![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Jenotu brālības arbūza sargs ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.04.07 Kur: pa diognāli noparkojies paralēlā pasaulē ![]() |
Šausmu sala. Bermuda trijstūris. Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi. Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām. Rijoko ( Elony ) Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt. Mesmers ( Džeroms ) - Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis. - Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi! Washulis ( Loranda ) Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja. – Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt. Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ? Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena. Semijs ( Raiens ) Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā. - Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā. - Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās. Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots ) Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca. - Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams. Storyteller ( Leanna ) Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja. - Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis. - Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu. - Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu. Džezā tikai meitenes ( Melānija ) - Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri. Džea ( Gvendolna ) Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom. (OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) ) Hworang666 ( Valters ) Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera. – Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet! Aiva ( Volfs ) Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija. Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#41
|
|
Šņācmēles tulks ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Daiļdarbu pārziņi Pievienojās: 22.12.03 Gondoras sargs ![]() |
- Ja jūs man jautātu, kur es domāju mēs atrodamies, es teiktu ka Bermudās, - Volfs atbildēja. - Par to, kas notiek, es gan nespēšu atbildēt. Jūs tikko nokritāt no gaisa palielā lodē, izārdījāt pamatīgu klints gabalu un palikāt sveika un vesela. Varbūt jūs pateiksiet, kas notiek? Bet varbūt jūs, jaunkundz? - Volfa acis pievērsās baskājei svešiniecei, kas bija tepat blakus un stāvēja lietū gandrīz vai kaila.
Šo rakstu rediģēja Aiva: 03.04.2008 14:26 |
|
|
![]()
Raksts
#42
|
|
Skatās acīs baziliskam ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.10.06 Kur: klejojumos ![]() |
Par visu vairāk Leannai riebās tas, ka viņu izmantoja par boju. Lorijs, tas bija saprotami, jo viņš vienmēr iekūlās nepatikšanās un meklēja Leas palīdzību, bet tas sīkais japāņu knauķis...
Leanna pie sevis nolamājās un juta kā gredzens viņas pirkstā savilkās ciešāk. Arī tas nebija diez ko tīkami. Vēl pāris lamuvārdi, kurus viņa Anrī tuvumā nekādā gadījumā neizrunātu. Viņš skaitījās maigais puisis no augstākās sabiedrības. Brīžiem Leanna nemaz nesaprata, kāpēc viņa ir kopā ar Anrī. Bet dzīvošana bija jauka. Laikam tādēļ. Viss satumsa un Leanna attapās kaut kur. Jau tas vien liecināja par kaut ko drūmi pazīstamu un līdz nejēdzībai kaitinošu. Vēlreiz atkulties uz šausmu nometni kaut kā negribējās, tomēr laikam tas nebija Leannas ziņā. Japānis gulēja turpat blakus un Leanna slējās kājās, |
|
|
![]()
Raksts
#43
|
|
Jenotu brālības arbūza sargs ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.04.07 Kur: pa diognāli noparkojies paralēlā pasaulē ![]() |
Aiva - Džea
Erisa iepleta acis. - Mēs esam Bermudās, tikai viss ir bišku nepareizi. Lūdzu sekojiet man. Šeit es jums neko nevarēšu paskaidrot. - pagājusies uz priekšu Erisa atskatījās. - Volfa kungs, jūs taču palīdzēsiet, tai sievietei? Storyteller Lorijs iznāca no biezokņa, jau atguvis savu vecu izskatu. Rokās bija viņam netipisks apgleznots spieķis. Uz acīm saules brilles, un ģērbies Lorijs bija vienos peldšortos. - Esi sveicināta Bermudā! Vietā no kuras nav iespējams aizpeldēt! - iedzēris nez kur dabūtu kokteili Lorijs painteresējās. - Šis mums ar līdzi atkūlās? Mesmers Pēkšņi aiz Džeroma ūdens strauji sāka celties, no tā iznira milzīgs astoņkājis. Divdesmit pēdas garš, ja neskaita kājas. Tad no ūdens izcēlās viens no tā lielajiem taustekļiem un bez liekiem komentāriem, tas mērķēja ar taustekli pa Džeromu. Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 03.04.2008 14:54 |
|
|
![]()
Raksts
#44
|
|
Gatavo atskaiti Zemvaldim ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 20.02.07 Kur: trust me, i'm a liar Fotogrāfs 2009 ![]() |
Voāāā, Džeroms paguva iekliegties tausteklim tuvojoties. Krākens! Bija dzirdēts par šo jūras briesmoni, bet tādi kārtīgi apraksti nekad nebija klausīti. Parasti tikai baumas, jo tie kuri bija satikušies ar krākenu, par to nevarēja pastāstīt.
