Pūķu jātnieki, [GM][PZP][fantasy]Grupējuma Pūķu jātnieki cīņa par taisnīgumu Opcijas

[washulis]

Pūķu jātnieki

"Visi, kas nebaidās piedzīvojumu un mūžam uzticīgi savai zemei, piesakaties Pūķu apmācības kursos". Nu jau kā gadu šāds paziņojums ir atrodams gandrīz jebkurā Sestartas stūrī. Un šī Mirītas ideja vēl jo projām dzīvo un nav izgāzusies.

Nometnē*, kur notika šīs apmācības, pāri pāri skēja pirmie rīta stari.

Ceļaties un veļaties! Visi no pirmās grupas, slejiet savas pakaļas augšā un lai visi bez izņēmuma būtu laukā!!! nodārdēja kāda balss. Tas bija komandieris A.F. Rips**, kas vadīja apmācības kursus. PILNĪGI VISI! UN BEZ IZŅĒMUMIEM!!! viņš vēl nobļāva.

Pirmais kurss. Tie bija tie ļautiņi, kas te pieteikušies jau no paša sākuma un nu ar šodienu oficiāli sākās viņu prakstiskās apmācības. Šodien pirmo reizi nāksies lēkt pūķu mugurā, bez drošības noeikumiem... Nelielajās kojās sākās bardaks. Visa pirmā grupa (tie esat jūs!) nu pa galu, pa kaklu kārtojās, lai pēc piecām minūtēm būtu gatavi. Visi, kas kavē var pamatīgi norauties no komandiera, jo viņš mīlēja kārtību. Ļoti stingru kārtību...

* nometnes plāns, skat ATD (nedaudz vēlāk)
** komandiera Ripa anketu skatīt ATD (nedaudz vēlāk)

Lai kaut ko apsprietu savā starpā, izmanojiet OCC vai iekš ATD! vēlu visiem veiksmi... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

GM - Washulis

p.s. Nu ko? tad sākam! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[washulis]

hei tu! es redzēju, kā tu uztaišiji to gaisa vilni. uz enlila pusi sāka runāt kāds no otrās grupas. pēc paskata, viņš bija arābs. lai kaut kas degtu, ir vajadzīgs skābeklis. ta tu aizvāktu no turienes skābekli, tad varbūt beigtu degt...?

var jau pasaukt kādu ūdenspūķi. ieminējās cits. tajā lidošanā varēja vienu vai divus redzēt... bet krēsls turpināja nepielūdzami degt...

[Demiurgs]

Denijs pašķielēja uz puisi kas pienminēj ūdens pūķi
kā gan tu iedomājies šeit iedabūt ūdens pūķi nesačakarējot visas sienas un nepamodinot visus ko vien ir iespējams pamodināt, domā ka komnadieris nepamanītu ka mēs šeit ievedam ūdens pūķi, turklāt kamēr tiksim līdz angaram un atpakaļ vis gaitensi visticamāk būs jav liesmās.

[washulis]

nu... tas kas to ieminējās, nu nedaudz nosarka. var jau tikai atvērto logu un tad viņš... nu... es jau nezinu. ne jau man ir pūķis. viņš bļāva atpakaļ.

nu beidziet taču ārdīties un dzēsiet nost!!!! nu jā. sākās bardaks. labi, ka te ir tā burvestība, savādāk rips sen aju būtu te un zvetētu pa mūsu pēcpusēm...

ir viens ūdens mags. tas tur. kāda meitene norādīja uz to, aks jau pirmais bija atslēdzies pārdzeroties. neraža... ieminējās cits.

