Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Massacre]

Jauki. Un tagad viņa pazūd. Ja nu uzmet un neatgriežas?
Toms palūkojās apkārt.
"Un ko mēs pasāksim tad, kad uzzināsim par šo pasauli? Centīsimies par visām varēm ārā tik vai arī palūkoties kas šeit tik labs, ka senči biežī piestaigāja?"

[Tējas lapa]

Nu drusciņ jau var pastresot, bet nejau sev sist. Vēl iesitīs sev pa stipru un atslēgsies. Maikls klusi atbildēja Menai veljoprojām sēžot uz gultas atspiedis muguru pret sienu. Es labprāt vēlētos šo pasauli mazliet apskatīt, jo šī ir pirmā un pēdējā reize kad atrodamies šeit.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 21.03.2008 09:56

[Melnais krauklis]

Meitene izgaisa. Kad atkal atvēra acis viņa jau atradās lielā izgāstuvē. Tā bija liela, drīzāk milzīga, telpa, kas līdzinājās noliktavai. Visas mantas bija kārtīgi saliktes vai nu kaudzēs, pa plauktiem, uz grīdas. Visapkārt bija visdažādākās mantas, kuras nevienam nevajadzēja. Te bija gan drēbes, gan sadzīves priekšmeti, mēbeles. Meitene pagāja uz priekšu un sāka meklēt piemērotākās lupatas. Melinda jau rinķoja apkārt kādas 20 minūtes, bet nepadevās. Te noteikti kaut kam jābūt. Viņa sevi mierināja. Drīz meitene apstājās pie kādas kaudzes. Virsotnē bija tumši brūns apmetnis ar milzīgu kapuci. Tas varētu derēt. Viņa sāka rakāties un drīz vien atrada daudz dažādus apmetņus. Kad viņa pētīja, kurus no tiem ņemt priekš cilvēkiem, Melinda sajuta kurkstoņu vēderā. Viņai sagribējās ēst. Nu re, būs iemesls iegriezties veikalā. Līksmi nodomāja.

Viņa sakrāva visas panskas lielā maisā, ko atrada netālu no kaudzes, un uzkabināja uz rokas. Tad parādījās dūmi, un meitene izgaisa.

[Telpā pie jums] (vnm, kad kāds rēgs parādīsies vai izgaisīs būs kaut kas līdzīgs dūmiem. Es to vairs nepieminēšu)
Melinda vairs nespēja noturēt rokās smago maisu, tapēc nometa to uz grīdas. Nu lūdzu, ķerieties klāt. Mēs iesim uz veikalu!

[Tējas lapa]

Maikls pieleca kājās kad atkal parādījās dūmi. Tad apsēdās, jo parādījās Melinda. Viņš paķēra vienu no apmetņiem ko meitene bija nometusi uz grīdas. Uzmetis mugurā tumši brūno apģērba gabalu puisis uzlika kapuci tā lai tā nosegtu seju. Nu tā esmu gatavs. Maikls teica un gaidīja kad pārējie nomaskēsies. Melinda es kaut ko nesaprotu. Maikls pakasīja galvu. Ja tu esi rēgs kā tu vari piekarties lietām?

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 21.03.2008 16:33

[Melnais krauklis]

Jūsu pasaulē es izpaužos tikai kā gaisa mākonis, bet šeit ir arī spoki, kas dzīvo normālu dzīvi. To es nemāku izskaidrot. Tas būs jāprasa ciema fiziķim.

[Tējas lapa]

Hmmm pārsteidzoši. Maikls apsēdās uz gultas. šai pasaulē ir tikai rēgi vai arī citi radījumi? Neesi tik uzbāzīgs. Puisis sevi nobāra. Viņam saka ieinteresēt šī dīvainā pasaule. Nejau katru dienu tiec aizsūtīts uz citu pasauli.

[washulis]

paldies... mena vienkārši atbildēja un paņēma vienu no drēbju gabaliem. nu tās kleitas, ko iedeva iezemieši, izskatījās labāk. ieelpojusi dziļi un iztukšojot prātu no kādiem aizspriedumiem un neticibas. vis vairāk no dusmām un viņa palūkojās uz melindu. izskatījās gluži kā parasts cilvēks. bet laikam jau nav. uzvilkusi drēbes, ko viņiem izsniedza (OCC: kā tās drēbes izskatās?) viņa klausījās ,ko runāj maikls ar melindu. jautājumu bija daudz, ka viņa nemaz nezināja ar ko sākt. gan jau kāds paskaidros. nevajag jau uzreiz bāzties virsū ar jautājumiem. bet viņa tik un tā iejautājās: tātad šī ir garu pasaule? tāda, kā paralēlā realitāte? vai te ir maģija? vai bez rēgiem te ir vēl kaut kas? kāpēc te cilvēkiem ir aizliegts rādīties? kāpēc vairs nav iespējams tik atpakaļ tik viegli, ka varēja vēlāk?... viss vienkārši spraucās ārā. viņa tomēr beidzot gribēja zināt, kas notiek apkārt, jo vienmēr bija neziņā par to, kas ar visiem notiks. te pie trakajiem eksperimentētājiem, tad džungļos, tad bedrē, tad pie iezemiešiem. tad... nezināms kur. vai iekot redzētiem sabiedrībā, mums draud kaut kas? ja jā, tad kas? un kāpēc?

[Tējas lapa]

Liekas esi ļoti ziņkārīga. Maikls pasmīnēja izdzirdot Menas jautājumu gūzmu. Puisis novilka kapuci kuru pirms brīža bija uzvilcis pāri galvai, jo viņam palika karsts. Viņš sāka pētīt mazo telpu. Neko daudz neatšķiras no mūsu pasaules ēkām.

