Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Melnais krauklis]

Pirms brīža vel bija kaut cik ciešams laiks, bet tagad viss ir pasliktinājies.
Debesis minūtes laikā tā apmācās un liktos, ka kāds ir kļuvis akls. Karstums izgaisa ar nākamo vēja brāzmu. Viss bija prom un tikai atlika gaidīt lielo debesu sprādzienu. Melnie mākoņi drūzmējās, un bīdijās kopā radot vēl tumšāku efektu. Tie bija pilni ar ūdeni, kas tā vien gaidīja, kad varēs nolīt pār sauso zemi. No mākoņu berzēšanās elektrība kļuva vēl stiprāka. Visi saprata, ka nu tūlīt vien būs un ilgi nav jāgaida.

ZIBENS UN TAD SPĒCĪGS DĀRDIENS! Tik spēcīgs, ka visi satrūkās. Pēc tā uzreiz sekoja lietus gāze. No debesīm burtiski gāzās ūdens straumes. Zeme kļuva slapja un sāka krāties peļķēs. Lietus turpināja līt tik stipri.
Bedre lēnām sāka pildīties ar peļķēm un ūdens līmenis lēnām, bet tomēr kāpās.
Bedres malnas kļuva slidīgas un zeme drupa.Tas viss bija mālains.
Aukstums pārņēma jūsu ķermeņus.

[Tējas lapa]

Maikls paskatījās debesīs. Varēja redzēt kā savelkas negaisa mākoņi. Sāka pūst vējš un sutoņa pazuda. Viņš nosēja no vidukļa nost jaku, un uzvilka atpakaļ mugurā. Saka zibeņot un saka ducināt pērkons. Tas ducināja tik spēcīgi, ka Maikls mazliet satrūkās. Sāka stipri līt lietus tik stipri, ka bedre sāka piepildīties ar ūdeni. Puisis bija izmircis līdz pēdējai vīlītei. Viņš līdz potītēm atradās ūdenīs. Mums kaut kas jādara citādi mēs te noslīksim. Maikls mēģināja pārkliegt skaļo pērkonu, kas ducināja vissapkārt.

[Ķipītis amonjakā]

Kad satumsa, Deniss palūkojās uz debesīm. Likās, ka tās nospiedīs zēnu. Zibeņi un dārdoņa lika justies kā kara vidū, bet sajūta bija laba līdz sāka līt lietus. Tas gāza kā ar spaiņiem. Kājas bija jau slapjas, stāvot peļķē. Dubļi, visapkārt dubļi. Ahh.. burvīgi. Tagad mēs te izmirksim, saslimsim un nomirsim. Baltais krekls kļuva melns un aptraipīts ar dubļiem. Ūdens bija jau līdz potītēm. Deniss atstutējās pret vienu no bedres malām un apsēdās ūdenī. Ko tur niekoties. Tā pat viņšpirms tam bija slapjš. Aukst, auukstī!! Kādam kādas idejas? Pirms noslīkšanas mēs pamatīgi nosalsim!

[Kalevale]

Sofiju atmodināja lietus lāses, kas straumēm vien brāzās pāri sejai. Kā pa sapņiem viņa atcerējās lielo skriešanu un grandienus, kas tikai tikko bija izskanējuši. Viņa manīja kā mālainā zeme ir kļuvusi slidīga un piecelties ir grūti. Vairākkārt nokritusi, viņa beidzot piecēlās, viscaur klāta ar dubļiem. Māls neuzsūc ūdeni, viņa nodomāja, skeptiski palūkojoties uz augšu, taču galva sareiba.

Rudmate pieturējās pie bedres malas un vairākkārt samirkšķināja acis, līdz tās rādīja cauri lietum. Viņa mēģināja vēlreiz pacelt skatienu augšup, taču lietus stipri sitās sejā un neko diži nevarēja saredzēt. Vīlusies viņa nopūtās, juzdama, ka pa šīm pāris minūtēm jau ir izmirkusi līdz ādai. Likās, ka puiši domāja par kādu plānu, taču nez vai tas līdzēs.

Varbūt jāpakāpjas vienam uz otru? Jāpaceļ... viņa nedroši ieminējās, pieiedama tuvāk. Rudmatei nebūt nekas pretim palikt šajā caurumā, ja vien nelītu lietus un nedraudētu iespējas noslīkt. Vai tad tik daudz salīs? viņa padomāja, taču acumirklī saprata, ka neko nezina par šīs vietas klimatu, tāpēc arīdzan nevarēja par to spriest. Ja nelītu, tad te arī mūs neviens nepamanītu, viņa ērcīgi domāja, sodīdamās par negaidīto lietu, kurš pagaidām vismaz nesolīja noskaidrošanos.

Ūdens tak nekur neaizplūst, vai ne? viņa nodomāja, mistiskā kārtā iedomādamies par kādu taciņu, kas varētu vest prom no šīs elles, taču, protams, kurš gan bedrē izcirstu taciņu - viņa neko pat tamlīdzīgu nemanīja. Ja virves nav līdzi, tad to noteikti vajadzēs! Sofija klusi noburkšķēja zem deguna slaveno grāmatas tēla frāzi.

