"Tikšanās vilcienā"jeb "kādi mēs esam, HP fani?", Kādi tik fani nav satikti - uz ielas, vilcienā, skolā, bibliotekā.. Opcijas

[positiv denken]

"Viena tikšanās vilcienā" jeb - HP fana tēls un būtība

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif) Kādā novakarē braucu mājup ar vilcienu Rīga - Aizkraukle (vai Lielvārde, kāda gan nozīme, jo man der abi!)...
Tātad - (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) laiski iekārtojos pie loga, atvēru savu HP 7 jeb Nāves Dāvestus un sagatavojos 1 h garai baudai, pilnībā ieslēdzoties sevī, ierokoties tekstā un aizklīstot citā realitātē (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) ...bet tad pēkšņi - sajutu SKATIENU. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif) Jā, man jau bija nojauta, ka ši čalītis varētu būt tieši tikpat "jucis", cik es - kaut kādi zemapziņas signāli viņu nodeva.
Un, jā - pēc kādiem 3 slepeniem skatieniem manā virzienā - (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) VIŅŠ nenoturējās un pārvarēja krēsla pievilkšanas spēku - zibenīgi šķērsoja tos dažus slēgtas telpas metrus un...
Te, nu viņš stāvēja, klusi elsoja un, izmisīgi-priecīgi skatoties, iesaucās:
"Es jau sen gribu izlasīt šo grāmatu! Vai jūs varētu man iedot to palasīt, kamēr braucu līdz ......(tika minēta vientiešu pilsēta Ogres rajonā) ?"
Tā kā mani šis lūgums pārsteidza nesagatavotu, atteicu:
"Nē, nebūs gan iespējams, jo pati lasīšu to visu ceļu!"
"Ak, kā neveicās!"- vai kaut ko tamlīdzīgu izdzirdēju kā atbildi.
(citēju aptuveni, jo biju manāmi pārsteigta!)

Tā nu viņš nokārtu degunu aizslāja atpakaļ uz savu vietu, vēl skumji noskatījās un iegrima mūzikas klausīšanās procesā, ik pa brīdim ievīstīdams dziļāk azotē kaķēnu ( kas esot paklīdis un nu nezinot, kam atdot - būs jāsameklē viņam jauns saimnieks).
Bet es, ko tad es - viss lasīšanas process vējā, jo - mani pārņēma sirdsapziņas mokas - kā tā - es neiedevu rūdītam fanam palasīt - es, ja pēc gaiem salīdzina, tante!!!
Skatījos, skatījos uz viņa spurainajiem matiem un izlēmu - labi, lai jau viņam tiek tas prieks - iedošu palasīt, pati tikmēr uzrakstīšu kādu dzejoli, jo kolēģei nākamajā dienā dzimšanas diena.
Domāts - darīts - nohipnotizēju viņu ar savu skatienu un viņš, kā slīcējs ķeroties pie salmiņa, smaidoši iznira manā priekšā 1 sekundes laikā!!!
Un neko nemainīja mana pieklājīgā cenšanās parunāties par HP tematiku - viņā zibenīgi atbildēja uz maniem jautājumiem, jau nākamajā mirklī cerot izraut no rokām grāmatu.
Redzot viņa"lomkas" beidzu uzdot idiotiskus jautājumus un izlaidu no rokām grāmatu.
Tā nu viņš sēdēja man blakus ar kaķi azotē, ar austiņām uz ausīm un alkaini lasīja savus 350 vārdus minūtē.

P.S. Cita īsā info par šo kolorīto kadru: (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) Nē, HP7 angļu valodā neesot lasījis, bet visas iepriekšējās daļas, protams, neskaitāmas reizes!
Jā, kaut kad arī šo grāmatu iegādāsies. Un es neprasīju, kāpēc viņam, 8.klases skolniekam, rūdītam fanam pēc pārliecības, tās vēl nav - tas ir pārāk intīms jautājums, un 1 iespējamā atbilde būtu - finanses...
Nē, par kurbijkurne neko nezinot (tāpēc es iespiedu atvadoties viņam rokā zīmīti ar i-neta adresi un citu sīkāku info).

Un tā - pēc šīs jaukās ssastapšanās, es (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif) uzdodu sev jautājumu - kādi mēs, HP fani, esam? ? ?
Atbilde ir neviennozīmīga, bet skaidrs ir viens - mēs esam dažādi, iekšēji skaisti, radoši un brīvi! Un - mums ir prieks vienam otru satikt, mums mežonīgi patīk LASĪT (un mēs spējam izlasīt biezas grāmatas, nevis, kā tādi vārguļi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) , tikai klejojam i-netā...; jā, protams, arī mēs klejojam, bet tas nav primārais)