Pūķu jātnieki, [GM][PZP][fantasy]Grupējuma Pūķu jātnieki cīņa par taisnīgumu Opcijas

[washulis]

Pūķu jātnieki

"Visi, kas nebaidās piedzīvojumu un mūžam uzticīgi savai zemei, piesakaties Pūķu apmācības kursos". Nu jau kā gadu šāds paziņojums ir atrodams gandrīz jebkurā Sestartas stūrī. Un šī Mirītas ideja vēl jo projām dzīvo un nav izgāzusies.

Nometnē*, kur notika šīs apmācības, pāri pāri skēja pirmie rīta stari.

Ceļaties un veļaties! Visi no pirmās grupas, slejiet savas pakaļas augšā un lai visi bez izņēmuma būtu laukā!!! nodārdēja kāda balss. Tas bija komandieris A.F. Rips**, kas vadīja apmācības kursus. PILNĪGI VISI! UN BEZ IZŅĒMUMIEM!!! viņš vēl nobļāva.

Pirmais kurss. Tie bija tie ļautiņi, kas te pieteikušies jau no paša sākuma un nu ar šodienu oficiāli sākās viņu prakstiskās apmācības. Šodien pirmo reizi nāksies lēkt pūķu mugurā, bez drošības noeikumiem... Nelielajās kojās sākās bardaks. Visa pirmā grupa (tie esat jūs!) nu pa galu, pa kaklu kārtojās, lai pēc piecām minūtēm būtu gatavi. Visi, kas kavē var pamatīgi norauties no komandiera, jo viņš mīlēja kārtību. Ļoti stingru kārtību...

* nometnes plāns, skat ATD (nedaudz vēlāk)
** komandiera Ripa anketu skatīt ATD (nedaudz vēlāk)

Lai kaut ko apsprietu savā starpā, izmanojiet OCC vai iekš ATD! vēlu visiem veiksmi... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

GM - Washulis

p.s. Nu ko? tad sākam! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Massacre]

"Kaut kāds murgs." Džudīte klusi noteica pasmaidīdama par to, ka Silvana pateica tieši to pasu, ko viņa grasījās teikt.
Apvaldījusi arī savu dusmu lēkmi, kas draudēja nogalinat komandieri tuvākajā nakts miegā, Džudīte neapmierināti palūkojās uz ēdnīcu un nopūtās. Viņai ļoti nepatika kavēt/ izlaist vai nesaņemt ēdienreizes.
Papriecajusies, ka komandieris nācis pie prata, Džudīte ieinteresēti ieklausījās pūķu rūkoņa un neapzinati nodrebinājās.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 19.03.2008 18:20

[Hikari]

Nabu visā šajā laikā bija jau pieradis pie tā, ka komandierim patika bļaustīties. Un pietiekami daudz. Laikam jau tas bija viņa dabā, šādi iesākt rītu, kā likās pašam jauneklim. Kad komandieris sacīja, ka viņi nesāks, kamēr visas miegamices nebūs šeit atvilkušies, Nabu palūkojās apkārt un centās pamanīt, kura tad šeit trūka, dzirdot Silvanas balsi, ka viņa visus jau ir satikusi. Tas notikai nozīmēja, ka drīzumā viss varēs sākties. Nabu likās, ka šī būs ļoti laba diena, pilna ar spilgtām emocijām. Jauneklis pasmaidīja. Viņš jutās enerģijas pilns un gatavs uzsākt ikdienas trenniņus.
Pēc brīža viņš sadzirdēja netālu no sevis Džudītes balsi un atkal pasmaidīja. Tad ierunājās komandieris, kurš šķita krietni mierīgāks, kā iepriekš un pat ataicināja atpakaļ Džeromu. Labi, tas tikai nozīmēja, ka viss var sākties!

Saule bija uzaususi jau krietni augstāk un no angāru puses varēja skaidri dzirdēt rēkoņu. Pūķi bija pamodušies. Lieliski. Ilgāk vairs, kā jauneklis cerēja, viņi nekavēsies.

