Pūķu jātnieki, [GM][PZP][fantasy]Grupējuma Pūķu jātnieki cīņa par taisnīgumu Opcijas

[washulis]

Pūķu jātnieki

"Visi, kas nebaidās piedzīvojumu un mūžam uzticīgi savai zemei, piesakaties Pūķu apmācības kursos". Nu jau kā gadu šāds paziņojums ir atrodams gandrīz jebkurā Sestartas stūrī. Un šī Mirītas ideja vēl jo projām dzīvo un nav izgāzusies.

Nometnē*, kur notika šīs apmācības, pāri pāri skēja pirmie rīta stari.

Ceļaties un veļaties! Visi no pirmās grupas, slejiet savas pakaļas augšā un lai visi bez izņēmuma būtu laukā!!! nodārdēja kāda balss. Tas bija komandieris A.F. Rips**, kas vadīja apmācības kursus. PILNĪGI VISI! UN BEZ IZŅĒMUMIEM!!! viņš vēl nobļāva.

Pirmais kurss. Tie bija tie ļautiņi, kas te pieteikušies jau no paša sākuma un nu ar šodienu oficiāli sākās viņu prakstiskās apmācības. Šodien pirmo reizi nāksies lēkt pūķu mugurā, bez drošības noeikumiem... Nelielajās kojās sākās bardaks. Visa pirmā grupa (tie esat jūs!) nu pa galu, pa kaklu kārtojās, lai pēc piecām minūtēm būtu gatavi. Visi, kas kavē var pamatīgi norauties no komandiera, jo viņš mīlēja kārtību. Ļoti stingru kārtību...

* nometnes plāns, skat ATD (nedaudz vēlāk)
** komandiera Ripa anketu skatīt ATD (nedaudz vēlāk)

Lai kaut ko apsprietu savā starpā, izmanojiet OCC vai iekš ATD! vēlu visiem veiksmi... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

GM - Washulis

p.s. Nu ko? tad sākam! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Džea]

Neizskatījās ka Markus bija manījis ugunslodi kas palidoja viņam garām tapēc Reina neko vairāk neteica tikai turpināja iet uz priekšu.Šī saruna lika viņai aizdomāties.Viņa bija pabijusi tikpatkā visās šīs valsts malās,bija pabijusi daudzkur un daudzko piedzīvojusi,taču sieviete juta ka kautkas tomēr vinai pietrūka.Īsti gan vina nespēja pateikt kas tieši.Lors atkal ierunājās un Reina palūkojas uz viņu.
Kā gan tas ir iespējams neatcerēties visu savu dzīvi.
Viņa klusi nomurmināja.Nostāvējusi rindu un paņēmusi ēdamo viņa sāka lūkoties zālē kur bija brīva vieta.Diemžēl uz doto brīdi viņai acīs iekrita galds kur sēdēja tas puisis kura pusē Reina bija aizmetusi ugunslodi.Devusies uz Markusa pusi viņa nolika paplāti uz galda un palūkojās uz puisi.
Vai drīkst piesēst?
Viņa jautāja vel palūkodamās kur palika Lors

[Massacre]

"Es arī esmu no Rābas. Ka noprotu jūs abi esat madžistri?" Džudīte vaicāja un nopriecājās, ka visi nokļuvuši līdz ēdnīcai nevien neatpaliekot (atļaušos tā pieņemt), jo nekas neveicināja sarunas tik labi kā ēdiens un labs garastāvoklis apmierinot sava kuņģa vēlmes.

Apmierināti pasmaidījusi par kartupeļiem un kotletēm, pamezdama skatienu arī uz poligona pusi un pārliecinādamās, ka arī pūķiem tiek, Džūdīte sēdās pie galda un uzlikusi sev pamatīgu porciju, kuru dažs labs apēstu tikai trīs ēdienreizēs, sāka ēst, pirms tam novēlēdama visiem: "Labu apetīti."
Ēdot viņa prātoja ko iesāks atlikušajā stundas daļā pēc ēšanas, vislabāk nolemdama parunāties ar citiem vai doties pastaigā. Atkarībā no situācijas.

