Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Tējas lapa]

Izlīdis no ūdens Maikls sekoja Denisam uz augļu dārziem. Ticis lidz dārzam viņš piegaja pie Denisa un gaidīja meitenes. ārā pūta stiprs vējš. Maiklam palika auksts un viņš saka drebēt. Jātiek pēc iespējams talāk no šejienes.

[Ķipītis amonjakā]

Burvīgi. Deniss ātrāk elpoja. Skrienam! Vēlāk varēsim atpūsties! Nu jau bija gaišāks un tādejādi bija vieglāk skriet, jo varēja redzēt kokus un krūmus, kas tik ļoti traucēja. Viņš sajuta pretīgu sajūtu uz kājas. Tās bija sarkanās skudras. Deniss, skrienot, centās tās nokratīt un ar roku novicināt nost! Velns!

[washulis]

nepievērsusi skudrām uzmanību, mena sāka skriet. viņai nebija ne jausmas kurā virzienā. jau sen debespuses bija nojukušas. ja kāds zinās ieteikt labāku virzienu, tad skrie tajā. tam nav nozīmēs. galvenais, ka tālāk no šejienes...

[Tējas lapa]

Jau atkal. Maikls nodomāja un sāka skriet. Un atkal zari sāka sisties pret puiša seju, kājad ķērās aiz koku saknēm. Tikai tagad bija gaišāks un verēja saredzēt uz kurieni skriet. Labi ka viņš bija atpūties citādi būtu pakritis bez elpas un tad Maiklam būtu vienalga vai viņu noķērs vai nē.

[Melnais krauklis]

Anomalijas uznāciens

Jūs skrienat un uzskrienat virsū Juliānam. Jūs apstājaties, jo esat aizskrējuši krietnu gabalu no tās vietas.
Skrienot augšā, esat nonākuši līdz tai upei. Tikai pārējos vēl neredzat.

2.grupa.

Jūs esat pamanījuši "ļaunos" un nu ir jāpazūd no tās vietas.
Skrienat pa pretstraumi.

P.S. vēlāk jums visiem jasatiekas.

[washulis]

ak dievs! mena iebļāvās, jo priekšā nozibēja kāds stāvs, bet tamn nebija nešaujmo, nekā tāda. kas tu tāds? nespēdama pateikt neko vairāk, jo ne jau katru dienu satiki kādu svešu cilvēku, kas tā skaidra pa džungļiem. interesanti...

[Džūna]

Tieši tad, kad Olivers atkal sāka sajusties kaut nedaudz drošībā viņš pamanīja vajātājus. Eu, paskat! Atkal tie ````i! viņš uzsauca saviem ceļa biedriem. Tinamies! go, go, go! un metās skriet pret straumi. Reizi ticis prom, puisis nevēlējās nonākt atpakaļ.

[Tējas lapa]

Maikls sarāvās no Menas bļāviena. Paskatījies uz to pusi kur atradās meitene puisis ieraudzīja vēl kādu cilvēku. Maikls paskatījās apkārt. Eu mēs esam atskrējuši uz to vietu kur pirmstam redzējām tos cilvēkus. Vajātajus vairs neredzēja. Mums gan ātrumi.

[washulis]

OCC: kraukli, pasaki konkrēti, kad mūsējie sakriesies, tad lai visi to zin... un pieņemu, ka tie, kas nesen pieteicās arī ir bijuši lidmašīnā, vienkārši noškirti. ja kļūdos, tad labo mani (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

tagad vajadzētu skriet. un ko kurienes tu uzradies? cilveks bija manīts. laikam no lidmašīnas, jo bija daži, ko pēc nolaupīšanas viņa vairs nemanīja. nu, jo vairāk cilvēku ārā no turines, jo labāk... ātri palūkojusies uz pārējiem, viņa tagad domāja skriet tālāk, via kaut ko gaidīt. droši vien jau ka skriet..

Šo rakstu rediģēja washulis: 28.02.2008 19:28

[Massacre]

"Peldēt protu, bet pierkītu, ka tas nebūtu gudri." Toms atbildēja Oliveram un ieklausoties atkal sadzirdēja vajātājus. Te tev nu bija mierīga paslēpšanās no negaisa. Toms sāka skriet laiku nekavējot un aicinot citus arī līdzi, pat nepaspējot pienācīgi sasveicināties ar Sofiju, kura tikko bija ieradusies.
Šoreiz skrienot Toms uzmanīja to vai pārējie neatpaliek.

