Pūķu jātnieki, [GM][PZP][fantasy]Grupējuma Pūķu jātnieki cīņa par taisnīgumu Opcijas

[washulis]

Pūķu jātnieki

"Visi, kas nebaidās piedzīvojumu un mūžam uzticīgi savai zemei, piesakaties Pūķu apmācības kursos". Nu jau kā gadu šāds paziņojums ir atrodams gandrīz jebkurā Sestartas stūrī. Un šī Mirītas ideja vēl jo projām dzīvo un nav izgāzusies.

Nometnē*, kur notika šīs apmācības, pāri pāri skēja pirmie rīta stari.

Ceļaties un veļaties! Visi no pirmās grupas, slejiet savas pakaļas augšā un lai visi bez izņēmuma būtu laukā!!! nodārdēja kāda balss. Tas bija komandieris A.F. Rips**, kas vadīja apmācības kursus. PILNĪGI VISI! UN BEZ IZŅĒMUMIEM!!! viņš vēl nobļāva.

Pirmais kurss. Tie bija tie ļautiņi, kas te pieteikušies jau no paša sākuma un nu ar šodienu oficiāli sākās viņu prakstiskās apmācības. Šodien pirmo reizi nāksies lēkt pūķu mugurā, bez drošības noeikumiem... Nelielajās kojās sākās bardaks. Visa pirmā grupa (tie esat jūs!) nu pa galu, pa kaklu kārtojās, lai pēc piecām minūtēm būtu gatavi. Visi, kas kavē var pamatīgi norauties no komandiera, jo viņš mīlēja kārtību. Ļoti stingru kārtību...

* nometnes plāns, skat ATD (nedaudz vēlāk)
** komandiera Ripa anketu skatīt ATD (nedaudz vēlāk)

Lai kaut ko apsprietu savā starpā, izmanojiet OCC vai iekš ATD! vēlu visiem veiksmi... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

GM - Washulis

p.s. Nu ko? tad sākam! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Tējas lapa]

Markuss izvilka mazo pudelīti ar zaļo šķidrumu no kabatas kuru pirmstam bija tur ielicis un parādīja Džeromam.. Man ir šis. Līdzīga iedarbība kā tai dzirai par kuru stāstīju. Komandieris pat ar savu ikrīta baurošanu nevarēs pamodināt, ja šo iedzers. Un piedevām kārtīgas paģiras garantētas.

[Moriartijs]

Trešā grupa gan būs priecīga rīt no rīta. Ha, ha, Džeroms smējās. Nabadziņi. Džeroms mēģināja noturēt nopietnu ģīmi, taču neizdevās un atsāka smieties.

Labi, viena pudele šim, otra Enlila brūvējumam. Kādam ir vēl citas pudeles? Džeroms painteresējās.

[Tējas lapa]

Pag es tūliņ būšu atpakaļ. Markuss teica un aizskrēja. Pieskrējis pie savas gultas viņs atkal izvilka savu somu. Mazliet parakājies viņš no tās izvilka tukšu roku. Brīnums ka burvestība vēljoprojam darbojas. Uzsitis knipi tukšajā rokā parādījās nu jau lielāka pudele. Visu sakārtojis jauneklis atgriezās pie biedriem. šis Markuss parādīja ar roku uz pudeli Ir mana tēva pašbrūvētais alus.

[Moriartijs]

Iespaidīgi. Noderēs vakaram. viņš atzina norādot uz pudeli.

Tajā brīdī sāka līt. O, līst teica Džeroms, man jātur solījums.

Tiksimies vēlāk! Viņš sauca pārējiem, izskrienot no istabas. Džeroms izgāja ārā un devās tieši uz poligonu, pie kura vārtiem jau stāvēja Reina.

Nu, palidosim? viņš jautāja pūķenei.

Protams.

[washulis]

pavārs nolūkojās uz rūķi, kas bija ieradies pie viņa ēdnīcā. tā kā vakariņas vēl nesākās un neviens cits nevēlējās strādāt papildusstundas, novs atradās virtuvē viens pats.