[mr Bl@ck]

Enlils un Prokella ātri iegrima sarunā lai gan no malas izskatījās dīvaini, no viņu puses neatskanēja ne vārda tikai pa retam smieklam vai rūcienam. Citādi izskatījās ka puisis un pūķene tikai skatās viens uz otru.
Komandieris paziņoja, ka nu bija jādodas pusdienās, nu ko pavēle bija pavēle.
Negribīgi viņš atvadī`jās no jaunā partnera un domīgiem soļiem devās uz ēdnīcas pusi.
Nebaidies, jauniņais es tev paspēšu apriebties. galvā ieskanējās viegls Prokellas smiekliņš.
Tāpat kā es tev. Enlils atbildēja uzsmaidot tukšam gaisam.
enlils zināja ka telepātiskās saites ar laiku nostiprināsisies un viņš varēs sarunāties ar Prokellu pat lielā attālumā. Bet pagaidām viņš ar nožēlu sajuta kā viņas klātbūtne izzūd no viņa apziņas.
Saņēmis savu porciju Enlils nosēdās netālu no pazīstamo seju bariņa un centās saklausīt ko pārējie runā.

[Hobbits]

Gerrads visu ceļu līdz ēstuvei bija nogājis nerunīgs un domās iegrimis, kas viņam bija pavisam neraksturīgi. Izstāvējis rindu un dabūjis savu porciju viņš lūkojās pēc kādas brīvas vietas. Visbeidzot viņš nolēma piesēst pie galdiņa, kur jau sēdēja Markuss un Reina.
- Vai šeit būtu brīvs? viņš jautāja

[Konts]

Gerrads bija noajis visu celu lidz estuvei nerunigs un domas iegrimis, kas vinam bija pavisam neraksturigi. Izstavejis rindu un panemis savu porciju vins lukojas pec kadas brivas vietas. Beidzot vins izlema piesest pie galdina kur jau bija apmetusies Markuss un Reina. -Vai seit butu kada briva vieta? -Vins apvaicajas. OOC - Atvainojiet par salidzinosu neaktivitati LS. Man ir prieksapskate

[Sindra]

Silvana izdzirdēja komandiera saucienus par došanos pusdienās.
Viņa vēlreiz noglāstīja Kairosa galvu.
Dodies atpūsties un paēst! viņa pamāja pūķim, kurš sāka doties pie pārējiem pūķiem.
Tu arī! pūķis atbildēja.

Meitene pasmaidīja un devās līdzi Džudītei un Markusam.
Viņa klausījās biedru sarunās, bet pati neiejaucās.
Silvana jutās labi. Viņa bija satikusi savu pūķi un viņi bija sapratušies.

Elfiete paņēma savu porciju un apsēdās kādā brīvā vietā. Izrādījās tā bija blakus Nabu.
Labu apetīti. viņa novēlēja puisim un pati paņēmusi dzēriena glāzi lēnām to malkoja un kaut ko domāja, ēdienam nemaz nepieskārās.

Šo rakstu rediģēja Lady Sylvanas: 21.03.2008 01:30

[Tējas lapa]

Markus atkal bija iegrimis savā domu pasaulītē līdz brīdim kad kāds viņu iztraucēja. Paskatījies uz augšu puisis ieraudzīja Reinu. Droši. Viņš atbildēja uz jautājumu. Viņam bija pārgājusi ēstgriba tādēļ Markus vienkārši bakstīja kartupeļus ar dakšiņu. Nu kāds pirmais iespaids par jaunajiem partneriem?

[Hikari]