[Kalevale]

Tik tikko Sofija bija atvilkusi elpu, kad pārējie jau steidzās skriet atkal. Arī Sofija bija samanījusi vajātājus tepat netālu, biedriem jau dzinās pakaļ, tomēr meitene neļāvās emocijām par šiem it kā nepazīstamajiem cilvēkiem, ar kuriem tikai nejaušība bija savedusi kopā. Vai tiešām nejaušība? viņa nodomāja, sekojot pārējiem, kas skrēja, cik spēka, lai ātrāk attālinātos no vajātājiem.

Es ceru, ka neuzskriesim viņiem tieši virsū, rudmate nodomāja, turēdama acis vaļā un cenzdamās nezaudēt ātrumu, lai arī nogurušie locekļi ne pa kam negribēja klausīt un kājas pinās arvien vairāk un vairāk. Ja mēs satiksim pārējos, tas nozīmēs... ka skrējām nepareizajā virzienā - tieši pretim vajātājiem, viņa nodomāja, jūtot kā starp ūdens lāsēm pazib arī kāda asara, kas skrienot bija izspraukusies no acs kaktiņa. Negribēta, taču arī ne novaldīta.

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 28.02.2008 21:06

[Melnais krauklis]

Param.. ok, ok.. mieru. Visu pastāstīšu. Laika maz.. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

Lasam visi.. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Jūs tagad esat apstājušies un runājaties ar jauno biedr Juliānu(Anomalia). Jūs neesat nokļuvuši tur, kur redzējāt tos "vīrus", bet gan daudz tālāk. Pa to laiku pie jums neapzinoties skrien 2. grupa.
Pēc neilga brīža jūs pamanat, ka kāds tuvojas, bet pateicoties gaismai, kas aust jūs saskatat viņu sejas un atkal apvienojaties vienā lielā bariņā. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)
[pārrunu brīdis]

Pēc kāda brīža jūs izdzirdat, ka kāds tuvojas. Tālumā var saskatīt nelielas guntiņas. Tuvojas vīri. Atkal jābēg.. :/
Jāskrien mežā, lai būtu vieglāk maskēties un paslēpties aiz visiem tiem kokiem, čumuriem un krūmiem.
Jāskrien ātri. Paliek ļoti karsti. Nenormāla suta.

Laika asptākļi: Negaisa mākoņi ir pārņēmuši debesis pilnībā. Tādu skatu neviens no jums nav redzējis. Ik pa laikam zibsnī zibeņi un pēc tiem arī seko dārdoņa. Tā tomēr nedaudz kavējas, jo epicentrs vēl patālu. Sajūta, ka ir saules aptumsums. Debesis izskatās pārgatavojušās un drīz vien sāks līt kā ar spaiņiem. Tā būs veldze visai augsnei un augiem.

Nu ja.. esat uzmanīgi.. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Ak jā. Tie jauniņie. Tie nav ieradušies šeit kopā ar jums, bet gan kaut kā savādāk nokļuvuši šeit. Nu piemēram ar citu lidmašīnu. Viņi ir izbēguši pirms jums.

Šo rakstu rediģēja Melnais krauklis: 28.02.2008 21:18

[washulis]

soļi ritmiski dipēja. labā, kreisā.. elpo. bet drīz mena apstājās, ka zemē iemieta, jo priekšā atradās cilvēki. begam? nē, tie taču savējie... nespēdam aaptvert, ka'jau viņa metās virsū tik pazīstamajam sejām un apksaujot visus pārbiedētos cilvēkus, kas arī šķiet bija priecīgi redzēt tos četrus nomaldījušos.

ak, kungs. ja jūs zinātu, kā uztraucāmies... vņa jau bribēja apsaut vēl vienu, bet saprata, ka tas arī ir kāds nepazīstams. eh, ko tur... apķērās ap kaklu visiem... šķiet, ka no jauna lielā jauniešu grupa ir kopā. brīvibā un ceļaā uz mājām, bet viņa nezināja kā kļūdās. varēja arī manīt, ka daži trūkst. tie, kas nebija arī izkļuvuši no tās mājas. bet žēl... tagad viss būs kārtībā.

