Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Īvs]

Arī Elija piecēlās un tā kārtīgi sagrīļojās. Debesis ar zemi savijās, jā, jā. Un tad viņa ieraudzīja divus vīriešus sargājam durvis.
Domā, viņi laidīs...?

[Tējas lapa]

Diezvai jūs kaut kur tālu tiksiet tādā stavoklī. Un droši vien viņi mūs nekur nelaidīs. Maikls noteica kad padzirdēja, ka Olivers un Elija grib doties prom. Lai iekustinātu kāju locītavas, puisis sāka staigāt pa būdiņu kur viņi atradās. Un vispār kur jums tā jāsteidzas? Labāk pagaidīt rītu. Citādi atkal iekritīsiet kadā bedrē. Viņs piegāja pie lampiņas.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 05.03.2008 15:30

[washulis]

es piekrītu. mena klusi noteica. tagad jau nu man nekur negribās iet. te ir silti un labi. padomājiet, cik sen neesam ko tādu jutuši. viņa vēl jo projām sēdēja un tikai ar skatu vēroja, kā citi pārvietojas pa telpu. be ttiešām, viņa jau sāka piekrits tam par ko runāja olivers ar eliju. nāve viņiem te glūn uz katra soļa. agrām mena būtu domājusi, ka nojūgtos šādā situācijā, bet nu viņa tikai mēģināja atslābināties un tikt uz priekšu...

[Īvs]

Elija vēl lūkojās uz abiem vīriešiem, tiem neko neuzdrošinājusies teikt.
Lai nu viņi ir izglābuši mūsu dzīvības, mēs nevaram te tā vienkārši sēdēt, viņa, nepagriezusies paskaidroja Maiklam.
Mums jāiet.
Un tad jau viņa pietuvojās vīriešiem, nezinādama, kā uzsākt sarunu visiem saprotamā valodā.

[washulis]

bet kur iesim? nav kur. un sazin kas ārā ir. varbūt tie cilvēki pums kaut ko paskaidros, palīdzēs... menandra cerīgi nobila, jo cerība bija vienīgais, kas lika neapstāties. arī non''emusi segu, viņa piecēlās kājās. tagad viņa jau jutā labi, bet kājas nogura pieceļoties, jo tās parasti bija neizmantotas, vai tieši otrādāk, pārpūlētas...

Šo rakstu rediģēja washulis: 05.03.2008 15:41

[Tējas lapa]

Un uz kurieni tad tu taisies iet? Maldīsies pa džungļiem kamēr tevi notvers un veiks visādus eksperimentus? Maikls apsēdās savā vietā. Ah ieskaidro kaut ko šiem civekiem. Kapēc gan nevaram te sēdēt? Pagaidam mums te briesmas nedraud.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 05.03.2008 15:43

[Īvs]

Jā, un kā tu zini, ka nedraud?! Elija beidzot pagriezās pret abiem ''cīnītājiem''. Tad meitene tomēr aizgāja atpakaļ uz savu gultu, jo nejutās pārliecināta, ko spēs iegalvot šiem vīriešiem un Maiklam ar Menu. Viņa atgūlās un pielika roku pie pieres. Tā bija karsta.
Aghh...

[washulis]

kā jums liekas, kas tā tāda bija par valodu, kurā viņi runāja. tad varētu vieglāk noteikt, kur mēs atrodamies... viņa ieminējās, lai nobīdītu strīdu par aiziešanu, nedaudz malā, jo arī viņa nevēlējās nekur iet un a daži dodas prom, tas nozīmē, ka viņi atkal sadalīsies un sazin kas ar viņiem notiks...

tā elija gan ir šausmīgi spītīga. iebildīs visam, ko teiksi...

Šo rakstu rediģēja washulis: 05.03.2008 15:48

[Tējas lapa]

Un kā tu zini ka draud? Maikls atbildēja ar pretjautājumu. Denisasm bija taisnība. Īsti neieklausījos viņu valodā tādēļ nevaru pateikt, kas tā bija. Viņš pārbaudīja savas jakas kabatu pārliecinādamies, ka viss ir vietās. Sataustīdams iekšējā kabatā maisiņu, viņš atviegloti nopūtās. Fū labi, ka pase un maks savās vietās.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 05.03.2008 15:55

[washulis]

novērodama, kā maikls rakājas pa savām kabatā, arī mnea palūkojās apkārt. kur tad atkal somas palikušas? kāpēc viss nevar palikt tām paredzētajās vietās? jau laicīgi nojautusi, ka tūliņ izvērtīsies strīds starp maiklu un eliju un mena negribēja būt starp viņiem, lai gan citi jau zināja, kurā pusē stāvētu. tāpēc viņa vienkārši klusēja...

