Pūķu jātnieki, [GM][PZP][fantasy]Grupējuma Pūķu jātnieki cīņa par taisnīgumu Opcijas

[washulis]

Pūķu jātnieki

"Visi, kas nebaidās piedzīvojumu un mūžam uzticīgi savai zemei, piesakaties Pūķu apmācības kursos". Nu jau kā gadu šāds paziņojums ir atrodams gandrīz jebkurā Sestartas stūrī. Un šī Mirītas ideja vēl jo projām dzīvo un nav izgāzusies.

Nometnē*, kur notika šīs apmācības, pāri pāri skēja pirmie rīta stari.

Ceļaties un veļaties! Visi no pirmās grupas, slejiet savas pakaļas augšā un lai visi bez izņēmuma būtu laukā!!! nodārdēja kāda balss. Tas bija komandieris A.F. Rips**, kas vadīja apmācības kursus. PILNĪGI VISI! UN BEZ IZŅĒMUMIEM!!! viņš vēl nobļāva.

Pirmais kurss. Tie bija tie ļautiņi, kas te pieteikušies jau no paša sākuma un nu ar šodienu oficiāli sākās viņu prakstiskās apmācības. Šodien pirmo reizi nāksies lēkt pūķu mugurā, bez drošības noeikumiem... Nelielajās kojās sākās bardaks. Visa pirmā grupa (tie esat jūs!) nu pa galu, pa kaklu kārtojās, lai pēc piecām minūtēm būtu gatavi. Visi, kas kavē var pamatīgi norauties no komandiera, jo viņš mīlēja kārtību. Ļoti stingru kārtību...

* nometnes plāns, skat ATD (nedaudz vēlāk)
** komandiera Ripa anketu skatīt ATD (nedaudz vēlāk)

Lai kaut ko apsprietu savā starpā, izmanojiet OCC vai iekš ATD! vēlu visiem veiksmi... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

GM - Washulis

p.s. Nu ko? tad sākam! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Tējas lapa]

Labi laižamies lejā. Kains noteica un saka tuvoties zemei. Pūķis viegliņām sasniedza zemi. Markus sagaidīja līdz pūķis apstāsies un noleca no viņa muguras. Paldies par lidojumu. Puisis noteica un noglāstīja Kaina purnu. Jaunietis pagriezās un nolūkojās kā citi viņa biedri sapazīstas ar saviem pūķiem. Viņš piegāja pie Silvanas. Sveika! Kā veicas ar pūķi?

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 20.03.2008 14:43

[mr Bl@ck]

Enlils aplūkoja visus, kas bija iznākuši laukumā, pats dīvainākais bija tas ka viens no tiem skatījās tieši uz viņu, lēniem un apņemīgiem soļiem viņš devās pie pūķa. Lēnām nekad nepārtraukdams acu kontaktu viņš pienāca tiešā kodiena attālumā. Viņš saglabāja vēsu seju lai gan iekšā valdīja vētra stiprāka par jebkuru kādu viņam būtu iznācis izsaukt. Tajā jaucās bailes un neatlaidība. Tie abi divi cīnījās viens pret otru, bet netlaidība ņēma virsroku pār `bailēm.
Lēnām Enlils palocījā pūķa priekšā cieņas un piekāpības zīmē atklādams kaklu un muguru neizrādīdams nekādas uzbrukuma zīmes.

Lēnām un cienīgi pūķis nolieca galvu lai ielūkotos viņam acīs.
Tu proti labas manieres, esi sveicināts jaunais jātniek.
Enlila galvā ieskanējās samtaina meitenes balss, jauneklīga, bet taipat laikā neizsakāmi gudra, kā padzīvojuša lepna cilvēka.
Enlils ieplēta acis, pūķis runāja. Tomēr ja viņam bija labas manieres tad vajadzēja arī stādīties priekšā.
Mans vārds ir Enlils Tempests, es centīšos attaisnot tavu uzticību.
Likās ka Pūķene smaida. Dīvainu bīstamu smaidu.
Prokella pūķene vienkārši atbildēja viņas smaidam tikai paliekot platāka. Likās ka viņa smejas par kādu viņai saprotamu joku.
Pēc mirkļa domāšanas arī madžistrs saprata kas tur bija par joku un uzsmadīja pūķenei pretī.

