Nolaižam asinis Opcijas

[Demiurgs]

Nedēļu pirms pilnmēnes sākuma, bija ceturtdiens agrs rīts pulkstens pieci no rīta, vēl bija samērā tumšs diena tuvojās lai gan nupat jav vairs nebija nemaz tik liela no tā cik gaišs bija pa dienu. Pie bāra piebrauca kariete un no tās izkāpa pieci smalki ģerbti ļaudis četri kungi un viena dāma, 'bāra durvis nekavējoties atvērās, tās atvēra kārs samērā noplucis vendigo, pa durvīm izsteidzās bāra īpašnieks, vampīrs vārdā Xenius, viņš paklanījās un māja lai vampīru augstmaņi iet iekša, viens no augstmaņiem ejot iekšā īpašniekam iespieda saujā maisiņu ar žavdzošām monētām. Augstmaņi iekārtojās galvenajā bār telpā pie centrālā galda un gaidot ierodoties pārējos uzsāka klusas sarunas. tikmēr bār īpašnieks ar savu vendigo palika ārā gaidot ierodamies pārējos

[washulis]

nu bet mūsu mērķis atradīsies tajā ēkā pa dienu. tā pat kā vairums cilvēku. ja kāds gribētu viņiem tur uzbrukt, tad to darītu pa dienu. jo pa nakti tur neviena nebūtu. deora ierunājās. cik viņai bija tasinība, viņa nezināja, bet tā viņa to saprata.

[Demiurgs]

Penijs norādija uz parlamenta pusi, tur pustumsā varēja manīt patruļas, pa trīs vai pa diviem vīriem vienā
Šeit nedaudz jauzgaida grāfs vēl nav ieradies. Par maģiju, tā strādā tad kad jūs ieejat vai izejat, saceļ trauksmi un parāda to kādi jūs patiesībā esat, vampīru sejas izmainās vilkači uz mirkli takā novibrē izskatās pēc dzīvniekiem, patiešām bais skats, es reiz biju klāt kad pārītis vampīru meiģināja ielausties pa galveno ieeju, pašnāvnieki, tiko kā pietuvojās durvīm tā atklājās kas tie tādi un sargi viņus pieveica vienā mirklī. Kas attiecas uz apsardzi, nedomājiet ka cilvēku deputātiem nav no kā baidīties, ir daudzi kas gribētu labu daļu deputātu redzēt beigtus, un kāda gan jēga pastiprināti apsargāt apkopēju un kaudzīti dokumentu, tie nevienu neinteresē.

[Elony]

Rions bija gājis līdzi klusēdams. Tikai vēlāk viņš atkal ierunājās.
"Cik saprotu, tad plāns ir no slēptuves ieskriet sēdes zālē, nogalināt mērķi, tad bēgt, tiekot vājātiem vismaz divdesmit sargiem. Vispār var jau izdoties, bet būtu vienalga labāk samazināt šo skaitu. Domāju, ka man tik un tā būs jānošķiras - lai pievienotu spridzekli durvīm, pa kurām jānāk sargiem pēc uzbrukuma. Tas ir, telpā paslēpso snaktī ar pārējiem, bet iznākšu ārā pirmais, lai sarīkotu lamatas sargiem. Ja to nevar, tad tikšu iekša kā sēdes vērotājs kaut vai ar spridzkeli paslēptu mutē. Nebūs pirmā reizē... Pēc tam es pievienošos bēgošajiem biedriem. Un būtu labāk, ja nebūtu tā, ka zālē iebrāžas vismaz pieci, ja darbu var paveikt tikai, tieksim, trīs. Būtu vēlams, ja daži piesegtu bēgšanas ceļu."

