Nolādēto tīstoklis, Jauna latviešu brīvdabas lomu spēle Opcijas

[valdnieks]

Labdien, visi, kas piedalās brīvdabas lomu spēlēs jeb BDLS!

Kopā ar dažiem uzticamiem draugiem, esam nolēmuši veidot paš savu spēli un aicinām ikvienu interesentu tajā piedalīties! Spēli sauks "Nolādēto tīstoklis" un tā būs klasiska fantasy spēle ar uzsvaru uz piedzīvojumiem "Gredzenu pavēlnieka" noskaņās. Piedāvāju spēles leģendu, lai jūs saprastu, kādā pasaulē tā notiks.

Nolādēto tīstoklis

Par Regngundas rulli

Pirms aptuveni četriem trejdeviņiem dučiem gadu Viņaidas princis Regnārs Baisais nerimstošu un nežēlīgu iekarojumu palīdzību bija izpletis savas valsts robežas tālu jo tālu. Uz dienvidiem tās beidzot sadūrās ar citas varenas zemes – goda un taisnprāta valstības Tarsikas senajām robežām. Regnārs Baisais aicināja Tarsikas karali Gundaru Lielo pie sevis vizītē it kā, lai apspriestu robežu jautājumu.

Manīdams viltību un zinādams Regnāra Baisā nelāgo slavu (viņš bija vairāku mazu valstiņu ķēniņus ar viltu nobendējis, pārkāpjot jel kādus goda principus), Gundars Lielais atteicās ierasties. Viņaidas valsts to izmantoja par formālu casus belli un tās pat dienas vakarā prinča armija pārkāpa robežas.

Tomēr Tarsika nebija tāda kā citi Regnāra Baisā pretinieki, tā bija sena valsts ar ārkārtīgi disciplinētu un prasmīgu armiju, augsti attīstītu zinātni un grandioziem nocietinājumiem. Sākās spīvs, nežēlīgs un arī ilgs karš.

Vēlāk šo karu dēvēja par Regngundu – savienojumu no abu virsvadoņu vārdiem, kas senā valodā nozīmē “kaujas gredzens” tā apzīmējot cīņas gandrīz nebeidzamo garumu – vairāk kā trejdeviņus gadus Regnārs Baisais un Gundars Lielais cīnījās par uzvaru, bet karalaime abiem bija mānīga – kad likās, ka Regnārs būs sakauts viņš noslēdza vienošanos ar vairākām tikpat varaskārām un nežēlīgām valstībām un pārspēks atkal bija viņa pusē. Pārējās pasaules valstis, redzēdamas draudus savai brīvībai, saprata, ka līdz ar Tarsikas sakāvi, visa pasaule kritīs Regnāra un viņa sabiedroto rokās, tāpēc apvienojās ar Gundaru Lielo izveidojot tā saukto Savienību.

Cīņa bija briesmīga, tomēr aizstāvju spēks izrādījās lielāks nekā uzbrucējiem un tie tika padzīti no senās valsts Tarsikas robežām. Tomēr Gundars neatstājās un viņa karapulki metās vajāt uzbrucēju bēgošo armiju. Nu jau sirmgalvis, Gundars bija zvērējis neapstāties un noslaucīt naidnieka zemes no pasaules virsas un izdzēst viņu vārdus no vēstures lappusēm, līdz beidzot apturēs personīgi pašu Regnāru Baiso.

Ko viņš arī izdarīja visai drīz – Gundara karapulks panāca bēgošo princi senās upes Loras ielejā un satrieca viņa pretošanos. Pilnīgi un galīgi sakauts Regnārs Baisais bija spiests parakstīt padošanās līgumu. Tomēr tas nebija vienkāršs padošanās līgums – labi zinādami ienaidnieka viltību un negodīgumu, Tarsikas vecajie burvji pirmo un vienīgo reizi visas šīs zemes pastāvēšanas vēsturē uzlika baisāko un ļaunāko nāves lāstu. Lāstu, kas nogalinās Regnāru Baiso, visus viņa sabiedrotos, kā arī jebkuru, kas atradīsies Viņaides un sabiedroto valstu tronī. Visus viņu pēcnācējus un vēl viņu pēcnācējus, ja kapitulējušie pārkāps šajā līgumā ietvertos noteikumus. Tas bija lāsts, par kura uzlikšanu citā laikā un situācijā burvim draudētu mūža izraidījums no Tarsikas vai pat kas ļaunāks, taču tobrīd vecajie vienojās, ka nav cita veida, kā iegrožot šādu ļaunumu.

Tā Regngunds beidzās un pasaulē atkal iestājās nosacīts miers. Regnāram un viņa sabiedrotajiem tika atļauts paturēt savas zemes to agrākajā apjomā, pirms iekarojumiem, bet viņiem bija jāmaksā bargi mesli un pirmos trejdeviņus gadus viņu zemes pārraudzīja īpaši Gundara Lielā iecelti konsuli.


Pēckara gadi un jaunā ēra

Parakstītais līgums – jeb Regngundas rullis, kā to dēvēja – pamazām kļuva par pasaules valstu starptautisko attiecību kodeksu – t.i., lai kādas būtu neskaidrības, tās izšķīra līguma noteikumi. Tiesa, par taisnīgu un līdztiesīgu šo līgumu saukt nevarētu, jo tas tomēr bija kapitulācijas akts un nekad nebija plānots kā pamatlikums. Tomēr varenais – nekādi neatceļamais – lāsts to darīja par absolūto likumu. Lieki piebilst, ka bijušās Regnāra savienības valstis mūždien zaudēja un cieta no nevienlīdzīgās attieksmes, kamēr Tarsika attīstījās, zēla un plauka.

Pēdējā ducī trejdeviņu gadu Sigevalles pasaule, kurā līdz šim bija valdījusi tikai maģija, sadūrās ar jaunu spēku – tehnoloģiju un zinātni. Regngundas ruļļa ierobežoti sabiedroto valstu pavalstnieki nedrīkstēja praktizēt augstās maģijas, tādēļ bija spiesti pētīt un attīstīt citas nozares. Lēnām, bet neapturami amatnieki sāka kalt arvien labākus zobenus, apguva metalurģiju, radīja jaunus darbarīkus, arhitektiem palīdzēja inženieru radītas būvmašīnas, tika atklāts tvaika noslēpums... Viedajie un vecajie vairījās no jaunizgudrojumiem, tomēr tie kļuva arvien populārāki un izplatījās arī ārpus sabiedroto zemēm nesot lielu naudu to konstruktoriem. Lai arī joprojām bija jāmaksā nodevas un mesli, tomēr tirdzniecība bija izdevīga un pirms tam nīkuļojusī Viņaidas zeme pamazām uzplauka.

