Pūķu jātnieki, [c] [pzp] [atd] Opcijas

[washulis]

"Pūķu jātnieki"

It kā kārtējais fantasy pasaules LS - citā pasaulē, kur mīt gan maģija, gan pūķi, gan viss kaut kas tāds, ko grūti aptvert. Ja nu kādu tomēr tas interesē, tad nu tik uz priekšu. GM protams būšu es. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Pamatā par spēli:
Varenajā Sestartas kontinentā ar vien vairāk notiek nesaskaņas un nesaprašanās. tā kā kontinents ir liels un tādas vienota valsts sistēmas nepastāv, Sestartas kontinenta politiskais centrs - Mirīta - nevar atrasties visur vienlaicīgi un vajag kādu, vai vairākus kādus, kas spētu kaut vai nedaudz, bet tomēr realizēt kārtību kontinentā, kur dzīvot tik dažādas tautas ar savām paražām un īpatnībām... Tāpēc ir radusies doma radīt grupējumu, kas pildītu policijas un kārtības sargu darbības. Kā pēc nosaukuma var noprast, šajā kontinentā viena no lielākajām vērtībām, ar ko viss Sestarta kontinents lepojas, ir plašā pūķu populācija. Īpašā apmācības nometnē tiek pieradināti pūķi un, protams, arī trenēti to jātnieki... Spēlei sākoties jau gadu notiek šis eksperiments ar pūķiem un jātniekiem.

Sestartas kontinents:
Pats kontinents atgādina sešstaru zvaigzni, no kā arī ir radies nosaukums. Tajā ir sastopami visdažādākie klimati: sākot no aisbergiem pie Nordas kalnu augstienēm, līdz pat lielajam Dotas, jeb dienvidu tuksnesim. Kontinents ir pilns ar visdažādākajām dabas bagātībām un brīnumiem. Un, protams, ar daudzām rasēm, kuras ir īpatnējākas viena par otru. Pārsvarā flora un fauna tāda pati kā pie mums sastopamā, bet vienīgā atšķirība ir pūķi un citi maģiski zvēri, taču tie te nespēlēs tik lielu lomu. Par pašiem pūķiem nedaudz vēlāk. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) Laika skaitīšana standarta, kā mums, tas pats dienu, mēnešu un gadu garums. Spēles sākumā ir 1346. gada 7. maijs. Vārdu sakot viss ir attīstīts tāpat, kā Viduslaikos.

Sestartas karte
(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/point_2/sestarta.jpg)
Platība – 68 951 km2
Iedzīvotāju skaits – 3 054 344
Pori -2621; Mirīta – 2 milj.; Rāba – 1 milj.; Lausa – 17 238; Grauda – 12 743; Nori – 3487; Dori – 18 255
Iedzīvotāju blīvums – 44,29 cilv/km2
Temperatūras amplitūda – Ziemeļu punkts -41°, Hētra 0°, Mirīta +20°, Rāba +26°, Orēla +30°, Dienvidu punkts +42°, Lausa +18°, Grauda +19°, Dori +12°, Pori +8°
Augstākie punkti – Nords 6792m, Dors 3472m, Fērtas radze 2354m vjl.
Zemākais punkts – Graudas ezers -97m zjl.

Ja ir kādi jautājumi par karti, tad tos ATD pavedienā, vai pa PZ. Pamatīgi centos, tā kā ceru, ka lieku problēmu nebūs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Iedzīvotāji:
Mirīta - lielākā pilsēta, kur dzīvo divas trešdaļas no visa kontinenta iedzīvotājiem. Tas ir kontinenta politiskais centrs, un tiek pārvaldīts kā republika. Tajā dzīvo arī parasti cilvēki, tur tomēr galvenā uzmanība tiek pievērsta maģijai - klasiskajai ar burvju grāmatām un mikstūrām. Pati pilsēta ir arī ļoti attīstīta, vārdu sakot metropole. Burvjus un raganas vienkāršā tauta sauc par Madžistriem. It kā jau tipiski cilvēki, tikai dzīvo ilgāk, vidēji 150 gadus. Parastie, nemaģiskie, cilvēki dzīvo 90-100 gadus. Parastie cilvēki parasti nodarbojas ar lauksaimniecību, kas ir ļoti attīstīta Tēdras līdzenumā, kur ceļojot caur līdzenumiem vai zemienēm ik pa laiku var uzdurties kādai lauku sētai vai saimniecībai.