heh... es jau domāju, kad ieradīsies. par uzkožamajiem neuztraucies, tur jau roku pieliku. pavārs atstutejās ar elkoni pret darba virsmu un ar otru roku, ar plašu vēzienu norādīja uz kaut kādu kaudzi, kas bija paslēpta zem neliela palaga. tas lai smarža tik ātri neizgaro. visu ko sagādāju. dabūt uz otro stāvu nemanot būs viegli, bet šo, es pataupīju tavām acīm. pavārs noliecās pie kāda skapīša un tur atradās liela muca, no kuras virmoja stipra smarža. tas no lausas. varbūt kāds no jūsu elfiem to spētu atpazīt. it kā pēc paskata parasts viskijs, bet dara brīnumus. viņš vēlreiz nosmēja. runā, ka tur ir pievienoti feju putekļi, kas rada eiforiju un sit pa galvu. jūsu trešajai grupai tas patiks. šodien varbūt, bet ne rīt. Etrisvalds aizvēra skapīša durtiņas, viņš vēl piebilda. neilgi pirms vienpadsmitiem es visu tur atgādāšu. par to neraizē...

tikmēr aiz lielā virtuves loga varēja redzēt, ka lietus lāses sāk sisties pret logu. varbūt ne īpāši stipri, bet tomēr. ar laiku tas sāka ņemties spēkā. mākoņi bija galīgi tumši savilkušies. nu jau tik pat kā neviens nebija palicis lielajā laukumā. nu labi. kurš grib turpināt. mums vēl nav izlidojuši džudīte, silvana, gerards un lors. varbūt turpināsim rīt? tik un tā drīz būs vakariņas un droši vien atkal sūdzēsieties, ka to kavējat. rpis uzrunāja atlikušos.

[mr Bl@ck]

Enlils ar slepkavīgu smaigu nokāsa novārījumu un sajauca to ar spirtu ko bija dabūjis. Viņš to lēnām skaratīja un piesardzīgi iedzēra malciņi. Jā, garša bija īstā. Tad viņš pievienoja pāris no somas dabūtas garšvielas un nobaudīja brūvējumu vēlreiz.
Nu ko, gatavs. Es nezinu vai pievienot vēl kādu piedevu kas izraisa galvas sāpes lai var vēlāk viņiem pretsāpju pulverīti notirgot vai nē? Enlils domīgi noteica.

[Moriartijs]

Džeroms ar Reinu slīdēja caur lietu kā ūdensčūska pa upi saulainā dienā. Džeroms secināja ka viņi saplūda, jo pēc krāsām sarkanās pūķenes zvīņas un Džeroma paša kaparbrūnais apmetnis šādā laikā nebija atšķirami.
Ideāla maskēšanās, Džeroms nodomāja.
Piekrītu, viņš dzirdēja savā prātā atbildi. Ak, Reina, šķiet ka mūsu telepātiskā saikne ir nostiprinājusies.
Man arī tā liekas, puiša galvā atskanēja atbilde.

Kad lietus pieņēmās spēkā, Džeroms un Reina nolaidās zemē un atvadījās. Labi, tiksimies rīt, Džeroms pateica pūķenei pirms devās atpakaļ.
Ar labu nakti, cilvēk.
Labu nakti, Džeroms nosmaidīja.

Nonācis atpakaļ guļamtelpās viņš nolika savu apmetni žāvēties un devās uz "brūvēšanu"
Ienācis telpā viņš izdzirdēja Enlila pēdējo komentāru un teica, Notirgo pa dubultu cenu.

[Demiurgs]

Denisj pasmaržoja muciņu
ooo, ja šitas būs labais, esmu tev vienu parādā, Pats arī paliksi taču iedzert ar mums, kānekā sarūpēji taču visu šito. Labi man tagad jāskrien derētu vēl kādu stundiņu pasnaust pirms vakariņām Denijs izgāja no virtuves un devās pataisno uz guļam telpām, tur kautko rosījās Džeroms, Enils un Markus
ko jūs tur sazvērnieki darat, gatavojaties vakaram

[mr Bl@ck]

Denij, tu ko mēs neko nedaram tikai mazs praktiskais darbs no manas puses. Enlils sacīja izvilkdams no somas divas sažuvušas lapas un saberza tās plaukstās. Iebēris pulverīti pudelēs viņš sacīja, Šitais dos galvā stipri šovakar, bet vēl stiprāk rīt. Tāpēc katrs paņemiet pa šķipsniņai šī pulverīša viņš norādīja uz vajadzīgo maisiņu un iejauciet to savā dzeramā ````šķē tas noņems galvas sāpes, jums kā sazvērniekim bez maksas. Enlils sacīja smaidīdams kā paēdis runcis.

[Konts2]

OOC: buušu bīīīīšķiņ iekavējusi...