Negribu būt pusdienas, viņš nodomāja un sāka peldēt dīvainās laivas virzienā. Nonācis līdz plīvuram viņš izmēģināja laimi un pieskāries konstatēja ka var tikt cauri. Otrā pusē bija citi laikapstākļi, tas bija dīvaini, bet tajā mirklī viņam viss likās labs, kas palīdzētu izmukt no krākena nagiem. Tādēļ viņš peldēja laivas virzienā. |
|
|
![]()
Raksts
#45
|
|
Kļūst par pirmo, kas izbaudījis visas visgaršu zirnīšu garšas ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 23.08.04 Kur: Tāpat neatradīsi ![]() |
Bermundā..Bet tas taču ir mīts
Viņa sacīja ar grūtibām pieceļoties,pamanījusi visapkārt kapsulas lauskas Gvena saprata ka kritiens ir bijis pamatīgs Izdzirdot ka svešais jauneklis pieminēja klinti Gvena uz mirkli sastinga pārakmeņojusies un lūkojās uz minēto klinti.Tas nekas ka tas nebija kalns,taču pēc tā kritiena kad bojā gāja Sems viņai bija paniskas bailes no kalniem un klintīm. |
|
|
![]()
Raksts
#46
|
|
Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 24.05.06 Kur: Atprātojot atprātotājus... ![]() |
Meitene? Pievilcīgi! Skaidrs... Valters vēl kaut ko noburkšķēja, tad pārkāpa pāri margām un atspērās. Gaisā viņš sajutās kā putns. Ne gluži tā kā slēpošanā, kad esi palēcies un vējš sitās sejā, matus sviezdams uz visām iespējamajām pusēm Bet kā mazliet pasmags albatross, kas nirst ūdenī pēc kārtējās zivju devas. Aukstais ūdens gan pietiekami atsvaidzināja sakarsušo prātu un Rosi ar acīm centās ieraudzīt kādas dzīvas būtnes apveidus.
|
|
|
![]()
Raksts
#47
|
|
Jenotu brālības arbūza sargs ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.04.07 Kur: pa diognāli noparkojies paralēlā pasaulē ![]() |
Aiva - Džea
Erisa nobolija acis. - Tad es esmu vēl lielāks mīts. Gvena, celies augšā, klints tev virsū nekritīs. Varbūt pareizāk būtu teikt - tu klintij virsū? Hworang666 Drīzumā kaut kas pieķērās Valtera rokai. Tā bija slīkstošā meitene. Viņas slapjie tumši brūnie mati lipa pie sejas. - Te ir vēl kāds, es nezinu, kas. Es redzēju! Es lēcu pakaļ. - sprauslādama meitene lūkojās Valtera acīs. Pēkšņi burbuļojošais laukums sasniedza viņus. Te ūdens likās savādi silts, un tāds gaisīgs, ka nevarēja noturēties virs tā. Mesmers Tiklīdz vīrietis izpeldēja cauri plīvuram astoņkājis pazuda. |
|
|
![]()
Raksts
#48
|
|
Alveus anima ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 18.05.07 Kur: Aiz maskas HP eksperts 2008 ![]() |
Rijoku satrūkās no notikušā, bet saprata, ka tur ir tikai vēl viens cilvēks. laikam no tā paša kuģa.