[washulis]

mēginājusi sekot denisa ieteikumas par deniņiem, bet tas bija lieki. kopā ar lielo lietus gāzi un auksto gaisu, pamodās arī meitene. pamazām, bet visi jau sāka mosties pēc kritiena. ja ūdens pielīs kaut cik līdz malām, tad jau mes varētu tikt ārā, ja vien līdz tam izdzīvosim... viena kāja iegrima nedaudz zemē, bet viņa to ātir izvilka ārā. tas nu nemaz nebija labi....

[Ķipītis amonjakā]

Nu tāda jau arī bija Maikla ideja. Tagad tas būs īpaši grūti izdarāms, jo viss ir slapjš, slidīgs un pretīgs. Deniss atbildēja Sofijai. Viņš roku iecirta ūdenī. Neticami, ka tas atkal notiek!
tad viņš paskatījās uz Menu. Tā meitene ir saskatījusies filmas! Nekad nevar salīt vesels baseins. Deniss paskatījās un lielo bedri, kuru vienkārši nav iespējams piepildīt ar ūdeni. Ja ūdens līmenis kaut nedaudz pārsniegsies pāri mūsu galvai ar mums ir cauri. Malas mēs tā vai tā neaizsniegsim, nebūs no kā atsperties un mēs noslīktu! Izsmeļoša atbilde.

[washulis]

nu ja... viņa stresa situācijās nekad nespēja sakarīgi padomāt un šajā situācijā, kā citās, ārdīšanās un stresošana nelīdzēs. ko tad? viņa noprasīja un atmeta melnos matus atpakaļ, ali tie nelīstu sejā. domā, domā... šķiet, ka mums vairs palīdzēs tikai brīnums... viņa depresīvi nodomāja...

[Tējas lapa]

Mums jāsaliek galvas kopā un kaut kas jāizdomā. Es nevēlos beigt savu dzīvi kaut kadā bedrē. Tagad galvenais ir nepadoties. Maikls uzrunāja klātesošos. Viņš negribēja mirt bedrē. Puisis aizstaisīja jaku un mēģināja sasildīties.

[Kalevale]

Ak, tā, Sofija noteica, saprazdama, ka acīmredzot tajā laikā, kad tas tika ierosināts, viņa vēl nebija īsti atguvusies un nebija to dzirdējusi. Tātad tu saki grūti, bet ne neiespējami. Un cita plāna mums nav, vai tā? viņa iejautājās, ziņkārīgi lūkojieties uz lielajām lāsēm, cenšoties saprast, kur gan viņi īsti atrodas. Noteikti kaut kur, kur ir malārijas odi! viņa nodomāja, būdama pilnīgi pārliecināta, ka tikai tādā vietā var būt šādas lietus gāzes.

Vēders ieburkšķējās, taču to nevarēja dzirdēt dēļ lielā trokšņa, kas apkārt bija izcēlies. Sofija viekli pārodmāja savas mugursomas saturu, jo tā arvien atradās viņai uz pleciem. Vismaz to neesmu pazaudējusi, viņa nodomāja, jūtot slapjo un dubļaino somu piekļautu mugurai. Pārskatījusi visu līdzpaņemto, viņai likās, ka nekas noderīgs nebija līdzi un prātā ienāca gluži nepieciešama vajadzība pēc lietussarga, jo vēsais lietus jau sāka kļūt neciešams un drēbes bija samērcētas. Labi vismaz, ka lakatiņš pagaidām nelaiž cauri ūdeni, viņa nodomāja, cerot, ka pēc šīs domas mati pēkšņi nekļūs slapji, kā ierasts Mērfija likumos.

[washulis]

bedre vāciski nozīmē labāk... viņa pie sevis nodomāja. tu galīgi traka, lai tagad par vācu valodu domātu? kā jau vienmēr viņa nespēja sakopot doma, jo no jauna viņai prātā nāca domas, ka nāksies mirt. nē, ja jau vēl jo projām elpoju, tad jau nekas traks nav. izkļūsim arī šoreiz. nelikās ka kāds spētu ieteikt kādu domu, kas varētu viņus dabūt ārā no šejienes un patīk vai nē, bet peļķes auga augumā...

[Tējas lapa]

Nu vismaz izmēģinam manu ideju. Maikls iesaucās. Kurš rāpsies man uz pleciem un mēģinās aizsniegt bedres malu? Viņš jautāja apkārtējiem. Vajag taču kaut ko darīt, lai izglābtos. Nesēdēsim rokas klēpī salikuši.

[Massacre]

Toms, skrienot bija turējie skopā ar pārējiem, bet vairāk aizdomājies par notiekošo, tāpēc kritienu bedrē, puisis pat nepamanīja, drīzāk nespēja pamanīt.
Kad viņa acis izbrīnā pavērās ārā jau labu laicinu lija lietus un kādu brīdi liekot kopā dzirdētās biedru sarunas viņš saprata kur un kāpēc atrodas.
Klusu pie sevis nolamājie spar sāpošo plecu, viņš, balstīdamies pret mitro un jau dubļaino sienu, piecēlās kājās un neko neteica.
Toma prāts atteicās strādāt un plānot kādus izbēgšanas plānus, tāpec puisis vienkārši lūkojās pārējios un bija gatavs paklausīt visam, kas tiks nolemts par labu esam.