Nabu turpināja lūkoties uz pūķeni, kura tik ļoti piesaistīja viņa skatienu. Jauneklis varēja sev pavisam godīgi atzīt, ka nekad savā mūžā nebija redzējis neko tik skaistu. Viņš ievilka elpu un nopūtās. Diezin vai kas tik skaists piekritīs būt par pārinieku tādai personai, kāds bija Nabu. Tajā pašā brīdī viņš juta, kā pūķenes skatiens beidzot pievēršas viņam. Tas bija ļoti pētošs, taču nevēstīja neko ļaunu. Pūķene paspēra pussoli uz priekšu, lai gan ar viņas apmēriem tas vairāk izskatījās, itin kā viņa būtu mīņājusies uz vietas. Nabu sadzirdēja savā prātā klusu un ļoti laipnu balsi, no kuras dvesa viedums.
Esi sveicināts, Nabu sacīja pūķene. Jauneklis bija tik ļoti pārsteigts, ka radījums zina viņa vārdu, ka pirmajā mirklī palika tā vienkārši stāvot uz vietas. Tad viņš beidzot uzdrošinājās pa tiešo ielūkoties pūķenei acīs.
Sveika. jauneklis sveicināja un laipni pasmaidīja. Viņš šādi mēdza izturēties pret visiem. Laikam jau pūķenei tas bija pa prātam. Nu, vismaz neapmierināts šis radījums nebija, jo pagaidām jauneklis vēl nebija pārvērties par grauzdiņu. Tā iedrošināts, jauneklis paspēda nedaudz nedrošu soli uz priekšu. Pūķenes skatiens visu laiku bija piekalts, Nabu, itin kā pētot katru jaunekļa kustību, katru ieelpu un izelpu. Un tagad arī pats jauneklis pieķēra sevi pētām katru pūķenes zvīņas skaisto izcilni.
Vai es varu uzzināt tavu vārdu? Nabu nedroši painteresējās. Pūķene klusēja. Jauneklis nopūtās. Laikam jau viss tik ātri nebūt neies.
Vai tu esi pārliecināts, ka spēsi? negaidīti ierunājās vārdā nezināmā pūķene un likās, ka viņa pasmaida. Nabu skatienā parādījās apjukums. Pūķene noteikti bija domājusi viņas vadīšanu. Bet varbūt viņa to jautāja, lai pārliecinātos, cik drosmīgs ir jauneklis vai arī vēlējās zināt viņa fizisko sagatavotību?
Es domāju, ka spēšu gan. Nabu drosmīgi atbildēja. Viņš bija šim mirklim gatavojies ļoti ilgi. Jau veselu gadu par to sapņojis vai katru vakaru. Šoreiz pūķene patiesi iesmējās, piekam visai skaļi un jautri, kā likās jauneklim. Nabu jutās nedaudz aizvainots, taču tikai pavisam. Viņš nebija gaidījis, ka radījums smiesies par šādu atbildi.
Tu esi godīgs un tas man patīk. Pūķene, kad beidza smieties, atzina un tad, knapi dzirdami piebilda Amidaira.
Nabu palūkojās uz viņu ar smaidu. Beidzot viņa bija nosaukusi vārdu, kādā būtu labi pūķeni dēvēt. Jauneklis paspēra vēl pāris soļus uz priekšu un pavisam lēnām izstiepa roku pret pūķenes purnu. Varbūt viņam tā tikai likās, taču šķita, ka pūķene arī panāk nedaudz pretī. Nabu roka pieskārās zvīņainajam purnam. Tas bija ļoti silts. Patīkama sajūta.
Vai tu vēlētos palidot, tāpat kā visi pārējie? Vai esi pietiekami drosmīgs sajust augstumu vēju savos matos? pūķene jautāja ar lielu interesi lūkojoties pretī jauneklim. Nabu pamāja. Jā, viņš to ļoti gribēja un bija gatavs sēsties skaistulei mugurā un lidot cik vien ilgi viņa ļautu jauneklim to darīt.
Taču tajā brīdī atsjanēka komandiera rēciens par to, ka būtu jādodas pusdienās. Jauneklis palūkojās uz visiem pārējiem cilvēkiem. Kā likās, lielākā daļa jau bija izbaudījuši savu pirmo lidojumu. Nabu klusi nopūtās un nedaudz vainīgs palūkojās uz Amidairu. Pūķene pasmaidīja un lēnā solī atkāpās. Nabu pavadīja viņu ar skatienu un tad sekoja komandierim uz ēdamzāli.

