Gaišais strauts''. Kolhoza apokalipse. Opcijas

[Džūna]

1956. gada jūlija sākums Vircavas rajona kolhozā ''Gaišais strauts''. Bija agrs, saulains rīts un arī šajā visneproduktīvākajā kolhozā bija sākusies kaut kāda rosība. Slaucējas atgriezās no fermas ar piena spaiņiem, kuri nebija tie pilnākie un jutās kā izpildījušas pienākumu pret partiju. Strādnieki lēnā solī vilkās ravēt kilometriem garās biešu vagas un siena lauks gaidīja kad nokritīs rasa. Teļi bauroja tā, ka varēja dzirdēt kilometra attālumā. Vienkārši sakot, kolhoza darbaspēkam bija pienākusi jauna darbadiena. Abi kolhozā ieklīdušie ebreju tirgoņi bija sarunāti palīgā siena vākšanai un pašalaik līda ārā no noliktavas, sazagušies žāvēto gaļu.

Tā bija pirmā diena, kad kolhoza vadības groži bija Bārbalas Janovnas, jaunās brigadieres rokās. Iepriekšējais brigadieris baudīja kūrorta priekus pie Melnās jūras. Bārbala Janovna baidījās no cilvēkiem. Un bija izdomājusi katru rītu pie kantora durvīm piespraust darāmo darbu sarakstu.

Messerschmit, brigadenfīrers, Brūnais un Ksens sajuta sāpīgu triecienu, jo smagi piezemējās kaut kur. Brigadenfīrers uzkrita virsū kaut kam lielas, kas izrādījās Ļeņina krūšūtēls, Ksens nejauši norāva no sienas karogu. Viņi nekrita guleniski, vienkārši parādījās nez no kurienes tieši kolhoza ''Gaišais strauts'' sarkanajā stūrītī. Atjēgšanās arī nebija no patīkamajām, kā nekā pēc sprādziena. Messerschmit ausīs joprojām dunēja ne tikai sprādziena viļņi, bet arī kāda pensionāra bļāviens par pagāniem un to, ka viņiem pašiem būtu jāizbauda kolhoza rožainā dzīve. It sevišķi vārdi ''Jūs netiksiet atpakaļ kamēr viss nebūs ideāli''. Sākotnēji tam nebija nekādas nozīmes, bet ar laiku tas iegūs biedējošu jēgu.

Kolhoza kantorī atskaējušais blīkšķis piesaistīja visu kolhoznieku uzmanību.

Occ: pārāk nesteidzieties, labiņi?

[Elony]

"Harašo, harašo, tavarišs..." Antons noteica.
Vispār viņš jau nepiekrita uzskatiem par Staļinu, bet negribēja strīdēties... vājprāts - šitāds pasākums - izlikšanās par fašistiem! Vai varbūt tie bija fašisti? Pārāk jau pārliecinošs tēlojums...
Nu nekas, ja vajadzēs, sados pa nierēm vēlreiz.
Viņš atsēja sasietos.
"Izveņitca nebudu, jesļi proverka. Tagda što ceper? A možem gavorits pa latiski? Sotaaki zdzes obična govarit pa latiski..."

[Mattiass]

