Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Tējas lapa]

Jā viss labi. Maikls atbildēja. Tāda draņķība. Nekad mūžā nebraukšu uz nekādām ārzemēm, palikšu Latvijā un miers. Viņs pie sevis domāja. Manā arī. puisis piekrita Menai. Apkārt vairs nedzirdēja draudīgo rūkšanu. Nometis zaru, ko pirmstam bija pacēlis, lai aizsargātos no briesmām puisis gāja uz priekšu. Cerams, ka mēs neejam visu laiku uz apli.

[washulis]

dzirdēju kādu faktu, ka cilvēka kreisā kāja ir nedaudz īsāka nekā labā un tāpēc, ja ir klajš, tukš lauks, tad ir viegli iet uz apli... bet tiešām ceru, ka mums nebūs, avi vispār tagad neejam atpakaļ uz to.. nu to vietu. vņa domāja, ka ar vārdiem "to" varēja daudz saprast. vismaz maikls jau nu noteikti sapratīs...

tikai turpinādama cilāt kājas un lēni, bet droši kustēties uz priekšu...

[Tējas lapa]

Viņiem gan būtu pārsteigums, kad mēs abi izlīstu no biezokņa. Viņš cītīgi skatījās kur liek kājās, jo negribēja atkal nožauties. Maikls izskatījās drausmīgi. Drēbes dubļainas, tāpat kā krosenes. Seja saskrapēta, netīra. Nez vai mani tādu ielaidīs lidmašīnā.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 20.02.2008 18:14

[washulis]

jā, es spēju to iedomāties... viņa nevarēja noturēties un iesmējās. iztēlojoties šo ainu, tas kļuva pat smiklīgāk. mēs tā varētu iet mūžīgi... kas būtu pirmais, ko tu darītu, kad tiktu atpakaļ latvijā? tu vispār dzīvo rīgā, vai kur? vina mēģināja uzturēt sarunu, lai nebūtu jādomā par to, kas gaida, vai negaida priekšā...

[Tējas lapa]

Arī Maikls iesmējās iedomajoties to skatu. Jā dzīvoju rīgā. Pirmais ko darītu, kad tiktu atpakaļ ieietu dušā. Pēc tam uztaisītu savā dzīvoklī tusiņu un kārtīgi piedzertos, lai aizmirstu šo visu. Viņš noteica. Tu dzīvo rīga vai kaut kur citur? Pārkapis pāri saknei viņš jautāja.

[washulis]

jap... lielajā rīgā, kur ir daudz dušu... viņa sapņaini noteica. gaišās bikses, ko viņai bija anna ar santu iedevušas, nu jau no gaišas krāsas bija palikusas tumši pelēkas ar brūniem pleķīšiem. neko darīt.

tev nesāk gribēties est? man piemēram baigi... kā vienmēr! iesaucās viņas pesimistiskā puse...

[Tējas lapa]

Man jau sen gribas ēst. Tā šokolāde, ko pirmstam apēdam jau neko nelīdz. Maikls teica. Varbūt jāpameklē kāds augļu koks. Mēs taču esam džungļos kādam tak jābūt. Maikls sāka skatītie apkārt meklēdams kaut ko derīgu.

[washulis]

dah... viņa pie sevis noteica. kā gan pašai kas tāds neienāca prātā? palūkojusies apkārt, kādā augstā kokā bija kaut kādi augļi. izskatījās pēc aprikozēm, cik nu varēja pustumsā redzēt...

kā būtu ar tiem...? tiesa tā paaugstu, bet kopā jau varētu... viņa ar pirsktu norādīja uz lapotni un nolikusi somu blakām, piegājusi pie stumbra, lai nu tagad nolemtu, kā vieglāk tikt augšā. tikai jāskatās, lai tie ir kādi edami, neindīgi...

[Tējas lapa]

Maikls paskatījās uz koku kuru rādīja Mena. Puisis nolika koferi un nostajās blakus Menandrai. Nu ko, jākāp augšā un jāpaskatās. Saberzējis rokas viņš palēcās un pieķērās pie kāda zemāka zara. Pievilcies Maikls uzrāpās augšā. Tālāk tik bija vieglāk, jo bija vairāk zaru. Ticis līdz augļiem viņš konstatējā, ka tās ir aprikozes. Savācis pilnas jakas kabatas, puisis lēnām kāpa lejā. Ticis līdz tam zaram pie kura iepriekš bija pievilcies, Maikls noleca zemē. Izvilcis no kabatas trīs aprikozes viņš tās pasniedza Menai.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 20.02.2008 22:00

[washulis]

skaidrs, ko tu esi darījis visu savu bērnību. kāpelējis pa kokiem... viņa nu nemaz nespētu iedomāties maiklu mazu! paldies. savākusi sniegtās aprikozes, viņa tās nopētīja un tad vienā iekodās. jā, garša bija daudz savādāka, nekā tajās, ko var nopirkt veikalos...

mm, garšīgi! viņa tikai kaifoja. vien tas, ka jau kādu laiku nebija ko tādu garšīgu ;edusi, vēl tas, ka nebija ilgu laiku neēdusi nemaz...

droši vien turpināsim iet uz priekšu... viņa palūkojās uz aizmuguri. ik pa laikam varēja dzirdēt kādu radībiņu skrienam cauri džungļom. pārņēma tāda neomulīga sajūta.