OOC: ja nesaprotat kas par joku, tad mājiens pamēģiniet latīņu valodu.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 20.03.2008 14:55

[Sindra]

Sveiks! Markus vai ne? elfiete kādu brīdi galvā meklēja puiša vārdu, bet viņa atcerējās, ka bija tikušies jau agrāk.
Man veicas labi. Iepazīsties. Viņu sauc Kaiross. Silvana pasmaidīja un pamāja uz baltā pūķa pusi.
Kaiross ziņkārīgi palūkojās uz klāt pienākušo puisi un viegli nolieca galvu.

Kā Tev? meitene palūkojās uz Markusa vēja izpūstajiem matiem un sārtumu sejā, kurš bija radies no vēja brāzmām. Vai pūķa asās zvīņas nav nodarījušas pāri Tavām kājām?

[Tējas lapa]

Jā Markus. Un ja es pareizi atceros tu biju Silvana. Viņs paskatījās uz balto pūķi un vigliņam palocīja galvu. Man? Vienkārsi lieliski. Markus mazliet sakārtoja sajauktos matus un paskatījās uz kājam. Nē nekas traks jau nav noticis. Pie viņiem pienāca Kains. Esi nu pieklājīgs un iepazīstini ar jauko meiteni. Silvana iepazīsties ar Kainu. Pūķīs pamāja ar galvu.

[Massacre]

Kalahs lēnām pagriezās un lidoja atpakaļ uz nometni un poligonu, zinādams, ka Džudīte labprātāk neatgrieztos un nekad to neierosinās, viņs pat atļauju nepajautāja.

No malas tas izskatījās ļoti dīvaini un Džudīte par to bij pārliecināta gandrīz uzreiza. Trausla, blonda, īsa būtne sēž uz milzīga, zaļu, brūnu un dzeltenu zvīņu klāta pūķa ar diviem savītiem ragiem abās galvas pusēs, ļaunu skatienu un ļaunu auru sev apkārt. Šis salikums viņas prātā likās ļoti dīvains, jo savu pūķi bija iedomājusies līdzīgu sev, nevis pilnīgi pretēju. Turklāt vēl nākotnē priekšā stāvēja uzzināt kāpēc Kalahs ir izvēlējies tieši viņu un nevienu citu.

Pūķis nojauta Džudītes domas, taču neiejaucās, jo gatavojās uzmanīgi nolaisties, lai neizraisītu bezmaz vai zemestrīci kā viņš parasti bija pieradis.
Palīdzējis sievietei nokāpt viņš skatījās, ko Džudīte darīs.

Tā. Tagad būtu nepieciešams uzzināt kas mums jādara tālāk. Varbūt vēlies ar kādu iepazīties?
Nedomāju vis. Kalahs noteikti atbildēja, jo nekādu pienākumu pret pārējiem ļautiņiem nejuta. Bet tev gan to vajadzētu izdarīt.

Džudīte tikai pamāja un lūkojās kā visi pārējie lido un dāzi ir palikuši uz zemes vai tikko atlidojuši un bez īpašas minstināšanās, pametot Kalahu, kurš šķiet bija aizņemts ar kaut kā plānošanu, devās klāt Silvanai un Kainam.

"Sveiki. Jūs piestāvat viens otram." Džudīte acīmredzami secināja pasmaidot četrotnei lūkojoties uz gaišo Silvanu un viņas balto pūķi un Markusa saskanīgumu ar savu tumšo pūķi, pametot bažīgu skatienu Kalaha virzienā. Cerams es pie tā pieradīšu.
"Džudīte." viņa smaidošām acīm iepazīstināja ar sevi, cerot, ka nav iztraucējusi.