[Demiurgs]

Penisj pašķielēja uz Rionu, brīdi skatījies viņš saprata ka Rions taču ir cilvēks, tapēc 'Penijs nedaudz rošāk ierunājas
tas jav ir jūsu ziņām, man jāparūpējas lai jūs tiktu iekšā, un man jums jāapstāsta iespējamie varianti. Es jums liktu priekšā, šādu bēgšanas plānu, tas ko darīsiet iekšā ir jūsu darīšana, varat bēgt pa aizmugures durvī, tās ir pamatīgas metāla durvis, atslēgu es atstāšu durvīs, takā pakaļ jums netiks, jums jāpiebeidz tie sargi kas būs pie šīs izejas, bet tas jādara ātri pirms ierodas papildspēki, dienā šaipusē būs kādi desmit varbūt divpadsmit sargi tie visi jums ātri jāpiebeidz un tad uz turieni Penisj norādīja uz palielu akas vāku ielas vidū kanalizācija, dorši vien zinat ka vairākums cauruļu ir speciāli būvētas tā lai tur neviens neblandītos, pārāk šauras lai izietu, taču šis te ir viens no galvenajiem mezgliem un no šīs akas trijos virzienos ved tuneļi kas ir gana lieli lai pa tiem pārvietotos, drošvien dabūsiet pabrist pa sūdiem taču droši tiksies prom, ejiet pa zieme'ļu tuneli, tas paliks arvien šurāks, taču kad nonāksiet tik tālu ka vairs nevarēs paiet tur būs velviens vāks kas jūs izvedīs kalēja mājas pagalmā, to iekauj mājas tepēc jus neviens neredzēs varēsiet no turienes nokļūt "stiprajā dzirā" kamēr vien neuzskrienat patruļām visam vajadzētu būt OK

[washulis]

burvīgi, rionam būs ko pasvīst... deora pie sevis klusi ierunājās. it kā jau viss ir skaidrs, un bēgšana arī. tad tikia ir jāspēj ātri visus novākt pie ieejas. nu, kurš piesakās pie došanās pie mērķa un kuri, pie izejas? viņa ierunājās. būs jabrien pa sūdiem. tātad jāņem vecā kleita. viņa nopūtās.

[Pūķēns Sāra]

Amareta klusu stāvēja klausoties apkopēja vārdos. Viss šis viņai nemaz nepatika, ja godīgi, tad vispār nepatika. Ja varētu, tad viņa visus varētu gaidīt ārpusē, nemaz nedodoties iekšā un parūpēties par sargiem no attāluma. Doma, ka jāliek uz kārts ir savs sabiedriskais stāvoklis, lai tikai izdabātu pāris vīriņiem, nepatika. Vēl jo vairāk, ka tas likums, kuru taisījās pieņemt nemaz tik ļoti viņai netraucēja, ar viņas sakariem bija iespējams, ka pats valsts galva viņai atsūta cilvēku.
-Vai ir neatliekami iet tur iekšā? Es vēlētos teikt, ka mierīgi varu parūpēties par sargiem no ārpuses, bet ja ir tāda steiga, lai visi tiek uztverti, tad es piedāvāju citu iespēju, vismaz, ja runa iet pa mani...- sarkanmatainā sieviete, kaut runāja tik pat pieklājīgi kā vienmēr, tomēr izklausījās mazliet neapmierināta. -Es varu iekļūt parlamentā pa dienu kā pavadone kopā ar jebkuru no deputātiem un parūpēties par uztvērējiem vai kas tie skaitās, esmu bijusi kā pavadone jau iepriekš.-
Tā kā Gabriels nejauši stāvēja blakus sievietei, tad viņa pamanīja asinis, kas pilēja no vīrieša kreisās rokas. -Nav vajadzības, lai mūs tā dēl ievēro,- viņa pasniedza vampīram smalka auguma gabaliņu, kuru bija izņēmusi no kimono ieloces.

[Hworang666]

Gabriels gandrīz nicīgi nosprauslojās. Nu jā, varbūt, ja tu piemirsi ieklausīties, arī pa dienu burvestība ir ieslēgta... Tu parādīseis kā jauka lapsiņa un šaubos, vai sargus apmanīs pat tavas burvestības... Viņš ieskatījās vilkates acīs. Viņai raugoties pretim, viņa redzētu vien divas melnīgsnējas acis, kuru varavīksnene būtu ļoti tumši zaļā nokrāsā. Tad, kad viņa piedavāja vampīram saitiņu, viņš palūkojās uz savu roku. Muļķis... viņš klusām pie sevis nočukstēja. Tad, strauji paķēra lupatiņu un, ar viegli manāmu riebumu nosūcis nopilējušās asinis, viņš klusītēm piebilda: paldies... un apsēja lakaiņu ap roku, ievainojuma vietā, tam pāri atkal pārvelkot virsdrēbes.

