Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Ķipītis amonjakā]

Deniss bausīja masāžu līdz pārtrauca. Viņš palūkojās apkārt uz sievietēm, kuras aizgāja. Viņš manīja, ka jākāpj ārā. Ziniet, pēc šādas masāžas diez vai viņi vēlēsies mums ko nodarīt!Puisis sekoja sievietes norādījumiem. Saņemdams lupatu, viņš šaubīgi nopētīja, be tūlīt pat noslaucījās un izbužināja matus. Kas tās par drēbēm? Deniss ātri norāva slapjās drānas un uzvilka jaunās. Skaļi smiedamies, viņš nopētīja apģērbu! Nu moins!

[Tējas lapa]

Mazliet neapmierināts par to ka tiek pārtraukta masāža, Maikls izrāpās no baļļas. Noslaucījies viņš novilka savas netīrās drēbes un uzvilka pasniegtās tīrās drēbes. Jūtos kā vidusslaikos. Diezkas notiek ar meitenēm. Puisis mazliet aizdomājās.

[Džūna]

Gan jau ar viņām viss ir kārtībā. Ja nenovāca mūs, droši, ka nenovāks arī viņas. Olivers mierīgi atbildēja. Tagad tikai kaut ko ēdamu vajadzētu.

[Tējas lapa]

Varētu tā būt. Maikls noteica un sabužināja savus slapjos matus. Jūtos svaigs kā gurķītis. Viņš pie sevis laimīgi noteica. Jā kaut ko ēdamu patiešām vajadzētu. Viss ko es esmu ēdis ir augļi.

[washulis]

sākusi nedaud zstaigāt apkārt pa telpu, viņa izmēģināja, kā tas ir staigāt šādā jocīgā apģērbā. tāds kā caurvējš apakšā... to iedomādamās, viņa nevarēja nenoturēt spurdzienu. jācer, ka te navparadums līst zem svārkiem! nu un ko tālāk? menandra palūkojās uz sievietēm, kas vēl jo projām kaut kur apkārt staigāja, lūkojās kas te notiek. tā kā uz kādu pasākumu... bet kādu? lai nu kas tas būtu, bet mēs laikam būsim galvenie viesi...

[Massacre]

Pateicīgi lūkojoties uz sievietu, kura bija izmasejusi vina galvu un drūmās domas arīdzen aizdzinusi, Toms bija priecīgs par iespēju izlīst laukā no šīs baļļas, noslaucīties un apģērbties tīrās un diezgan patīkama auduma drēbēs.
Puišu sarunas atkal atgādināja par iespējamo gūstu un briesmas, tāpēc viņš saviebās, un lai atkal atslābinātos, kārtīgi izstaipījās.

[Īvs]

Pēc negaidītās masāžas, kuras laikā Elija nespēja pilnībā atbrīvoties, meitene ietinās patīkamās lina drēbēs. Viņa kā visas savas dzīves laikā tā arī cilvēkiem neuzticējas un šī pārlieku lielā uzplīšanās neieviesa viņā ticību ne par gramu.
Par spīti visam, es jūtos netīra.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss ar līksmu prātu nopētīja sevi un pārējos. Cerams, ka ēst viņi mums arī iedos!

[washulis]

netīra? kādā ziņā. pati mena jau sāka justies uzjautrināta. tas kā visas sievietes viņas posa un vēl sazin ko, tas jau sāka likties komiski. tiesa, viņa nevarēja paredzēt, kas notiks tālāk un vai te nesāksies hanibālu sabats, bet viņa mēģināja nedomāt par to. parasti, kas viņa iepazīstas ar cilvēkiem, mena spēj noteikt, kād tipa cilvēki viņi. bet protams ir arī tādi gadījumi, kad viņa kļūdās par 180 grādiem. nu jācer, ka šī nebūs no tām reizēm...

[Arbūzgalva]

Elizabete nesaprata, kāpēc šīs sievietes viņas nomazgāja un saģērba patīķamās drēbes, Mensone nojauta kaut ko nelāgu. Bet, varbūt tās bija tikai viņas iedomas, un šīs sievietes vēlējās palīdzēt. Nē, tas, turpretīm, bija pārāk naivi spriest, diezvai.
Nu, kas notiks, tas notiks.
Viņa palūkojās uz Eliju un Menu, viņas par kaut ko runāja, Mena izskatījās tīri apmierināta ar notikušo, bet Elija ne īpaši.