Šo rakstu rediģēja colorless wind: 19.03.2008 18:23

[mr Bl@ck]

Klausos, komandier. Enlils attrauca viņš uzsita knipi un lode izkūpēja gaisā. Gaisu satricināja pūķu rēcieni, Mīlulīši pamodušies... No tās bļaustīšananā jau mironi pamodinās. Bet tomēr rēcieni bija fascinējoši. Biedējoši, bet fascinējoši. Enlilam bija nācies redzēt pūķus lidojumā tie bija majastātiski zvēri. Bet viņš tikai cerēja ka viņējam nebūs pretenziju pret gaisa maģiju.

[Demiurgs]

Denis izejot ārā neko neteica nedz komandierim nedz kādam citam, viņš tikai cerīgi paskatījās uz puķu audzētavas pusi, un klusi ierunājās
Nevaru vien sagaidīt kad beidzot tiksim pie saviem pūķiem

[washulis]

njā... skatieties, ka viņi jums nenosvilina pakaļas. viņš ar smīniņu noteica. ar savu pūķīti - transu - viņam ar sākumā negāja viegli, bet nu viņi ir gluži nešķirami. tagad viņa mīlulītis atradās poligonā, kopā ar jaunatvestajiem pirmās grupas pūķiem.

kopā vienkatsmit. skaisti dzīvnieki. laikam pūķi bija vienīgās radības uz kurām komandieris nebļāva. un arī pūķi viņu cienīja. viens no iemesliem, kāpēc ripu vispār pieņēma šajā darbā. savādāk visiem viņš ir kā suņa nagla tur, kur saule neiespīd. bet tomēr viņš ir nopelnījis savu titulu.

OCC: kad iepostos tie, kas varēs tikai rīt vai vēlu vakarā, tad iesim pie sižeta aktīvāk. tikmēr varat patērzēt vai nerakstīt neko...

[Massacre]

"Es ceru, ka mūs nelaidīs pie viņiem vienkārši tāpat, lai pārbaudītu vai nosvilinās vai nē? Pūķi tomēr ir majestātiski un gudri radījumi, man šķiet viņi nebūs laimīgi, ja tiks iesūtīts bariņš cilvēku ar vārdiem 'šitie ir jūsējie - kāpiet tik mugurā'?" Džudīte mierīgā tonī jautāja lūkojoties komandierī. Jautājumi tika uzdoti vairāk, lai uzzinātu, kas tiek gaidīts no viņiem pašiem, ne pūķiem, jo, cik meitenei bija zināms, pūķus tik vienkārši paredzēt nevar.

[washulis]

neustrucietes. ne pa velti medpunkts ir piebūvēts tik tuvu laukumam. un arī treneri būs... kāda gan būs jēga, ja mūsu pirmie izmēģinājum trusīši tiks nosvilināti. ceru ka nebūšu mocījies gadu pa velti. šo gadu viņam par mocībām īsti nevarētu nosaukt. nekas īpaši jau nenotika. kamēr enācās sapazīties tuvāk ar to trako metamorfomagu. tad gan ir bijis grūtāk.

bet risks tomēr ir. viņi ir gudri... komandieris nolūkojās uz savām kājām un tad ar nedaudz aizkaitinātu skatienu uz dzīvojamo ēku. kamēr pirmajā stāvā vēl gatavojās nākt pārējie pirmās grupas biedri, tikmēr vēl palēnām traucās augšā otrā, trešā un arī ceturtā grupa, kura bija galīgi jauniņie, kas te ievākušies tikai pirms nedēļas. nu ja. rindā uz ēdnīcu būs ilgāk jāgaida, jo mūsu visu "mīlais" ridlijs tomēr tika atstādināts no soda... komandieris rips pie sevis spriedelēja. lai arī viņam nepatika to atīt, bet arī viņš bija nedaudz satraucies. kā nekā satikties ar pūķiem, tas ir svarīgs notikums, lai arī kurš ar pūķiem nesatiktos.