[Pūķēns Sāra]

-Pavadonim nevajag slēpties un nevajag satraukties par radariem, jo ieeja parlamentā ir ar visām atļaujām un visu pārējo, tā kā pilnīgi vienalga, vai viņi redz dzīvnieku vai ko citu,- mazliet asāk nekā vēlētos, atrauca sieviete, bet nevēlēšanās slapstīties pa parlamentu bija pārlieku liela. -Vēl pie tam, cik es nopratu, tad pārbauda tikai, kad iet iekšā un ārā, bet kad atrodies iekšā nekas, ja neskaita spēju ierobežojums, bet ko tas nozīmē sievietei? Pilnībā neko...-
Sarkanmate ar acs kaktiņu nolūkojās Gabrielā, kā tas apsaitē sniegto auduma gabaliņu ap roku, kaut kas lika sievietes nopietnajā sejā mirkli ielavīties gandrīz nemanām smaidam. -Ņem pa labu,- viņa jau daudz maigāk, tā, lai tikai to dzirdētu blakus stāvošais vampīrs, atrauca.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 26.03.2008 22:27

[Hworang666]

Gabriels klausījās. Viņam parasti izdevās dzirdēt vairāk kā nepieciešams... Tātad, jau kādreiz esi bijusi arī parlamentā... Turklāt kā pavadone... Bet tas tik un tā neko daudz nedos... Ja vien atkal netaisies apraudzīt kādu no saviem klientiem. Un tad, gluži negaidīti atskanēja frāze: ņem par labu... Par labu... Labu... frāze dunot atskanējās vampīra galvā. Tā lidoja un triecās pret visām iespējamajām smadzeņu šūniņām, neviena vieta Gabriela galvā nebija drošībā no šīs domas, kas traucās pa vampīra galvu, aiz sevis visu sagraujot. Viņš atcerējās...
-Mazs, tumšatains zēns ar bālu ādas krāsu guļ ir iebēdzis istabas stūrī, jo viņa tēvs tam tuvojas ar ādas siksnu... Bērns kliedz, un kliedz, bet tēvs viņam tuvojas, kad pēkšņi saļimst... No viņa muguras tek asinis... Tajā ir duncis, pie kura kāta piestiprināta zimīte ar uzrakstu: ņem par labu. Sākotnēji zēns nespēj, viņš negrib noticēt un cenšas pamodināt tēvu, jo tēvs tikai jokojas... Tūdaļ viņš piecelsies un smejoties apskaus savu dēlu, bet tēvs neceļas... Ņem par labu...-
Vampīra asie nagi viņam pašam nemanot ir ietriekušies plaukstas iekšpusē. Āda ir kārtīgi pārrauta un asiņu tērcīte ir vēl lielāka nekā pirmītējā... Kad pēkšņi vampīrs atgūstas un ietriec nagus vēl dziļāk savā ādā, tad izvelkot tos ārā... Nekādu sāpju, nekādas nožēlas... Tev nav vēl kāda lupatiņa? Viņš nopietnā balsī pajautā Amaretai.

[Pūķēns Sāra]

-Ja godīgi, ko daru nav tava daļa un būšana parlamentā nav nekas neparasts,- sieviete klusu atcirta vīrietim, viņai nepatika tonis kādā viņš to izspļāva, it kā viņai tagad būtu jākaunas par to, ko viņa dara, jo viņa kādam piederētu, ka piemēram, pašam Gabrielam.
Tai pašā laikā viņai nepagāja garām nepamanīts tas, ka Gabriels mirkli domās noklīda, par spīti tam, cik viņa to nevēlētos, sarkanmate tomēr pārlieku labi pazina vampīru. -Tev šķiet, ka es aptieku nēsāju līdzi?- sieviete jau atkal pievēršoties tikai vampīram, neapmierināti normumināja, kaut gan Gabrielam ieskatoties sievietes sejā, pirms tā to nolaida, bija manāmas bažas. Notupusies, Amareta upurēja dārgo kimono, noplēšot no tā apakšās auduma strēmeli, to pasniedzot vampīram. Amareta vairāk neko neteica vampīram, sniedzot audumu, bet skatiens un biklais smaids uz mirkli viņas sejā, iespējams pateica vairāk nekā vajadzētu.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 26.03.2008 22:53