Gerrads stāvēja ārā un vēroja kā citi, cits pēc cita veic uzdevumu, t.i. - izlido caur visām 30 cilpām. Pašam viņam joprojām nebija pārliecības par to kas būtu jādara. Kā īsti ir jāvada pūķi? viņš izmisis domāja
Tev mani nav jāvada.
Elfs salēcās. Viņš iepriekš ne reizi nebija dzirdējis šo balsi galvā. Gerrads lēnām pagriezās uz otru pusi un ieraudzīja, ka viņam klusītēm, nemanot ir pienācis viņa pūķis.
-tas, tu?Viņš pēc brīža iejautājās, taču pūķis neatbildēja, tikai pamirkšķināja savas milzīgās acis.
sāka celties negaiss. melni mākoņi bija savilkušies un visapkārt bija tik tumšs, ka likās, ka ir daudz vēlāks nekā patiesībā. Lietus smidzināja sejā.
Kad puisis jau sāka apsvērt domu lidot nākamais, Rips nokomandēja, ka šīs dienas treniņi beigušies. Vējš un lietus pēkšņi uz brīdi pierima. vai tas ir tā sauktais klusums pirms vētras?
Gerrads uzlika roku uz sarkanā pūķa pleca un pavērās debesīs kur lidinājās mirdzošie apļi....viņš būtu gribējis izmēģināt savu roku jau šodien. Tad uzplaiksn'ja milzu zibens pār visām debesīm, tieši virs galvas, ar tādu grandienu, ka mājām logu rūtis notrīcēja. Tas lika acumirklī pārdomāt. labāk rīt.
Mēs vēl tiksimies, Sauner!elfs papliķēja pūķim pa kaklu, jo galvu joprojām nevarēja aizsniegt un pagriezās uz promiešanu.
Un kā vēl. atkal atskanēja tā pati dīvainā balss galvā, itkā kāds runātu, kas Gerradam lika vēl vienu pēdējo reizi atskatiities.
Sāka gāzt lietus. Elfs metās skriešus uz kopmītnēm. dubļi zem kājām slīdēja un viņš bija viscaur slapjš brīdī kad nonāca līdz patvērumam.


------------------------------------------------

[Džea]

Paldies par lidojumu
Reina klusi sacīja nolēkdama no Sadrio muguras
Vienmēr laipni tad tiksimies rīt,varbūt palidosim virs pilsētas.
Atā
Reina uzsauca un pūķis pagreizdamies devās projām.Viņa vel kādu brīdi nolūkojās kā dresētāji Sadrio aizved prom un pati devās iekšā?galu galā viņa nebija no tiem kam patīk salīt

Šo rakstu rediģēja Džea: 23.03.2008 08:40

[Hikari]

Nabu vēl krietnu brīdi stāvēja ārā. Viņam lietus ļoti gāja pie sirds. Amidaira gan bija jau sen aizvesta un lielākādaļa viņa biedru bija jau devušies kur nu kurais un skatītāji bija izklīduši prom. Jauneklis brīdi stāvēja jūtot, kā lietus lāses tek gar viņa seju. Patīkami un veldzējoši. Tad viņšbeidzot pagriezāš un devās iekšā. Bija jānoskaidro, kātur ar to ballīti paliek. Viņš piegāja pie Reinas un sacija Sveika. KLausies, tu par to, kas vakarāparedzēts kaut ko sīkāk nezini? Biju tāaizdomājies un par visu ļõti satraukts, ka īsti nepiefiksēju, kas un kā.

Šo rakstu rediģēja colorless wind: 23.03.2008 09:15

[Tējas lapa]

Markuss paņēma pulverīti ko piedāvāja Enils un iebēra tukšajā masiņa, kas viņam vienmēr bija piesiets pie biksēm. Labi man tagad jāskrien. Vakarā tiksimies. Viņs teica un sāka iet uz savas gultas pusi. Noslē```` tēva alu puisis uzvilka tumši brūnu apmetni. To visu izdarījis Markuss devās uz pūķu Poligonu. Kain? Tu mani dzirdi? Pagāji īss brīdis līdz Kaina balss ieskanēja puiša galvā. Nu? Pie tevis kāds ir? Jauneklis nodomāja un piegāja pie Poligona durvīm. Nē nav droši nāc iekšā. Markuss atvēra milzīgās durvis un ar acīm sāka meklēt Kainu. Viņs pūķi ieraudzīja guļam gandrīz poligona beigās. Puisis šāka uzmanīgi iet gar citiem pūķiem lai viņus nepamodināt. Kad viņs nonāca pie Kaina Markuss viņam apsēdās blakus. Sveiks! Kā iet? Man normāli gaidu kad pasniegs vakariņas. Ka pašam? Man pašam arī normali ar pāris biedriem domājam izjokot trešo un ceturto grupu vakara baļļukā. Skaties, ka Rips jūs nepieķer. Tad gan jums būs plāni. Gan jau būs labi. Es tagad iešu uz kopmītnēm mazliet nosnaudīsos pirms vakariņām. Visu labu Kain. Uzredzēšanos. Markuss piecēlās un atkal klusiņām pagāja garam visiem pūķiem. Uzvilcis kapuci pār galvai viņš izgaja ārā lietū. Lēnam garām puisis gāja uz kopmītnēm. Iegājis iekšā viņs novilka slapjo apmetni. Aizgājis līdz savai gultai viņs tajā iekrita un uzreiz aizmiga.