— Graždaņin Anton Ivanovič, ne vsjo srazu. — Ksens viegli saviebās un tad turpināja, — uznajeķe stoļko, skoļko vam položeno. Vo-pervih, nam nado bilo uznaķ, kakoje poļitičeskoje nastrojeņije v etom kolhoze. I na vašu reakciju posmotreķ. Amerikanci, viģiķe ļi. Poetomu i ņemeckije fašisti. A što napugaļi, tak praviļno napugaļi, vsegda nado stojaķ na straže Roģini našej, iļi vi ob etom uže uspeļi zabiķ? Sliškom horošo razžiļis, navernoje. Vo-vtorih, boļšinstvo tut lučše govorjat po latišski, tak što mi hoteļi, štob nas praviļno poņaļi, tak što ņe uģivļajetķes, jesli mi s ņimi buģim govoriķ po latišski. No k etomu mi ešs verņomsja, russkij samim s radostju viučivaķ nado! Naščet krasnovo ugolka, sļiškom malo slavi trudu, i tak dļa etovo kolhoza evo nado pereģelivaķ, eto bila provokacija, esli ņi šitaķ naš flag, — Ksens nožēlas pilnā tonī turpināja, — U naševo ruka poraņena, i prišlosj izpoļzovaķ ļubuju čistuju tkaņ, tak što flag poslužil blagomu ģelu, vi v tot moment nam pomoč ņe mogļi, a on iztekal krovju, — viņš saviebies pabeidza, — a teper daļše buģim razgovarivaķ z predsedaķeļem kolhoza. Otdajte oružije nemedļenno! — pēdējais jau tika teikts visai pavēlošā tonī (kuram kārtīgam komunistam būtu grūti nepaklausīt).
____________________

OOC, Latviski tas būtu:
— Ne visu uzreiz, pilsoni Anton Ivanovič. Uzzināsiet tik, cik nepieciešams. Pirmkārt, mums vajadzēja uzzināt, kāds šajā kolhozā ir politiskais noskaņojums. Un jūsu reakciju pavērot. Amerikāņi, ko tik neteiksi. Tāpēc arī vācu fašisti. Bet, ka nobaidījām, pareizi nobaidījām, vienmēr vajag modri sargāt mūsu Tēviju, vai arī jūs par to jau esat paguvuši aizmirst? Laikam dzīvojat pārāk labi. Otrkārt, lielākā daļa te runā labāk latviski, tā ka mēs gribējām, lai mūs pareizi saprot, tā kā nebrīnieties, ja mēs runāsim latviski. Bet pie tā mēs vēl atgriezīsimies, krievu valodu pašiem vajag mācīties ar prieku! Kas attiecas uz sarkano stūrīti, šim tāpat vajag pārtaisīšanu, te pārāk maz darbs tiek slavināts. Tā bija provokācija, ja neskaita karogu. Mūsējam ir savainota roka, tā kā nācās izmantot jebkuru tīro audumu, kas pagadījās pa rokai, tā kā karogs pakalpoja labam mērķim, jūs mums tai brīdī palīdzēt nevarējāt (nu ja, ja jau visi bija agresīvi noskaņoti), bet viņš asiņoja. Tagad tālāk runāsim ar kolhoza priekšsēdētāju. Nekavējoties atdodiet ieroci!

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 02.04.2008 23:04

[mr Bl@ck]

Za izvinenija isho pogavarim... Messeršmits noņurdēja, berzēdams palukstu locītavas. Ja kas, par šito jūs pakāpāties vienu solīti tuvāk Sibīrijai. Messeršmits ļoti draudzīgā tonī ārkārtīgi klusu iečukstēja Antonam ausī.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 02.04.2008 22:56

[Elony]

"Jesļi eto možņa nazvats oružem." atteica Antons, bet ieroci atdeva.
Viņam gribējāš piedzerties. Pārāk daudz satraukuma un sajukuma. Galva gandrīz vai pušu plīsa. Un draudi arī nepalīdzēja.

"Ja idu... rabotac... Barbele Ivanovna von tam." viņs norādija uz durvīm.

Antons domāja, vai salutēt, tad pagriezās un pavēra durvis, lai izkļutu no kabineta.

Šo rakstu rediģēja Elony: 02.04.2008 22:59

[Corvus]

Jurijs aiz durvīm ar saviem sēra korķiem no runātā ne velna nesaprata. Vienīgais, ko viņš piefiksēja, ir tas, ka tehnikumiešiem ir skaļa balss. Tomēr Juriju nepārtrauca nomocīt viņam tik vitāli svarīgais jautājums.

A tie tehnikumieši man kūti iztīrīs??? To jau lopiņi pa visu pagastu mauro... Jau otro nedēļu...