Rāba - neskatoties uz to, ka Mirīta skaitās centrs, Rābas pilsēta ir visu tirdzniecības lietu centrs. Ja vēlies ko pirkt vai pārdod, tad noteikti dodies tur. Pamatiedzīvotāji arī tur ir cilvēki un viņus visi sauc par arābiem. Viņi nepiekopj maģiju, toties ir spēcīgi kareivji. Pārsvarā ir piemērojušies siltam un pat karstam klimatam. Visveiklāk rīkojas ar zobeniem. Parasti visvairāk arābu ir pilsētu aizsardzībā, jo viņi ir izcili karotāji un darbojas bieži kā algotņi.

Lausas meži - visā Lausas mežu un varenās Āves upes apkārtnē dzīvo Lausas elfi. Pēc izskata pabāli, gari un izstīdzējuši, nedaudz pat ar violetas nokrāsas ādas krāsu. Parasti ar gaišiem matiem un (protams) spicām ausīm. Lausas elfi dzīvo diezgan nomaļus un nejaucas citu problēmās. Ja vien runa nav par Graudas elfiem. Pielūdz mēnesi, Alleri un meža radības. Prasmīgie loku un bultu meistari un piekop paši savu maģiju, kas krietni atšķiras no tās, ko samērā publiski var vērot Mirītā. To ko Lausas elfi spēj nedaudzina tuvu un tālu, viņiem vienmēr patīk būt noslēpumainiem un neizprotamiem, tāpēc tautās labāk pazīstami elfi ir tādi kā filozofi vai mākslinieki. Bet karošana arī mēdz būtu viņu stiprā puse, it īpaši ja runa ir par klusu pielavīšanos un uzbrukumu no tālienes. Dzīvo līdz 300 gadiem.

Graudas pilsēta – tur ir sastopami Graudas elfi un viņi vienmēr kašķējas ar Lausas elfiem; tas dēļ vēstures notikumiem. Graudas elfi tiek dēvēti arī par upju elfiem, jo tie ir vismeistarīgākie kuģu būvētāji un burotāji. Dellas līcis ir pilns ar elfu kuģiem. Taču atšķirībā no Lausas elfiem, Graudas elfi ir īsāki, druknāki, biežāk ar tumšiem matiem un tā kā dzīvo vairāk uz ziemeļiem, tad arī izturīgāki. Nedzīvo tik nomaļi kā Lausieši, tikai līdz 250 gadiem; un nedaudz arī piekopj maģiju, bet tā ir vāji attīstīta. Brutāls spēks pie viņiem ir lielākā cieņā.

Pori kalni – zemajos, bet bagātību pilnajos kalnos dzīvo Poru rūķi. Izcilākus raktuvju veidotājus neatradīsi. Vienmēr Rābas pilsētā būs pieejami Poru rūķu zelta izstrādājumi. Pori ir visilgāk dzīvojošās būtnes, līdz 400 gadiem. Viņi savas dzīves laikā ir uzkrājuši plašas zināšanas par pasauli ne tikai savā kontinentā, bet arī ārpus tā robežām. Lai gan Graudas elfi ir kuģotāju tauta, kontakti ar citām zemēm ir minimāla, bet Poru rūķi vienmēr zinās kaut ko pastāstīt. Gudrākas būtnes par viņiem būtu grūti atrast.

Doru kalni – no visiem rūķiem, kas dzīvo savā nodabā, noslēgušies savās dzīvēs, Doru rūķi aktīvi piedalās notikumos. Ir cieši sakari ar Rābas pilsētu, bet lielās nesaskaņās ar Mirītu (tas dēļ vēstures notikumiem, par to vēlāk). Doru rūķus vienmēr varētu raksturot kā piedzīvojumu un nepatikšanu meklētājus. Lai gan viņu dzimtene ir Doru kalni, kur atrodas Deoras ūdenskritums, kuram seko varenā Āvas upe, nav tādas vietas, kur nevarētu sastapt nevienu doru rūķi. Dzīvo vidēji 275 gadus.