Līdz ar bagātību Viņaida pieņēmās spēkā, savienības valstis zaudēja kādu būtisku noteikšanu tās politikā. Daudzas savienības valstis bija parādā Viņaidai, tāpēc bija spiestas ņemt vērā tās viedokli. Ārēji laipnas, attiecības starp savienības un sabiedroto valstīm saspringa arvien vairāk un šķiet, ka vienīgais, kas attur tās no atklātas cīņas ir Regngundas ruļļa vara. Šādā situācijā Viņaidas zintnieki sāka pētīt mierizlīguma noteikumus sīki jo sīki, meklējot tajos kādu caurumu. Un savā ziņā tāds atradās – kā izrādās, lai lāsts iedarbotos, nepietiek vien ar to, ka sabiedrotie pārkāpj tā noteikumus. Šie pārkāpumi prokuroram ir jāpierāda publiskā tiesā un vecajo padomei jānolasa baisais nāves spriedums no ruļļa.

Āķis ir tāds, ka, lai izmantotu lāstu, ir nepieciešams pats ruļļa oriģināls. Protams, uzreiz pēc mierizlīguma, tas tika pārrakstīts neskaitāmās oficiālās kopijās, tomēr burvju spēks piemita tikai vienam – pašam pirmajam rullim. Kad Viņaidas un sabiedroto pārstāvji lūdza (vēlāk pieprasīja) Tarsikas karalim to uzrādīt, viņš to kategoriski atteicās darīt pilnīgi ne pie kādiem noteikumiem. Tas bija visai dīvaini – lai gan nebija nekāda likuma, kurš dotu tiesības Viņaidai pieprasīt apskatīt līguma oriģinālu, nebija arī nekāda likuma, kurš to aizliegtu un šāda rīcība šķita aizdomīga netikai sabiedrotajiem, bet arī savienības valstu pārstāvjiem. Galu galā paklīda baumas, ka slavenais Regngundas rullis ir nozaudēts – līdz ar to lāsts nestātos spēkā, ja Viņaida pārkāptu mierizlīguma noteikumus.

Ilgi nebija jāgaida, lai tas atbalstotos starptautiskajās attiecībās – vispirms Viņaida un tad arī pārējās sabiedroto valstis oficiāli paziņoja, ka nemaksās meslus un nepildīs virkni citu ierobežojumu, kuri bija mierizlīguma noteikumos. Formāli ar to pietika, lai lāstu liktu lietā, bet Tarsika reaģēja pārsteidzoši un akceptēja šādu Viņaidas soli. Tas deva vēl papildus degvielu baumām par zudušo rulli un Sigevalles valstis atkal sajuta vēl viena postoša kara draudus. Slepus abas puses uzsāka drudžainus zudušā ruļļa meklējumus.

Jaunais Viņaidas valdnieks Karls III, lai arī būdams diezgan drošs par to, ka rullis nav savienības rokās, bijās uzsākt atklātu karu, kamēr nebija pilnīgi pārliecināts par ruļļa atrašanās vietu vai to, ka tas ir iznīcināts. Savukārt Tarsikas valdnieks Dainis Viedais apzinājās, ka sabiedrotie alkst atriebību par kaunpilno sakāvi un vienīgais veids, kā nosargāt mieru šajā situācijā bija atrast zudušo manuskriptu. Tomēr zinādams, ka pie tā pirmais var tikt arī ienaidnieks, paslepus sākās bruņošanās un gatavošanās karam.

Ruļļa medības

Brīdī, kad sākas spēle, ir paklīdušas jaunas baumas par iespējamo Regngundas ruļļa atrašanās vietu. Kāds vēstures pētnieks bija atklājis, ka rullis pazudis nebūt ne daudzajos gados pēc Regnāra sakāves, bet gan faktiski tajā pat dienā, kad tika parakstīts: ziņesis, kuram vajadzēja to atgādāt Tarsikas galvaspilsētā Murojā, tā arī nekad neatgriezās. Gluži tāpat kā viņa sardze, kas tika nogalēta netālu no Nolemtības vārtiem, tiesa, ziņneša līķa viņu vidū nebija, tas vienkārši bija pazudis no zemes virsas – nevienās atmiņās, hronikās, pierakstos viņš vairs nefigurē, lai gan aprakstot līguma parakstīšanas ceremoniju skaidri un gaiši tiek norādīts, ka “īpašs ziņnesis, karaļa labā roka elitāras sardzes pavadībā nogādās dokumentu Murojā”. Iepriekš neviens pat nešaubījās, ka tā arī noticis, bet neseno notikumu gaismā radās šaubas, vai tiešām rullis sasniedzis savu galamērķi.

Un tas tagad attiecās uz jums:

Nekavējoties ne mirkli vesela virkne visdažādāko laimes meklētāju un pasaules staiguļu ir devusies uz senās upes Loras ieleju, Divvārtu zemi, kur kādreiz, pirms četriem dučiem trejdeviņu gadu tika parakstīts Regngunda līgums. Ja ziņnesis nekad nav sasniedzis Muroju, tad, iespējams, ka rullis, no kura atkarīgs viss pasaules liktenis ir meklējams šeit. Un tas, kurš to iegūs būs viens no visietekmīgākajiem un varenākajiem vīriem – ikviena puse noteikti solīs bagātības un varu, lai tikai tiktu pie ruļļa.

Es un mani biedri centīsimies atbildēt uz visiem interesējošiem jautājumiem! Ja tādi ir, jautājiet šeit!