[Juliette]

Redzot izcēlušos haosu, Selēna apjuka. Deja bija pārtrūkusi, un partneris aizlaidies lapās, negribot atbildēt par to, kas notiek. Viņas maģija nu nekā nevarēja nodzēst uguni! Saķērusi galvu, elfa stāvēja, šausmās lūkojoties uz neražu.
Ūdens pūķi!
Viņa pēkšņi iesaucās, izdzirdot kādu pieminam tos.
Norbert! Norbert, lūdzu atlido!
Lausiete domās lūdzās un sauca savu pūķi. Kādu brīdi pagaidījusi, viņa jau sāka zaudēt cerības, bet tad sadzirdēja pakausī dunam pūķa zemo balsi smejam.
Ko nu vēlies, elfa?
Selēna pameta acis uz tuvējo logu. Caur tā stikliem varēja manīt divas safīra acis urbjamies apkārt notiekošajā, bet blondās jaunietes pakausī dunēja pūķa iespaidīgie smiekli. Viņa žigli metās klāt pie loga un atvēra to. Diemžēl pūķa spārni bija daudz par lielu, lai tas varētu ielidot telpā.
Nekas, vismaz galva iekšā lien. Selēna sevi mierināja.
Lūdzu palīdzi, Norbert. Elfa lūdza. Nodzēs degošo krēslu, citādi tas pārvērtīsies par īstu ugunsgrēku! Selēna steidzīgi bēra vārdus pūķa priekšā. Viņa nespēja noticēt, ka tas smējās par notiekošo.
Šie pūķi! Kādēļ visiem pārējiem uzreiz izdevās iegūt savu pūķu mūžīgo uzticību!
Morigana iespēr sienai.
Sasodīts, lūdzu, Norbert! Viņa iekliedzās pa visu telpu.
Pūķis ieskatījās elfas acīs un ar grandiozu rēcienu izpūta pamatīgu sala šalti. Liesmas apdzisa, bet istaba nu bija noklāta ar sarmas kārtiņu, dažiem, ar garākiem matiem apveltītiem ļaužiem, tie bija sasaluši gluži kā temperatūrā zem 20°C.
P...Paldies.
Selēna izdvesa. Vareniem smiekliem atbalsojoties viņas ausīs, pūķis pazuda no loga. Mulsi uzsmaidījusi biedriem, viņa nervozi iesmējās.

Šo rakstu rediģēja Juliette: 24.03.2008 15:50

[mr Bl@ck]

Enlila smiekli aprāvās pusnotī kad izcēlās ugunsgrēks, izmantojis tikai mirkli lai pamātu arābam Enlils iekustin`ja smadzenes lai izdomātu triku kas varētu nostrādā, ja viņš spētu atdzesēt degošos priekšmetus pietiekami tad varētu nostrādāt viens no triecienviļņiem.
Enlils aizvēra acis un domās iesniedzās pēc maģijas spēka labā roka izvilka kaklā pakārto grāmatiņu, kas ātri vien pieņēm īstos apmērus un atšķīrās lappusē, bija atvēlēta sala burvestībām.
Skaitīdams vārdus senā mēlē un gaisā zīmēdams mirdzošus simbolus Enlils sagatavoja sala burvestību ko apvienoja ar triecien vilni.
Tas aizņēma mazāk kā 30 sekundes.
Nākamajā mirklī viņš izpildīja grūdienu ar kreiso roku gaisā radot stindzinoši salta gaisa vilni pret degošajiem objektiem.
Tiesa tajā mirklī viņš nemanīja ka vēl kāds ir izsaucis savu ūdens pūķi un tas izdarīja darbu, bet burvestību nevarēja vairs atsaukt.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 24.03.2008 15:52

[washulis]

tev tāds normāls pūķis gadījies. ierunājās selēnas deju partneris, kas atkal mistiskā kārtā bija parādījies blakām. es bija tikai neredzam spalicis. man tā dažreiz gadās... viņš nobilda.

apkārt varēja dzirdēt ledus krakšķēšanu, kad visi mēģināja izlīst no ledus kārtas, kas visu klāja. tikmēr slavenais krēsls stāvēja kūpēdams paša gaiteņa vidū. visi sāka smieties. tā nekas baļļuks izdevies... pēc brītiņa mūzika atsākās un visi mēģināja kaut cik salsucīt nu jau kūstošo sniegu.

pēc tam, kad krēsls bija vēl reizi aizdedzies arī enlils to apdzēsa.