Šo rakstu rediģēja washulis: 28.02.2008 21:25

[Tējas lapa]

Maikls skrēja tikai uz priekšu. Pēkšņi priekšā varēja redzēt cilvēkus. Viņs jau gribēja griezties riņķī un bēgt, bet pamanīja, ka tie ir pazudušie biedri. Nu tad beidzot visi kopā. Puisis priecīgi iesaucās. Es te pamanu kādu jaunu seju.

[Massacre]

Toms skrienot pamanīja siluetus sev priekšā un brīdī, kad vēlējās skriet citur, domādams, ka tie ir vajātāji, tomēr pamanīja, ka silueti nemaz nav tik nepazīstami un atvieglots skrēja pretī.
"Man prieks jūs satikt, bet mums vajadzētu paslēpties mežā, šī vieta ir pārāk pamanāma." viņš tramīgi pameta skatu atpakaļ un lūkojās bēdzējos.

[Džūna]

Ceļā tika vsatikti cilvēki, kurus Toms acīmredzot pazina, bet Olivers gan ne. Viņš apstājās lai atvilktu elpu, bet ilgi stāvēt klajā laukā nevarēja.
iesaku klausīt Tomam, ļaudis. Un jūs visi arī tikāt nolaupīti? Vāks. viņš teica neuztraucoties, ka varētu izjaukt citu sarunas.
Olivera uzvedība citiem varēja likties kā manieru vai smadzeņu trūkums, bet šobrīd Oliveram bija vienalga, galvenais bija izglābt savu pēcpusi. Tāpēc viņš devās uz meža pusi un nolīda aiz koka.

[(sun)]

Pilns ar cilvēkiem.Kaut kādiem.Un viņš tika rauts uz priekšu ar visiem.
Ļoti neglīta situācija , manuprāt.

-Un vai jums ir kāda doma kur mēs varētu slēpties , mīļie?Es jau nekritizēju, taču bēgot mēs tikai nokausējam spēkus...Julians gaidija atbildi.

[Melnais krauklis]

Netālu atkal parādijās vīrieši. Vesela banda ar suņiem un ieročiem. Tie bija atkal uzgājuši pa pēdām un sekoja tieši jums. Ieraugot jūs, kāds no vīriem izslēja šauteni gaisā un bija dzirdams šāviens. tas bija kā brīdinājums. Pēc tam šautenes bija nomērķētas uz jums..

[pēdējā reize, kad jābēg]

[Tējas lapa]

Tagad nav laika domāt par atpūtu vai ko tamlīdzīgu. Jātiek pēc iespējams tālak nošejienes, lai mūs nenotver. Jau atkal parādījās vīrieši ar suņiem un ieročiem. Maikls sāka skriet. Aiz muguras bija dzirdams šāviens, bet viņš nepaskatījās vai kādam trāpija. Jātiek prom, jatiek drošībā. Tā bija vienīgā doma kas nāca puisism prātā.

[Ķipītis amonjakā]

OOC: cerams, ka pēdējā. Cik nu var bēgt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Deniss palūkojās un kārtīgi nopētīja jaunos biedrus. Viņš negribēja iesākt sarunu vai apsveicināties, jo nevēlējās ar kādu kļūt tuvāki nekā parasti un pavisam sveši biedri. Ja, kas notiktu zaudējums būtu lielāks. Tad nu viņš vēsi aplūkoja apkārtni un arī laika apstākļus. Hmm, mums vajadzētu ātrāk iet prom, jo TAS, kas mums tuvojas, nemaz neizskatās jauki! Klusi noteikdams, viņš pagriezās uz biezokņa pusi un devās tajā iekšā. Un tikai izdzirdot šāvienu, puisis pamanīja, ka uzbāzīgie tipiņi atkal ir viņus atraduši un, ka šitā jau vairs nevar turpināties. Cik var skriet un skriet? Bet, ja liktenis bija tā noteicis, tad atliek tikai spēlēt noteikto spēlīti. Opā, un mums atkal jātinas! Deniss nereaģēja uz to, ka šautenes bija mērķētas uz viņiem. Labāk riskēt nekā padoties. Puisis ieskrēja mežā un sāka savu skrējienu, neskatoties uz citiem.