Pirmie iespaidi Opcijas

[arturchix]

Kopumā, lieliska grāmata. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tas, ka R.A.B. bija Reguluss Bleks un ka Harijs bija horkrusts, šķiet, nevienu nepārsteidza (surprise, surprise). (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man sevišķi patika moments, kad Harijs visiem teica: „Neviens neiejaucieties, viņš [Voldemorts] ir mans.” Vai kaut kā tā. Varu iedomāties, kādu feisu rādīja Voldijs, kurš vienmēr bija reklamējis, ka tieši viņam ir jānogalina Poters, un te pēkšņi puika publiski viņu šādi piesmej. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man liekas, ka Roulinga bija par faniem tā kā apžēlojusies – izslavētā slaktiņa vietā kopumā novāca tik maz galveno varoņu (vienīgi Freda ir mazliet žēl), un beigās tāds cukurdzēriens vien sanāca, visi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam. Tomēr pasaku grāmata. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)



Šo rakstu rediģēja Elony: 15.02.2008 16:53

[EGO]

Nu, ja runā par iespaidiem, tad man tie ir sekojoš":
1) visemocionālākās vietas 7.HP - kad mežā Poters satiek Strupa aizstāvi, kas aizved viņu pie Grifindora zobena; Dumidora pagātnes atklāšana, mirstošā Strupa atmiņas - pat, ja paņemtu tikai šos trīs gabalus, pilnībā varētu saprats sižetu, jo tās izsaka HP esamības mēŗki;
2) protams, žēl Strupa - bija pārliecība, ka viņš ir pozitīvais tēls, taču faktiski jau ir tā, ka viņš ir tāds kā HP sargenģelis, ēna, jo iespējams, bez Strupa palīdzības, HP nebūtu ticis līdz Voldemortam.
3) sasaistot ar iepriekšējo, - ļoti žēl, ka grāmatā tomēr nav uzskatāmi atspoguļots, vai pašam HP šī atziņa ir aizgājusi līdz sirdij (nevis prātam). Lai gan savam dēlam viņš ielicis arī Severusa vārdu, tomēr man pēc grāmats palika tāda kā vilšanās sajūta, jo, neskatoties uz visu Strupa nozīmību HP dzīvē un HP daudzējādā ziņā nepamatoti riebīgo attieksmi pret Strupu, beigās nav parādīts izlīgums starp šiem tēliem, tas vnk ir noklusēts. Var jau pieņemt, ka, ja iedeva vārdu, tad izlīgst, bet tikpat labi, ta sir tikai vnk cieņas apliecinājums, mēs nezinām, vai dziļi sirdī HP ir izlīdzis ar Strupu. Līdz ar to, rodas iespaids, ka Strups savā ziņā tomēr bija vislielākais cietējs, jo savu dzīvi atdevis cilvēkam, ne pat cilvēkiem (HP un Dumidors), kuri viņu nesprata (HP) vai ziedoja augstāku mēŗku sasniegšanai (Dumidors).
4) Lai arī cik liela loma bija Dumidoram, tomēr pēc šīs grāmats man viņš šķiet vismazāk simpātiskais tēls - faktiski viņš izmantoja gan HP, gan Strupu mērķa sasniegšanai, turklāt zinot par to kopš paša sākuma. Manuprāt būtu muļķīgi gaidīt, ka pēc tā, ko Strups izdarījis (gan Voldemortam, gan HP), gan to, ka viņš faktiski iemests starp diviem dzirnakmeņiem, viņam būtu iespējas izdzīvot. Un domāju, ka Dumidors to apzinājās.

[suns]

He, he, beidzot arī es esmu sagaidījis iespēju izteikties. Angliski nelasīju, jo manas valodas zināšanas ir stipri viduvējas. Pa ilgo tulkošanas laiku diemžēl pa radio tomēr vienreiz dzirdēju, ka HP paliek dzīvs. Tāpēc arī grāmatas lasīšanas laikā nepameta sajūta, ka HP nāve nav iespējama. Vismaz ne tagad...