OCC: pieņemu, ka abi apdzēsāt kopā. lai nav lieku saķeršanos.

Šo rakstu rediģēja washulis: 24.03.2008 15:52

[mr Bl@ck]

Uguns grēks tika apdzēsts tikai Enlils salīgojās diezgan pamatīgi un bija spiests pieķerties pie krēsla lai nenokristu, triecienviļņi, bez artefakta tiešām smēla nost spēkus nežēlīgi ātri.
Pateicos, par palīdzību daraugs. Enlils sacīja ūdens pūķa saimniekam pirms sabruka krēslā nespēkā.

[Sindra]

Silvana iegāja pūķu mītnē un raudzījās uz guļošajiem pūķiem.
Viņa meklēja Kairosu.
Kaut kas noticis? galvā atskanēja Kairosa balss.
Nē, meietene pasmaidīja. Es tikai vēlējos Tevi redzēt. Redzēt kā Tavas zvīņas mirdz mēnesgaismā.
Vienā no stūriem sakustējās pūķa lielais stāvs. Tas nāca laukā no ēkas un elfiete nevilšus atkāpās.

Izgājusi ārā no ēkas viņa skatījās, ka Kaiross cēli izsoļoja poligonā un viņa zvīņas mēness gaismā patiešām skaisti mirdzēja.
Nostājies blakus elfietei pūķis notupās un Silvana veikli uzrāpās uz pūķa.
Kaiross lēnām piecēlās.
Mūsu pirmais lidojums?
Mhm meitene novilka un sameklēja vietas pie kurām bija ērtāk pieturēties, lai neslīdētu no pūķa nost.

Kaiross pacēlās gaisā un elfietes sejā iesitās vēja brāzmas.
Sākumā viņa turējās cieši, cieši, bet tad pamazām atslāba sajutusi, ka uz pūķa ir dīvaini īpaša līdzsvara izjūta.
It kā viņi nebūtu katrs par sevi, bet viens vesels.

[Moriartijs]

Jauki, Džeroms noteica pavērodams krēsla nodzēšanas sacensību. tas kas trūkst katrai kārtīgai ballītei ir kaut kas degošs, viņš nosmīkņāja. Tad apsēdās un ielēja sev vēl vienu brendija glāzi.

Labi ka komandieris neatskrēja, viņš nodomāja un pie sava brendija pielika ledu no tuvējā trauka. Labs.

[Demiurgs]

Denijs atgriezās pie galda kur stāvēja mučele
kas gan tur labs, visa telpa tagad ir slapja un nežēlīgi auksta, tagad pat ārā ir siltāks, vienīgais labums ka vis alkohols tagad ir auksts

[washulis]

njā... tagad gan ledus netrūks. blakām bija uzradies pavārs. man prieks, ka jums patīk lausas viskijs. rīt varbūt pigoriņi rādīsies, bet būs laba sajūta. abu pirmās grupas iedru krēsla apdzēsānas šovā vairāki cilvēki sāka aplaudēt, bet tad jau atkal viss iegāja mierīgās sliedēs.

tie, kas bija kāvušies nu gulēja zemē besamaņā. tā pat, kā ūdens mags, kas jau sen bija atslēdzies.
varbūt gribi vēl padejot? no jauna lausas elfs uzaicināja selēnu uzdejot. ja kas, mani sauc efers. no otrās grupas... viņš smaidīja ar saviem lielajiem, baltajiem zobiem.