[Moriartijs]

Džeroms paņēma Enlila piedāvāto pulverīti un paņēmis no kabatas nelielu maisiņu tajā to iebēra. Paldies.

Ārā jau sāka līt stiprāk, ka tik nesāk zibeņot.. viņš noteica.

Labi, es pasnaudīšu nedaudz, ja reiz mums tik varens pasākums nāk virsū, lai rīt nenokristu no pūķa, vajag izgulēties. Nu vismaz pāris stundiņu. Viņš teica Enlilam, Labi, tiksimies vēlāk.

Džeroms aizčāpoja līdz savai istabai un nolikās pasnaust.

[washulis]

ārpusē ar vien stiprāk lietus sitās pret zemi. no rīta vēl tik smukā zāle nu bja dubļaina un pielna ar peļķēm. nekur debesīs nemanīja kādu gaišu laukumiņu, kas liecinātu, ka varētu beigt līņāt. lietus ņēmās spēkā un vēja brāzmas tā pat. vairs tikai daži dresētāji atradās ārpus poligona velkot vakariņas pūķiem.

arī ēdnīca pamazām pildījās ar ēst gribētājiem. ieslēdza apkuri, jo sāka jau palikt dzestri. apkopēji dusmojās uz tiem, kas nenoslaucīja kājas, pirms nāca ieksā ar tādiem dubļiem. bija pulkstens deviņi. tas nozīmēja, ka pēc divām stundām visi dosies uz oro stāvu. daudzi nemaz nedevās uz ēdnīcu, jo gatavoja kaut ko citu. tikmēr komadieris atradās kaut kur citur un neko nenojauta. etrisvalds novs jau laicīgi pārbaidīj savu ēdiena veikumu un ņēma vērā daniela ieteikumu par paviesošanos pie trešās grupas. ja tur būs kādas padzeršanas sacensības, kā dzirdēju, tad tik būs ko skatīt. viņš smīkņāja.

nu jau nākot pulsktens desmitiem, ārā bija pilnīga piķa melna tumsa. ik pa laikam kāds cilvēks klīda pa kārtīgi sakoptajiem un mājīgajiem gaiteņiem. viss te likās jauks kā kāda kurortā, bet vienīgais, kas neļaāva tā te justies, bija komandieris...

Šo rakstu rediģēja washulis: 23.03.2008 12:22

[Demiurgs]

Denijs arī paņēma šķipsniņu pulvera, bet takā pa rokai nebija neviena maisiņa viņš to iesaiņoja papira sloksnē, un devās nedaudz nosnausties.
NEdaudz nosnaudies Denijs devās paēst vakariņas to viņš izdarīja steidzīgi lai pirms iedzeršanas vēl pagūtu apciemot Atvaru.
Tuvojoties poligonam Denijs jav redzēja ka Atvars stāvēja lietū pacēlis galvu augšup lai uztveru lietus lāses kļuvja jav diezgan tumšs
Denijs peināca klāt sveiki, izbaudi lietu pūķis pacēla vienu no saviem spārniem paslēpies nu negribu lai saukstējies Denijs pagāja zem pēķa spārna nu ko vai zini ko komandieris sagatavojis rītdienainav ne jausmas Denijs pašķielēja uz ledus kluci ko Atvars bija agrāk uzpūtis, tas bija sācis nokust Zini tas gan bija superīgi, kā mēs piezemējāmies Atdzīšos meiģināju nedaudz izrādīties
Viņi vēl tā kādu brītiņu parunājās par lidojumu un vel dažiem sīkumiem, kamēr jav tuvojās laisk iedzeršanai
labi man laiks doties, tad līdz rītdienai uz redzi
pūķis palika st'vam lietū bet Denijs aizsteidzās uz tešo stāvu.