[Hworang666]

Āaa... skaidrs.. nekas, kas ietekmē tevi nav mana darīšana.. Bet varbūt tā ir labāk... Jo nekad tas, kas ietekmējis tevi būtu bijusi arī mana problēma un tas ne jau tādēļ, ka es nevēlētos palīdzēt... Uz sarkasmu vajadzēja atbildēt ar sarkasmu, bet vampīram vienkārši gribējās paklusēt. Ir mirkļi, kad vārdi ir lieki. Bet tad, kad vilkate sāka plēst savu kimono, vampīrs uz mirkli noraustījās. Ja viņai kaut kas bija dārgāks kā viņas kimono, tad par to viņa noteikti varētu atdot vairāk kā dzīvību... Klusībā viņš pieņēma doto lupatiņu, tiesa, pirms tam atļaudamies ieelpot tā smaržu, pēcāk to apsēja ap roku. Vara smaka vēl arvien bija jūtama, bet asinis vairs nebija traucēklis. Pamanījis bikumu skatienā, viņš pieklājīgi pateica: paldies, un ieskatījies sievietes acīs, viņai vēlīgi uzsmaidīja.

[Elony]

"Tā ir maģija, turklāt spēcīga." teica Rions, nopietni domādams. "Šaubos, vai jebkuram no mums ir pa spējam to atslēgt, turklāt tā, ka to nepamana. Tas nav noskrūvēt bremžu skrūvi. Tātad nevarēs atslēgt trauksmi un maģijas aizturi."

"Es sakos parūpēties par sargiem no parādes durvīm. Protams, ar spridzekli un pēc tam bēgt no izdzīvojušiem, jo tādi noteikti būs, bet vismaz krietni mazāk." viņš nopūtās.
"Jebkurā gadījumā - uzskatu, ka tas ir nepieciešams, tātad nevaru būt tas, kas nogalina mērķi. man tai laikā jābūt pie parādes durvīm, jāpiebeidz divi sargi un jāmīnē durvis. Tātad esmu aizņemts." viņs noplātija rokas.
"Tāpēc piesakās kāds cits uz slepkavošanu un piesegšanu. Pēc mērķa nāves mans vienīgais pienākums - bēgt, lai paliktu dzīvam."

[Demiurgs]

Apkopējs tikai noplātīja rokas
manā ziņā nav neko plānot, es tikai dodu informāciju un piedāvāju jums savu palīdzību, jūs dariet kā vēlaties. KAs attiecas uz to ieešanu parlamentā ar atļaujām, neko par to nezinu, es neēsmu gluži sardzes priekšnieks tomēr, bet tā jav varētu būt. Bet domājiet ātri, grāfam drīz vajadzētu būt klāt un tad jums jav jaizdomā kas dodas iekšā un kas nē jo pēc tam vis atkarīgs tikai no jums pašiem

[washulis]

no mums pašiem... tiešām, nekad nebiju neko tādu iedomājusies. deora pie sevis spriedelēja. amaretas un gabriela mīlināšanās nedaudz kaitināja. ak šie augstmaņi un viņu problēmas, aizpriedumi un problēmas... viņa vēlējās ātrāk tik galā ar plānu, nevis te stāvēt un lūkoties, kā abi mēģina viens otru pazemot. neko neteigdama par plānu, jo gaidīdāma, ko teikt citi, viņa vienkārši klusījās apkopēja runāsānā. nedauz miegs uznāca, tāpēc, pielikdama roku prieksā mutei, viņa nožāvājās...