Šo rakstu rediģēja washulis: 24.03.2008 16:29

[Hikari]

Nabu bija visu šo laiku pavadījis stūrī, vērodams savu biedru un pārējo cilvēku, kuri bija sapulcējušies apkārt, izdarības, taču nevarētu teikt, ka viņš par visu būtu stāvā sajūsmā. Nabu sevi neatzina par lielu tusētāju. Nākamajā mirklī aizdegās krēsls un jauneklis to vēroja ar smaidu sejā. Pēc brīža to izdevās apdzēst. Jāsaka, ka diezgan veiks,mīgi, kas to lai zina, kas notiktu, ja uguns izplatītos tālāk. Jauneklis piecēlās. Piebeidzis pudelēatlikušo, viņš atstāja to uz galda un pameta istabu. Lai jau ballējas pārjie. Viņš devās uz leju. Izgāja ārā, ieelpoja. Un domīgi pavērās augšā- uz debesīm.

[washulis]

ārā vēl jo projām dārdēja zibens ar visu pērkonu. līt gan bija nedaudz apsājies, bet šķiet, ka drīz jau atkal gāzīs. ik pa laiciņam ārā pavīdēja liels mēnes. pēc pāris dienām tas būs pavisam apaļš.

tikmēr komandiera ripa istabiņā bija manāma rosība. viņš nespēdams aizmigt, jo bija dzirami kāda atāli trokšņi, kas nāca ārā pa otrā stāva logu, lika sausīties. kas tad tur...?

Šo rakstu rediģēja washulis: 24.03.2008 16:52

[Sindra]

OOC - Pēc laika spriežot, liekas, ka Nabu var pamanīt balto pūķi debesīs.


Izrādījās, ka nakts nemaz nebija tik noskaidrojusies, kā sākumā likās.
Un papriecāties par pūķa mirdzumu meness gaismā izdevās tikai neilgu laiciņu.
Jau pec mirkļa debesis atkal pāršķēla zibens un sāka līt lietus.
Lūk arī vētra, kā vēlējies. Kairosa balss atskanēja Silvanas galvā.
jā.. elfiete noteica un mēģināja savākt savu vējā plīvojošo apģērbu. Un tas nemaz nebija tik viegli.
Tiesa, kad zīdainais apģērbs samirka, tas vairs neplīvoja, bet tagad lietus lāses mazliet apgrūtināja skatīšanos.

Ja kļūst auksti, saki. Laidīsimies lejā
Nē, nē viss ir labi. Silvana noteica, lai arī viņas augums patiešām pamazām sāka drebēt.
Un viņai likās, ka pūķis zināja, ka viņa mazliet melo. Taču sajuta arī to, cik meitenei vēl ļoti gribējās palidot.

[Hikari]

Nabu turpināja vērot naksnīgās debesis, kurās ik pa brīdim uzplauksnīja spožs zibens. Mēness nebija tik spožs, kā Nabu sākuma bija iedomājies to esam. Un likās, ka drīzumā varētu atsākties pamatīga lietusgāze, lai gan tagad lietus bija nedaudz pierimies. Jauneklis pasmaidīja, viņš zināja, ka izdarījis pareizi, dodoties prom no visa tā trokšņa. Dažreiz tomēr bija vajadzīgs kas daudz mierīgāks. Nabu turpināja vērot debesis, līdz pamanīja, ka tajās lido pūķis. No zemes īsti labi saskatīt tā jātnieku uzreiz nevarēja. Tomēr, kad jau nez kuro reizi debesīs atkal noplaiksnīja zibens, Nabu atpazina pūķa mugurā sēžam Silvanu, elfieti. Jauneklis pasmaidīja- no malas abu lidojums izskatījās ļoti graciozi. Jauneklim prātā ienāca Amidaira. Nez, ko viņa šobrīd dara? Varbūt jau guļ?
Nē, Nabu, es vēl neguļu, tāpat kā tu. viņš tajā pašā mirklī sadzirdēja savā prātā ieskanamies pūķenes mierīgi nosvērto balsi. Vairāk gan Amidaira neko neteica. To laikam varēja saukt par lielu cieņas izrādīšanu no pūķenes puses- paziņot, ka viņa ir blakus, turpat netālu, poligonā aiz žoga.
Piedod, es tev pirmīt pienācīgi nepateicos par lidojumu. Ceru, ka vēl spēšu kādreiz to kopā ar tevi izbaudīt. jauneklis mulsi nodomāja, turpinot vērot to, kā abi viņa biedri lido debesīs.
Tad jau redzēs. atbildēja pūķene.