[Demiurgs]

Denis pienāca pūķi vēl tuvāk
varbūt vēlies izmest kādu loku virs nometnes Atvars pagrieza galvu un takā uzsmaidīja Denijam vai tu varēsi man noturēties mugurā
Denijs pavēr muti lai atbildētu taču nepaguva jo viņu no aizmugures pacēla pūķa aste, Atvars uzsvieda Deniju sev mugurā un pirms Dnijs vēl īsti bija sapratis kas notiek uztraucās debesīs, Denijs tiktiko noturējās pūķa mugurā, taču viņš drīz saprata kas un kā, teoretiskas zināšanas arī palīdzēja lai saprastu ka isti noturēties.
Viņi lidoja diezgan zemu virs kokiem, pēc neilga lidojuma Atvars peķšņi pikēja, Denijs tiko paguva aizturēt elpu kā viņi ienira meža ezerā, pūķis peldēja vēl straujāk nekā lidoja, astes peldplēve tik zibēja un ķermenis izlocijās kā čūskai, apkārt nozibēja zivis un dažādi ūdensaugi tad atkal sejā iesitās svaigs gais un saules stari, Atvars atkal lidoja atpakaļ uz nometni, nosēdies atpakaļ smilšu laukumā Denijs noleca no sava partnera viscaur slepjš, bārda piesūkusies ar ūdeni smagi nokarājās.
Denijs nokāpa skaļi iesaucās Uhu, tas tik bija kautkas, tu taču esi leilisks lidotājs un vēl lieliskāks peldētājs. tikai šķiet ka man vajadzēs dabūt ūdens izturīgas drēbes ja grasos ar tevi kopā peldēties
Pūķis apsēdās smiltīs un paskatījās uz Deniju tu dari gan tā, un paldies ka novērtē, domāju ka mēs sapratīsimies ļoti labi.

Šo rakstu rediģēja Demiurgs: 20.03.2008 15:10

[Hobbits]

Gerrads arī bija nolēmis palidot. Viņš piegāja pie pūķa sāniem. Šķiet, ka pūķis jau bija aizmirsis, kurš te īstais vaininieks. Elfs jau rāpās viņam mugurā. Zvīņas bija cietas, asas un to virsma bija spīdīga un gluda. Kaut tās bija slidenas, Gerradam tas netraucēja turēties. Viņš bija knapi paspējis tā kārtīgāk pieķerties, kad pūķis ar pāris soļu ieskrējienu( no kuriem pēdējais, starp citu bija tik traks atspēriens, ka Gerrads knapi noturējās, neaizlidojis pār pūķa galvu) uzšāvās gaisā.
Sajūta bija fantastiska. Sp.irdzinošais vējš pūta sejā un mati plīvoja. Gerrads pieplaka pūķim pie muguras. Pūķis bija lielisks lidotājs. Tas lidoja un ik pa laikam apmeta gaisā cilpu, tā ka Elfs palika kājām gaisā. lidojums bija ļoti straujš, lai neteiktu mežonīgi ātrs. Tagad varēja redzēt cik pūķim patiesībā bija gara aste. tā graciozi sekoja līdzi katrai kustībai, katram līklocim ko dzīvnieks izpildīja. Sarkanais pūķis patiešām gaisā jutās kā zivs ūdenī.
Gerrads joprojām turējās pieplacis dzīvnieka mugurai. Pūķis laidās lejā, pārdroši pikēdams. Elfs pievēra acis. kad viņš tās atkal atvēra, pūķis jau bija zemē. dzīvnieks rikšoja gandrīz nepieskardamies zemei, līdz apstājās.
Gerrads nošļūca pa dzīvnieka kreiso pusi lejā. Sirds vēl aizvien priekā un satraukumā trīsēja. Gerrads atbalstījās pret pūķa sānu, jo kājas uz doto brīdi vēl lāgā neklausīja
- Mēs būsim draugi. Viņš pasmaidīja. Iesākumam tikai derētu dot tev vārdu, vai ne? Kā būtu ar Sauneru?
Pūķis pamirkšķināja savas lielaas, zaļās acis un viegl palocīja galvu. Liekas viņš piekrita