Turklāt, pamodās arī uzmācīgā balstiņa galvā, kas Jurijam jau gadiem mermelēja vienu un to pašu. Baigi gribas. Nu ļoooti. Bet pudele tukša.

Biedri un biedrenes! Kā jūs domājat, tehnikumiešiem gadījumā nav kāds polšs aizķēries? Derētu tā kā viņu ierašanos nosvinēt! Nu tā, kārtīgi!
Un klusiņā balstiņā pie sevis piebilda
Uz kādu mēnesīti...

[washulis]

kad visus sūtīja prom, tad nu margaritai neatlika neas cits, kā no jauna doties pie darbiem. tagad gudrojusi, ko būtu varējusi atbildēt pret teikumu "tu ar viņiem uz vienu roku?". tā viņa mēdza darīt, ja nezināja, ko teikt. bet ilgi ar to neaizrāvās. nu ja kaut kas notika sarkanajā stūrīti vai kas cits ar tiem jocīgajiem, tad viņa to agrāk vai vēlāk noskaidros. nebija jēga tagad tur iet un okšķerēt. tāpēc atkal ķērusies pie darba, vņa nolūkoja lauku, pārbaudot, kas ir ar to rasu...

[(sun)]

Sasodīts, labi ar viņiem nebūs, ka es jums saku!
Timūrs sirsnīgi nospļāvās, un devās prom.Sasodīts, viss bija tā kā nevajag.
Nu viss.Kā viņš sapņoja par aktiera profesiju Amerikā...Pomju Savienībā jau tās filmas bija aizliegtas...Neraža.
Visa šī padarīšana viņam uzgrūda stresu.Lielu stresu.Vajadzēja nomierināties, a neviena sievišķa kas varētu mierināt blakus ta nebija!
Lēnām aiziries līdz tualetes telpai, Timūrs ieslēdzās , un atpogāja bikšu priekšu.
Nu, ko draudziņ , laiks man ar tevi pastrādāt...
Timūrs laimīgi nomurmināja.

[Džūna]

Priekšsēdētāja Bārbala Ivanovna bija noklausījusies aiz durvīm un bija pamatīgā šokā par to, ka viņas sekretārs grasās aizlaisties.
Tie tomēr bija maskavieši. Tomēr.
Viņa ātri ķērās pie galda atvilknes un izņēma papīra lapu.

Drīz vien pa viņas istabas durvju apakšu tika izslidināta aploksen, kurā atradās pilnavara, kas nodeva kolhoza vadību Maskavas delegātu rokās un tai klāt pievienotajā vēstulē bija darāmo darbu saraksts un lūgums darīt visu, kas viņu spēkos, lai ''Gaišais strauts'' iegūtu gada kolhoza balvu. Kā arī saraksts ar apkārtnes kolhoziem, kuriem gājha labāk.

Dariet visu, ko uzskatāt par vajadzīgu, bet glābiet mūs no Sibīrijas. B.J.

[Mattiass]

Ksens to ievēroja pirmais un paķēra aploksni. Uzmetis īsu skatienu inventāra sarakstam, viņš to iebāza atpakaļ aploksnē un noglabāja jakas iekškabatā. Varbūt, ka noder arī. Vēstuli viņš manāmi uzjautrināts nolika uz galda, lai visi var izlasīt.
— Skat, kas par jokiem! Un pilnvara arī par ļaunu nenāks, — viņš norūca. Nolicis pilnvaru uz galda un paņēmis no galda pildspalvu, viņš saviebies ierakstīja tukšajā ailītē: Андрей Воронов Юриевич, Andris Voronovs, Jura dēls un pagriezās pret pārējiem.
— Mēs būsim līderi, biedri. Vārdu, uzvārdu, tēva vārdu, lai varu ierakstīt pilnvarā. Ieviesīsim te kārtību oficiāli!