Un tomēr - jocīgi... it kā uzradās no gaisa. Bet Rijoku nevēlējās par to tagad domāt. Tikt uz sauszemi. Viņa piepeldēja tuvāk cilvēkam un atklāja, ka tā ir sieviete, kura uz kuģa it kā nebija. Bet Rijoku vienalga viņai palīdzēja peldēt līdz krastam, pludmalei. |
|
|
![]()
Raksts
#49
|
|
Šņācmēles tulks ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Daiļdarbu pārziņi Pievienojās: 22.12.03 Gondoras sargs ![]() |
- Jawohl! Vienmēr gatavs palīdzēt jaukām meitenēm, - Volfs atbildēja Eritai, un tad atkal pagriezās pret svešinieci, gatavs pieturēt pie elkoņa.
- Jaunkundze vēlas lai mēs viņai sekojam. Spēsiet paiet? Variet atbalstīties uz manas rokas. Liedags nav neko jauks, un pēc peldes okeānā un izglābšanās man arī rodas vēlme nonākt kaut kur, kur ir silts, un kur kāds man beidzot kaut ko paskaidrotu. Mīts? Kāds vēl mīts? Gvena? Tā laikam jūs sauc? Šo rakstu rediģēja Aiva: 03.04.2008 16:27 |
|
|
![]()
Raksts
#50
|
|
Kļūst par pirmo, kas izbaudījis visas visgaršu zirnīšu garšas ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 23.08.04 Kur: Tāpat neatradīsi ![]() |
Kā jūs zināt manu vārdu
Viņa mazliet pārsteigta jautāja meitenei.Gvena aizgrieza savu seju no klints. Vajag aizmirst to noladēto negadījumu,galu galā tapēc es devos tajā ceļojumā. Viņa skumji nodomāja. Domāju ka spēšu paiet pati paldies Viņa klusi sacīja un sekoja meitenei censdamās nedomat par to kas pirmīt lika viņai tā sastingt. [b]Nu kā..visi taču zina ka stāsts par Bermundu trīstūri ir tikai mīts,pat zinātnieki šo lietu ir petījuši kopš 2000 gada un jau vairākus gadu tūkstošus nav spējuši neko daudz noteikt. Šo rakstu rediģēja Džea: 03.04.2008 16:33 |
|
|
![]()
Raksts
#51
|
|
Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 24.05.06 Kur: Atprātojot atprātotājus... ![]() |
Sirdstrieka gandrīz ķēra puisi mirklī, kad pēkšņi kāds saķēra puiša roku. Pamanījis, ka tā ir meitene, viņš atviegloti nopūtās un centās iedrošinoši pasmaidīt. Nav jau tik traki kā varētu šķist.. Esmu lasījis, ka šeit ir.. Pudeļdelfīnu nārstošanas vieta... Tas arī noteikti bija tas, ko tu redzēji... Puisis runāja mierinoši, bet pie sevis lieliski zināja, ka šeit nenārsto neviena dzīva radība. Padevis meitenei riņķi, viņš teica: apmauc šo sev apkārt un bļauj, lai uzvelk tevi augšā... Tad nomet arī man šo riņķi...
|
|
|
![]()
Raksts
#52
|
|
Gatavo atskaiti Zemvaldim ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 20.02.07 Kur: trust me, i'm a liar Fotogrāfs 2009 ![]() |
Atviegloti nopūties, jo krākens vairs viņam nesekoja, Džeroms peldēja tuvāk laivai. No attāluma tā likās spīdam, taču tuvumā viņš redzēja ka tā ir no metāla, krāsota metāla. Un daudz plānāka nekā viņš bija redzējis kuģu apšuvumos. Tad jau tiešām kāda angļu armādas laiva.