Šo rakstu rediģēja Hobbits: 20.03.2008 15:23

[Sindra]

Jā, es esmu Silvana. Dziedniece
Silvana ar plašu reveransu paklanījās Kainam.
Tad atkal pievērsās Markusam. Jā, meitene noteica. pūķi paši mūs izvēlējušies un nevienam darīt pāri negrasās. komandieris tikai mūs biedēja. viņa mīļi pasmaidīja uzlūkodama Kairosu. Tikai pūķiem tāpat kā mums ir dažādi raksturi un daži mīl pajokot ar saviem topošajiem komandas biedriem. Un dažreiz joki nodara pāri. viņa vēlreiz bažīgi palūkojās uz Gerrodu.

Paldies Tev! elfiete pasmaidīja Džudītei. Viņu sauc Kaiross. baltais pūķis uzlika savu galvu uz Silvanas pleca un vēroja Džudīti.
Tas vienkārši ir liktenis. Mums visiem.

[Massacre]

"Nav par ko. Saku to, ko redzu." Džudīte viegli pielieca galvu Kairosa virzienā "Prieks satikt Tevi Kaiross un Silvana." viņa dzīvi atbildēja skatoties uz pūķi un Silvanu, kuras vārdu bija iegaumējusi diezgan ātri kaut arī tas nebija oficiāli pavīdējis viņas apkārtnē, tikai pa ausu galam, bet Džudītei tas bija licies acīmredzami piemēroti.
"Liktenis tas ir gan. Tikai dažreiz tas nav tik pašsaprotams kā gribētos." viņa vairāk kā sev teica lūkodamās pūķī, kurš pašlaik lūkojās apkārt ar skatienu, kurā varēja saskatīt nepacietību un vēlmi kaut ko pasākt - identisku viņas pašas izjūtām.
"Un viņu sauc Kalahs. Tikai nesaktiet viņam, ka es jums to teicu." Džudīte smaidīdama piemiedza ar aci.

[Seila]

Lors smagi nopūtās. Neizskatījās, ka viņam izdosies beidzot tikt pie kārtīgām brokastīm, bet vēders vēl ar vien nodevīgi kurkstēja. Tuvodamies pūķiem elfs pamanīja, ka lielākā daļa jātnieku jau ir atraduši savus mīluļus un tagad paši drosmīgākie jau mēģina palidot.
-Un tu vai tad negries izmēģināt pūķu spēku?
Elfa galvā atskanēja kāda izmējīga balss un viņš momentāli palūkojās apkārt. Savādi, bet neviens to nebija dzirdējis. Nē nu protams to, ka pūķi mēdz sazināties telepātiski viņš zināja, bet ne jau pūķi izvēlas jātniekus.
-Ermmmm...Un kas tu būtu, ja nav noslēpums?
Viņš pacentās tā pat domās pēc iespējas pieklājīgāk apjautāties.
-Es nebūtu. Es esmu.
Balss aizvainoti atbildēja
-Hmmmm...Nu piedod. Tādā gadījumā, kas tu esi?
Viņš negribīgi atvainojās. tad ta prieks. Atvainoties kādam kuru tu nemaz neredzi.
-Es esmu Laila. Zemes pūķis.
KAut kas no mugurpuses iebikstīja elfu mugurā un pagriezies viņš gandrīz vai atsprāga atpakaļ. Uz viņu skatījās divas laipnas, dzeltenas acis. Nākamajā brīdī elfs pat nepaguva atjēgties kā šī galva viņu bija uzmetusi augstu gaisā un viņš piezemējās tieši uz pūķa skausta.
-Eu...vai nevarētu mazliet mierīgāk? Nevarētu teikt, ka man nepatīk lidot, bet no otras puses man nav spārnu.
Jaunā pūķu jātnieka balsī izskanēja kaut kas līdzīgs sašutumam.
-Nu piedod. Man vienkārši gribējās pēc iespējas ātrāk iegūt jaunu saimnieku.
Viņam tikai šķita? VAi arī pūķene par viņu patiešām smējās? Šo domu Loram neizdevās izdomāt līdz galam, jo jau nākamajā brīdī viņi lidinājās augstu gaisā.