Nori kalni – tie ir visnoslēpumainākie no rūķiem, kas tik pat kā neceļ ausis uz citām pasaules lietām. Bet tas nenozīmē, ka viņi nav lietas kursā par to, kas tur notiek. Dzīvo savā tālajā ziemeļu galā un reti kad var ieraudzīt kādu Noru rūķi ārpus ziemeļu robežām. Lai gan rūķi nepiekopj maģiju, Nori tomēr par to interesējas, kaut arī daba nav viņiem dāvājusi burvja talantu. Nori ir teiksmām apvīti par to, ka veic maģiskus rituālus uz aisbergu ledājiem un ir vienīgie, kas pieradinājuši mītiskos un tik pat kā nesastopamos dūmu pūķus. Dzīvo vidēji 350 gadus un ir klusi un noslēgti pēc dabas.

Pūķi:
Ir sastopamas kopā četras pūķu sugas: uguns pūķi, ūdens pūķi, zemes pūķi un dūmu pūķi. Pūķi ir sastopami pa visu kontinentu - uguns pūķi ir dienvidu daļā, līdz pat Poru kalniem; ūdens pūķi sastopami kontinenta ūdenstilpnēs, ezeros, upēs un kontinenta krastos, it īpaši bieži sastopami pie Orēlas lagūnas un Graudas ezerā. Zemes pūķi sastopami gan tuksnesī, gan Tēdras līdzenumā, gan Lausas mežos, gan arī pie ziemeļu robežām - Noru kalniem. Retie un mītiskie dūmu pūķi ir sastopami tikai pašos ziemeļos pie Noru kalniem un virs Hētras purva, kur spēj izdzīvot tikai retā radība.

Uguns pūķi – visbiežāk sastopamā pūķu suga. Kā jau ir viegli iztēloties, viņi ir zvīņaini un spārnoti, bet mēdz būt arī tādi uguns pūķi, kuriem nav spārnu, bet tādi ir reti. Galvenā uguns pūķu iezīme ir spēja pūst uguni. Pēc rakstura nav ļauni vai kā savādāk draudoši, bet mēdz būt atriebīgi un ja ir uzkurināti, tad būs gatavi iesākt daudz ko. Visi pūķi dzīvo vidēji 200 gadus. Viena problēma, kas ir visiem lidojošajiem pūķiem, ir tas, ka viņu spārni ir veidoti nevis no kaula, bet no skrimšļiem. Kaut viens pietiekami nopietns ievainojums un pūķis vairs nespēs lidot. Tāpēc gadās arī sastapt kādu pūķi, kas savus spārnus sen jau kā nav izmantojis un dzīvo uz zemes. Lai gan uguns pūķi pārsvarā dzīvo debesīs, viņi spēj ātri adaptēties arī uz zemes.

Ūdens pūķi – ūdens pūķiem ir fascinējoša spēja pavadīt ūdenī kaut vai visu savu mūžu. Ūdens pūķiem nemēdz būt spārni, ja nu vienīgi retiem izņēmumiem peldplēve ar ko var nedaudz planēt. Uguns vietā, viņi spēj izdalīt ūdeni un ledu. Izcili peldētāji (dah!), bet ir vajadzība pēc ūdens ikdienā, ja bieži atradīsies uz sauszemes. Nespēs izdzīvot tuksnesī ne nedēļu, ja nebūs pieejams ūdens. Viņus varētu noraksturot kā suņus, jo būs uzticīgi līdz galam, bet iegūt uzticību ir sarežģīti. Pret tiem, kam neuzticas ir nešpetni un ne visai iejūtīgi. Tāpēc ūdens pūķa piejaucēšana ir liels izaicinājums.