Jau iepriekš vēlējos pateikt savu domu, ka grāmatas žanrs drīzāk ir psiholoģiskais trilleris - tik daudz nāvju, tik daudz vietu, kur krietni jāpiedomā. Vismaz man - visi notikumi gan savijas kopā, taču pagāja krietns brīdis, kamēr to visu pamazām saprata... Grāmatā biju iegrimis tik ļoti, ka nevarēju iemigt. Dabūju latvisko grāmatu piektdienas (1.feb) vakarā, lasīju līdz ~2 naktī, tad nāca tik ļoti miegs, ka ilgāk vairs nevarēja. Taču pārstāju lasīt, bet neaizmigu... Varbūt aizmigu, bet visu laiku domas vijās ap HP - kā būs tālāk utt. Visas domas vērsās uz notikumiem, kas vēl būs nākamajā dienā, nevarēju pārstāt domāt... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Nu grāmata patiešām gandrīz izcila. Man gan pietrūka, pat ļoti pietrūka Cūkkārpas ikgadējā mācīšanās, kalambols utt. - visas šīs skolēna HP lietas, kas bija iepriekšējos sešos sējumos. Tomēr nobeigums bija tāds, kādam tam jābūt - manuprāt, būtu tomēr muļķīgi Roluingai turpināt. Nu pieaudzis un krietni padzīvojis HP nebūtu vairs tas. Turklāt arī HP dēla vai meitas turpmākie piedzīvojumi būtu savādāk. Lai gan - Roulinga māk to visu pasniegt tā, lai izskatās viss gluži loģiski.

Pāris vietas gan man palika neskaidras - psiholoģiskā darba būtība nostrādāja, bet visu es nesapratu. Piemēram - kas bija tas tīstoklis - mazais bērniņš, kas, tur augšā, raudāja, kamēr Harijs un Dumidors runāja? Man ienāca prātā vairākas domas - Voldemorts, viņa dvēseles daļiņa (tieši - bērnība). Vai varbūt nejaušs cilvēks, kas pasaulē it kā tikko miris.

Tāpat nesapratu Strupa prikolu par "Paskaties man acīs." Tikai pēc šī foruma pārlasīšanas pieleca par Lilijas acīm.

Nobeigumā - man gan šķiet, ka Roulinga, iespējams, atstājusi sev iespēju turpināt... Tur bija uz HP vecāku kapakmens rakstīti gadi. 1960. gadā dzimuši abi Harija vecāki. 1981. gadā miruši = HP dzimis 1980. gadā (kāpēc tik sen? Grāmatas 1. sējums iznāca krietni pēc 1991., kad Harijam palika 11). Visi grāmatas notikumi risinās, kad Harijam 17 - tātad 1997. gadā. Pēc 19 gadiem būtu 2014. gads, kad viņa bērni sāk iet skolā. Varbūt tagad Roulinga grib atpūsties, lai tieši 2014. gadā rakstītu turpinājumu?

Un vēl viena lieta, kas nelika mieru. Voldemortam iznīcinot horkrustu, kas bija Harijā, debesīs (vai kur nonāca Harijs) HP nebija vairs rētas un citas Voldemorta pazīmes, bet uz zemes - bija atkal. Nu ok, šo prikolu nesapratu, bet tad nākamais. Pēdējais teikums - rēta nebija sāpējusi jau 19 gadus. Un varētu iesāpēties vēlreiz... Jo - vai tiešām Harijā esošais horkrusts bija iznīcināts? Vai to var iznīcināt ar vienkāršu Avada Kedavra, ko paveica Voldemorts mežā?

Tiktāl par maniem iespaidiem un nesaprašanām, cerams, kāds no jums visu izskaidros (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Paldies

Par epilogu - jā, man arī gribējās zināt ko sīkāk par varoņu dzīvi pēc tam. Džinnijas un Harija kāzas, burvestību ministrijas nākotne, Cūkkārpas attīstība, kā Hariju slavēja un pieminēja pēc šī notikuma utt. Lai nu katrs pats domā, var jau būt, ka tā labāk...

P.S. Par maniem bērniem - jā, viņi dabūs lasīt HP - lai tur vai kas. Par to tieši arī domāju vēl pirms 7. grāmatas iznākšanas. Tikai šaubos, vai man izdosies no viņiem noslēpt pārējās grāmatas, lai katru gadu sanāktu pa vienai (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Bet nu vienalga - prieks, ka esmu bijis pusaudzis līdz ar HP ēru un izaudzis faktiski ar viņu vienā vecumā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja suns: 18.02.2008 18:53

[suns]

aaa, un vēl viena mana nesaprašana. beigās Rons atzīstas Harijam, ka apstulbojis mašīnas instruktoru. Vai tad to nekontrolē ministrija, ka tiek izmantota maģija vientiešu klātbūtn;e?