Paskatījies uz augšu viņš ieraudzīja divus cilvēkus uz borta. Kaut arī viņi bija ļoti dīvainī ģērbušies, viņš nepiepūpēlēja savu galvu ar faktiem, ka viņi varētu būt visai nedraudzīgi, tādēļ vien viņš iesaucās, Ei, jūs tur uz klāja, varat palīdzēt? Iesaucās viņš angliski, jo bija pārliecināts, ka franči neko tādu neizgatavotu, pārāk ietiepīgi konservatīvi viņi bija... |
|
|
![]()
Raksts
#53
|
|
Jenotu brālības arbūza sargs ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.04.07 Kur: pa diognāli noparkojies paralēlā pasaulē ![]() |
Aiva - Džea
Erisa atplauka velnišķā smaidā. - Esi bijis grieķijā? - tad Erisa pasmaidīja vēl platāk avarējušajai meitenei. - Mazo Gven! Tu negribēsi zināt, cik man gadu patiesībā, tāpat, kā tu negribēsi zināt, kā es zinu tavu vārdu. - tad Erisa iespurdzās. - Un cilvēki šo lietu pēta vēl senāk par divtūkstošo gadu. Sabiedrība nu gan jums ar laiku degradējas. Hworang666 Meitene pieķērās riņķim, bet tad tā trose kaut kur pārtrūka. - Ak, vai... - pāri abu galvām nolaidās kāds sudrabains plīvurs. Bija iestājusies diena, ūdens bija gluds, kā spogulis. Kuģis bija izgaisis. Blakus abiem peldēja senlaicīga koka laivele, iekšā bija sieviete - Žozefīne. (sk. ATD. ) Netālu rēgojās klinšaina saliņa. Izglābtā meitene iekliedzās. - Palīdziet! La Keira Laiviņa peldēja netālu no klinšainas saliņas. Tai bija trūcīga, tukša pludmalīte. Blakus laivai peldēja viens vīrietis - Viktors, un viena pusaudze, kas iekliedzās - Palīdziet! Semijs - Mesmers Ārčijs pārliecās pāri bortam, jeb viens no vīriešiem ar ugunīgajiem matiem. - Eu Raien, paskat, kas pieklīdis. Saģērbies, kā vecos laikos. Džekiņš izdomājis, kur papeldēt. - tad jaunieša galva pazuda no Džeroma redzesloka. Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 03.04.2008 17:03 |
|
|
![]()
Raksts
#54
|
|
Cogito ergo sum ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.02.07 Kur: Divas mājas tālāk Jaukais snīpis ![]() |
nespēdama neko ne pateikt, ne domāt, kad viņa jau kaut kur krita. ar sāpīgu triecienu, viā iekrita ūdenī kopā ar citām atlūdzām. viņas smalkā sarkanā kleita pamatīgi vilka uz leju, bet ar pēdējiem spēkiem viņa iznira virs ūdens un palūkojās apkārt. tur bija vēl kāds. palīgā! viņa gribēja iesaukties, bet ūdens smēlās mutē. tad nu kā pati spēdama, viņa sāka pamazām kustēties uz salas pusi. no kurienes tāda? es tiešām esmu nonākusi Jaunajā zemē? tā ir amerika, vai kas...? viņa tia tuvojās ar vien vairāk, bet tas prasīja arī ar vien vairāk spēka. kad pamazām aju varēja sajust pamatu zem kājām, viņa iztaisnojās un sāka skriet uz pludmalītes pusi, kur bija jau vairāki cilvēki. spēku galīgi vairs nebija un viņa sabruka baltajās smiltīs.
|
|
|
![]()
Raksts
#55
|
|
Gāž podus mikstūrās ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.03.08 Kur: ''Spraunajā Ponijā'' dejoju pa galdu ![]() |
Žozefīne neko nesaprata. Tiko vēl viņa tuvojās Londonai, bet nu bija klinšainas saliņas krastā.
Kā tas ir iesp...nesaprotu. Netālu atskanēja kādas sievietes palīgaa sauciens. Žozefīne pagriezās. Svešiniece bija kopā ar kādu vīrieti, visai neparastā ietērpā. Vai šī būtu Anglija? Žozefīne sarosījās un ķērās pie airiem. Pēc kāda gabala viņa saprata ka airēt nemāk un ielekusi ūdenī, laidās peldus pretī abiem dīvaiņiem. |
|
|
![]()
Raksts
#56
|
|
Šņācmēles tulks ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Daiļdarbu pārziņi Pievienojās: 22.12.03 Gondoras sargs ![]() |
Volfam sapinās kājas, izdzirdot Gvenu pieminām gadskaitļus un leitnants bezmaz vai novēlās liedaga smiltīs, tikko saglabājis līdzsvaru.