Šo rakstu rediģēja Perversā komjauniete_Adars: 20.03.2008 17:56

[Džea]

Reina lūkojās uz poligonu,no kura jau devās šurp pūķi.Majestatiski un cēli.Pūķi jau bija nostājušies pretī savam jātniekam un kā redzams bija uzsākuši acu kontaktu.Turpat bija arī viņas pūķis.Mazliet netālu no viņas Reina manīja ka sieviete,šķiet viņu sauca Džudīte ,baidījās no sava pūķa tomēr ar laiku pierada.Arī pārējie pamazām jau iepazinās ar savējiem un devās nelielos lidojumos.
Reinala nebaidījās no pūķiem,ceļojumā ar tēvu vina tādus jau bija sastapusi un pieradusi.Piegājusi pie sava pūķa klāt viņa to uzlūkoja.
Sveiks.Es ceru tev nav iebilstams ja es turpmāk būsu tava pāriniece.
Reina klusi sacīja pūķim,tomēr viņa bija pārliecināta ka pūkis viņu ir sapratis.
Protams ka nē,galu galā es tevi izvēlējos jo mums ir līdzīgi raksturi kā āri tu tikpatkā pārvaldi uguns elementu,gluži kā es.
Reina sadzirdēja balsi savā galvā un saprata ka tas ir viņas pūķis.
Man prieks.Starp citu es esmu Reina
Sadrio,taču es ceru ka tu neiebilsti ja pašlaik nedosimies lidojumā,tam laika us vēlāk.
Protams
Reina pasmaidīja,šķiet ka kontakts ar pūķi bija izveidojies un nevajadzētu rasties īpašām grūtībam

[Seila]

-Varbūt, ka mēs varētu beidzot nolaisties zemē?
Lors neizturēja. Elfs bija tikko izrāpies ārā no siltas gultas un viņam nebija pilnīgi nekādas vēlēšanās nosalt augšā debesu tālēs.
-Kāpēc, gan ne, ja jau mans draugs tā vēlas.
Nē nu pilnīgi noteikti no malas izskatījās, ka pūķene par viņu smejas. Atradusi ar par ko izklaidēties. Lors dziļi ievilka elpu, kad laila beidzot nolaidās zemē blakus pārējiem pūķiem un to jātniekiem. Pareizāk pūķene nolaidās blakus kādam konkrētam pūķim. Pieliekusi galvu tā ļāva Loram lēnām noslidināties zemē pa skaustu un nostāties atpakaļ uz cietzemes.
-Nekad nebiju domājis, ka pūķi var būt arī brīvdomīgi un uzskatīt, ka neviss jātnieks izvēlas viņus, bet viņi jātnieku.
Lors skaļi noteica vērsdamies pie Sievietes (Reinas). Kura tur pat blakus iepazinās ar savu pūķi.
-Tu vēl daudz ko par mums nezini...
Laila viņa galvā izmējīgi atbildēja.