[Tējas lapa]

Patiesība tā arī bija. Kad bija maziņš, parasti vasarās braucu pie vecmāmiņas, kurai bija liels dārzs ar daudziem kokiem. Neatradās neviens koks kurā nebiju uzskā````. Maikls iekodās aprikozē. Gards. Notiesājis to viņš ķērās pie nakošās. Jā turpināsim. Puisis sāka iet pa brikšņiem, lauzdams ceļu.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 21.02.2008 17:39

[washulis]

menandra nekad nebūtu domājusi, ka ēst un iet reizē ir tik grūti. nu protams, ka pa šādiem džungļiem viņa nekad nebija gājusi reizē ēdot. ik pa laikam draudēja apgāsties, bet tuvumā bija liānas un citas lietas, pie kā pieķerties...

tev tāds nelatvisks vārds. esi dzimis kaut kur citur vai kā? vēl jo projām rokās turot aprikozes, kas liekas ka pēc kāda laiciņa nokļūs menas kuņģī...

[Tējas lapa]

Nē dzimis esmu Latvijā. Man deva vārdu par godu vectēvam. Viņš dzimis ASV, bet pārcēlās uz Latviju. Grūti bija ēst, nest koferi un iet. Jo nebija brīvas rokas ar ko pieturētos, lai nenokristu. Tev pašai jau arī nav latvisks vārds.

[washulis]

jap! par to varētu ilgi un dikti stāstīt... viņa viegli nosmaidīja. māte un visi no mātes puses, radi nāk no grieķijas. nokļuvu latvijā droši vien tikai tāpēc, ka tēvs latvietis. nu ja, vecākā māsa strādā grieķijā, bet es devos ur latviju. dažreiz tik smieklīgi, kā kādi mēģina izrunāt manu vārdu. it īpaši krievi...

viņa atcerējās, kā to vienmēr mēģināja draugs no vecās klases - igors. vienmēr šķobījās, kad vajadzēja menu uzrunāt. tāpēc pārsvarā visi viņu vienkārši par menu sauca...

viena aprikoze bija pilnībā pazudusi. ielidinādama tās kauliņu krūmos, mena turpināja soļot uz priekšu...

[Tējas lapa]

Nav jau nemaz grūti izrunāt tavu vārdu. Aizmetis aprikozes kauliņu viņš ķērās pie nākošās. Labāks nekā veikalā pirkts. Viņš nodomāja. Maiklam sāka likties, ka šeit iešana sāk palikt vieglāka.

[washulis]

es ar tā nodomāju, bet viņam.. vienkārši nesanāk. nu igoram, nomanas bijušās klases. varētu ju teikt, ka viņam vispā ar runāšanu ne visai. nabagam latviešu valodas stundās negāja viegli, bet toties smieklīgi... tev vajadzētu dzirdēt, kā viņš izrunā šaursliežu dzelsceļš... tad nu sākās, ka d mena sāka vienkārši runāt visu, kas nāca prātā, bet tomēr viņa sevi pieklusināja.

jau nākamā aprikoze sāka pazust bez pēdām. pēdējo gan viņa pataupīs vēlākam laikam un iebāza vienā no somas nu jau pustukšajām kapatām. nu vairs tikai siltās drēbes bija palikušas, dokumenti un nauda (ja nu noder), vēl siltas kurpes un citi sīkumiņi...

[Tējas lapa]

Varētu būt smieklīgi. Maikls noteica. Man jau šī brišana ir apnikusi. Liekas, ka sala būtu bezgalīga. Puisis sāka palikt īgns. Aisviedis krūmos aprikozes kauliņu Maikls stampāja pa dubļiem tik uz priekšu.

[washulis]

tad var nodomāt, ka tā nav sala, bt piemēram pussala. tad mēs ejam tieši iekšā kontinentā... man tiešām neliekas, ka šī ir spānija. tur nav tik lielu mežu, šie jau ir tropiskie meži, bet spānija ir pie vidusjūras klimata, kas ir sausāks un karstāks.

arī tās salas, kas ir spānijai ir vai nu biezāk apdzīvotas, vai ar zemākiem kokiem. noteikti ne ar tropu lietus mežiem, kādi liekas ir šie... nu viņa runāja visu, ko nu atcerējās no ģeogrāfijas stundām un no personīgās pieredzes par vidusjūras klimatu. tā gan viņai pietika.

[Tējas lapa]

Freds teica, ka šī ir sala. Bet nezinu cik daudz tam Fredam var ticēt. Maikls teica. Ja šī būtu pussala tad mēs tikai ietu un ietu un varbūt uzskrietu virsū kaut kam civilezētam. Man īstenībā vienalga kur atrodos, galvenais ir tas, ka es gribu no šejienes prom. Apgājis kādu lielu koku puisis teica.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 21.02.2008 18:57

[washulis]

nu jā. tas ir svarīgāk, bet tomēr... sekojot maiklam, menas kāja iestiga dubļainā peļķē. cik nu ātri spēdama, viņa to izvilka ārā un drūmi nolūkojās uz savu netīro kāju. eh, vienalga...

bet tomēr lieka, kas tas viss tā jocīgi. speciāli noorganizēts lidojums pašiem tiem nolaupītājiem būtu bijis vieglāk, ja vienkārši savaktu kādus cilvēkus no ielas. kaut kas neliekas loģiski. it kā kas būtu noklusēts. viņa nu sāka prātā pārcilāt visus sazvērstības plānus, ko tik spēja izdomāt. gribējās uzināt visu, ko nu varēja par šo situāciju, kurā bars jauniešu bija nonākuši.