Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Kalevale]

Sofija lēnām vilka kājas, jo likās, ka vēl ir krietns laiciņš līdz norunātajam brīdim, kad jāsatiekas, tomēr meitenes skatiens nepārprotami meklēja cilvēku ar plāksnīti rokās, iedomādamās, cik gan neveikli viņš noteikti izskatās.
Nedaudz dusmīga viņa stiepa savu somu, jo ne vecākiem, ne kādam no draugiem nebija bijis laiks atvest meiteni, tāpēc viņa, spriesta paņemt taksi atradās viena lidostā. Protams, viņa varēja paņemt bagāžas ratiņus, taču tos nekur nemanīja, izskatījās, ka visi jau ir aizņemti.

Nolikusi somu pie zemes, viņa pārlaida skatienu tuvākajiem ļaudīm, taču nelikās, ka kāds no viņiem gaidītu tieši rudmati. Iedomādamās, ka meklējot varētu padzert kafija, Sofija devās taisnā ceļā pie kafijas automāta, kuru viņa jau pazina no biežajām tēva pavadīšanas reizēm. Meitene jau sāka grabināties kabatā, meklēdama sīknaudu, taču roka apstājās un kafija jau bija aizmirsta, jo tur jau stāvēja vīrs ar plāksnīti rokās.

Meitene piegāja nedaudz tuvāk, jo bija noņēmusi brilles, lai burzmā nepazaudētu vai nesaplēstu, turklāt tās jau visu laiku nemaz nevajadzēja nēsāt. Piegājusi pietiekoši tuvu, rudmate tiešām salasīja vārdu Spānija, tāpēc devās pie kunga mētelī, lai pieteiktos, tomēr, redzēdama, ka viņš runā pa telefonu, meitene tikai pieklājīgi apstājās blakus un nolika savu somu ar vārda kartīti - Sofija Tvista uz augšu, lai sirmais vīrs redzētu, nepārtraucot sarunu, ka viņa ir ieradusies. Pa to laiku Sofija varēja aplaist skatienu apkārt, lai redzētu vai nenāk vēl kāds vasarnieks.

[Ķipītis amonjakā]

Mašīna. Viņš brauca, smiedamies kopā ar draugiem. Pat nedomādams par lidojumu, viņš runājās, apsprieda ceļojumu un vienkārši labi pavadīja laiku! Mašīna apstājās. Visi izkāpa, noparkoja mašīnu un devās uz lidostas ieejas pusi. Puisis bija apmierināts. Ceļojums ir labs pavērsiens viņa dzīvē. Sen Deniss nekur nebija braucis viens pats, tapēc tā būs laba iespēja iepazīties ar jauniem draugiem. Nesen nosvinējis dzimšanas dienu, viņš kā balvā saņēma šo ceļojumu! Kas par sakritību!

Ienākdami telpām viņš meklēja vīrieti un tūdaļ pat to atrada. Deniss mazliet noskuma, jo nāksies atvadīties no draugiem. Viņš tikai uzmeta drūmu skatieni uz smaidīgajiem draugiem. Kārtīgi samīļodams visus viņš pagriezās un devās pie smieklīgā večuka. Vēl tikai saklausīja pēdējos atvadu vārdus no draugiem - Esi saudzīgs!

Smaidīdams, viņš devās taisnā ceļā pie vīrieša. Deniss uzreiz pamanīja meiteni, kas izskatījās, arī dosies šajā ceļojumā. Smaidīdams viņš uzsauca- Sveika! Deniss! Tu arī brauksi uz Spāniju? Gaidīdams atbildi, viņš iztina atsvaidzinošas konfektes, kas bija viņa mīļākās un sāka tās sūkāt.

[grapefruit]

Sema kā vienmēr bija aizgulējusies. pagrabusi pussakravāto čemodānu viņa, nepaēdusi brokastis metās ārā, lai pec piecu minūšu gājiena atceretos, ka aizmirsusi pasi.
-Ritvaikociņ!
Viņa nikni nolamājās un piebžatajai mugursomai lēkajot uz muguras metās atpakaļ uz dzīvokli. Pasi viņa atrada zem gultas pēc desmit minūšū ilgas meklēšanas un arī tikai tāpēc, ka zābaks pielipa pie diezin kāda veida uz paklāja pielipušas košlenes. Diemžēl liecoties somai saplīsa rāvējslēdzējs un meitenei nācās atbrīvoties no daļas tas satura, mantas pārliekot mazākā mugursomā.
Beidzot viņa nonāca līdz autobusam, kas, saprotams, visos sastrēgumos stāvēja rindā, kas lēnāk gāja uz priekšu, pvērdams Semai neierobežotas iespējas atsvaidzināt savas lamuvārdu zināsanas.
Visbeidzot, ieraudzījusi, ka divdesmit otrais iet pēc pusstundas viņa izsauca taksi un, izterēdama visus savus atlikušos ietaupījumus (izņemot samainīto spāņu naudiņu), viņa pieklājīga laikā nokļuva lidostā.
Vīreli ar zīmi rokā viņa, protams, atrada, kad jau trīs reizes bija paguvusi apmaldīties, un viņas bagāzu gandrīz bija konfiscējusi policija, kad viņa to uz mirkli atstāja uz krēsliem.
-Labdien...
Viņa aizelsusies noteica un, nometusi somu uz zemes, uz tas apsedās. Skatiens pievērsās kādas netālu stāvošas sievietes bagāžas koferim.
-Hmm, Sofija Tvista.. Vārs šķita kaut kur jau dzirdēts.
Viņas pārdomas pārtrauca kāds puisis, kas acīmredzemi bija viņas ceļabiedrs. Tagad meitene atcerējas, ka Sofijas Tvistas vārds arī bija bijis uzvaretāju sarakstā.