Zemes pūķi – pēc izskata, zemes pūķi ir visvariējošākie. Tie var būt gan lieli, ķirzakveidīgi un smagnēji, četrkājaini, bet spēcīgi un līdz pat tādiem, kas knapi sniedzas divu metru augstumā uz pakaļkājām, bet ir ļoti ātri. Tā nu būtu zemes pūķu lielākā spēja. Lielie milzeņi spēj ar savu svaru radīt zemē plaisas un nelielas zemestrīces, bet mazie derīgi īsām distancēm, kas jāveic ļoti ātri. Atšķirībā no citiem pūķiem, kas ir gaļēdāji, šie ir zālēdāji, bet tas nepadara viņus gausākus un mazāk kareivīgus. Gluži kā izskati, arī zemes pūķu raksturi mēdz būt dažādi. (pamatā izskatās tāpat, ka dinozauri, tas priekšstatam...)

Dūmu pūķi – šie pūķi ir visretāk sastopami. Tie spēj lidot, bet viņiem nav spārnu. Pārvietojas kā lidojošas čūskas. Runā, ka Noru rūķiem ir izdevies pieradināt dūmu pūķus, bet tas ir tikai mīts, jo šie pūķi ir atrodami tikai ziemeļos un nemaz nedomā nevienam pakļauties. Uguns vietā izdveš indīgus dūmus un gāzes, kas pat padara viņus bīstamākus. Runā, ka šī īpašība viņiem radusies, jo pūķu mātītes dēj olas Hētras purvā, kur it kā neviens nespētu dzīvot.

Vēsture
To kas bija šī kontinenta pirmie iedzīvotāji, nav skaidrs, jo tās iedzīvotāji ne īpaši aizraujas ar vēstures faktu cilāšanu, bet ir dažas lietas, ko katrs atcerēsies, jo tās notikušas nesenā pagātnē. Viena no visnozīmīgākajām lietām, kas notikusi senatnē, bija elfu cilšu sadalīšanās. Agrāk bija vienotā Lausas mežu cilts, bet no kāda cita kontinenta bija ieradušies svešzemnieki, kas, protams, jauno zemi pasludinājuši par savu. Pati kauja notikusi uz Enjas kāpām, pie Šapras raga un pie Dellas līča ir svinēta uzvara pār svešzemniekiem. Taču elfu iekšējās nesaskaņas palikušas un daļa elfu ir apmetušies līcī, kur zvērējuši sargāt rietumu krastu. Tā nu izveidojusies Graudas pilsēta ar Graudas elfiem. Protams, nesaskaņas valda šo elfu starpā vēl jo projām. Lai gan Lausas elfi ir senāka tauta, Graudas elfi ir radījuši spēcīgu pilsētu, taču joprojām abu elfu galvas tur aizdomās otrus elfus, ka tik nesākas kauja par to, kurš elfs ir spēcīgāks. Liekas jau muļķīgi, bet laika gaitā tā nu sanācis.
Tikmēr pāris gadsimtus vēlāk izvērtās nesaskaņas starp lielo Mirītas pilsētu un jaunradīto Rābas pilsētu. Par to, ka lielajā maģijas pilsētā parastie, "nemaģiskie", iedzīvotāji ir gluži vai uzskatīti par kārtu zemāk, pilsētā sākās nemieri un Mīrita tika diezgan izpostīta. Daudzas tautas pārcēlušās dzīvot vairāk uz dienvidiem, kur nodibinājuši nemaģisko pilsētu, pierādot, ka cilvēks var izdzīvot un spēt konkurēt pret maģiju. Jāsaka, ka tas ir izdevies. Lai gan starp abām pilsētām ir izveidojies miers un daudzi Rābas iedzīvotāji labprāt vēlētos apmesties atpakaļ lielajā Mirītā, tomēr šad tad virspusē izlien nesaskaņas. Bet tas parasti ir starp kādiem indivīdiem.
Bet tikai divus gadsimtus atpakaļ notika karš starp Doru rūķiem, Arābiem un Mirītas iedzīvotājiem, un tā vēl jo projām ir sāpīga tēma. Dori būdami lieliski ieroču meistari vienmēr ir vēlējušies paturēt savus noslēpumus meistaru rokās, bet kāds Rābā un Mirītā kala plānus, lai nozagtu šos rūķu noslēpumus. Tas arī izdevās, un radīja lielu ažiotāžu pa visu kontinentu. Arī šis incidents laika gaitā ir pieaudzis līdz lieliem nemieriem un notika pirmais (cik nu zināmais) starpsugu karš starp cilvēkiem un rūķiem (pārsvara tikai Doru rūķiem). Kaut arī karš tā īsti vēl nebija beidzies tika nolemts, ka cilvēki var paturēt šos noslēpumus, jo nu jau visi zināja tos. Pat elfi, jo noslēpumus jau bija uzzinājuši visi. Varbūt, ka pat tā bija labāk, jo nu jau jebkurā kontinenta ieroču kaltuvē radīja izturīgākus ieročus, ne tikai tādus, kas nāktu no rūķu kaltuvēm. Taču tas neliedz rūķiem turēt ļaunu prātu uz cilvēkiem.
Tagad, kad visi šie nemieri, kas savākušies laika gaitā, gluži vai laužas uz āru, taču nav saprotams kāpēc tas notiek tagad un tā uzreiz. Ir izteikti minējumi par to, kas varētu būt šis iemesls. Bet pagaidām, kamēr nekas nav skaidrs, ir jāgūst vismaz kaut kāda kontrole. Un tad pienāk kārta jaunajai Mirītas idejai, par pūķu jātniekiem.