[cola]

Grāmatu pabeidzu lasīt vakar. Tagad tā sajūta - kaut nebūtu tik ātri izlasījusi, jo jaunu HP grāmatu taču nebūs! Tik ļot žēl!

Bet grāmata tiešām laba. Visas tās lietas par un ap jūtām - Vilksons - Tonksa, Harijs - Džinnija, Rons - Hermione u.t.t. - bija tik foršas, cīņas un vispār āh! Tik ļoti patika! Tik interesanti bija!

Šo rakstu rediģēja cola: 25.02.2008 17:57

[Ledene]

Iespaidi jau pabālējuši kopš jūlija, būtu interesanti palasīt latviski iztulkoto, bet negribas vilties.

Es jau nu gan atļaušos neticēt, ka tas ir viss, ko mēs par Hariju dzirdam no autores. Lai gan viņa ir pietiekami talantīga un gudra, lai mācētu arī apstāties.
Man patika, galu galā neko sliktu no Roulingas sagaidīt nevarēja. Epilogs bija pārāk nojaušams un banāls.. bet reizē arī atkāpšanās ceļš autorei, lai sliktākajā gadījumā būtu jāturpina rakstīt par Harija bērniem.
Patīkami lasīt un sajust to skaudro bezspēcības sajūtu, to, kā trijotne ir atšķirta no pasaules, cik nereālas ir viņu iespējas atrast relikvijas un kur nu vēl uzvarēt Voldemortu. Un tomēr, es biju gaidījusi, ka nomirs abi. Jau izlasot iepriekšējo daļu, biju pārliecināta, ka horkrusts būs arī Harijā.

[miss x]

Patika.
Šī grāmata ,manuprāt, bija daudz labāka par sesto daļu.
Viena no vissforšākajā un šokējošākajām vietām tajā bija, kad Harijs uzzināja patiēsību par Strupu. Nu ,jā, biju tā drusciņ pārsteigta! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)
Voldemorts gan šajā grāmatā tāds pastulbs bija uztaisīts, nemirkli neapjēdz ,ka Harijs lasa viņa domas. Tas liokās nereāli, jo ,ja jau viņš ir pasaulē varenākais burvis...... Un arī pēdējā cīņā ,kad viņam bija neskaitāmas izdevības Hariju nomušīt, viņš tikai ''meta lokus'' puisim apkārt un klausījās ,ko viņš stāsta. Jā, un beigās mirst no tukšrokdžimpiņ, tiešām neizsakāmi spēcīgs un inteliģents!

Kopumā ļoti interesanta un aizraujoša grāmata, tikai žēl ,ka nebūs vairs turpinājuma, lai gan var jau saprast ,ka mūžīgi rakstī par vienu un to pašu nevar - zūd kvalitāte.

[Flightless Bird]

It kā jau patika, bet man ir grūti salīdzināt ar citām grāmatām, jo šī bija nu ļoooti atšķirīga.

Brīžiem man tā vien likās, ka es lasu kādu supertraku fansāstu. Bet neskatoties uz to, bija patīkami uzzināt tik daudz par varoņu agrākajām dzīvēm. Jāsaka, gan ka Strups manās acīs ir cēlies, un bija tāds pārsteigums, ka viņš beigās tomēr izrādījās labiņais, jo grāmatas sākumā biju svētā pārliecībā par to, ka viņš ir caur un caurēm samaitāts.

Bet Dumigors gan nepatīk vairs ne uz pusi tik labi kā iepriekšējajās grāmatās. Viņš šķitā tāds nenopietns (it īpaši tas, kad viņi ar Hariju sarunājās grāmatas beigu daļā), un tas grāva to "Gendalfa iespaidu", kas man bija par viņu radies. Jāsaka, ka man vispār tā vieta, kur viņi tipa bija debesīs vai kur tur, man likās visstulbākā un murgainākā visā grāmatā. Visulaiku galvā maisījās doma "Nu bet proooootams, ka Harijs nenomira (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) "

Tas kā Harijs mētājās ar nepiedodamajiem lāstiem, likās kaut kā nepieņemami. Par to taču liek Azkabanā.. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif)

Un es tā arī beigu galā neibraucu, kā viņs tika galā ar Voldiju. Tukšrokdžimpiņ?? Wtf...