[washulis]

un tu neesi? viņa palūreja uz maiklu. nezin kāpēc, bet viņai visulaiku likās, ka gri ar kādu strīdēties. varbūt viņa jau bija nokaitināta tik tālu ka nespēja sakarīgi domāt. un tikai nesaki, ka negribi zināt atbildes uz šiem jautājumiem. kā mēs tevarēsim izdzīvot, ja neko nezināism. ar kaut ko taču ir jāsāk...

[Tējas lapa]

Nu labi labi nomierinies. Nevajag jau uzreiz tā. Viņam nepavisam negribējās strīdēties. Pietika jau klapatas ar visu šo te.Nākošreiz neteiksu vispār neko. Un viss. Klusēšu ka kaps. Maikls īgni nodomāja.

[washulis]

nu ko tu dari? pirmīt vēl kŗies ivņam virsū un nu brauc visiem virsū... vienkārši aizveries un nesaki neko. sagādā tikai visiem problēmas. viņa sevi sāustīja. ar vien vairāk viņa sāka justies ne savā ādā. viņa vienmēr sevi bija iedomājusies par mierīgu, jautru cilvēku, bet nu bieži pierādīja sev pretējo. kāpēc viss notiek tā? kāpēc es nevaru vienkārši atgriesties mājās? acs kaktiņā parādījās dažas asaru pērles, bet viņa tās ātri noslaucīja jaunajās drānās.

Šo rakstu rediģēja washulis: 21.03.2008 20:06

[Tējas lapa]

Ieraudzījis meitenes acīs asaras Maiklam palika viņa žēl. Mena, kas noticis? Puisis mierīgā balsī jautaja. Jā vēl stulbāku jautājumu jau nevarēji uzdot. Meitene iegrūsta svešā pasaulē tālu no mājam, bet tu viņai jautā, kas noticis. Stulbi no tavas puses.

[washulis]

n-nē. nekas... viņa noteica. vienkārši... viņa pat nezināja ko teikt. viņa baidījās kaut ko teikt. jo tad droši vien viņai no jauna aizietu jumts. katru dienu es ceru un domāju, ka viss nokārtosie,s bet mēs tiekam ar vien dziļāk ievilkti kaut kādos sūdos! es vairs nespēju būs vairāk optimistiska, jo vis iet galīgā grīstē! vai tas ir tiešām pa daudz prasīts? no jauna adara nobira pār viņas vaigu. tagad viņa nemaz necentās to slēpt. viņai bija apnicis par visu uztraukties un reizē būt arī pārlieku priecīgai...

[Tējas lapa]

Bet neviens jau neprasa, lai tu būtu visu laiku optimistiska. Es jau arī neesmu īpaši iepriecināts, ka esam ievilkti šajā visā, bet tadās situācijās kā šī labāk paturēt galvu skaidru.Maikls mierinošā balsī teica. Viņam pateišām palika meitene žēl.

[washulis]

es tāda vienkārši esmu. starp draugiem, mazā saulīte, kas visus uzjautrina. un te starp citiem cilvēkiem. es to izjūtu kā... pienākumu. viņa ar grūtībām pabeidza teikumu. viņa nemaz nebija par to domājusi tā. viņa parasti bija tikai rīkojusies, jo juta to kā labu lietu. viss viņai galvā sajaucās. negribējās vairs neko domāt. vienīgais, kas spēja likt viņia nomierināties, bija maikla maigais balss tonis.

[Tējas lapa]

Maikls piecēlās un aizgāja līdz Menai, un apsēdās viņai blakus. Esi tāda kāda esi un viss. Viņš noteica un apklusa. Puisis paskatījās uz logu un domāja par to, kas tagad notiek viņu pasaulē. Nez cik ilgs laiks ir pagājis? Varbūt jau ir uzzinājuši par lidmašīnas nolaupīšanu un mūs tagad meklē pa visu Spāniju. Ja vien viņi zinatu kur mēs esam nokļuvuši.

[washulis]

mena vēroja kā maikls nosēdās viņia blakām. no jauna uzradās vēlme mesties viņam virsū, bet tomēr viņa pusceļā parodomā un tikai nolika savu galvu uz viņa pleca. pēkšņi pārmocīto prātu pārņēma liela vēlme pēc miega. tam tad viņa arī ļāva notiks un drīz viņa iesnaudās. gan jau kas notiks kustība uz priekšu, tad pamodinās viņu. cerams...

[Tējas lapa]

Maikls klusēdams vēroja Menu. Ahhh Viņš nopūtās un piebikstīja meitenei. Mena celies. Mums tāka būtu jāsāk kustēties kaut kur. Otrais teikums bija domāts visiem. Puisis uzmanīgi nocēla meitenes galvu no pleca un piecēlās kājās. Viņā atkal pārvilka pār galvai kapuci.

[washulis]

nolāpīts... viņa nobubināja. noslīgusi uz grīdas, viņa pacēla galvu. mēs iesim uz to... veikalu? ļoti labi. nezinu cik gadus jau neesmu ēdusi. piecēlusies sēdus viņa sāka vērot grīdu. bet ja mēs esam šeit, tad mēs esam tik kā miruši? nu , šī taču ir garu paaule...

[Tējas lapa]

Vai atvaino. Maikls piegāja pie Menea un palīdzēja piecelties. Pēctam viņs pagriezās pret Melindu. Nu mēs varam iet? Maiklsma jau apnika sēdēt uz vietas palika garlaicīgi viņā uzvirmoja piedzīvojumu kāre. Es nedomaju ka esam pārvērtusies par gariem. Nu vismaz es nejūtos kā rēgs. Puisis pabakstīja savu roku.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 22.03.2008 12:52