Šo rakstu rediģēja colorless wind: 24.03.2008 18:08

[Džea]

Un tā tu dzīvo?Ar zagšanu?
Reina noklausījās Enlila stāstu.Jautājums drīzāk bija nevis pārmetoš bet gan ar interesi galu galā viņai ne reizi nebija gadījies neko zagt.Vecāki vienmēr visu sagādāja.
Mazliet tālāk izcēlās ugunsgrēks un Reina sevi ladēja par to ka prātā uz doto mirkli nenāca neviena laba magija kas varētu nodzēst uguni.Arī burvju grāmata bija palikusi izstabā.Tikmēr lausas elfiene bija izsaukusi savu ūdens pūķi kas uzpūta ledus dvašu.Ugunsgrēks tika nodzēsts,toties bija sasodīti auksti.Radījusi divas ugunslodes Reina tās uzlaida augšā kur tām neviens netiktu klāt.Ugunslodes nededzināja taču telpā palika siltāks un līdz ar to arī ledus sāka kust

[mr Bl@ck]

Es drīzāk teiktu ka tas bija dots pret dotu, bet astoņi gadi klejojumos atstāj savu iespaidu. Enlils atbildēja uz Reinas jautājumu.
Tad pēkšņi tirpas un saltums noskrēja viņam gar kauliem, viens no talismaniem pie viņa jostas iemirdzējās sarkans.
Man ir nelāga priekšnojauta, labāk pazūdam pirms kaut kas notiek. Enlils sacīja balsī kas neatstāja šaubu ka viņs runā nopietni.

[washulis]

kaut kas tiešām notika. ap enlilu iestājās vārgi jūtam amaģiska aura. bet tas arī nebija viss. caur vienu no utvākajiem logiem varēja manīt kustamies kādu stāvu pie pirmā stāva loga, kas atradās pie komandiera guļvietas. tieši tādā lenķī, ka varēja manīt arī no šejienes.

kas pie..? kāds ieminējās. mūzika atkal apklusa. viens no tusētājiem noskrēja stāvu zemāk un uzmanīgi palūkojās, kas tur ir. ātri un nu jau aizelsies viņš atskrēja atpakaļ. laikam tusiņš ir cari. komandieris nāk! bet visi klusi, jo tuvāk nāk, jo skaņas slāpēšanas burvestība darbojas sliktāk. viņš devās uz vienu no istabiņām, kas izveda no gaiteņa. paldies vecais. savādāk vēl pieķeru... noteica kāds cits enlila virzienā, kas arī jau muka prom. cik nu ātri sēdami visi vāca kopā dzeramos, galudus un rēslus. žāvējot tās dažas peļķes, kas vēl bija palicis no pūķa ledainās elpas. visi muka kur nu kurais...

OCC: atcerities, ka enlils spēj nedaudz arī kaut ko pareģot (skat anketā), tā kā tas var parādīties kaut kad arī vēlāk... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Šo rakstu rediģēja washulis: 24.03.2008 18:51

[Džea]

Un tu vel domāji ka vis būs kārtībā.Es taču teicu ka vajag izmantot miegazāles.
Reina īgni norūca Džeroma virziennā un palūkojās uz Enlilu.
Labi es patiešām dodos.Kāds nāks līdzi?
Viņa sacīju un devās uz izejas pusi

[Juliette]

Es dodos ar tevi.
Selēna nomurmināja zem deguna, pametot savu deju partneri vienatnē. Viņa pievienojās tumšmatainajai sieviete, pirms tam no galda novācot savu ķiršu šņabi. Elfas gaita bija strauja un modra, atgādinot kaķi. Ieskriet komandierī viņa tik tiešām nevēlējās. Pēkšņais klusums radīja neomulīgu sajūtu.