[Massacre]

"Man pietiek zināt to, ka būs treneri un nebūs neapdomības. Man gan šķiet, ka vajadzētu katram iet vienam pašam, lai iepazītos ar savu pūķi, nevis laist visus kopā un katru pie sava, jo tad būs vieglāk kontrolēt notiekošo, bet tas, lai paliek Jūsu ziņā. Pret pūķu neprognozējamībām mēs neko nevaram padarīt." vina vienkārši noteica un lūkojās uz vietu, kur viņi drīz tiks vesti.
Savā ziņā, Džudīte vēlējās sastapt savu pūķi tagad, bet no otras puses viņa labprātāk izvairītos. Pūķis nevar būt tavs, neaizmirsti to. Pūķis un tu būsiet komanda, ne viena otra īpašums Džudīte pati sev pacietīgi atgādināja un apsēdās uz zemes.
"Kā tiks izvēlēts, kurš pūķis turpmāk būs katra komanda? Pūķi izvēlas mūs, mēs viņus vai jūs iedaliet?"

[Džea]

Bija atnākuši vel pāris cilvēki.Reina ar intresi un uzjautrinātu skatu vēroja Džeroma jociņus.Pati viņa arī spēja pārvērsties,tacu nevis mainīt savu izskatu,drīzāk gan par vanagu.Tomēr šeit Reinala nolēma to neizmantot.Redzot kāds komandierim raksturiņšun balstiņa,drošāk bija paklusēt.

[Tējas lapa]

Kad sāka iet runa par pūķiem Markus saspicēja ausis un piecēlās kājās. Viņš piegāja mazliet tuvāk, lai labāk būtu dzirdama saruna. Pats viņš tajā neiesaistījās, bet tikai klausījās un vēroja. Puisim nepatika uzbāzties ar liekiem jautājumiem. Netālu bija dzirdami pūķu rēcieni. Markus paskatījās uz to pusi un pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.03.2008 22:18

[Seila]

Lors atvēra acis. Nu cik pie visiem svētajiem gariem var bļaut? Un kāpēc viņi neviens nemāk runāt klusāk? Šajā laikā kā nekā visām dzīvām būtnēm gribas gulēt- neviss klausīties sarunas paaukstinātos toņos Elfs saldi nožāvājās un lēnām izstaipījies piecēlās kājās. Vēders noburkšķēja savu rīta sonanti. Nu aizveries. Tūlīt aizčāpošu līdz tam bļauriķim un tad tevi pabarošu Lors pie sevis nodomāja iznākdams ārā svaigā gaisā.
-Nu cik var bļaustīties?
Viņš pie sevis burkšķēja lēnā solī tuvodamies savai grupai.
Labrīt, biedri Komandieri.
Neizskatījās, ka elfs pārāk vēlētos doties kaut ko darīt.

[Demiurgs]

Denijs nedaudz satraukti mīņājas viņam tuvāk pienāca Markus, tapēc Denijs pievērsās viņam lai papļāpājot nedaudz aizdzītu uztraukumu
Kādu partneri tu labāk gribētu, zini es reiz peldoties aukstajos Deoras ezera ūdeņos redzēju kādu ūdens pūķi. drausmas kā es pārbijos, saproti ieņurkoju ezerā paskatīties uz zivtiņām un te pēkšņi tieši zem manis nopeld ūdens pūķis, gandrīz noslīku no izbīlēm, un zini es esmu labs peldētājs takā mani noslīcināt nav tik viegli. Lūk es strauji uzpeldu augšā un skatos pūķis jauv tur skatās man tieši vīrsū un īsti nevar saprast ēdīs mani nost vai kā, bet šamējais tikai pamirkšķina un ar varenu lēcienu pārlēcis man pāri ienirst ezerā un pasūd dzelmē, padomā tikai tik liels dzīvnieks un nesacēla gandrīz nekādu šķalatu. Patiešām skaists dzīvnieks, nav ko teikt, ceru ka man pārī varētu būt ūdens pūķis, kaut nu tas ūtu ūdens pūķis. Bet kādu gribētu tu denijs runāja ļoti ātri un pēdējo teikumu noteica diezgan aprauti, šķiet sapratis ka ir aizrunājies neļaujot Markusam pat vārdu ietilpināt.

