Gaišais strauts''. Kolhoza apokalipse. Opcijas

[Džūna]

1956. gada jūlija sākums Vircavas rajona kolhozā ''Gaišais strauts''. Bija agrs, saulains rīts un arī šajā visneproduktīvākajā kolhozā bija sākusies kaut kāda rosība. Slaucējas atgriezās no fermas ar piena spaiņiem, kuri nebija tie pilnākie un jutās kā izpildījušas pienākumu pret partiju. Strādnieki lēnā solī vilkās ravēt kilometriem garās biešu vagas un siena lauks gaidīja kad nokritīs rasa. Teļi bauroja tā, ka varēja dzirdēt kilometra attālumā. Vienkārši sakot, kolhoza darbaspēkam bija pienākusi jauna darbadiena. Abi kolhozā ieklīdušie ebreju tirgoņi bija sarunāti palīgā siena vākšanai un pašalaik līda ārā no noliktavas, sazagušies žāvēto gaļu.

Tā bija pirmā diena, kad kolhoza vadības groži bija Bārbalas Janovnas, jaunās brigadieres rokās. Iepriekšējais brigadieris baudīja kūrorta priekus pie Melnās jūras. Bārbala Janovna baidījās no cilvēkiem. Un bija izdomājusi katru rītu pie kantora durvīm piespraust darāmo darbu sarakstu.

Messerschmit, brigadenfīrers, Brūnais un Ksens sajuta sāpīgu triecienu, jo smagi piezemējās kaut kur. Brigadenfīrers uzkrita virsū kaut kam lielas, kas izrādījās Ļeņina krūšūtēls, Ksens nejauši norāva no sienas karogu. Viņi nekrita guleniski, vienkārši parādījās nez no kurienes tieši kolhoza ''Gaišais strauts'' sarkanajā stūrītī. Atjēgšanās arī nebija no patīkamajām, kā nekā pēc sprādziena. Messerschmit ausīs joprojām dunēja ne tikai sprādziena viļņi, bet arī kāda pensionāra bļāviens par pagāniem un to, ka viņiem pašiem būtu jāizbauda kolhoza rožainā dzīve. It sevišķi vārdi ''Jūs netiksiet atpakaļ kamēr viss nebūs ideāli''. Sākotnēji tam nebija nekādas nozīmes, bet ar laiku tas iegūs biedējošu jēgu.

Kolhoza kantorī atskaējušais blīkšķis piesaistīja visu kolhoznieku uzmanību.

Occ: pārāk nesteidzieties, labiņi?

[Piligrims]

Bruno noskatījās kā ārdās Ksens un paķēris sarkano karogu, saplēsa to garās strēmelēs.
Nāc pārsiešu tavu ķepu, savādāk vispār bez asinīm paliksi.
Kā nu pratis pārsējis Brigādenfīrera roku, viņš sāka pievērst uzmanību apkārtnes jau krietni uzkarsētajai atmosfērai.
No ieročiem viņam daudz kas nebija, pāris dūmu granātas, duncis un Walther PPK Wafen SS Offiziers pistole ar 6 oriģinālajām patronām, ko viņš bija dabūjis no viena veca 19. divīzijas leģionāra. Situācija vel neizskatījās tik draudoša, lai vilktu ārā savu arsenālu, bet roku mēteļa kabatā viņš ielika, lai pārliecinātos vai pistole vēl ir tur pat.

[Adē]

Kantorī atsaknējošais blīkšķis nemaz nepiesaistīja Oktebrīnas uzmanību. Meitene tajā laikā sēdēja uz soliņa, izbaudot vienu no retajiem brīvajiem brīžiem, un sapņoja par savu amerikāņu puisi: glītu, smalki nosauļotu gaišmatainu vīrieti, kas, ģērbies solīdā mētelī un uzvalkā, bez pārtraukuma atkārtoja viņai „Ai lāv jū” un aicināja aizbēgt ar viņu uz Savienotajām Valstīm. Pamazām skaistas angliskais „Es tevi mīlu” sāka izklausīties pēc „Fašisti ir atgriezušies” un „Komunisti nāk”, meitene atvēra acis, un ziņkārības pēc nolēma aiziet līdz kantoriem un paskatīties, kas tad tur notiek. Visticamāk, Antons ir piedzēries un atkal publiski jūsmo par sarkanarmiešiem.