[Andza]

A jūs izstrādājiet zagšanas noteikumus. Viens no variantiem ir, ka uz spēles mantas tiek uzlīmēta uzlīme, t.s. čips. Zogot, spēlētājs nolīmē šo čipu un stiepj to meistaram. SApzagtais, atklājis, ka viņa ierocim vairs nav čipa, ziņo meistram un atspēlē jaunas mantas iegādi. Variants - zaglim ir uzlīmes, kuras tam jāuzlīmē uz zogamā priekšmeta.

Esmu skeptisks pret šādu sistēmu no tāda viedokļa, ka viss, kur jāiesaista meistari, uzlieg tiem lielāku slogu. Pat virtuālām spēlēm, manuprāt, var atrast daudz dažādus parocīgus vienkāršojumus, lai meistari varētu noņemties ar citām svarīgākām lietām.

Bet vispār ieroču zagšana ir diezgan liela problēma, par kuru ir daudz diskutēts.

Pirmkārt, ja spēle ir neliela formāta (nu ap 20-50 cilv), tad, manuprāt, par OOG zagšanu nav vērts uztraukties spēlētāju vidū, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka neviens pa īstam koka zobenus vai būfus nospert negrib, un cilvēki nav tik lieli pipļuki.

Drīzāk rodas jautājums, ko iesākt situācijā, kad spēlē ir limitēts ieroču skaits (kā tas neizbēgami ir), un kāda puse apzinās, ka uzkrāt mantas ir izdevīgi, jo tad citai pusei to nebūs (neizbēgami loģiska metaspēle, kas balstās in-game spēles loģikā - uzkrāt ieročus ir izdevīgi jebkurā situācijā).

Viens variants ir ierobežot, (kā jau minēja veidotāji), ko var zagt vai loot'ot, ko nevar. Mīnuss tam ir tāds, ka tas var radīt bezcerības sajūtu. Piemēram, ir smagi bruņota rīkļurāvēju komanda. Viss poligons ar viltību un visādi citādi, viņus piebeidz. Bet, ko darīt, ja šamie atdzims ar visām savām mantām un darītajam nebūs bijusi jēga? (tas, protams, attiecas uz spēlēm, kurās ir atdzimšana)

Otrs variants ir realizēt Rovielas piedāvāto sistēmu, kad loot'otais un zagtais ir obligāti jānotirgo NPC vai GMveidīgajiem spēlētājiem, kas pēc tam varēs jau parūpēties par to, lai mantības plūsma nonāktu tur, kur tai jānonāk, taču nu spēlētājiem būs jāiegulda pamatīgāks darbs. Šādam variantam ir bonuss tas, ka nositējs/zaglis tiek konkrēti atalgots par savām pūlēm. Problēma, protams, ir tāda, ka paliek strīdīgs jautājums, kāpēc viņš nevar paturēt šīs mantas, lai apbruņotu savu nometni (pēc IN-game loģikas), un viņam noteikti gribētos labāk tos paturēt, lai kaut vai noslēptu, zinot, ka tad naidnieki nekad netiks atpakaļ pie savām mantām (no OOG loģikas).

Tādā ziņā Sala bija dikti parocīga (lai arī slikts piemērs, jo savādāka stila spēle), kurā viss bija totālā WYSIWYG līmenī, ka ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar ieročiem, jo to skaits spēlē bija minimāls (kopā kādi 4 naži un 2 cirvji un 2 mačetes un tikai viens zobens vienīgajam spēlē militārajam tēlam). Tiesa klasiskam fantasy adventureru variantam šāda pieeja droši vien neder, zinot, ka šādas spēles neizbēgami ir saistītas ar mančkinismu un lielu skaitu bruņotu tēlu, kuri varētu aktīvi gribēt izrēķināties viens ar otru.

[valdnieks]

Viens variants ir ierobežot, (kā jau minēja veidotāji), ko var zagt vai loot'ot, ko nevar. Mīnuss tam ir tāds, ka tas var radīt bezcerības sajūtu. Piemēram, ir smagi bruņota rīkļurāvēju komanda. Viss poligons ar viltību un visādi citādi, viņus piebeidz. Bet, ko darīt, ja šamie atdzims ar visām savām mantām un darītajam nebūs bijusi jēga? (tas, protams, attiecas uz spēlēm, kurās ir atdzimšana)

Tātad, ja pareizi sapratu, vienīgais mīnuss mūsu sistēmai ar apzīmētām lūtojamām mantām ir tāds, ka ļaunie bad-assi ir neuzvarami, jo saglabā mantas arī pēc nāves.

Tas gan ir tiesa, tomēr ir vērts pieminēt, ka atdzimstot spēlētājiem ir jāveido jauns tēls, kurš ir 1. līmenī. Nav arī tādu +5 zobenu briesmīgi daudz, visi bonusi nāk kopā ar līmeņiem, attīstot savu čaru. Līdz ar to, ja nogalināsiet bad-ass ````us, tad viņi būs pagalam un pēc atdzimšanas būs daudz mazāks ērkšķis pakaļā.

Viss, kas teltī nav paredzēts svešām personām, top savākts telts iekšpusē aizmugurē un apsegts. Viss, kas brīvi mētājas priekšpusē, ir spēles mantas.
Nekas nav samircis, pie tam zaglis neaizbildināsies ar "nejauši gāju garām un paklupu pret to verķi". Jo ir jāielien svešā teltī, un to katrs var redzēt.

Es domāju, ka daudz saprotamāk visiem būs, ja līst svešā teltī ir aizliegts. Un viss. Savukārt, lai kvestu mantas mirkst cik uziet, kā jau teicu, tām tāpat būs jāatrodas ārpusē.

Nočieptā manta - ja pēc noteikumiem patiešām neviens to neredzēja, jo zagšana ir jāparedz noteikumos, kā tas notiek, un kāds par to sods utt., - tiek aiznesta meistariem. Meistars - vai nu patur to savā teltī un tā skaitās pārdota vai vēl kaut kā, un pēc spēles atdota īstajam īpašniekam, vai arī tiek dota atļauja to lietot, protams, ja tiks saplēsta, tad stāsies spēkā īstas naudas attiecības vai arī samaksa ar citu, līdzvērtīgu priekšmetu. Arī šo vienmēr atrunā noteikumos, cik man zināms, t.i., par svešu mantu sabojāšanu.