[Juliette]

Vēl piecas minūtītes, dārgais...
Savā mīkstajā aitādas segā silti ieritinājusies nodomāja elfa. Bet tracis nerimās, un mis Moriganai nācās slieties kājās. Garie, blondie mati bija sapīti ragos, tādēļ par frizūras nekārtīgo izskatu Selēna neuztraucās. Izberzējusi acis, viņa piecēlās un uzvilka mugurā tērpu. Tik ļoti gribējās vēl pagulēt, paslinkot. Smagi nopūtusies, blondā elfa apāva kājas, un devās lejā pie pārējiem.
Piesarkusi par faktu, ka bija garāka kā dažs labs spēcīgā dzimuma pārstāvis, elfa nomurmināju mulsu labrīt.

[Hobbits]

Gerrads visu nakti bija gulējis kā uz adatām. es redzēšu pūķus. īstus dzīvus pūķus! padomā tik...briesmīgi dzīvnieki, bet nenoliedzami fascinējoši...vai šeit maz ir vietas pūķiem? un cik īsti gan lielas ir šiis telpas?Visu nakti viņš bija zvalstījies no vieniem sāniem uz otriem. Uz rīta pusi beidzot bija aizmidzis. bet tad, burtiski pēc stundiņas, atskanēja TĀĀĀDS sauciens, ka viņš turpat vai no gultas izvēlās. labāk nebūtu gulējis nemaz...viņš nodomāja ...tad vismaz acis nekristu ciet!
aši saģērbies viņš izkrēja no guļamās telpas un vēl maukdams vienu zābaku kājā, pa pusej skriešus,pa pusei lēkšus viņš nostājās pie komandiera, kur jau apkārt bija sapulcējies krietns bariņš jauno jātnieku.
Vai man vajadzētu pasveicināt komandieri?Varbūt palūgt atvainošanu...Viņš paskatījaas komandiera bargajā sejā...bet varbuut tomēr labāk nesacīt neko. Šis tips neizskatījās pēc tāda ko varētu nerrot. Atšķirībā no daža laba, Gerrads pasmīneeja, jo bija sazīmējis grupā Lausas elfu

Šo rakstu rediģēja Hobbits: 20.03.2008 01:33

[Sindra]

Pamanījusi Selēnu, Silvana viņai pasmaidīja un nedaudz pavirzījās uz viņas pusi.
Bija labi apzināties, ka šeit starp visiem svešajiem ļaudīm ir arī kāds, kuru pilnīgi noteikti var saukt par savējo.

[washulis]

pamatā jums ir jau atvēlēti kādi pūķi, bet tomēr tā nu ir sanācis, ka viņi jau pirms kāda laika jūs ir novērojuši. visdrīzāk ka viņi paši spēs izdomāt, kuri tad patīk labāk un kurus būtu vērts notiesāt. atcerieties, ka pūķis ir pārāks par jums. viena lieta, ko sākumā ir jāievēro, ir tas, ka jums gluži ir jāpielabinās viņiem. jāgūst uzticība un tikai pēc tam varat atļuties ko vairāk. viņš lepni noteica. lepni dzīvnieki... viņš viņus no jauna slavēja.