Šo rakstu rediģēja washulis: 05.03.2008 15:58

[Īvs]

Elija, klusējot, iemetās gultā un apsedza sevi. Tad aizvēra acis. Varbūt vēl nedaudz miegu un domas nostāsies savās vietās. Nebija vēlēšanās ne ar vienu šobrīd cīnīties, jau tā bija grūti. Tas laikam bija apstiprinājums, ka šeit ir droši.
Meitene aizmiga, tikai šoreiz viņa redzēja sapņus. Jaukus.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 05.03.2008 16:02

[Tējas lapa]

Savu koferi es atstāju alā. Nav īpaši ērti skriet pa džungļiem ar to. Paspēju paņēmt tikai maku un pasi kurus kārtīgi ievīstīju masiņā, lai nasamirkst. Maikls vienkārši noteica. Viņam bija garlaicīgi. Maigs nenāca, spēks lēnām ielija ķermenī. Puisis atkal piecēlās kajās un sāka staigāt pa būdiņu.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 05.03.2008 16:06

[washulis]

un es kā muļķe vazāju visu somu pa džunļiem un nu paliku bez nekā. bet viņi tak atdos atpakaļ, vai ne? nelieka,s ka šis būtu kārtējias eksperiments vai kāda vajāšana. viņa noteica, bet neizklausījās nemaz tik pārliecināta par saviem vārdiem. palūkojusies nu uz abām tukšajām krūzītē, viņa pacēla vienu tuvāk acīm un sāka spriedelēt. šitie trauciņi izkstās tā pat, kā "eisā venturā", tie guano. kaku trauciņi...

[Tējas lapa]

Eu klausies varbūt šis ir tas ciems par ko runāja Freds. Maikls isaucās. Ja tas tā ir, tad rīt jau mēs lidojam mājās. Puisim mazliet uzlabojās garastavoklis.

[washulis]

tu tiešām domā? viņa arī atplauka cerības dzirkst, bet tad prāts sāka domāt līdzi. bet ja jau šis būtu tas ciems, kurā ir lidosta, tad kāpēc te visi dzīvotu tādāds koka un zaru mājiņas, kuras vilks no "trijiem siventiņiem" aizpūstu pa pieskari?

[Tējas lapa]

Es nedomaju, ka tā organizācija, kas mūs nolaupīja, taisīs savus nelegālos eksperimentis kādā civilizētā vietā. Viņi atrada šo salu uz kuras dzīvo šies cilvēki, kuri neuzdos liekus jautājumus par to ko viņi dara. Maikla atplauka maza cerībiņa, par to ka viņi drīz vien tiks majās.

[washulis]

nu ja... maikls tiešām runāja pārliecinoši, bet mena jau negribēja priekšlaicīgi sajusmināties. viņas cerība par ātru tikšanu prom no šejienes, bija diezgan iedragāta jau tad, kad viņi visi atradās vecajā kamerā ar lūku. jācer. būtu labi drīz padzirdēt kaut ko no tiem cilvēkiem. ja vien viņi māk latviski. vismaz angliski, vai pat grieķiski! viņa nosmīkņāja...

Šo rakstu rediģēja washulis: 05.03.2008 16:51

[Tējas lapa]

Jagaida rīts. Tad drošivien uzzināsim kaut ko virāk, jo tagad viņi laikam guļ. Maikls atkal uzmeta uz pleciem segu. Vispār mums japateica šiem cilvekiem par to, ka mūs izglāba. Mēs pie tās bedres varējām arī nomirt. Nedomaju, ka vini mums kaut ko ļaunu nodarīs.

[washulis]

kas tad vispār bedrē notika? visi atslēdzās vai arī kaut ko redzēja, dzirdēja? likās tā jocīgi,ka visi reizē nolikušies gar zemi. kluži kā ar kādu gripu vai citu draņķi. tas lika sajusties nelabi. bet jā. esam viņiem pateicību parādā, ja jau pat segas iedevuši, arī kur pagulēt un tos dīvainos brūvējumus...

[Tējas lapa]

Atceros tikai to, ka es, tu, Deniss un Toms tikām laukā. Pēc tam tu noģībi. Es gribēju pieiet tev klāt un paskatīties, kas notika, bet man sagriezās galva un es atslēdzos. Neko neredzēju un nedzirdēju. Varbūt kāds palika tur. Maikls iedomajās un palūkojās apkārt. Nē esam visi.