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 03.04.2008 23:52

[Elony]

Tualete bija ciet, tādēļ Antoms izgāja arā pačurāt aiz stūra.
Viņš apdomāja, cik viss šodien bija jocīgi noticis un cik tie maskavieši ir fanātiski partijnieki, ja tā izpostīja Staļina bildes...
Tāpēc jau Antons bija šeit, jo pārāk cienīja Staļina ģēniju.

Galu galā viņs saņēmās un devās atpakaļ uz kabinetu. Pieklauvējis viņs ienāca.

"Biedri," viņs uzrunāja četrus atsūtītos maskaviešus. "Es šeit tā kā esmu ne vien strādnieks, bet arī palīgs sektretārs. Ja vajag manu palīdzibu, esmu jūsu rīcībā."

[Mattiass]

— Ā, sekretārs, — Ksens rāmi pamāja ar galvu, — mums tagad ir pilnvara no jūsu priekšsēdētājas, — viņš ar galvu norādīja dokumentu, ko bija iesācis aizpildīt.
Klusībā pie sevis viņam bija interesanti, kādu ģīmi Antons tagad rādīs. Joprojām bija vēlme viņam krāmēt, tomēr lietas labā varēja arī paciesties.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 03.04.2008 16:32

[Elony]

Antons jau bija samierinājies ar jauno stāvokli. Ko viņs tad varēja darīt? Bruakt pie baltajiem lāčiem uz austrumiem negribējās...

"Tad kādi būs rīkojumi, biedri?" viņs jautāja, nostājies militāri taisni. "Mums šeit strādnieku maz un tie paši tādi... visādi."
Vispār bija vienalga, vai vada Bārbala Ivanovna vai šie te faš... biedri no Maskavas. Galvenais, ka viņs nav atbildīgs, bet tikai izpilda pavēles.

[Ungaarijas ragas...]

Kamēr pārējie bija aizsteigušies skatīties, kas notiek, Dārta izpildīja savu mērķi un savāca to, kas viņai pienācās, tiesa ne pārāk daudz, tikai vienu desmitlitru kanniņu, jo viņa šodien tam itin nemaz nebija gatavojusies. Lai gan ko tur daudz gatavosies, cik nu viņa bija ievērojusi, tad parasti visnekaunīgākā rīkošanās bija tā auglīgākā. Ja nu nepaveicās, tad jau visādi varēja attaisnoties.
Tā nu aizstiepusi savu nešļavu uz mājām, Dārta to noglabāja pagraba vistumšākajā vietā, tad atbrīvojusies no halāta un zābakiem un palikusi vienkārši darba apģērbā, viņa nolaidusi lakatu uz pleciem, devās ravēt savu sakņu dārzu, kam kolhozs liedza veltīt visu savu uzmanību.
Turklāt likās, ka to dīvaiņu ierašanās sacēlusi gana lielu jezgu, lai viņai neviens diži uzmanību nepievērstu.
He, tagad viņiem būs kāds laiciņš, ko padomāt. Interesati, kas tie bija? Eh, bet gan jau uzzināšu kaut vai no tās pašas Margaritas, pagaidām labāk lai manis tur nav.

[washulis]

jocīgi zābaki, frizūras, ieroči. te runā latviksi, te vāciski. vēl krieviski... kaut kas nejēdzīgs. margarita nespēdama noturētie no jauna riņķoja ap māju, kurā atradās četri atnācēji. žēl, ka nevar tik iekšā. nevar visu sadzirdēt. ko ar viņiem iesāks. kas tur bija ar to sibīriju. viņus tur sūtīs vai? viņa turpināja spriedelēt. manīdama vēl citus kolhoziešus, kas arī interesējās par to, kas tur notiek, viņa tikai turpināja riņķot apkārt, klausoties, ko nu spēdama... maz strādnieku? viņus te likt pie slauksānas, vai? viņ pie sevis nočukstēja.