[Ķipītis amonjakā]

Nu nezinu! Protams, ka tas ir iespējami, bet visai grūti. Deniss negribīgi palūkāja mālaino zemi. Tad ar savu melno zamšādas botu darīja to, ko nekad nebūtu. Viņš centās ar kāju izveidot nelielu iedobumu. Bet nesekmīgi. Auksta zeme, cieta un nepakļāvīga. Kādam jāuzkāpj uz pleciem un no tiem jāmēģina uzrāpties. Vispār jāstutē diviem cilvēkiem. Viņš domīgi palūkojās apkārt.
Šī bedre. Bedre. Kurš varēja domāt, ka mēs nokļūsim bedrē-dzīvnieku lamatās? *sašutis*

[Tējas lapa]

Maikls piegāja pie bedres sienas. Deniss rāpies uz maniem pleciem. Viņs salika rokas kā kāpslīti, saliecās mazliet ceļos un gaidīja ko darīs Deniss.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 29.02.2008 21:34

[Ķipītis amonjakā]

Deniss paskatijās uz Maiklu. Labs ir! Ar vienu lecienu viņš uzrausās uz Maikla pleciem. Tad uzmanīgi centās iztaisnoties, pieturoties ar rokām pie slidīgās sienas. Lietus lāses, kas sitās sejā, šausmīgi traucēja. Deniss izstiepās visā savā garumā un centās aizsniegt bedres malu, bet tā bija par augstu. Negribēdams vēl rāpties nost viņš ierunājās. Pagaidi vēl sekundīti! Puisis cītīgi skatījās apkārt un domāja, ko varētu darīt. Sākumā gribēdams izmēģināt uzrāpties pa sienu tālāk, viņš atdūrās pret secinājumu, ka tas neizdosies, jo nevar noturēties mālainajā augsnē tikai ar rokām.
Labi, tagad turies! Viņš izdomāja, ka varbūt ar lekšanu spēs aizsniegties līdz malām. Viņš sakoncentrējās uz atspērās no Maikla pleciem. Un viņam tas izdevās. Aizsniedzis zemi, viņš centās atrast aiz kā varētu aizķerties. Rokas slīdēja un bija grūti noturēties. Deniss juta, kā pakāpeniski slīd. Tad pēdējā brīdī aizķērās aiz neliela akmeņa. Palīdziet, stutējiet mani! Viņš izdvesa skaļu nopūta. Lietus apskaloja rokas, seju un neko lāga nevarēja saskatīt.

[Tējas lapa]

Kad Deniss uzrapās uz Maikla pleciem viņš centās stāvēt stabili un nekustēties. Deniss nebija īpaši smags un turēt viņu bija viegli, ja tikai netraucētu lietus. Kad puisis palecēs Maikls gandrīz pakrita. Pastiepies uz pikstgaliem puisis mēģināja stutēt Denisu. Nu tagad pievelcies

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 29.02.2008 21:54

[washulis]

mena pezpalīdzīgi vēroja, kā puiši mēģina tikt ārā. piegājusi tuvāk, it kā gatabv aķert vai atstutēt denisu, ja nu kas. kaut kā jau viņš tika uz augšu, bet vai pietiekami? vai tad visi varēs tik ārā no bedre...? jācer uz to labāko. nu taču... viņa iesaucās.

[Ķipītis amonjakā]

Sakopojis visu spēku uz rokām, Deniss centās pievilkties. Viegli tas nebija. Lietus sejā sitās kā daudzi sīki akmentiņi. Akmens, aiz kura viņšturējās izslīdēja no zemes. Deniss krita, bet tad paspēja vēl pieķerties. Puisis centās iespiest rokas zem zemes, kad tas izdevās viņš pievilkās. AGHHhhhh.. Visi roku un plecu muskuļi saspringa. Un viņš bija augšā. Rokas sāpēja, bet viņš bija augšā. Deniss bezspēkā gulēja uz zemes un nemaz nevēlējās kustēties. Viņš elpoja saasināti. Pfūū.. Tad viņš palīda uz bedres pusi un palūkojās dara pārējie. Ko tālāk?

[Tējas lapa]

Maikls ar visiem spēkiem stutēja Denisu. Kad beidzot viņš bija augšā puisis atviegloti nopūtās. Tagad pameklē kādu izsturīgu liānu. Un to nolaid lejā, lai mēs tiktu ārā. Viņš pabļāva Denisasm. Maikls ar piedurkni notīrīja seju, jo tā bija ar smiltīm.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 29.02.2008 22:04

[washulis]

viņam tomēr izdevās. es taču zināju, ka viss nokārtojas... vabrūt jau sākt celt vēl kādu augšā. tad lietas virzīsies uz priekšu ātrāk. viņa piegāja klāt maiklam. es piesakos. bez liekām cerimonijām, jo nebīja vēlme te paliks...

Šo rakstu rediģēja washulis: 29.02.2008 22:05