- Atvainojiet, jaunkundz, man šķita, ka es saklausīju jūs pieminām divtūkstošo gadu? - viņš pārjautāja. - Bet šobrīd ir tūkstoš deviņi simti četrdesmit otrais gads. Kādi vēl divi tūkstoši? Grieķijas pieminēšana atsauca nelāgas atmiņas par gaisa kaujām virs Krētas. - Ir gadījies pabūt. Divus mēnešus nācās pavadīt Atēnās... Šo rakstu rediģēja Aiva: 03.04.2008 17:46 |
|
|
![]()
Raksts
#57
|
|
Jenotu brālības arbūza sargs ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.04.07 Kur: pa diognāli noparkojies paralēlā pasaulē ![]() |
Aiva - Džea
Erisa sastinga. - Te vispār nav laika. Jūs abi esat... - viņa apklusa un turpināja iet. - Kā jau teicu - Drošībā jums visu, ko varēšu teikt, paskaidrošu. Washulis - Elony ( man liekas, ka Lorenda, ko piemirsa... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) ) Rijoko ar Lorendu, jau bija krastā, mazā drūmā pludmalītē. Apkārt slējās tikai nemīlīgas klintis. Lija lietus. Uz klints augšu vijās neliela, šaura taciņa. La Keira Tumšmate piepeldēja pie Džozefīnes. - Peldam uz laivu. ( Ar tēliem viss ir fiziskā kārtībā ) Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 03.04.2008 17:53 |
|
|
![]()
Raksts
#58
|
|
Kļūst par pirmo, kas izbaudījis visas visgaršu zirnīšu garšas ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 23.08.04 Kur: Tāpat neatradīsi ![]() |
Gvena mazliet apjukusi palūkojās uz puisi tūkstoš kurais?
Es vēletos sacīt ka jūs kautko jaucat vel pirms pāris stundām šis bija 2499 gads.Palika vel paris mēneši līdz pāriešanai jaunajā tūkstotgadī un cik zinu visa pasaule tam nopietni gatavojas. Galu galā ieiešana 26 gadsimtā tie ir nopietni svētki. Viņa sacīja tomēr tad aplusa. Žēl tikai ka Sems vairs to nevarēs piedzīvot.Viņš taču pats bija viens mazo svētku organizatoriem un šiem svētkiem bija nopietni gatavojies Gvena palūkojās uz sievieti kura bija ierunājusies tas šo to izkaidroja par tiem laikiem Bet kur tieši ir šī...drošība un cik tālu vel jāiet? Šo rakstu rediģēja Džea: 03.04.2008 17:55 |
|
|
![]()
Raksts
#59
|
|
Cogito ergo sum ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.02.07 Kur: Divas mājas tālāk Jaukais snīpis ![]() |
loranda pacēla seju no zemes. elpo dziļi. loranda piecēlās. lielā korsetes kleita bija galīgi izmirkusi. kā arī smaga. kaut kā piecēlusies, viņa palūkojās apkārt. sala... bet kā es te nokļuvu. nekur taču nekas nebija blakām. atkļāts okeāns. viņa nolūkojās uz salas centru, kas atradās džungļu biezoknī (OCC: pieņemu, ka tur ir džungļi). sekojusi ar acīm pa krasta līniju otrā pusē, viņa pamanīja ka nav šeti viena. cilvēki!.. nē, tikai viens. tas arī ir labi.. viņa sāka soļot pa smiltīm. sveiki. jūs nezinat kas šī par vietu?
Šo rakstu rediģēja washulis: 03.04.2008 18:10 |
|
|
![]()
Raksts
#60
|
|
Gāž podus mikstūrās ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.03.08 Kur: ''Spraunajā Ponijā'' dejoju pa galdu ![]() |
Žozefīne apmulsa
- Tu proti airēt? Un kā būs ar viņu? - meitene pameta ar galvu uz staltā vīrieša pusi - Es braucu uz Londonu. Šķiet ka būšu nomaldījusies. varbuut esmu aizesta aiz līča? viņa pie sevis prātoja |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.05.2025 23:04 |