A jūs izstrādājiet zagšanas noteikumus. Viens no variantiem ir, ka uz spēles mantas tiek uzlīmēta uzlīme, t.s. čips. Zogot, spēlētājs nolīmē šo čipu un stiepj to meistaram. SApzagtais, atklājis, ka viņa ierocim vairs nav čipa, ziņo meistram un atspēlē jaunas mantas iegādi. Variants - zaglim ir uzlīmes, kuras tam jāuzlīmē uz zogamā priekšmeta.
Jo visādi peidzīvojumu meklētāji dorši vien lapbrāt apzags kādu dievgosniņu.

Ja godīgi, tas man liekas pārlieku sarežģīti. Būtu forši, ja jūs norādītu uz kādu būtisku trūkumu mūsu piedāvātajā "zagt var visu to, kam ir loot zīme" sistēmā, jo, ja tai mīnusu nav, tā ir gana vienkārša un ērti lietojama, tātad labākā izvēle.

[Farliner]

Mīnuss sistēmai ar to ka spēles mantām jābūt ārpus telts - ja negribi lai kāds mantas nosper, arī pašam jāguļ ārpus telts (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Roviela]

Ja godīgi, tas man liekas pārlieku sarežģīti. Būtu forši, ja jūs norādītu uz kādu būtisku trūkumu mūsu piedāvātajā "zagt var visu to, kam ir loot zīme" sistēmā, jo, ja tai mīnusu nav, tā ir gana vienkārša un ērti lietojama, tātad labākā izvēle.

Bet to jūs redzēsiet tikai tad, kad pēkšņi spēlē var izrādīties, kas sistēma nestrādā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)
Es jau neko! Tas, ko mēs iesakām, ir gadiem ilga pieredze dažādās spēlēs un dažādos spēļu veidos un koncepcijās. Ja jums izdosies izdomāt no jauna savējo, kas strādās labāk, tad - gods un slava! visi to vien vēlāk izmantos. Nevienam nekas nav pretī. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif)
Otrs - novēlu, lai spēles laikā lietus tomēr nelīst. Pirmkārt, pašiem patīkamāk un, otrkārt, tie, kas satraucās par savu mantu veselību, par to varēs neuztraukties.

Nopietnus iebildumus pret to vai citu sistēmu, ieskaitot zagšanu, varēs konstruktīvi tikai tad, kad kaut kur parādīsies pilni noteikumi. Pirms tam no mūsu puses tā ir bakstīšana ar pirkstu vietā, kur, iespējamas, nemaz nav jābaksta.

[Andza]

Tātad, ja pareizi sapratu, vienīgais mīnuss mūsu sistēmai ar apzīmētām lūtojamām mantām ir tāds, ka ļaunie bad-assi ir neuzvarami, jo saglabā mantas arī pēc nāves.

Tas gan ir tiesa, tomēr ir vērts pieminēt, ka atdzimstot spēlētājiem ir jāveido jauns tēls, kurš ir 1. līmenī. Nav arī tādu +5 zobenu briesmīgi daudz, visi bonusi nāk kopā ar līmeņiem, attīstot savu čaru. Līdz ar to, ja nogalināsiet bad-ass ````us, tad viņi būs pagalam un pēc atdzimšanas būs daudz mazāks ērkšķis pakaļā.

Tā ir laba lieta. Vienīgais rodas pāris jautājumi. Vai tēls atdzimstot ir pavisam cits varonis (tb. jauns tēls)? Vai arī tas pats, tikai ar 1. līmeni? Vienk. pirmajā gadījumā, ja tas ir cits varonis, tad viņam iespējams ekipējumam tāpat jābūt savādākam (kāda gan jēga no cita varoņa, kurš izskatās un iespējams, ka uzvedās tā pat kā iepriekšējais), un tad tiešām nav nekādu problēmu. Vienīgais jārēķinās (kā tas bija TN sērijā), ka būflarpos cilvēkiem ir tendence mirt bieži un daudz, un katru reizi domāt jaunu tēlu var būt pagrūti (piedevām var gadīties, ka, ja izkauj kādu nometni, tad tā "atdzimst" kā tā pati nometne, bet ar pavisam citiem cilvēkiem, kuriem tāpat neizbēgami būs metageiminga zināšanas un droši vien vēlme atriebties saviem pāridarītājiem.

Ja viņš paliek tas pats varonis, tikai ar zemāku līmeni, tad tas ir labs risinājums, pieņemot, ka visādi bonusi galvenokārt izriet no skilliem, nevis ekipējuma. No otras puses, vienmēr jau var apsvērt iespēju pabiedēt cilvēkus no nāves vairāk, piemetot klāt tādas nelāgas lietas, ka ekipējums pēc tam ir jāatpērk no GMa, vai kaut kā tamlīdzīgi. Tas gan, protams, uzliek lielāku slodzi GMam, bet toties rada potenciālu preču pieplūdumu tiem, kurus interesē iespēja spēlēt tirgoņus

(patiesībā itin interesanta ideja - tirgoņa uzdevums spēlē izplatīt mantas, kuras GM tam piespēlē, proti, kritušo ieročus utt. Tiesa tad atkal jādomā, kā padarīt tirgoņus funkcionālus, lai nav tā, ka viņus vienkārši visi apvāc un savāc preces sev tāpat. Nu tas nav svarīgi es te vienkārši mētājos ar idejām savā nodabā.)

[valdnieks]

Mīnuss sistēmai ar to ka spēles mantām jābūt ārpus telts - ja negribi lai kāds mantas nosper, arī pašam jāguļ ārpus telts

Fair enough. Ja vēlies izmantot visādas ārpusspēles (out of game) fīčas un akomodācijas, esi gatavs penaltijiem:).

Nopietnus iebildumus pret to vai citu sistēmu, ieskaitot zagšanu, varēs konstruktīvi tikai tad, kad kaut kur parādīsies pilni noteikumi. Pirms tam no mūsu puses tā ir bakstīšana ar pirkstu vietā, kur, iespējamas, nemaz nav jābaksta.

OK.

Vienīgais rodas pāris jautājumi. Vai tēls atdzimstot ir pavisam cits varonis (tb. jauns tēls)? Vai arī tas pats, tikai ar 1. līmeni?