[Tējas lapa]

Markus noskatījās kā Silvana graciozi paklanās Kainam. Hmmm pieklājīga meitene. Puiša galvā ierunajās Kains. Es ceru, ka Kains ar mani nekādus jokus netaisīs. Es nevēlos, lai viņs netīšām ievaino mani vai arī pats sevi. Jauneklis papliķēja pa pūķa kaklu. Prieks iepazīties Džudīt. Mani sauc Markus. Pūķis mazliet ar spārnu pabakstīja puisi, sak neaizmirsti iepazīstināt ar viņu arī. Un šis ir Kains. Pūķis palocīja galvu pret meiteni. Markus, es iešu mazliet talāk no šās kņadas. Man tas īpaši nepatīk. Pūķis nosūtīja šo domu Markusam, pagriezās un aizgāja patālāk no cilvēkiem. Kains nogūlās zemē un vēroja jaunos jātniekus. šajā jauneklī ir kaut kas īpaš.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 20.03.2008 19:30

[Massacre]

"Man arī prieks iepazīties Markus." Džūdīte uzsmaidīja viņam "Un arī ar Jums Kain." viņa pieklājīgi palocijās, neizmantojot reveransu, pie kura nebija radusi, bet savu patiesas cieņas izrādīšanas pakāpi vienkārši paklanoties un paliecot galvu.
Nolūkojusies ka pūķis aiziet, Džudīte nedaudz bažīgi tam nolūkojās pakaļ.
"Es ceru, ka neesmu iemesls viņa aiziešanai?" viņa jautāja Markusam ar bažām balsī.

Kalahs ar acu kaktiņu vēroja Džudīti, taču neko neteica un nedarīja - šī bija lieliska iespēja novērot sievieti darbībā un iepazīt raksturu.

[Džea]

Reina glāstīja pūķa zvīņaino purnu,sākumā likās ka lielajam dzīvniekam pret to būs iebilldumi taču tagad izskatījas ka viņam tas tīri labiu patīk.Sadrio ik pa laikam izpūta dūmus taču uzmanīgi lai netrāpītu sievietei ar kuru viņš turpmāk būs komandā,galu galā viņiem vel būs jāsadarbojas ilgi.
Turpat blakus nolaidās vel kāds pūķis no kura nošļūca elfs.Šķiet ka viņš dzirdēja ko Reina bija sacījusi Sadrio tapēc sieviete pagriezās pret elfu.
Es gan domāju ka viņi to spēj,galu galā pirms pieradināšanas pūķi bija brīvi un kurp lidot un kā to paši izlēma.Tādēļ tikpat mierīgi viņi var arī izvēleties sev jatniekus.Beigu beigās pūki ir gudri un majestātiski dzīvnieki
Reina atbildēja elfam.
Paldies par komplimetnu
Reinas galvā atskanēja pūķa balss.Šī sieviete viņam patika aizvien labāk un labāk
Kā lidojums?
VIņa apvaicājās

Šo rakstu rediģēja Džea: 20.03.2008 20:08

[Tējas lapa]

Nē neuztraucies neesi. Viņam tikai īpaši nepatīk šī kņada. Markus mierīgi atbildēja. Kains ir līdzīgs man. Man arī dažreiz gribas tikt no visiem vaļā. Pasēdēt kaut kur vienam pašam padomāt par dzīvi. Viņš sāka virpināt pa pirkstiem savu amuletu. Tas vienmēr ir nesis viņam laimi. Markus nekad no tā nešķiras, jo amulets ir vienīgā piemiņa no mirušās mātes.

[washulis]

saule jau stāvēja pašāu augšā. brokastu laiks bija sen jau cauri un nu bija klāt pusdienas. domāju, ka gribēsiet pusdienas. komandieris bija atgriezies laukumā. arī pašiem pūķiem jāpaēd... pēc tam sāksim nodarboties konkrēti ar lidošanas teeniņiem, jo kā redzu, tad sapazīsānās dažiem iet īpaši ātri. viņam blakām nosoļoja dresētāji, kas nu pamazām veda pūķus atpakaļ uz poligonu. pēc šada stresa un satraukuma noteikti ēstgriba būs liela.