…izpostīts kantoris, saplēsti papīri, necilvēciskā nekārtība, kas pie velna te notiek? Un kas tie tādi? Vīrieši? Tik jocīgajās drēbēs? Ar ieročiem rokās?

Ieraudzītais atgādināja Oktebrīnai kadrus no kādas amerikāņu filmas, par kuru stāstīja krustmāte no Maskavas, un viņa, sajūtot, ka sirds sāk sisties straujāk, norāva no galvas zilo lakatiņu un skaļi iekliedzās:

Amerikāņi!

[Džūna]

Occ: pietiek ārdīties (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Visi etri mazliet apjukušie neonacisti stāvēja aptuveni vienā rindā. Un nemanīja, ka pēc viņu demolēšanās rezultātā ir ne tikai izjaukts sarkanais stūrītis, bet arī iļodzījies viens no stiprinajuma dēļiem. Tas nu tagad neizturēja un krita lejā, uzgāšoties nacistiem, un apdullinot tos.
Šo strapgadījumu kolhoza ļaudis izmantoja savā labā, sasēja viņus un ar lielāku vai mazāku piepūli nogādāja Bārbalas Janovnas kabinetā.

[Elony]

Antons atkāpās no fašista un uzmeta drūmu skatienu Oktebrīnai. Ne vien viņas izsauciena, bet arī toņa dēļ.

Kad fašisti dabūja pa galvu, Antons atņēma pakritušajam to savādo pistolīti bez stobra un protams piedalījās sasiešnā. Bruno pārmeklēt neienāca prātā.
Lai pārbaudītu, vai labi sasieti, viņš nekautrējās iedot tiem drusku pa nierēm ar zābaku.

Kad nelieši jau bija kabinetā, viņš nosēdās maliņā izvilka atņemto pistolīti un sāka to pētīt.

[Ungaarijas ragas...]

Jau pusceļā uz mājām, Dārtai galvā iešāvās laba ideja. Viņa bija pamanījusi, kā visi drīz vien pēc blīkšķa nesās uz nu jau bijušo sarkano stūrīti. Tātad visi pagaidām bija aizņemti.
Steidzīgi griezusi ilksi atpakaļ, slaucēja devās pēc piena. Tiesa, šodien viņa gan nebija īpaši plānojusi piesavināties savu "darba augļu" tiesu, taču, ja radās tik burvīga iespēja to nevarēja neizmantot. Soļodama tā, it kā viņai kāds būtu licis parūpēties par tās dienas izslaukumu, Dārta apņēmīgi devās izpildīt savus nodomus.

[Overlord]

Viss sagriezās vienā virpulī.Hermanis bija sagrābis uļjanova portretu un triecis to pret sienu. Pēc tam virsu metās sarkanie bauri un cionisti,saucot viņus par fašistiem.Kāda ragana iedomājās viņus nodēvēt par amerikāņiem,kas kārtīgam Lielvācijas patriotam šķita ārkārtīgi zemisks lamuvārds. Asinis no cīnītāja rokas gāzās kā niagāra,tāpēc neredzēdams citu iespēju un klausot biedru padomam,Bērziņš satvēra sarkano karogu un no tā noplēsa krietnu daļu,ko acumirklī apsēja sev ar roku.
Es labāk tur liktu izlietotu pamperi nekā šo boļševiku lupatu. Hermanis noņurdēja. Piepeši nodārdēja haubices cienīga dārdoņa un Hermanis atkal juta sevi ieslīgstam nemaņā. Fonā sāka skanēt "Panzergrenadier march" un viņš no jauna atslēdzās kā caur miglai juzdams, ka kāds baurs viņam iesper.
Schweine! viņš nogārdza un "izslēdzās"

No jauna atjēdzies viņš attapās kādā kabinetā. Te bija padaudz cilvēku un blakus viņam atradās tā kritušie biedri.Visi kā viens sasaistīti. Kad puisis centās pakustēties,arī viņš sajuta boļševistisko virvju ciešo tvērienu.
Nu ko,boļševki. Apsveicu jūs ar diženo varonību,mātes...l....(šeit viņš izgrūda nepieklājīgu vārdu,kas apzīmē kādu sts kaiti) un biedra Vladimira (atkal rupjība,šoreiz jau par dzimumorgānu tēmu) 'vārdā Viņā modās dusma nevarības rezultātā. Hermanis būtu gatavs līdz nāvei dauzīt arī šeit atrodamās sievietes. Jo tās jau nav sievietes,bet gan boļševiki un žīdi.
Varējāt jau atrast kaut ko piemērotāku nekā šo ateju Hermanis nospļāvās

