elpa, kad pēkšņi stjuarte pārvērtās par kādu zaļmatainu personu, kura viņai likās tik pazīstama un nīsta, un uzreiz atsauca atmiņā kādu nometni, kurā bija norisinājies pārāk daudz lietu.
- Es zinu, ka nekas nav kārtībā. Laid mani vaļā! - Viņa nosēcās un izrāvās no stjuartes tvēriena.

[Lianjuks]

Džea

Erisai tikai pamāja, lai viņai seko, un sāka rāpties augšup uz namiņu. Namiņa durvis pašas atvērās.
- Jums priekšroka.


Apaču tuksneša rēgs

Nāra pēkšņi izgaisa. Degungalā parādijās zeme. Dokinhots atradās pie kādas klinšainas saliņas. Lielākajā klintī veda plata un augsta ala. Sāka līt.


Džezā tikai meitenes

Stjuarte pamazām sāka pārvērsties par vīrieti, un mati pamazām kļuva īsāki un zaļāki. Visi lidmašīnas pasažieri izgaisa, kā nebijuši.
- Tu laikam mani atceries? - iejautājās vīrietis, kas pirms mirkļa vēl bija Salija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 04.04.2008 22:32

[Īvs]

OOC: Piedošanu, bet man tev vēlreiz jāaizrāda — DONKIHOTS.

Donkihots nespēja uzņemt tik lielu ātrumu kā nāra, kas tur priekšā šāvās. Taču pēkšņi runājošā zivs bija nozudusi, to vairs nekur neredzēja. Donkihots pārsteigti lūkojās apkārt, kad sāka līņāt. Vīrietis krītošās piles no debesīm nemanīja, jo viņa uzmanība bija pievērsta kam citam — viņa priekšā bija uzradusies zeme. Netālu no tās klintī bija ala. Donkihots sāka aktīvi peldēt pretī salai, ūdens līmenim pazeminoties. Kad viņa pēdas sasniedza zemi — cietu un sausu, viņš atviegloti nopūtās, drēbēm pilot, un noteica:
Bermuda. Man jāpamostās.

[Džezā tikai Meit...]

Melānija sarauca degunu un vērās uz vīrieti, kurš stāvēja viņas priekšā.
- Jā, es atceros. Tu esi tas radījums, kurš nometnē ātri vien pievienojās nāvei? Kā Tu uzradies? - Viņa iejautājās un pakāpās nedaudz atpakaļ. Pasažieri pēkšņi pazuda un meitene iesaucās.
- Ei! Kur visi pazuda! Kas tagad notiek? Tikai ne vēl vienu šausmu nometni! - Viņā modās neliels satraukums, jo viņa vēl aizvien atradās lidmašīnā, turklāt dziedināšanas spējas bija izgaisušas un kā Stjuarte bija teikusi - viņi bija nomaldījušies no kursa un pārsvarā šādas nomaldīšanās beidzās ar avarēšanu. To viņa tik tiešām nevēlējās piedzīvot.

[Lianjuks]

Apaču tuksneša rēgs ( atvainojos es, es bišku nefiltrēju savu rīcību )

Bet Donkihots nepamodās, kļuva vēl ļaunāk. Sāka zibeņot un ducināt. Ūdens viļņi sāka gāzties vīrietim virsū, kā zīlītes speķim.


Džezā tikai meitenes

- Es taču paliku dzīvs, un goblini man piedāvāja izdevīgu darījumu. Tevi, Raienu, Leannu, Džerardu dabūt šurp uz Bermudu. Tagad ej uz pilotu kabīni. Nekavējoties. - pēdējo viņš izteica kliegšus. - Un nesāc īdēt!

[Džezā tikai Meit...]

Melānija iznīcinoši vērās uz vīrieti un nokliedzās.
- Es neīdu! Kā - dabūt mūs uz bermudu. Kas tā par bermudu? Līdz tu neatbildēsi, es nekustēšos ne no vietas! - Viņa teica un sakrustoja rokas virs krūtīm.

[Lianjuks]

- Bermuda trijstūris! Neko tādu neesi dzirdējusi? - nobļāvās zaļais rupji sagrābdams Melāniju aiz rokas. - Tu te neuzstādīsi noteikumus, jaunkundz! Klausi mani, vai arī izlidosi no lidmašīnas laukā bez izpletņa, un te nebūs neviens no taviem draugiem, kas tevi glābtu! Ne lidojošu pūķu! Ne draugu dēmonu, vai fēniksu!

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 04.04.2008 23:22

[Džezā tikai Meit...]

Melānija atteica.
- Bermuds arī ir īsts? O ****! Cik burvīgi.. Un noteikumus stādīšu cik gribēšu! Magnus ir ar mani lidmašīnā. - Viņa izrāvās no zaļā tvēriena un paspēra soli uz pilota kabīņu pusi/
- Neaiztiec mani. - Viņa īgni norūca.

[Moriartijs]

Ņemot vērā kādā stāvoklī bija laiva, vai tagadnē vai "21. gadsimtā" nebija labi, un ja uznāks vētra vai vēl kaut kas nebūs labi.

Tādēļ Džeroms lūkojās apkārt vai nav redzama sauszeme.

OOC: Lianjuk, tu mani atkal aizmirsi!

[Īvs]

Donkihots bija tik noguris, peldot, ka nevarēja ne pakust un nepamanīja nelielo cunami un negaisu, kuri pamazām gāzās viņam pāri. Viņš gaidīja, gaidīja, kad sapnis beigsies. Un tad viņš saprata — pamosties laikam nenāksies nekad.
Vētra mācās virsū tik tālu, ka Donkihotam nācās aizklumpurot līdz alai un paslēpties tajā, kamēr beigsies negaiss.
Viņš bija saticis nāru, īstu nāru (!!) un tagad viņš atrodās Bermudā. Bailes bija neizsakāmas.

[Elony]

(OCC: Linjuk, atceries Elony un washuli. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

"Amerikha?" Rijoku pārvaicāja. "Šaubos, cik man zināmsh, tad tur šie te goblini nedzīvo."
Ja godīgi, tad viņa domāja, ka nekur citur arī nedzīvo.
"Tad kur mēsh esam, Jeneta? kash shī par zemi?"

[Hworang666]

Valters gribēja izbrīnīties par to, ka sieviete pat nezin kas ir GPS, bet nepaspēja, jo kaut kas pēc īsas, smeldzošas sāpes rokā, viņa smadzenes vienkārši atslēdzās. Pēc kāda laiciņa saprāta tumsības, viņš atkal dzirdēja balsis un sāka runāt, censdamies parādīt, ka nekas īpašs ar viņu nav noticis. GPS ir... viņš lēnām ievilka elpu, Globālās Pozicionāšanas Sistēma... Vai kaut kas tāds... Lēnām sākdams iztaisnoties, viņš turpināja: tik tiešām... nekad neesi dzirdējusi par ko tādu?

[Džea]

Gvena ne visai uzticami palūkojās uz kāpnēm.
Aizver acis, dziļi ielpo un ceri ka nenotiks tas kas notika iepriekšējo reizi.
Vina sev klusi sacīja. Atvērusi acis viņa sāka rāpties augšā un pēc Erisas uzaicinājuma devās iekšā

occ:No manas puses uz doto brīdi viss līdz Aiva nebūs iepostojis