[washulis]

kā jums liekas, kas notiek ar džekiem. viņus arī pārģēbj? mena ierunājās. nu ja mums ir šādas drēbes, tad es nu noteikti gribēu redzēt, kas viņiem mugurā.viņa novīpsnāja. es nezinu kāpēc, bet man liekas, ka te mēs būsim drošībā, viņa ievēroja elijas norūpējušos seju. kā nekā mēs vēl jo projām elpojam, lai gan esam bijuši tādās vietās, kas pat murgos nerādītos. viss vienmēr kaut kā nokārtojas...

[Tējas lapa]

Ja jau nomazgāja un apģērba tad arī gan jau pabaros. Maikls nopētīja drēbes, kas bija viņam mugurā. Jūtu, ka viss iet uz labu.

[Ķipītis amonjakā]

Un tik un tā mums ir jātiek prom no šejienes, lai tiktu mājās. Viņš nodomāja. Kad satiksim meitenes, domāju, ka labāk iet prom!

[Džūna]

Ziniet parvacamies te uz dzīvi. Olivers sacīja velreiz uzmesdams skatu sev. Ja tuvakaja laika iedos paest, es te paliksu.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss paskatījās ar lielām acīm uz Oliveru. Tu taču joko, vai ne? Tu nemaz neilgojies pēc draugiem? Viņš bija pāarliecināts, ka puisis joko.

[Džūna]

Cilvēk, tas bija joks. Un par saviem draugiem es neko nezinu. Neesmu pārliecināts, ka viņi vel ir dzīvi. Un kur... Olivers atcerējās to, kā solītā galamērķa vietā bija attapies kaut kur. Un aizbēdzis, satiekot šos cilvēkus.

[Melnais krauklis]

OOC: čau. Esmu atpakaļ. Piedodiet, ka pa brīvdienām netieku! ..

Meitenēm.

Sievietes, nu jau jaunas, priecīgas aicināja piesēsties. Viņām rokās bija dažādi striķīši. Tālāk nelielā groziņā atradās krāsaini ziedi un to lapiņas. Kad jūs apsēdāties, sievietes sāka ķerties klāt jūsu matiem. Viņas, cik vien maigi spēja, ķemmēja tos ar pirkstiem, tad no tiem izveidoja kaut ko līdzīgu bizei, kurā tika iepīti krāsaini ziedi. Tad tas viss tika saņemts uz augšu un ar mazajiem striķīšiem nostiprināja. Galā iznāca patiesi skaista frizūra. Te nebija ne spoguļa, vai jebkas cits, kurā varētu redzēt atspulgu, tapēc meitenes varēja novērtēt tikai pārējo frizūras.

Kad tas viss bija padarīts, sievietes līksmas, bet nedaudz uztrauktas, aicināja laukā no būdas. Tur bija sagatavots ziedu celiņš priekš jums. Visi uzgavilēja, kad jūs iznācāt ārā. Jūs bijāt skaistas.

Debesīs vēl jo projām mirdzēja zvaigznes.
Pretī nāca puiši.


Džekiem:

Sievas ātri vien pieskrēja pie jums un veicīgi sauca ārā. Pārējie vīrieši jums sekoja un joprojām uzmanīja, rokās turēdami šķēpus. Jūs aši izgājāt ārā no būdas. Arī jums bija ziedu celiņš, tikai melnu un tumšu ziedu.
Jūs ieraudzijāt meitenes.

[Džūna]

Viņi varētu beigt draudēt manai pakaļai ar škēpu? Olivers paklausīgi izgaja no būdas un redzēja ziedu taku.
Akmansdievs Pretī nāca meitenes. Un Oliveram aizrāvās elpa.

[washulis]

ak kungs. jūs jau nepārpūlaties? viņa ar platu smaidu uz lūpām, raudzījās kā citām sievietēm vij matos ziedus. viņām jau izskatījās pasakaini, bet kā man? nepacietība auga augumā, kad sievietes veda visas meitenes ārā, pa maigu ziedu ceļu. kā bauda savām pārmocītajām pēdām... neliels skats uz augšu unstarp gavilējošajām iezemiešu sejām varēja redzēt arī puišus. mena nu ne kādīgi nespēja novaldīt spurdzienu, ieraugot, kas viņiem mugurā...

[Īvs]

Ak, tu, tētīt, kā viņi izskatās! Elija iesaucās mazliet par skaļu, norādīdama uz puišiem un neveikli palūkojās uz Menu un Elizabeti.
Meitenes pelēkie mati nebija gari, taču sievas vienalga spēja savaldīt tos, par spīti mūžīgajam izspūrumam.