[washulis]

oi... tas neizskatās labi. margarita nomurmulēja, kad trakie atnācēji sāka vilkt ārā ieročus. bet pēc tam seija sabruka. nu bet protams, ka mums nekas nenotika. tā jau vienmēr notiek. tas man lieka atcerēties vienu notikumu, kad aizbracu uz vienu rīgas krogu... margarita no jauna sāka muldēt savu muldamo, nemaz neraizējoties, vai kādu tas interesē. kad jocīgos četrus cilvēkus sasēja, margarita nolēma, ka nav vērts tērēt laiku skatoties, kas ar viņiem notiks. viņa devās atpakaļ uz lauku, kur bija palikusi tā nezālē, ko bija nolēmusi nolīdzināt līdz ar zemi...

[Beppo]

Kāškrusts, kas karājās viena svešinieka kaklā, Olgai skaidri norādīja viņu nolūkus. Bandīti!
Kamēr ne īpaši saudzīgā veidā bandīti bija nogādāti brigadieres kabinetā, Olgai jau bija skaidrs, kas darāms.
Šie pretpadomju elementi jānodod milicijai! viņa skaļi paziņoja.
Iedomājieties, tie droši vien ir diversanti, varbūt pat sācies jauns karš!

[Elony]

Ja Antons domātu vairāk, viņš pabrīnītos, cik labi šie vācu fašisti runā latviski. Labāk nekā viņa tētis, kurš Latvijā dzīvo, kopš tai tika pievienota Abrene, jeb Pitalova 1920.g.
Bet viņš nedomāja, jo fašists atļāvās ko nepiedodamu - nozākāt dižo Ļeņinu.
Spārdīties viņam negribējās, jo no tā zābaki bojājās.
"Kādai milicijai - čekistiem uzreiz!" viņs atteica Olgai un uzšpļāva Hermanim.
"Ja vēlreiz Ļeņinu apvainosi - galvu ielauzīsu ar šito pašu verķi! "
Viņš piesārtis vicināja bezstobra pistoli.

[(sun)]

...tāds bija viņa mērķis-kaut ko dabūt, ko pārdot.
Turklāt tas nav tik viegli - uzdursies nepareizajam - gals ir klāt, par spekulantu nosauks, nosūdzēs.
Tā nu Timūrs domāja, domāja, un sasodīts, bija jādomā, bet šie kliedzieni!
Nedod domāt, bļeģ!Timūrs lādējās.Un devās uz trokšņa pusi.

gāja, gāja ...un kas tas bija?
[i]Fišisti, šitie, reku...Mana nabaga sirds, tadus pārdzīvojumus ai....Ko tādiem godīgiem pilsoņiem kā mēs darīt, a? Timūrs ar visiem kopā apsprieda jaunpienācējus, vienlaicīgi novērtēdams to muskuļotos augumus.......

Šo rakstu rediģēja Anomalia: 02.04.2008 15:18

[washulis]

kad citi tikai steidzās apskatīt, kas tad notiek tajā sarkanā stūrītī, margarita no jauna palūkojās uz savu dobi, bet tad atkal uz to pusi. viņai šausmīgi nepatika palikt malā, vai nebūt vietā, kur kaut kas notiek. tā nu nespēdama to izturēt, viņa no juna sāka iet uz sarkanā stūrīša pusi. bet ko kurienes tie ērmi vispār uzradās? nemanīja jau neviena lavāmies uz stūrīti...