Tas gan nav akmenī cirsts, bet šobrīd ir tā, ka spēlētājs veido jaunu tēlu -- arī citu klasi, ja vēlas.

Par to

ja tas ir cits varonis, tad viņam iespējams ekipējumam tāpat jābūt savādākam (kāda gan jēga no cita varoņa, kurš izskatās un iespējams, ka uzvedās tā pat kā iepriekšējais)

nu mēs tai lietai pieejam diezgan ironiski. Cik esmu matījis visādās YouTubes gīku filmiņās un citur viņi paši uzjautrinās par to, ka kāds no partija ir nomiris un pēkšņi, "pilnīgi nejauši" uzrodas kāds cits ceļabiedrs, kas aizdomīgi atgādina iepriekšējo.

Protams, varētu uzlikt visādas prasības, lai tiktu mainīts ekipējums, tērps etc. un etc., bet domāju, ka vidējam spēlētājam jau tāpat būs grūti dabūt lādzīgu vienu tērpu uz spēli, kur nu vēl 5 dažādu tērpu rezerves. Kā arī tad mums -- spēles vadītājiem būs jākontrolē šo noteikumu ieviešana. Un galu galā pārējiem spēlētājiem būs grūti izlikties, ka šis ir pilnīgi jauns tēls, ko tie nepazīst.

Vienīgais jārēķinās (kā tas bija TN sērijā), ka būflarpos cilvēkiem ir tendence mirt bieži un daudz

Jā, Druide daudz pastāstīja par spēli, kurā viņa piedalījās un mēs noteikti ņemsim vērā Troļļu Nakšu kļūdas.

Pirmkārt -- līdzīgi kā datorRPG "Gothic" (viena no labākajām spēlēm ever BTW), mūsu spēlē zaudējot cīņu tu esi nevis nomiris, bet "smagi savainots". Līdzīgi kā DnD, arī šajā spēlē tu mirsti, ja tavi HP nokrīt zem -4, pie 0 tu vairs nevari kauties un pārvietoties vari tikai ar biedru palīdzību. Var izdarīt tā saucamo coupe de grace un nogalināt sakautu pretinieku, bet tas nav nepieciešams vairumā gadījumu, jo līdz 0 HP nodzīts pretinieks tik un tā skaitās oficiāli uzvarēts (arī EXPa nāk un var lūtot). Mēs ceram, ka tas ļaus izvērst gan aizraujošas cīņas, gan izvairīties no masveida genocīda kā tas bija Troļļu Naktīs.

Otrkārt -- šajā spēlē nometnes ir droša vieta, kur paslēpties. To NEVAR ieņemt. Te ir teltis, kas ir ārpusspēles teritorija, te ir "templis", kur mīt spēles vadītāji un veic atdzemdēšanas, te ir mantu un pārtikas noliktava, te ir vienīgā legālā vieta, kur kurināt ugunskuru. Kā jau minēju iepriekš, šī spēle nav par karadarbību un globālu politiku, šī ir par piedzīvojumu meklēšanu. Un parasti piedzīvojumu meklētājiem ir kaut kāda pilsēta, taverna, kur šie ik pa laikam atgriežas, kā jau minēju base of operations. Atklāta kara starp nometnēm nevar būt -- tas ir politisks jautājums un tīstoklis ir politisks instruments, kas tad arī vai nu atnesīs karu vai saspīlētu mieru.

Ja viņš paliek tas pats varonis, tikai ar zemāku līmeni, tad tas ir labs risinājums, pieņemot, ka visādi bonusi galvenokārt izriet no skilliem, nevis ekipējuma. No otras puses, vienmēr jau var apsvērt iespēju pabiedēt cilvēkus no nāves vairāk, piemetot klāt tādas nelāgas lietas, ka ekipējums pēc tam ir jāatpērk no GMa, vai kaut kā tamlīdzīgi.

Tas nav slikts variants, tomēr šādā situācijā šķiet nav iespēja mainīt klasi (tu vnk atkrīti uz pirmo līmeni). Līdz ar to tas var būt mazliet garlaicīgi -- attīstīt to pašu klasi atkal atpakaļ. Var protams mazliet savādāk rīkoties levelupos, taču mūsu piedāvātais variants ar jauna tēla veidošanu, manuprāt, ir labāks, jo dažādo spēles procesu -- pēc nomiršanas vari pamēģināt uztaisīt citu klasi ar krietni atšķirīgāku spēles stilu.

ideja - tirgoņa uzdevums spēlē izplatīt mantas, kuras GM tam piespēlē, proti, kritušo ieročus utt. Tiesa tad atkal jādomā, kā padarīt tirgoņus funkcionālus, lai nav tā, ka viņus vienkārši visi apvāc un savāc preces sev tāpat.

Nezinu vai kādu interesēs šāds spēles stils, jo tu kļūsti par tādu kā NPC. Bet ideja nav slikta, mēs apdomāsim tās pielietojuma iespējas.

[Northwatch]

Ai nu kamon, būt par tirgoni taču ir tik aizraujoši... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Šķiet, ka dažiem ir ļoti laba pieredze šajos jautājumos.
Dažiem gan arī ir pieredze tirgoņu novākšanā, jāatzīst. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)

[Lia'angia]

Protams, varētu uzlikt visādas prasības, lai tiktu mainīts ekipējums, tērps etc. un etc., bet domāju, ka vidējam spēlētājam jau tāpat būs grūti dabūt lādzīgu vienu tērpu uz spēli, kur nu vēl 5 dažādu tērpu rezerves.

Nu, zinot, ko liela daļaspēlētāju uzskata par tērpu, es par to šaubos. Tādi hardcore, kas stiepj līdzi pilnīgi savādākus 2-3 tērpus, protams, būs maz (es parasti tā daru (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ). Pietiek taču nomainīt kaut kādas detaļas - nu, tur, citu kreklu vai apmetni/vamzi virsū/nost.
Ietiekums atdzimšanas noteikumiem - NOTEIKTI paredzēt vismaz stundu, vēlams, vairāk ilgu "atiešanas" periodu. Lai noplok dusmas un aizvainojums. Es zinu cilvēku, kurš "atdzima" vairākas reizes, un katru reizi viņa jaunais tēls izdomāja galīgi kreisus iemeslsu, lai līstu uzkauties ar iepriekšējā slepkavām. Vajadzētu to mēģināt ierobežot.
Tirgoni spēlēt ir gana forši, tikai tad jāizdomā, ka jau te teica, mehānisms, ka viņu drusku aizsargāt no iznesējiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Farliner]

Fair enough. Ja vēlies izmantot visādas ārpusspēles (out of game) fīčas un akomodācijas, esi gatavs penaltijiem:).

bet in-game telšu jau nav (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) vismaz pēc jūsu patreizējās koncepcijas.