dzirdēdam sapkārtējo sarunas un pamanīdams, ka arī kas aizkavējās beidzot bija atvilkusies šurp, tikai nopētot viņus ar savu ierasto aizkaitināto skatinu (tāda patiesībā viņam bija vienmēr...) un noteica:
labi. kad esat visi savākušies, tad jādodas uz treniņlaukumu. viņš sāka soļot pa norasoto zāli uz lielā laukuma pusi. pārējie viņam sekoija. tur smilšaianias laukums bija norobežots ar sētu, pats laukums piebērts ar dzeltenām smiltīm. pa taisno no orēlas lagūnu pludmalēm. nostājušies vienā no laukuma galiem, pretī bija tieši lieli pūķu poligona vārti, kas stiepās līdz pat paša poligona griesitem. laidiet viņus arā...! viņš iebļa'vās. poligonā varēja dzirdēt troksni, vēl pāris rēcienus un lielie poligona vārti vērās vaļā. kad tie bija pilnībā atvērušies, tur pustumsā varēja manīt vienpadsmit pūķu trenerus, kas aiz grožiem veda nevienus citus, kā nākotnes jātnkieku palīgus. vienpadsmit majestātiski pūķi. visi bija satraukušies un paši un paši pūķi ne mazāk. pamazām visi milzeņi bija iesoļojuši smilšu laukumā un nostājās vienā rindā. tieši pretī pašu jātniekiem. pūķi jau veidoja acu kontaktu ar kādu no jātniekiem. kurš ar kuru, to viņi paši zināja. nu bija laiks tuvāk iepazīties. varat iet viņus apčamdīt, bet ievērojiet noteikumus. nekādas asas kustības, domājiet labas domas un tā jo projām... komandieris noteica. viņa balsīv arēja sadzirdēt nelielas bažas. sazin kas var atgadīties. par medicinās punkta četri med-madžistri bija atnākuši uz laikumu. dzīvojamās ēkas logi bija pilni ar pārējo grupu biedru sejām. ja kaut kas noies greizi, tad par to varēs pasmieites visi....

[Massacre]

Noklausījusies komandiera atbildi, Džudīte tikai pamāja, kaut gan īsti apmierināta arī nebija.
Viņas skatienu noķēra Selēna un Silvana un meitene tikai pasmaidīja par to, cik labi kopā izskatās abas gaišmates, pati vēl sev piezīmēdama, ka arī ir gaišmate. Tieši šī iemesla dēļ viņa, satraukti lauzot pirkstus, bet cenšoties saglabāt mierīgu sejas izteiksmi, dodoties pūķu poligonā, gāja tuvu abām sievietēm.
Ieraugot pūķus atlika vien noelsties - milzīgi, skaisti, šausmīgi, lepni, biedējoši un tamlīdzīgi salīdzinājumi nāca Džūdītes prātā. Redzot, ka katrs pūķis veido acu kontaktu ar savu nākamo komandas biedru, viņa skatījās, kurš no pūķiem veido acu kontaktu ar viņu pašu.
Drausmīgs, šausmīgs, liels, milzīgs, biedējošs...Nē, tas nevar būt mans pūķis! Ko es sasodīts ar viņu iesākšu? Es pat par uzskodu esmu par mazu! Nevajag man tādu! Negribu! Džudīte bailēs pakāpās soli atpakaļ, jo viņa nespēja savā prātā savienot savu raksturu ar šo drausmoni, kur nu vēl komandas biedru. Drebuļi skrēja pār kauliem, iedomājoties vien, ka viņai ar to būs jārunā. Tādā papusei bēgšanas stadijā viņa arī palika, jo Džudītei tiešām bija bail, varēja no šejienes just visu to ļaunuma sakni kāda bija pūķī.

Pūķis lūkojās sievietē, ko viņš bija izvēlējies un pūķa acīs varēja redzēt neapmierinātību par to, kā Džūdīte reaģēja uz viņa sazīmēšanu kā komadas biedru. Savā ziņā, protams, glaimoja viņas izturēšanās, bet viņš viņu bija izvēlējies vairāku svarīgu iemeslu dēļ un, lai arī nepatika pret šo nekaunīgo un trauslo būti, kas nekautrējās izrādīt savas bailes un sūtīt tik nicinošas domas viņa virzienā, auga augumā, taču viņs neko negrasījās darīt tā labā un pagrieza galvu uz citu pusi, nedaudz nikni papurinādas grožus, kuri viņam likās augstākās necieņas pierādījums.