[Massacre]

Jevgēnijs šo dienu kolhozā juta kā kaut ko īpašu, jo māte daba, viņa visumīļa dzimtene šodrīt izskatījās varens skaisti. Protams, parupjaus vīrietis to netulkoja kā iespējamo diversantu ierašanos un trobeles celšanu kolhozā, bet gan kā dienu, kad izdosies vakara palakstoties ar kādu sievišķi. Tiksmi pie sevis nomurminajis ko līdzīgu pateicības vārdiem Žeņa devās strādāt. Ravēšana vīrietim škita necienīgs, sieviešu darbs, taču lidz rasas nožūšanai no pļaujamā siena bija jāgaida labs laiciņš. Ja viņa muskuļi nepieprasītu darbu Žeņoča būtu aizsmēķējis papirosu un paraucējis sievišķiem darbu, bet tagad n- kas jādara, jādara.
Ravēja viņš rūpīgi, lēnām un kārtīgi ar lielu nopietnību, vismaz tā tas no malas izskatījās. Vajadzēja tikai sataisīt koncentrējušos, nopietnu sejas izteiksmi, un grūtākajos brīžos nomurmināt labi dzirdamā tonī 'Staļina vārdā *&%#@* nešķīsteni!' un visa viņa patiesā slinkošana izvērtās labi tēlotā strādāšanā.
Blīkšķi Žeņa nedzirdēja - tādus sīkumus pamanīt nedrīkstēja un nevajadzēja, ja vēlējās izlikties labs strādnieks. Taču tad, kad kņada kļuva lielāka, Žeņa beidzot pameta savu tēlošanu un devās lūkoties notiekošajā.

Proatms, viss redzētais pārsteidza, bet Jevgēņijs ar secinājumiem nesteidzās. Iespējams šie varēja labi samaksāt un iespējams viņu, diversanti būdami, spēja piedāvāt ko labāku par nīkšanu šai sasodītajā kolhozā. Kamēr notika spriešana par šo ļautiņu izcelsmi, Žeņa nekautrīgi aplūkoja sieviešu apaļumus.

[Overlord]

Par spiti tam,ka komunists viņam uzspļāva,Hermanis sāka smieties. Tas nu bija tipisks boļševiks-fanātiķis. Uzticīgs ljeninam lidz galam. Bet vai tāpat Hermanis neticeja Vācijas kancleram? Ticēja,bet ne jau tik traki,kā pats Bērziņš domāja. Nez vai viņš apdullinot, un sasienot pretineku draudētu tam labi apzinoties,ka tas nespēs pretī neko izdarīt

Esmu burtiski apburts no tavas varonības. Hermanis ar tēlotu patosu vārijās sarkangvards un sifilisa slimotāja sekotājs. Ar kādu drosmi viņš uzklupa naidniekam no muguras un to sasejā,lai šis nespētu pretotes. Tik,tiešām..tā ir īsta bruņineka rīcība draudēt un aizskart pretoties nespējīgu ienaidnieku. Jo vairāk vārdu plūda pār zēna lūpām, jo labāk viņš jutās. Ja arī šis draņķa sarkanais viņu nošaus,kas par to? Vsmaz Hermanis būs miris kā īstens Tūkstošgadu Reiha kareivs. Ar smaidu uz lūpām.
Piepeši viņš atkal juta,kā tiek aizskartas ārskās dvēseles liriskās stīgas

Tad SSieši uz priekšu trauca
Un sarkanie bēgot panikā kauca
Bez žēlastības vāci šāva
Un tūkstošiem boļševiku kāva

Lai dzīvo Heinzs Guderians
Arvien,Arvien
Un Manšteins,Rommels,Mannerheims
Arvien, Arvien.

Tagad Hermanis dziedāja cik vien labi varēja.Jaucot dažādas dziesmas. Vienalga ko, galvenais tagad nokaitināt naidnieku tik tālu,līdz tas zaudē sajēgu. Jo tikpat vairs zaudēt nebija ko.
Nu tad,lai biedram Ļeņinam laba dzīve Ellē vārotes. Fīrera vārdā man nav bail mirt!Heil Hitler! Ekk,ja t tagad redzētu pats Vācijas vadonis Hermanis laimīgs nodomāja

[(sun)]

Ak tu, fašists nelaimīgais!Kā kauna nav visas nācijas sargu un balstu tā nokazāt, a?Es tev parādīšu kā cienīt varenāko , no visiem , visas nācijas paraugu!Saņem!
Timūrs ar apmierinātu sejas izteiksmi paspārdija glītā fašista nierītes, ar baudu izjūtot katru saraušanos no fašista puses.Turklāt, bija jauki redzēt kā šis smukulītis sten, tas Timūram sagādāja īpašu baudu.