[Dinaer]

(patiesībā itin interesanta ideja - tirgoņa uzdevums spēlē izplatīt mantas, kuras GM tam piespēlē, proti, kritušo ieročus utt. Tiesa tad atkal jādomā, kā padarīt tirgoņus funkcionālus, lai nav tā, ka viņus vienkārši visi apvāc un savāc preces sev tāpat. Nu tas nav svarīgi es te vienkārši mētājos ar idejām savā nodabā.)

oftop - andža, es lūdzos lai jūs man dodad kaut ko ko tirgot ....

njā - kā jNW pieminēja - dažiem ir ilgadēja pieredze tirgotāju tēlošanā, bet es gan neredzu tirgotāju šādā spēlē.

ja kas - tad šobrīd lieka,s ka jūs ārkārtīgi cenšaties izvairīties no kautiņiem - gribu teikt, ka tas ir bezjēdzīgi, it īpaši ja tas ir boof larps - cilvēkiem patīk kauties. (varbūt tieši tāpēc TN es nekad neesmu bijusi neivienā komandā, jo man no tā labpatīk izvairīties).

šī ir komandu spēle - manuprāt nav jēgas no jaunu tēlu domāšanas, ja cilvēks tā apt atgriežas pie savas komanda sun turpina pildīt tajā savu lomu, kā komandas biedrs.

ja spēle būs vairāk virtuāla, tad ar miršanu var atņemt levelus un skilus, un gan jau tas, kas būs viņu nogalinājis paņems visu lūtojamo.

ja pie 0 hp cilvēks nemirst - tad jābūt kaut kādai ārstniecības metodei. ak jā - un ja kāds gribēs, viņām var nebūt aŗi slinkums cilvēku piebeigt.
vispār es iesaku nelietot laika noilgumus, ka piem pēc tik un tik minūtēm tu zaudēt tik un tik hp - cilvēkiem parasti nav pulksteņa un škas metageimings.

[Lia'angia]

Ja cilvēks nomirstot atdzimst kā tas pats tēls tajā pašā komandā, viņi mirs kā mušas. Neviens pārāk nesatrauksies par savu dzīvību, jo - hei, būtībā es taču esmu nemirstīgs, tikai būšu drusku vājāks! Attiecīgi, reāla baiļu, cīņas par dzīvību atspēle stirpi samazināsies un spēlētāju loģika arī būs pavisam cita. Nu, nomiršu, ejot cauri šīm lamatām, pēc 10 minūtēm atdzimšu un iešu tālāk.
Protams, ka tā var darīt, tikai manuprāt, tas paliek par daudz virtuāli un sāk līdzināties datorspēlei brīvā dabā. Lai gan meistari to šā kā tā salīdzina ar datorspēli, un āda veida spēlē tas ir pat ļoti atbilstoši.

[valdnieks]

ja kas - tad šobrīd lieka,s ka jūs ārkārtīgi cenšaties izvairīties no kautiņiem - gribu teikt, ka tas ir bezjēdzīgi, it īpaši ja tas ir boof larps - cilvēkiem patīk kauties. (varbūt tieši tāpēc TN es nekad neesmu bijusi neivienā komandā, jo man no tā labpatīk izvairīties).

Mēs necenšamies izvairīties, mēs cenšamies piedāvāt maksimāli daudz citu geimpleja opciju, jo zinām, ka kautiņi būs vienmēr un tur nevajag neko īpaši pūlēties.

šī ir komandu spēle - manuprāt nav jēgas no jaunu tēlu domāšanas, ja cilvēks tā apt atgriežas pie savas komanda sun turpina pildīt tajā savu lomu, kā komandas biedrs.

Komandu spēle vai ne komandu spēle, tēls būs jātaisa jauns. Var taisīt tādu pašu, var savādāku, bet mēs uzskatām, ka šāda pieeja ir daudz tuvāka RPG klišejām un līdz ar to labāk atbilst spēles stilistikai.

ja pie 0 hp cilvēks nemirst - tad jābūt kaut kādai ārstniecības metodei. ak jā - un ja kāds gribēs, viņām var nebūt aŗi slinkums cilvēku piebeigt.

Jā, nu tas ir labs jautājums. Kā jums pārējiem šķiet -- ja cīņā zaudējušais nenomirst pavisam, vai būs daudz tādu, kas nogalinās jau uzvarētu pretinieku, lai gan nekādu labumu no tā negūs?

Jo, principā, uzvarētājs jau būs ieguvis EXPu par veiksmīgo cīņu, kā arī varēs droši aplaupīt zaudētāju. Kā arī zaudētājam nāksies meklēt ārsta palīdzību (jā, protams, mums ir paredzāti veidi, kā ārstēt cilvēkus), kas pietiekami apgrūtinās dzīvi.

Pēc jūsu pieredzes spēlēs -- tiešām ir daudz cilvēku, kas tā rīkotos?

Ja cilvēks nomirstot atdzimst kā tas pats tēls tajā pašā komandā, viņi mirs kā mušas. Neviens pārāk nesatrauksies par savu dzīvību, jo - hei, būtībā es taču esmu nemirstīgs, tikai būšu drusku vājāks! Attiecīgi, reāla baiļu, cīņas par dzīvību atspēle stirpi samazināsies un spēlētāju loģika arī būs pavisam cita. Nu, nomiršu, ejot cauri šīm lamatām, pēc 10 minūtēm atdzimšu un iešu tālāk.

Kā jau minēju, atdzimst kā jauns tēls. Tiesa, tikpat labi tas var būt precīzi tāds pats tēls.

Bet, no otras puses, galīgi nomirstot, tu neesi tikai "drusku vājāks". Nauda, pieredze nekrīt no gaisa, katrs iegūtais līmenis ir būtisks un tos zaudējot tu es krietni sačakarēts.