Iegājis tajā jauneklis sajuta kartupeļu smaržu. Viņš bija ļoti izsalcis, tādēļ ilgi nekavējās un, paņēmis savu porciju, apsēdās pie galda. Tajā pašā brīdī viņam blakus apsēdās Silvana un novēlēja labu apetīti.
Tev tāpat. Nabu novēlēja elfietei un ķērās klāt ēšanai. Vēders jau krietnu brīdi bija kurkstējis un tagad jauneklis beidzot varēja kaut ko iesēst!

Šo rakstu rediģēja colorless wind: 21.03.2008 13:13

[Moriartijs]

Jā, esmu madžistrs, Džeroms atbildēja Džudītei apsēdies viņai blakus, tikai neesmu pabeidzis izglītību. Tāpēc iespējams, ka visu nezinu... Nu, labi daudz ko nezinu. Taču metamorfomaga spējas palīdz. puisis pateica un pievērsās savām pusdienām.

Labu apetīti visiem, viņš vēl noteica. Kartupeļi ar kotletēm, garšīgi gan. Vēl tikai mērce noderētu, Džeroms nodomāja ēzdams savu porciju.

[Demiurgs]

Denijs joprojām pavisam slapjš saprata ka ir izsalcis tikai tad kad komandieris lika visiem iet pusdienās, puķa satikšana un lidojums bija tik aizraujoši ka par kuņģi nemaz nebija laika iedomāties
nu ko draudziņ laiks pusdienot, esmu drausmīgi izsalcis
Atvars strauji piecēlās, tik strauji ka nogāza Deniju no kājām, pūķis to pamanīja un palīdzēja viņam piecelties atvaino es tā negribēju
Denijs pierausās kājās Tas nekas mums abiem vēl jāpierod vienam pie otra, gan jav ar laiku. Un man vēl jāizdomā kā es varētu tevi izjokot Pūķis devās iekšā angārā izdomā gan
Denijs ātri aizsteidzās uz dzīvojamām telpām pārģērbties un noslaucīties pēc tam viņš devās uz ēdnīcu
Denijs mēdza nedaudz izpalīdzēt pavāram ja viņam kas virtuvē salūza, tapēc pavārs izpalīdzēja Denijam pie pusdienām viņam necauredzamā krūze iedodot piedzert alu nevis kautkādu tur suliņu. Par laimi komandieris par šo nelielo vienošanos neko vēl nebija uzzinājis, tapēc denijs paņēma trīskāršu porciju gan ēdiena gan alus un taisnā ceļā devās pie Markusa galdiņa un apsēdās viņam pretīm
vai nav superīgi, bija tikai viens ūdens pūķis un viņš ir mans partneris, tieši tā kā es vēlējos, un mēs peldējām meža ezerā, tas bija vienkārši superīgi denija runāja ātri lai ātrāk tiktu pie ēdiena', tiko pabeidzis sakāmo viņš piebāza muti pilnu ar kartupeļiem un vesalu kotleti.

[Tējas lapa]

Tev gan paveicās. Markus beidza bakstīt kartupeļus un uzsmaidīja pretī sēdošajam Denijam. Es ar Kainu gan izmetām pāris aplīšus ap treniņlaukumu. Viņš paņēma sulas glāzi un padzērās malciņu. Nolicis to viņš sāka vērot apkārt esošos.

[Moriartijs]

Tikai viens ūdens pūķis? Man liekas ka redzēju vēl vienu, tai Lausas elfai, kā viņu.... ak, Selēna. Džeroms nokomentēja rūķa virzienā. Lidojums izdevās? Džeroms tiešām gribēja zināt, kā rūķim veicies ar pūķi.

[Džea]

Reina pamāja ar galvu tā pateicoties un apsēdās blakus.Šķiet ka pusim bija pargājusi ēstgriba,taču Reina bija pamatīgi izsalkusi.Palūkodamās uz poligonu viņa redzēja pūķus,taču Sadrio neredzēja.
Pirmais iespaids ir lieliks.Sadrio ir vienkārsi apbrīnojams
Sākusi ēst viņa atbildēja uz Markusa jautājumu.
Cik sapratu tu esi Madžistrs jo redzēju kā spēlējies pirmīt ar ugunslodi un laikam biji tik aizrāvies ka neredzēji manējo kas pašāvās garām.
Reina sacīja pasmaidīdama.Izskatās ka Markusam daudz patīk sapņot.
Sveiks.
Viņa atbildēja Denijam kurš bija apsēdies blakus.

occ:Es vairs nesaprotu kurš kuram sēž blakus.Mans tēls ir kopā ar Deniju un Markusu.Kas vel ir tur?