[Seila]

-Nu redzi. Tagad tu dzirdēji atbildi. Un kāda tev no tās jēga ņemot vērā, ka tev to pašam jau sen vajadzēja būt apguvušam teorijas nodarbībās. Nu labi. man te ir mazliet par torkšņainu tāpēc ļaušu tev iejusties starp citiem.
-Vēl tiksimies.
Pūķene uzlūkoja sievietes pūķi, kurš viņai sķita esam diezgan simpātisks un jauks, ja vien neskaita to, ka Lailai pa visu laiku kuru viņa atradās kopā ar pūķiem vienā mītnē nebija radusies iespēja iepazīties ar viņas jaunajiem kolēģiem, kuri katras tagad bija ieguvis jaunu īpašnieku.
-ermmmm...eu pagaidi...Kā tad es?
Lors apjuka Viņam pilnībā negribējās atzīties Lailai, ka teorijas stundās viņš parasti gulēja un tāpēc pamatā neko īpaši nav iegaumējis.
-Lidojums? Lidojums bija tā nekas. Vairāk man nepatīk tas, ka mums neļāva pat paēst brokastis, bet uzreiz aizsūtīja pa taisno iepazīties ar pūķiem, kaut gan es domāju, ka viņi būtu daudz priecīgāki, ja mūs dotu viņiem jau pabarotus. Vismaz, ja kādam no šiem inteliģentajiem dzīvniekiem ienāktu prātā pabrokastot tad viņiem tiktu, kas vairāk.
Lors pamēģināja pajokot un tajā pašā brīdī sajuta, ka Laila viņam labprāt pāris reizes iespertu, ja vien viņiem nebūtu tik dažādas svara kategorijas.
-es vēl neesmu tik tālu, lai nedzirdētu ko tu saki.Bet tagad gan man ir jādodas
Pūķene laipni atgādināja.Un tad godprātīgi sekoja līdzi dresētājiem uz poligonu, lai beidzot paēstu pusdienas.
OOOOO...Pusdienas. Lieliski arbūt, ka vismaz tās mums ļaus paēst.
Lors pie sevis indīgi nodomāja

Šo rakstu rediģēja Perversā komjauniete_Adars: 20.03.2008 20:17

[Džea]

Reina iesmējās par Elfa joku taču tad saprata ka nemaz nezina viņa vārdu,varbut tikai kautkur bija dzirdējusi bet sķiet ka aizmirsās
Es starp citu esmu Reina,Madžistrs un tas ir Sadrio.
Pūķis viegli palocīja galvu uz elfa pusi tā apliecinot ka viņš nav nekāds briesmonis.
Ar pūķi lidojusi vel nēsmu taču nojaušu ka tas būs daudz patīkamāk nekā kad ir jālido pašam.Zini,tas i diezgan nogudrinoši.
Viņa sacīja lūkojoties uz elfu.
Uz redzi
Komandieris paziņoja par pusdienām un Reina atvadījās no Sadrio kurš pamāja ar galvu kad viņu veda prom.
Nu tad beidzot,lai gan esmu pieradusi nest arī ilgāku laiku.
Viņa klusi nomurmināja un pamazām sāka doties uz ēdnīcu

[Massacre]

"Tad jau mēs esam līdzīgi." Džudīte smaidot teica. "Man arī patīk nozust šad tad." Un tāpēc es māku arī pazust. viņa domās pabeidza teikumu un pievērsās ar skatienu Kalaham.

Tiksimies vēlāk Kalah. Paēd kārīgi un neļauj viņiem krist tev uz nerviem.

Šai pavēlei es paklausīšu labprāt. Kalahs izsmējīgi paziņoja un pasita malā savu aiz grožiem turētāju un pats devās tur, kur paredzēts iet, lai dabūtu ēdamo, nemaz neļaujot sev uzlikt grožus.

Džudīte smaidot palūkojās uz pūķi un pagriezās, lai ietu uz ēdnīcu.
"Vai iesim? Šo ēdienreizi mums nevajadzetu laist garām." viņa pievērsās Markusam un Silvanai ar siltu smaidu.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 20.03.2008 20:39