Bailēm no tēla nāves vajadzētu būt gana lielām, savukārt nejaušām nāvēm -- gana retām.

[Lia'angia]

Jā, nu tas ir labs jautājums. Kā jums pārējiem šķiet -- ja cīņā zaudējušais nenomirst pavisam, vai būs daudz tādu, kas nogalinās jau uzvarētu pretinieku, lai gan nekādu labumu no tā negūs?

Jo, principā, uzvarētājs jau būs ieguvis EXPu par veiksmīgo cīņu, kā arī varēs droši aplaupīt zaudētāju. Kā arī zaudētājam nāksies meklēt ārsta palīdzību (jā, protams, mums ir paredzāti veidi, kā ārstēt cilvēkus), kas pietiekami apgrūtinās dzīvi.

Re, te nu ir atšķirība starp tēlu un spēlētāju. Pēc tēla loģikas aplaupīto ir izdevīgāk nogalināt, tādejādi izvairoties no turpmākām nepatikšanām. Un tēls jau nezina par ekspu un pieredzi. Tēls zina tikai to, ka šitais te var viņu nosūdzēt citiem, un tad viņam būs nepatikšanas.
Vai jūs apzināti ejat uz tik lielu virtualitāti - ekspas, punkti... ? Pēc pieredzes - tas izsit no spēles ritma. Tiesa, tik pat ļoti izsit Andžas minētā virtuālā ekonomika. Spelētājs sāk nevis spēlēt tēlu, bet dzīties pēc krustiņiem pasē un bonusiem. Ties,a ir daļa spēlētēju, kas šā vai tā dzenas pēc bonusiem un krustiņiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[valdnieks]

Re, te nu ir atšķirība starp tēlu un spēlētāju. Pēc tēla loģikas aplaupīto ir izdevīgāk nogalināt, tādejādi izvairoties no turpmākām nepatikšanām. Un tēls jau nezina par ekspu un pieredzi. Tēls zina tikai to, ka šitais te var viņu nosūdzēt citiem, un tad viņam būs nepatikšanas.

Nu ok, ja spēlētāji tiešām var padomāt šādi, tad esam ieviesuši papildinājumu noteikumos:

Uzbrukums kādam neskaitās noziegums. Tas nav pieklājīgi, tas nav jauki, bet, ja tu kādam uzbrūc, aplaupi viņu, tad neviens tev neko īpaši nepārmetīs. Varbūt vienīgi aplaupītais un viņa draugi, bet nekādi likumsargi un likumi tevi neskar. Advenčureri un viņu rēķinu kārtošana dziļā nomalē.

Toties, ja tu kādu nogalini, tu kļūsti par slepkavu. Un slepkavība jau ir noziegums -- par slepkavas galvu tiek izsludināta atlīdzība un viņu bez jel kādām negatīvām sekām drīkst nogalināt jebkurš cits. Tādēļ, ja tu kādu nogalini, tu pārkāp robežu un topi vajāts.

PS:
Nav atšķirības starp to, ko zina tēls un spēlētājs. Tas būtu muļķīgi izlikties, ka tu nezini, to, ko zini. Tāpēc par slepkavību uzzināt ir ļoti vienkārši -- nogalinātais pats pasūdzās. Runāt ar gariem ir viena no vienkāršākajām maģijām.

Šo rakstu rediģēja valdnieks: 20.03.2008 10:54

[Lia'angia]

Nav atšķirības starp to, ko zina tēls un spēlētājs. Tas būtu muļķīgi izlikties, ka tu nezini, to, ko zini.

Oi, grūti jums būs. Metageimings garantēts un vēl pašu meistaru atļauts...
Vienkāršs piemērs. Spēlētājs zina, ka cits spēlētājs ir braucis uz spēli tēlot zagli. Viņš spēles laikā visiem stāsta - šitais te ir zaglis! Es zinu, viņš pirms spēles teica! Forši, vai ne, izjaukta spēle zaglim?
Jā, ir tādi kre_tīni, es nekaunos šī vārda, kas izplata ārpusspēles informāciju spēlē. Jā, mēs zinām, ka tas un tas parasti spēlē ļaunīšus, bet šitā - labos. Tomēr godīgāk būtu vismaz censties šo informāciju neizmantot. Bet mirušā sūdzēšanaš gariem šādu pieeju veicina. Manuprāt, protams.

[Dinaer]

Mēs necenšamies izvairīties, mēs cenšamies piedāvāt maksimāli daudz citu geimpleja opciju, jo zinām, ka kautiņi būs vienmēr un tur nevajag neko īpaši pūlēties.
Komandu spēle vai ne komandu spēle, tēls būs jātaisa jauns. Var taisīt tādu pašu, var savādāku, bet mēs uzskatām, ka šāda pieeja ir daudz tuvāka RPG klišejām un līdz ar to labāk atbilst spēles stilistikai.
Jā, nu tas ir labs jautājums. Kā jums pārējiem šķiet -- ja cīņā zaudējušais nenomirst pavisam, vai būs daudz tādu, kas nogalinās jau uzvarētu pretinieku, lai gan nekādu labumu no tā negūs?

Jo, principā, uzvarētājs jau būs ieguvis EXPu par veiksmīgo cīņu, kā arī varēs droši aplaupīt zaudētāju. Kā arī zaudētājam nāksies meklēt ārsta palīdzību (jā, protams, mums ir paredzāti veidi, kā ārstēt cilvēkus), kas pietiekami apgrūtinās dzīvi.

Pēc jūsu pieredzes spēlēs -- tiešām ir daudz cilvēku, kas tā rīkotos?
Kā jau minēju, atdzimst kā jauns tēls. Tiesa, tikpat labi tas var būt precīzi tāds pats tēls.

Bet, no otras puses, galīgi nomirstot, tu neesi tikai "drusku vājāks". Nauda, pieredze nekrīt no gaisa, katrs iegūtais līmenis ir būtisks un tos zaudējot tu es krietni sačakarēts.