Tātad par spēli. Jūs būsiet bars ļaužu, gan elfi, gan rūķi, gan cilvēki un arābi. Vai nu jūs būsiet pieteikušies paši, vai jūs īpaši uzmeklējuši, lai aicinātu uz jauno eksperimentu, kas nu jau izdaudzināts visās malās. Pēc gada, kad ir jau ir noticis pirmais apmācības kurss, kur iemāca pamata lietas par jūsu pienākumiem un par to, kā lai apietas ar pūķiem, jums būs laiks izmantot visas savas zināšanas praksē. Spēle sāksies tad, kad jūs pirmo reiz tā pa īstam satiksieties ar savu pūķi. Jau būsiet nedaudz savā starpā pazīstami (tikai nedaudz. piem, kā tur to sauc un vai viņš ir arābs vai madžistrs, vai kas cits) būs jāizveido anketa gan savam tēlam, gan arī pūķim. Un tātad:

Tēlam:

Vārds:
Uzvārds:
Dzimums:
Rase (visi izņemot Nordu rūķus):
Augums:
Vecums:
Dzīvesvieta:
Ğimene:
Burvju spējas un citas īpašības (burvjiem, elfiem...):
Ieroči (ne pārāk daudz. jāiekļauj arī inventārs. piem, burvjiem - maģiskā grāmata, mikstūras u.c.):
Izskata apraksts (vēlams bildi vai zīmējumu):
Rakstura apraksts (kaut vai nedaudz, bet ievērot pamatraksturus):
Tēla pagātnes apraksts:

Pūķim:

Vārds (to visdrīzāk izdomās jātnieks):
Dzimums:
Pūķa tips (visi izņemot Dūmu pūķus):
Izmēri:
Vecums (no 100-200 gadi):
Izskata apraksts (bilde obligāti un var arī aprakstu):
Rakstura apraksts:

Par burvju un elfu maģiskajām spējām – Madžistri spēj izmantot savas spējas gandrīz jebkad. Tās ir, klasiskās, telepātija, telekinēze, mikstūru brūvēšana, elementāļu izsaukšana (radīt piem, ūdens dēmonu, kas aizsargās tevi, vai uzbruks kādam... pats burvis elementus nevar kontrolēt!), raganas labāk pieprot maģisko zāļu brūvēšanu, ilūziju radīšanu, pareģošanu un garu izsaukšanu, bet garu izsaukšana ir apšaubāma prasme, jo daudzi uzskata, ka tas ir tikai blefs. Lai veiksmīgāka varētu notiks burvestība, burvim ir nepieciešami arī kādi maģiski instrumenti vai priekšmeti. Tam nav jābūt obligāti zizlim. Var būt arī kāds talismans, gredzens vai akmens. Radīt šos maģiskos artefaktus (tā viņus saukā) nav viegli, bet to var izdarīt gandrīz ar jebkuru priekšmetu. Katram artefaktam ir tikai viena īpašība un tos var arī neitralizēt, lai nevarētu veikt maģiskas darbības. Bieži tiek izmantoti talismani pret vājiem lāstiem, lai palielinātu uzbrukuma spēku, radīt enerģiju, ja ir nogurums, neredzamību un tā vēl jo projām, bet jo lielākam darbam tiek radīts artefakts, jo grūtāk to izveidot. Lai veiktu burvestības, ir ērti izmantot burvja maģisko grāmatu (tā gan ir visiem madžistriem), lai nebūtu buramvārdi jāatceras no galvas un arī pati grāmatas klātbūtne padara burvestību spēcīgāku. To var samazināt izmēros, tāpēc ir viegli pārnēsājama. Neviens nespēj atdzīvināt mirušos! Arī elfi ne! Ir burvji kam piemīt kāda papildus spēja, kas ir raksturīga tikai viņam (spēlē drīkstēs katram būt ne vairāk viena!) piemēram, attīstītāka telekinēze, spēja pārvērsties par kādu dzīvnieku, mainīt izskatu u.t.t.
Elfiem raksturīgākās spējas ir saistītas ar dabas elementiem, piem, kontrole pār strautu ūdeņiem, saules gaisma, viņi spēj valdīt pār dabas elementiem, bet visām burvestībām un maģijai (arī madžistriem) ir savas robežas un grūtības pakāpes (elfiem īpašās spējas tikai pa vienam un plus pamata spējas, kā dziedēšana, attīstītākas maņas). Viena no spējām, kas piemīt jebkuram elfam, bet ne katrs prot to izmantot, ir spēja dziedēt (uz mirušajiem tas neskaitās!), bet dziedējot tiek patērēta liela enerģija, taču tas ir atkarībā no ievainojuma nopietnības. Spēj dziedēt arī paši sevi. Elfiem lai veiktu burvestības nav nepieciešami artefakti, viņi spēj to arī tāpat.

Tātad iesūtot anketu, jūs norādāt vienu burvju spēju un pamata spējas, ko spēj arī citi madžistri/elfi. Un lai tās nebūtu ūberkrutas. Jānorāda arī spējām kādi plusi, mīnusi un kā tās izpaužas cīņā un ikdienā.

Par vecumiem:
cilvēkiem (madžistriem, arābiem) vecums var būt no 20 līdz 30 gadiem.
rūķiem (visiem) no 50 līdz 90 gadiem.
elfiem no 50 līdz 70 gadiem.

Spēlētāji var būt visas rases izņemot Nordu rūķus. Tātad var būt madžistri, arābi, Lausas elfi, Graudas elfi, Doru rūķi un Poru rūķi. Pūķi var būt uguns, ūdens un zemes.

Pūķi visi dzīvo vidēji 300 gadus tāpēc ievērojiet norādītos 100 līdz 200 gadus. izmēri ir no 2 metriem (mazākajiem zemes pūķiem), līdz pat 6 metriem (lielākie zemes pūķi). Pārējo izmēri iekļaujas šajās kategorijās.

Sākot spēli paši dalībnieki vēl īsti nepazīs pārējos jātniekus. Tikai tā nedaudz pēc vārda un rases, tāpēc varēsiet paši sapazīties. Arī ar pūķiem līdz šim būs bijis mazs kontakts. Pēc gada ilgušajām apmācībām sāksies samērā īsais praktiskais kurs, jo pēc tam esot aktīvajā dienestā notiks pārējā praktiskā kursa daļa, īstajā dzīvē. Varbūt paši pūķi nebūs īpaši apmierināti, ka viņu mugurās jās, tāpēc ar tiem arī būs kārtīgāk jāsapazīstas. Lūdzams ievērot anketā norādītos raksturus, kāda ir katram rases pārstāvim. Dzīves vietas var nebūt obligāti dzimtā pilsēta, piem, arābiem, Rābas pilsēta), ne jau tikai Dori rūķi ir klejotāji. Esiet oriģināli. Vēlams lai rases būtu daudzveidīgas, nevis tikai madžistri ar uguns pūķiem. Izvēles iespēju ir daudz.

Ja ir kādi jautājumi, problēmas u.c. droši vaicājiet pa PZ vai ATD pavedienā. tiešām ceru, ka jums gan man patiks. Vēlu visiem veiksmi un tā jo projām. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)


Jūsu GM - W. jeb Washulis... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)