Šo rakstu rediģēja washulis: 03.04.2008 20:57

[Mattiass]

— Vispirmām kārtām, biedri, mums vajag sīku atskaiti par esošo personālu, viņu pienākumiem un ieguldījumu kolhoza attīstībā, — viņš jau nopietnāk palūkojās uz viņu jauno sekretāru — komunistu, — par apbalvojumiem neko negribu zināt. Otrkārt, mums vajag visu iespējamo informāciju par citiem tuvumā esošajiem kolhoziem. Vēl mums būs vajadzīga apvidus karte, kolhoza rīcībā esošo transportlīdzekļu saraksts, statusa atskaite un dokumenti, rezerves daļu uzskaitījums, inventāra uzskaitījums un inventarizācijas lietas. Un visbeidzot, jūs varētu mums parādīt, kas te kur atrodas.

— Un vēl es gribētu dzirdēt jūsu personisko viedokli par to, kāpēc šitais kolhozs ir tik ļoti nolaists līdz kliņķim.

Runādams, viņš atāķēja pērkonkrusta formā esošo sarkanbaltsarkano karekli no sudraba ķēdītes un iebāza to jakas iekškabatā uz sirds. Ķēdīte palika karājamies kaklā.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 03.04.2008 21:02

[Elony]

Viņs nolaid acis.
"Ē... varbūt tāpēc ir tik slikti, ka man nav lielākās daļas informācijas par to, ko jūs jautājāt..." Antonam bija kauns par to, ko viņs teica.
Vēl vairāk - iespēja iepazīties ar baltajiem lāčiem strauji pieauga.
"Bet šis tas bija seifā par to. Parasti to skatās biedre Bārbele... bet man ir atslēga arī... un parādīt apkārtni - to gan var." viņš cerīgi piebilda, pacēlis skatienu un pasniegdams biedram atslēgu.
Seifs bija kabineta stūrī. Kārtīgs padomju seifa skapis ar slēdzeni un rokturi.

Šo rakstu rediģēja Elony: 03.04.2008 21:10

[Mattiass]

Izliekoties, ka ir sašutis, Ksens pašūpoja galvu. Tad nu gan komunisma cēlāji atradušies, viņš uzjautrināts nodomāja, nekāda Ordnung te nav. Tā neko, jautri.
Paņēmis seifa atslēgu, viņš pie tā piegāja, atslēdza un palūkojās, kas tajā labs atrodams.

[Džūna]

Occ:Daļēja informācija Mattiasam jau ir.
Jūs nu varat sākt izrīkot pārējos kolhozniekus, lai citiem spēlētājiem ir ko darīt.

Rasa nu bija nokritusi un siena lauks gaidīt gaidīja kad kāds dosies darbā uz turieni.

[Piligrims]

Notikumi sāka griezties strauji kā karuselī un no tā galva sāka griezties vel vairāk.
Te mēs esam pašā apakšā, te pašā augšā, neko nesaprotu.
Atbrīvojies no saitēm, Bruno piecēlās un izkustināja notirpušos locekļus, pataustīja prāvo punu uz galvas un saviebās no sāpēm.
Kāds varētu atnest ūdeni - viņš paklusi teica, paskatījies uz Antonu, bet ar intonāciju, kam apzinoties savu spēku, nav vajadzīgs paaugstināt balsi. Viņš zināja, ka klusums un savaldība iedveš šausmas, bet kliegšana tikai bailes. Psiholoģiju un aktiermākslu viņš bija labi izkopis un tagad apstākļu maiņas rezultātus vajadzēja nostiprināt un viņš ar baudu to darīja.

[Elony]

Kāds... ko tu neteiksi.
Antons varētu jau pastāvēt, bet tāpat bija skaidrs, ka ja viņs vilcināsies, tad vienkārši pavēlēs. Tikpat labi varēja pieteikties brīvprātīgi.
"Es to izdarīšu, biedri."
un devās ārā no kabineta, lai atrastu spainu un ūdeni.