Bailēm no tēla nāves vajadzētu būt gana lielām, savukārt nejaušām nāvēm -- gana retām.

pag,pag - kā notiks expas skaitīšana par veiksmīgām kaujām ? tas nozīmē ka GM tiks traucēti katru reiiz, kad kāds ar kādu būs cīnījies. nē nu protams LOl jūsu virzienā.
lai ierobežotu mirstību der vienkāršas sankcijas, kā piemēram: stunda NPC lomā vai vienkārši sabiedriskajos darbos - malkas vākšanā. protams ka negrīkst nevienu uzreiz tā pat atdzīviņāt.

noteikums par nenogalināšanu sux. ņemot vērā spēles lielo virtualitāti, manuprāt var mierīgi izmantot TN izmantoto metodi par atdzimšanu. laigan no otras puses - nav starpības starp to vai tu atdzimsti vai vnk izveido "jaunu" tieši tādu pašu tēlu (principā ar jūsu atļauju).

vēl palika jautājums par HP ārstēšanu, ja jau nogalināt ir noziegums.
ja kas, tad kas būs tie, kas rūpēsies par noziedzinieku ķeršanu, bieži vien piedzīvojumu meklētāji ir tie paši noeziedzinieki, jo lai dabūtu bagātības visi līdzekļi ir labi.

Šo rakstu rediģēja Dinaer: 20.03.2008 13:56

[valdnieks]

Oh, paldies Dinaer par aizrādījumu:

pag,pag - kā notiks expas skaitīšana par veiksmīgām kaujām ? tas nozīmē ka GM tiks traucēti katru reiiz, kad kāds ar kādu būs cīnījies. nē nu protams LOl jūsu virzienā.

Tā tiešām ir, par to nebijām iedomājušies. Risinājums ir tāds, ka par PC uzvarēšanu vai nogalināšanu EXP-u nedosim. Tikai par lietām, ko vadītāji var nokontrolēt -- par kvestu izpildi, NPC (monstru) slaktēšanu etc..

lai ierobežotu mirstību der vienkāršas sankcijas, kā piemēram: stunda NPC lomā vai vienkārši sabiedriskajos darbos - malkas vākšanā. protams ka negrīkst nevienu uzreiz tā pat atdzīviņāt.

Tas neierobežos mirstību. Tas tikai sarežģīs ikviena mirušā ikdienu.

vēl palika jautājums par HP ārstēšanu, ja jau nogalināt ir noziegums.

Man likās, jau minēju -- spēlē ir gan HP ārstēšana, gan -HP ārstēšana (ja tev ir zem 0, tipiskie ārstēšanas veidi nelīdz, vajag speciālu ārstu), gan, iespējams, atdzīvināšana (ressurrection).

HP var atgūt daudzos un dažādos veidos, lielākā daļa, no kuriem jums noteikti jau ir pazīstama no fantasy un RPG klišejām.

ja kas, tad kas būs tie, kas rūpēsies par noziedzinieku ķeršanu, bieži vien piedzīvojumu meklētāji ir tie paši noeziedzinieki, jo lai dabūtu bagātības visi līdzekļi ir labi.

Bet protams. Nav īpašu policistu, likumsargu, miliču. Cilvēks cilvēkam zvērs.

[Northwatch]

A jūs tur paši tajā visā jau neesat sapinušies?

[valdnieks]

A jūs tur paši tajā visā jau neesat sapinušies?

Šādā stilistikā kā šobrīd izklāstot noteikumus -- pa mazam gabaliņam postos etc. izskatās haotiski, bet vēlāk izliksim noteikumus, kur tas viss būs sistematizēts.

Jā, kopumā noteikumi būs sarežģītāki nekā dažās BDLS, bet ne īpaši sarežģītāki, kā vairākās populārās galda spēlēs.

[DarkJedi]

Bāc cik var to malkas nēsāšanu par sodu tam, ka nomiri. Bez tam parasti mirst un malku skalda tie, kas gadījušies pa ceļam (bez iespējas izvairīties) ''iznesēju baram'' nevis pats iznesēju bars ir spiests malku vēlāk cirst. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Vēl man nav skaidrs kādēļ personāža nāve lomu spēlēs tiek uzskatīts par kaut ko sliktu un visādos veidos cenšas ierobežot, lai tikai spēlētājam nerastos doma nelīst bīstamās situācijās, lai nemirtu un ja nu spēlētājs ir pārgājis tiltiņu pari grāvim uz tumšo mežu tad par sodu viņš ir nogalināms un pēc tam stunda malkas ciršanā bonusā.

Nezinu kā citi, bet es uz lomu spēlēm braucu darīt tās lietas, kuras ikdienā nevar atļauties darīt/nav iespējams darīt. Ja protams lomu spēlē būtu pa dzīvei tad tumšajā mežā nelīstu, bet par cik lomu spēlē nav pa dzīvei un ne ar ko neriskēju, tad tumšais mežš ar izkaušanos ir taisni tas kas vajadzīgs. Nevajag radīt tumšo mežu ja tajā nedrīkst iet, ja kaut kas tiek radīts un teikts ''tur nedrīkst savādāk stunda malkas ciršanas'', tad tas imo ir muļķīgi, es zīmi ''tur nedrīkst'' lomu spēlē taisni saprotu, kā pamudinājumu ''Nāciet šeit! Būs kvests!''
Ja cilvēkiem lomu spēlē gribas no sirds 100 reizes atmirstot izkauties, tad viņiem ir jādod tāda iespēja un sistēma jādomā tā lai tā būtu interesanta un neierobežojoša, lai cilvēks var sevi pilnvertīgi veltīt funa havošanai, nevis ierobežot izkaušanos un tad cilvēki paliek nīgri, ka nevar izkašķēties un izvicināties ar rungām, jo savādāk stunda malkas un kas tur vēl.

Gandrīz ideāla kaušanās un atdzimšanas shēma bija S.U.X.ā. Nomirsti, aizkrien līdz respawna punktam un skrien atpakaļ šaudīties tālāk. Nebūtu vēl tikai tur ekspas zudums būtu vispār ideāli. Spēlētāju par aktivitāti nevajag sodīt, bet gan apbalvot, jo savādāk visi sēdēs nekustīgi jo aktivitāte var tikt sodīta. Mēs taču gribam aktīvus spēlētājus kas skrien riņķī un ārdās. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja DarkJedi: 20.03.2008 17:30