[Moriartijs]

OOC: Markuss, Reina, Denijs, Nabu un šķiet ka es un Džudīte ir pie viena galda. Enlils ir netālu, Silvana un Gerrards arī. citi nav.


Kartupeļi ir debešķīgi, Džeroms sajūsminājās. Atgādina tūrismu, bezbēdīga ēšana upes krastā, kad nav jādomā par ceļamērķi un nav nekādas vajadzības celties un kaut kur skriet. Var pasēdēt saulītē un atpūsties.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 21.03.2008 16:55

[Tējas lapa]

Neesi kļūdījusies esmu Madžistrs. Laikam biju mazliet aizsapņiejies tādēļ nepamanīju tavu ugunslodi. Man tā dažreiz mēdz gadīties. Markus pasmaidīja. Labāk paēdīšu citādi vēl novelšos no pūķa muguras. To nodomajis puisis ķērās klāt jau mazliet atdzisušajam ēdienam.

[Moriartijs]

Eu, ugunslode, uzsildīsi manu kotleti maz drusciņ? Džeroms painteresējās Markusa un Reinas virzienā, citādi atdzisusi jau. Un viņš pastiepa kotleti uzdurtu uz dakšiņas viņu virzienā.

Par aukstām kotletēm ļaunāks ir tikai silts kvass un to nu gan nogaršot nevēlos, puisis pie sevis nosmējās.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 21.03.2008 17:03

[Tējas lapa]

Markuss uzbūra mazu ugunslodi. Tā aplidoja ap Džeroma kotleti kura bija uzdurta uz dakšiņas. Kotletu gandrīz mamentāli sāka kūpēt. Lūdzu. Viņs teica un ar vienu rokas vēzienu izzudināja lodi.

[Moriartijs]

Paldies, Džeorms iesmējās, nu man ir labi kūpināta kotlete. Tieši tā kā vēlējos. Tas viss atgādina klejošanu pa tālām vietām, kur kotlete ir jānomedī pašam. Džeroms atcerējās savu klaiņošanu pa Sestartu un pasmaidīja.

Ak, vecie, labie bezbēdības laiki, puisis nopūtās. Tagad jādomā arī par pūķi, kurš pats, starpcitu, ir klejotājs, jo pūķa neatkarību neviens nespēj ierobežot. Viņš izteica savas domas. Tādā ziņā pūķi līdzinās kaķiem...

Šo rakstu rediģēja mesmers: 21.03.2008 17:25

[Džea]

Reina iesmējas par Džeroma joku ,Viņas rokā jau parādījās ugunslode taču Markus jau pasteidzās priekšā.Izgaisinājusi ugunslodi.Reina nokodās no savas kotletes aplūkodama Džeroma.
Tāda mazliet apdegusi.
Viņa smīnot sacīja.
Zini varu radīt ne tikai ugunslodes bet arī uguns virpuļus,šeit tas gan nav ieteicams.
Viņa sacīja atkal nokosdamās no kotletes.
Tu arī esi Madžistrs?
Viņa jautāja skatīdamās uz Džeromu
Tu arī esi ceļojis?Kur esi pabijis?

Šo rakstu rediģēja Džea: 21.03.2008 17:26

[Moriartijs]

Esmu. Tikai ne līdz galam. Aiztinos no apmācības. Sanāca saķerties ar vecākiem un kopš 16 vairs neesmu viņus redzējis. Klejoju pa Sestartu. No Dotas tuksneša līdz par Norda virsotnei. Tas nu gan ir viens kalns kas ir obligātu jāredz, elpa aizraujas vien! 3472 metri augsts, ahh Džeroms atbildēja uz Reinas jautājumu.

Un tad piebilda, Tu zini ka tev un manai pūķenei ir vienāds vārds? Reina.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 21.03.2008 17:29