Nu jā, bet kopumā jau bija labi un interesanti. Grāmatu izlasīju vienā nedēļā un tas laikam man ir rekords. Patīkami uzmundrināja arī humora dzirksts. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) Bet ļoti žēl bija Freda, Dobija, Remusa. Bet par Remusu - ta laikam bija jānotiek. Tagad visi laupītāji ir atkal kopā...

[Pipardilliite]

Es īsti nesapratu Strupu unn Voldemortu. Ja Voldemorts mācēja lasīt domas ( lasprārība) ( Nu OK, ne īsti lasīt, bet ielūkoties burvja prātā, senajos notikumos) , kā tad īsti viņš nepamanīja un neizlasīja to kas notika Strupa prātā - mīlestība pret Lilliju, būšana pret Voldemotru?
Bet 7. grāmata BIJA laba. Tiesa, ar tulkošanu bija kā bija, bet nu.... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Pipardilliite: 01.03.2008 13:38

[Nephrite]

atbildot pipardillītei, man šķiet, ka Strups bija lielisks Slēpprātis ne tikai Lasprātis.

Manuprāt, kaut kas tāds tika minēts iepriekš...

Mani iespadi - patika...

Par to zizli...nezinu...it kā jau prasās pēc "cienījamāka" nosaukuma, bet plūškoks arī labs...

Starp citu, viens tāds pie manas mājas aug..(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

nemaz nezināju to nosaukumu...mamma pateica..(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)


kopumā - patika..pat ļoti...it īpaši beigas...



*

[Snorkes Jaunkund...]

Iespaids kopā ir labs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) Bija tomēr happy endings un manuprāt tas bija labi.
Bija šausmīgi žēl visi labie, kas mira - Freds, Vilksons, Tonksa u.c. , bet priecājos par slikto tēlu nāvi un arī par Strupa nāvi.
Žēl, ka izlasīju latvisko versiju, nevajadzēja. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Sabojāja man visu. Bet ko nu vairs.
Kopumā patika. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Kety]

nu godīgi nebiju tā īsti gaidījusi, ka Harijs būs horkrusts, bet visā visumā grāmata tik tiešām ir laba (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[suns]

eu, nu, lūdzu, apskaidrojiet mani par iepriekšējā atbildē uzrakstītajiem misēkļiem, ko mana smagā galva tā arī nesaprata (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[angelsky]

nu grāmata bija vnk super...kad izlasīju biju sajusmā...jā protams grāmata varēja būt spraigāka un asāka, taču roulinga jau domāja arī par tiem 7gadīgajiem, kas tikai tagad sāk lasīt HP..tās beigas jau bija viņiem, lai viņiem būtu interesantāk...

man pasai gribējās aināt kas notika ar dērslijiem, pec tā visa..žēl bija tonksas un remusa, jo tiem tak palika tas mazais...jocīgi likās tā nodaļa ar Nagīni Godrika gravā, īsti neizpratu to, kā tā sieviete jau varēja būt mirusi, ja Knisle bija rakstījusi to grāmatu pa Domidoru..

[magic_]

Ispaids bija.... savādāks nekā lasot iepriekšējās grāmatas... Šī bija daudz savādāka. Ne mirkli nebija garlaicīgi. Tomēr man nepārņēma šī sajūta "Es jau zināju", bija žēl tos, kuri aizgāja bojā. Nu jā, protams Freds, Vilksons (Tonksa gan mazāk, jo Vilksons tomēr bija tuvāks grāmatā parādīts). Prieks par Persiju (beidzot širmis vaļā atnāca (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) )

[appleseed]

Kopumā, lieliska grāmata. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tas, ka R.A.B. bija Reguluss Bleks un ka Harijs bija horkrusts, šķiet, nevienu nepārsteidza (surprise, surprise). (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man sevišķi patika moments, kad Harijs visiem teica: „Neviens neiejaucieties, viņš [Voldemorts] ir mans.” Vai kaut kā tā. Varu iedomāties, kādu feisu rādīja Voldijs, kurš vienmēr bija reklamējis, ka tieši viņam ir jānogalina Poters, un te pēkšņi puika publiski viņu šādi piesmej. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man liekas, ka Roulinga bija par faniem tā kā apžēlojusies – izslavētā slaktiņa vietā kopumā novāca tik maz galveno varoņu (vienīgi Freda ir mazliet žēl), un beigās tāds cukurdzēriens vien sanāca, visi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam. Tomēr pasaku grāmata. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Grāmata baigi labā tikai vilksona un tonksas dēla žēl arī freda