[Moriartijs]

Nogranda pērkons un Džeroms pamodās. Paskatījies pulkstenī viņš nokonstatēja ka ir tikai nedaudz pirms vienpadsmitiem. Laiks celties.

Puisis izstaipījās un izkāpa no gultas. Atradis kaut ko citu ko vilkt mugurā, viņš ātri pārģērbās un ielicis lielajās kabatās abas uzlabotās Rābas šņabja pudeles sagatavojās uz iešanu prom. Paķēris vēl divus ābolus sev vakariņām viņš izgāja no istabiņas. Ejot garām logam viņš sastinga, jo ieraudzīja ļoti labu skatu - zibens un tumši lillā mākoņi. Ohō, viņš tikai spēja izdvest. Laba vētriņa...

Pastāvējis pie loga kādu brīdi viņš nolēma ka jāpastāv vēl kādu brīdi. Ballīte taču nekur nepazudīs...

Diez ko Reina teiktu par tādiem laikapstākļiem? viņš nosmējās.

[washulis]

nu jai visi pūķi bija ievesti poligonā. ārā bija tukš un tumš. ija jau pusvienpadsmit. otrajā stāvā sāka pulcēties ļaudis. etrisvalds novs, izmantodams īpašu pulveri, ar ko samazināja vius edienus un dzērinus,elementāri to visu ielika kabatā un devās cauti pirmjam stāvam uz kāpnēm, lai pēc tam nokļūtu otrajā. tiesa nācās uzskriet virsū komandierim.

labs vakars. ko tad tā staigā apkārt? nav nācies tevi redzēt bieži ārpus virtuves. komandieris rip viņu uzrunaja.

nolēmu kajas izlocīt. un ārā tik labs skats. pa tiem mazajiem virtuves lodziņiem jau neko neredzēsi... pavārs atbildēja

bet ēdnīcā tak liels logs ir. pa to ērti lūkoties. rips ieminējās.

zinu, bet vajag jau kādreiz pastaigāt vairāk, nekā iet uz pieliekamo, tad atpakaļ uz virtuvi.

nu ja. nabaga pavāri. grūts dabrs...
tad veiksmi un tā tālak... komandieris noteica un devās uz savu istabiņu.

jums tā pat. novs atbildēja un sāka soļot uz otro stāvu. tur jau jaunieši, kas cerēja kļūt par pūķu jātniekiem nāca bariņa un runāja savā starpā. uz mazajiem galdiņiem, kas atradās gaiteņos, bija jau savietoti visādi našķi. ar vienu rokas vēzinu kāds no trešās grupas uzbūra garu galdu. cits uzlika slāpējuma burvestību virs ka'pnēm, lai pārāk liels troksnis nenāk komandiera virzienā. viens knipis un nova atnestie ēdieni palielinājās un novietojās uz jaunuzburtā galda. tusiņš šķiet var sākties...

[Moriartijs]

Džeroms paskatījās pulkstenī, vienpadsmit, viņš izdomāja, pietiks blenzt ārā pa logu uz vētru un laiks doties uz pasākumu.

Nonācis otrajā stāvā viņš ieraudzīja jau ļoti aktīvu rosību un pamājis ar galvu pavāram, izcēla no kabatām abas pudeles un novietoja tās uz palodzes, kur pats pēc mirkļa apsēdās.

Kamēr citi nesanāks, varēs vēl kādu laiku pavērot vētru... viņš nodomāja un pasaucis tuvāk vienu no trešās grupas palūdza lai iedod viņam kautko graužamu.

Ēzdams kaut kādus dīvainus sāļos cepumus viņš turpināja skatīties kā zibens pāršķeļ debesis un skaitīt sekundes līdz pērkondārdam. Izdalījis sekundes ar trīs viņš zināja cik tālu zibens atrodas. Džeroms pasmaidīja.

OOC: nebūšu līdz vakaram, washulis arī.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 23.03.2008 13:55

[Tējas lapa]

Markuss attaisīja acis un paskatījās pulkstenī, tas rādīja pusvienpadsmit. Vo vels. Ilgi gan nogulēju. Viņš piecēlās un aizgāja līdz dušām. ātri nomazgājies un saģērbies puisis paņēma alus pudeli un gāja uz otro stāvu. Uzkā```` augšā viņs paskatījās apkārt Iskatās ka no mūsu grupas vēl nav ieradies. Pastaigājis mazliet apkārt Markuss ieraudzīja Džeromu un piegāja pie viņa. Labs laiciņs ārā.