[Demiurgs]

Sargi maršēja šurpu turpu, nakts tikai sabiezēja un vienīgie gaismas avoti bija laternas gar ielu malām un lukturi sargiem rokās, slepkavnieku grupai kas slēpās ēnās nebija jabaidās ka kāds viņus varētu pamanīt, kamēr viņi negribētu šķērsot ielu, tad gan sargi viņus pamanītu, jo viņi nonāktu jav apgaismotā teritorijā, parlamenta teritorijā.
Attāli ieskanējās klaudzoša skaņa, pa ceļu tuvojās kariete ar četriem zirgiem, apsargi nelikās kautko manām, kamēr tā apstājās netālu no slepkavām. No tās izkāpa grāfs, viņš paskatījās apkārt un ieraudzījis meklēto tuvojās Penijam
Labs vakars Penij, vis kārtībā.

[washulis]

deora atradās ēnā, tā pat, kā pārējie. uzmanīgi vērodama, kas notike apkart, viņa skatījās, kā sargi patrulē šurpu turpu. saausoties, kad izdzirdēja karieti braucam šurpu, viņa nopētīja grāfu, kas sāka saruāties ar peniju... kāds tad īsti ir plāns? vienalga. būs tā pat, kā iepriekšējo reizi. uz dullo. tā viemēr sanāk...

[Pūķēns Sāra]

Amareta bija krasi novērsusies no Gabriela, pretīgums pārņēma viņas būtību un nevis par vampīru, bet par pašu sevis.
-Es nedošos iekšā,- sarkanmate paziņoja, kad viņiem jau tuvojās grāfs, -Ja es iegūšu atļauju, tad varat gaidīt manu palīdzību, bet ja nē, piepasēšu stāvokli no ārpuses. Tas ir viss.- sieviete mierīgi noteica. Bija pilnīgi vienalga ko par viņu domās pārējie, jo šeit viņa nebija ne naudas, ne ietekmes dēļ, varētu teikt, ka vienkārši izprieca, un tā kā dažkārt no izpriecām vajadzēja atteikties, tad tieši šobrīd viņa to darīja. Protams, viņa jau varētu doties ar pārējiem iekšā, bet pēc tam veikt visu vajadzīgo savai nevainībai, bija pārlieku ilgi un nogurdinoši.

[Elony]

"Jaušu, kam labāk būs doties kopā ar pārejiem, vismaz sākumā. Slēptuvi pametīsu pirms paša uzbrukuma... Man vajag sagatvoties. Tam vajag divas stundas. Ceru, ka uz to brīdi kāds būs šeit, lai parādītu ceļu uz slēptuvi."
Rions pamāja grāfam un devās prom, plandot sārtajam mētelim.

[Demiurgs]

Grāfs uzmeta ašu skatienu Rionam
Uzgaidi vēl mirklīti man jāveic rituāls lai jūs nepamanīti varētu tikt iekšā, pēc tam varēsiet staigāt cik tīk kamēr neuzlēks saule. Tapēc visi kas dodas iekšā tagad naktī, pienākiet man tuvāk klāt lai varu izdarīt kas darāms, negribu šeit uzkavēties ilgāk kā nepieciešams
Grāfs no adas maisiņa izvilka pudelīti kas bija pildīta ar tumši violētu šķidrumu un nelielu marmora bļodiņu, šķīdumu viņš ielēja bļodiņā un novietoja pudelīti atpakaļ maisiņā šis te ir cilvēka, vilkača un vampīra asiņu sajaukums, protams apstrādāts ar dažām burvestībām un vel dažām citām vielām, sīkumos neizplūdīšu, tas parūpēsies par to lai sargājošās burvestības nesāk gaudot tiklīdz jūs iesiet iekšā, bet darbosies tikai šonakt, takā no rīta tas vairs nav derīgi. Ēs jav ierodoties parūpējos par to lai apsargi jūs neredzētu, taču nezinu cik ilgi tas šādos apstākļos darbosies Grāfs paskatījās atpakaļ uz parlamenta ēku tapēc neiesaku pārāk vilkt garumā, tātad pienākam tuvāk, man jums uz pieres jāuzvelk zīme

[Elony]

"Lai tā būtu, bet man vienalga jādabū dažas mantas! Iekšā varēsu doties tikai pēc divam, ātrakais pusotras stundas." cieti noteica Rions un pagāja uz priėkšu, grāfa priekšā.
Rituāli paši par sevi viņam nepatika, kad tos veica citi. Atkal jau atmiņas... bet lai nu paliek.
"Tāpēc lūdzu nevilkt garumā, grāfa kungs."