[Malduguns]

Slika jau nebija, vienīgi beigas, kā šķiet, tika pietuvinātas pasaku grāmatas beigām, kas vēstīja to, ka viņi dzīvoja ilgi un laimīgi.
Turklāt daudzās vietās man radās iespaids, ka Raulinga ir rakstījusi tikai rakstīšanas pēc. Sak, ja jau iesākts un apsolīts, tad jau it kā vajadzētu arī nobeigt, jo, kā zināms, tie, kuriem ir jau pirmās sešas grāmatas kolekcijai droši vien pievienos arī septīto.
Beigas likās pārāk sasteigtas, netika pastāstīts par daudzu varoņu turpmāko likteni, bet tie laikam ir nesvarīgi sīkumi.
Kopumā - slikti jau nebija, bet pārlieku lielā starā jau neesmu.

[Debija]

Man patika. Strups viennozīmīgi kļuva par manu varoni, pēc grāmatas izlasīšanas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Es tādu lielu vilšanos nepiedzīvoju, lai gan asaras tika izraudātas jau pie Hedvigas nāves.
Emocionāli bija vairāki brīži. Visvairāk manam ķermenim lika trīcēt un acīm asarot Strupa atmiņas, Mollijas cīna ar Bellu, , mājas elfu drosme, grifidoru vēlme cīnīties, Malfoju mainīšanās un Dumidora saruna ar Hariju grāmatas beigās.

Man patika.

Vienīgais, likās, ka beigas bija sasteigtas. Tā es arī neuzzināju vai Harijs kļuva par auroru, vai nē.

[emy]

perfekti.tāds mazliet kā šoks - "Trakacis ir miris.", žēl bija.pirmo reizi lasīju, daudz kas likās nesaprotami, otro reizi lasīju, visu jau kārtīgi izpratu.laikam jau es sapratu, ka dažiem tomēr bija žēl Severusa, pievienojos. :unsure:labs bija "Tikai ne manu meitu, ````!" (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) īstenībā, nebiju domājusi, ka Mollija Vīzlija izrādīsies tik spējīga.kad Dobijs nomira, bija jāraud pat. "Šeit dus brīvs elfs.". aizkustināja. it īpaši tas, ka Harijs pats raka kapu, ieliekot savas skumjas darbā, cenšoties nogremdēt sāpes par viņam tik uzticīgo elfu.Severusa atmiņas bija unikālas. itkā zināju jau, ka nomirs, bet sāpēja. "Ņem... ņem šo..."ļoti interesanta likās nodaļa par Dumidoru un Grindelvaldu, neticami. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) Rona atgriešanās un Hermiones ārdīšanās. :DHarija došanās pretī nāvei..un uzticēšanās Dumidoram izglāba burvju pasauli.prieks un asaras. žēl Freda, Vilksona, Tonksas, Severusa, Dobija, u.c."Kas būs, tas būs, un tad jau redzēs." (HP4)(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Meitene Ar Rozīnīti teica, ka grāmatu izlasīja vienā nedēļā, ka ats viņai rekords.es izlasīju divās dienās! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Ungaarijas ragas...]

Pirmie iespaidi bija tādi, ka: "KO?! Es jau izlasīju? ĀrprāC, jāpārlasa vēlreiz, tā, Ragaste, šoreiz lēnāk ar apdomu!". Nu jā, biju safanojusies tik ļoti, ka latviešu versiju izlasīju vienā naktī, laikam kādās sešās stundās. Vīlusies nebiju, patika pat labāk par iepriekšējām grāmatām. Tiesa, to, ka Poters tiks nomirdināts un atkal augšāmcelts negaidīju, biju domājusi, ka risinājums Harija dzīvības pasargāšanai būs cits. Un tā lieta ar nāves dāvestiem pavisam pārsteidza. Eh, man patīk episkas grāmatas ar labām beigām. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/biggrin.gif)

[Anabellpaula]

Laba grāmata.Tikai man likās,ka pārāk daudz sižeta pavērsienu(citās grāmatās tā nebija)!!
Roulinga no šīs grāmatas varēja uztaisīt 3!!
Bet vispār interesanta.tikai žēl mirušos un ievainotos:(