Šo rakstu rediģēja Anomalia: 02.04.2008 15:47

[mr Bl@ck]

Messeršmits nedomāja paciest ka viņa biedrus tagad nozākā. Ruki proč, du komi švein! Viņš uzbļāva Timūram izdotos viņam piecelties kājās tas komītis pat par pastēti nederētu.
Tad viņš pilnīgā ignorancē pret komīšiem vēŗsās pie saviem Biedriem.
Komrāden ich Erinere mich, vecs pensis ko teica pirms mēs to kauna stabu uzlaidām, mums būs allen kolhozen spasen izbaudīt un tikai tad mēs tiekam atpakaļ. Verfluht is es nicht? Nevarēja [pateikt kas pie vainas bija tai runai, vai kontūzija vai vēl kāds murgs.

[(sun)]

Ak tu!
Timūrs laida kājas arī uz otra fašistu cūkas pusi.
Hotj ti pomer, svinja žalkaja!

[Beppo]

Pretīgi. Vienkārši pretīgi. Olga pagrūda Timuru nost no trakā diversanta un uzbļāva viņam, Ne goda, ne kauna. Komunisti savus gūstekņus nesit!

[Overlord]

Netīrelis sadeva tā, ka Hermanim šķita, uz mūžu viņš izvadīs asinis.
Nu nekas,draņķi viņš noņurdeja un pagriezās uz Messeršmita pusi. Viņiem tikai mūs jāatsien un tad šiem sarīkosim tādu Barbarosu....
viņš pasmīnēja un nedzirdēdams komrāda jautājumu skatījās,kā kaut kāda sievieš dzimuma aborigēnu sugas pārstāve cenšās pagrūst jau iepriekšminēto gorillu.
Kad viņš dzirdēja,ko šis sievišķis teica, Hermanis sāka traki skaļi smieties. Komunisti nesitot gūstekņus ha ha ha ha šķita ka viņš smiesies līdz pārsrāgs plaušas.
Un ko jums vēl čekisti stāsta? ņirdzīgi atbildējis, viņš centās atbrīvoties no virvēm.Pagaidām nesekmīgi.

[Corvus]

Lēnām pie Jurija atgriezās viņa samaņa, pie rociņas vedot nežēlīgas galvassāpes.
Čo za hreņ...
Jurijs ne vella nevarēja saprast, kur īsti viņš ellē ratā ir nonācis. Kaut kāda koka kaste... Tumšs... Parpalas...
ĀĀĀĀĀĀĀĀ, ES ESMU DZĪVS APGLABĀTS!!! Domā, Jurij, domā, miļiņkais, kā no šitā tikt dzīvam ārā...

Bomzīgais kolhoza teļkopis izvilka no kabatas papirosu, aizpīpēja un... Gandrīz nosmaka dūmos.

Ne velti māte man teica, ka pīpēšana un dzeršana mani kapā novedīs, NOGALINĀS! Nē, ja es tikšu ārā, tad aiziešu, grēkus izsūdzēšu... Vai pasēdēšu baznīcā... Vai uz baznīcas kāpnītēm pastāvēšu... Vai sadzeršu ar baznīckungu...

Prātojot, filozofējot, smokot dūmos un sprāgstot nost no paģirām, Jurijs pat neiedomājās pacelt vāku vecajai pūralādei, kas stāvēja kolhoza kantora noliktavā un kurā viņš bija ielīdis, kad brigadiere mēģināja sadabūt rokā, lai viņš kaut reizi pa pēdējiem četriem mēnešiem izmēž teļu fermu.

[washulis]

margarita skatījās uz blakām stāvošajiem kolhoza biedriem, kas vārdu sakot skatījās uz fašistiem. vārdu cīņas starp abām pusēm bija pat uzjautrinošas. tur nu gan margarita nevēlējās iejaukties. lai nu ka,s bet lamāšanās nebija viņas stiprā puse. it īpaši tad, ja var saņemt pretī. tad viņai vienmēr nav ko teikt. laikam tās būs vienīgās reizes mūžā... bet tomēr nenoturējusies, viņa ierunājās: nav jēgas tērēt uz šiem ne spēku ne laiku. tad jau labāk pabeigt darbus un lai šie patup te pat. zinās, kā ir ielauzties pie citiem un traucēt. mums tagad saspringts laiks... drīz rasai arī vajadzētu pazust, lai var beidzot ar taisnu muguru strādāt, ne sakumpušiem pie zemes...