Saspīlējums starp abiem bija jūtams un Džudīte kā nojauzdama pūķa domas, pakāpās vēl soli atpakaļ.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 20.03.2008 10:59

[Moriartijs]

Ak, komandier. Beidzot. Pūķi. Tur nu viņi ir 11 lieli un majestātiski zvēri, viens skaistāks par otru. Nu, ko vismaz vienā lietā es piekrītu komandierim, pūķi ir mīlulīši, Džeroms pie sevis noteica. Vērojot pūķus viņš iztēlojās to lielisko sajūtu kāda ir lidojot. Viņš zināja kā ir lidot. Pirms pāris gadiem klejojot netālu no Hētras purva viņš pamanīja pūķi. Lielu ugunspūķi zeltaini sarkanā nokrāsā. Džeroms būdams pietiekami ziņkārīgs, lēni tuvojās tam pūķim un vienā brīdī saprata ka pūķis viņa klātbūtni bija jau samanījis pirms Džeroms ieraudzīja pūķi. Tad atlika tikai jautājums, kādēļ pūķis nav viņu apēdis, sadedzinājis vai aizlidojis prom... Izlēmis ka labāk apstāties un nekustēties nevis ātri bēgt, Džeroms sastinga un tā šķiet bija pareizā rīcība. Pūķis pagriezās un jau pāris mirkļus vēlāk bija pietuvojies Džeromam. Uz mirkli šķita ka pūķis viņu aprīs un būs beigas, taču pūķis izdomāja citādāk un paķēris Džeromu nagos, pacēlās gaisā. Ak, kāda sajūta. Lidot. Jauki. Nu protams beigas nebija tik jaukas. It īpaši ja tajās ietilpa nokrišana (vai precīzāk nomešana) no 20 metru augstuma. Njā, "jauka" atmiņa.

Samanījis Džudītes reakciju uz viņas pūķi, Džeroms cerēja ka pats tā nerīkosies, taču brīdī, kad viņš ieraudzīja divas acis lūkojamies tieši uz viņu, neatlika nekas cits, kā sastingt un gaidīt pūķa turpmākās darbības. Uguns pūķis! Tas ir labi, zemes pūķi un ūdens pūķi ir noderīgi, taču pats fakts ka šis pūķis spēj lidot bija pārāks par visu citu.

Cilvēki. Nu maziņi tādi, bet ko darīt? Vismaz nebūs smagi, un spārnus arī nevarēs savainot. Pūķene nodomāja vērojot kā vienpadsmit viņas sugas brāļi tuvojās saviem cilvēkiem. Tā, tā, tā, un kur ir manējais? Paveroties apkārt viņa to ieraudzīja, un sāka graciozi tuvoties.
Un reakcija arī viņam laba, nekādas asas kustības. Tiešām sastingšana ir ļoti laba izvēle...

[Tējas lapa]

Markusu no domām izrāva Denijs.Noklusījies viņa stāstāmo puisis ierunājās. Es pats vēlētos uguns pūķī. Mans tēvs par viņiem ir ļoti daudz stāstījis. Tev paveicās ka tevi tas pūķis nenotiesāja pusdienās. Tad ierunājās komandieris un visi devās uz treniņlaukumu. Markusa ķrmeni pārņēma patīkamas trīsas. Nu tad beidzot. Kad atvērās vārti un pa tiem iznāca vienpadsmit pūķī Markusam aizrāvās elpa. Tie ir tik skaisti. Jaumietis cieši palūkojās pretī stāvošā pūķā acīs. Burvīgi. Puisis kā sālstabs stāvēja uz vietas, jo aiz apbrīnas nespēja pakustēties.

[washulis]

komandieris manot, ka daudzi ir šoketi un mēmi nobalēm, viņs vēl ieminējās: neizrādies bailes. ar viņiem jāapietas līdzīgi, kā ar zirgiem. pēc kāda īsa brītiņa no poligona izsoļoja vēl viens pūķis. tas bija komandiera trans. krietni vecāks par pārējiem sugas brāļiem. visu vadītājs lēni, bet tomēr droši devā sava pūķa virzienā. arī ar savu pūķi bija sapazinies nesen, bet viņi abi sadrabojās. nu nekautrējaties. viņš mudināja pārējos. medpunkts jūs jau gaida, ja kaut kas noies greizi. nekāda stresa...viņš pats pieskārās lielajām pūķa kakla zvīņām. visi pārējie pūķi ar interesi vēroja pirmo grupu. daži nepacietīgākie jau paši sāka soļot jauno saimnieku virzienā...