OOC: italic=domas, bold=tiešā runa manos postos (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 19.01.2008 18:49

[washulis]

Menandra izkāpa no takša, kas bija viņu atvedis pie lidostas. beidzot klāt...

pēc lielā sajūsmas perioda, ko bia piedzīvojusi, kad uzzinājā, ka ir laimējusi ceļojumu uz Spāniju bija nomainījis satraukums, kad viņa iesoļoja lidostā.

vīrs ar uzrakstu spānija, kur tāds ir? viņa turpināja lūkoties apkārt, velkot savu samērā vieglo ceļojuma somu. meitene, kas bija dzimusi grieķijā, bet nu jau vairākus gadus dzīvoja latvijā, būdama izteikta minimāliste, nebija piebāzusi somu pilnu ar mantām. ko gan viņai tādu daudz vajadzēja? viņa jau būs prom tikai nedēļu...

pamanīdama vīru ar daudzsološo uzrakstu, kas tikai noņēmās ar mobīlo telefonu, viņa sāka soļot viņa virzienā. arī nesasveicinājās, jo nevēlējās traucēt viņa sarunu pa telefonu. kāds jau bija ieradies pirms viņas, bet viņa tagad pievērsa visu uzmanību savām domām, par gaidāmo ceļojumu...

[Tējas lapa]

Maikls atsveicinājās no drauga un veikli izkāpa no mašīnās. Attaisījis bagāžnieku viņš izvilka savu koferi. Vēl pēdējo reizi pamājis draugam, Maikls iegāja lidostā. Uzmanīgi aplaidis skatienu cilvēkiem, viņš meklēja kādu vīrieti turam rokā plāksnīti ar uzrakstu Spānija. Varēja jau vismaz pateikt kā viņš izskatās. Maikls īgni nodomāja. Vilkdams aiz sevis koferi viņš soļoja dziļāk lidostā. Varbūt iedzert kafiju. Nē nav tik daudz laika. Apiedams apkārt kādam jauniešu bariņam viņš ieraudzīja meklēto vīrieti, kuram blakus stāvēja kāda meitene. Laikam arī ceļojumā. Pieiedams viņiem klāt Maikls uzrunāja jauniešus. Sveiki! Jūs arī uz Spāniju? Viņš uzmanīgi pievilka koferi pie kājas Ou atvainojos par nepieklājību mani sauc Maikls. Viņš noteica.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.01.2008 18:55

[Massacre]

Atskanēja modinātājzvans un Toms diezgan možā gaitā izleca ārā no gultas un devās uz dušu. Kad rīta procedūras bija pabeigtas, viņs pārlaida vērtējošu skatienu savam mazajam dzīvoklītim un pārliecinājās vai viss ir savās vietās un vai vajadzīgais ir ielikts mugursomā. Skats liecināja, ka viss ir kārtībā un puisis mierīgi uzvilka iepirekšējā dienā sagatavoto apģērpu - gaišas džinsas, baltu, pogājamu kreklu, botas un pagaru zilu žaketi. Šobrīd nekas neliecināja, ka Toms mēdz būt diezgan izklaidīgs; svarīgas dienās viņam patika visu redzēt esam kārtībā.

Toms ieradās lidostā ar autobusu, jo bija secinājis, ka personīgā transporta atstāšana lidostā izmaksātu pārāk dārgi un taksometrs šorīt arī nevilināja.
Puisis, tiklīdz kā iegāja lidostā, ar skenējošu skatienu sāka ķemmēt registrācijas zāli, lai saskatītu kungu ar uzrakstu Spānija. Pēc mirkļa viņš to pamanīja un starodams devās klāt kungam.
Tātad neesmu pirmais Toms nodomāja un pieklājīgi sasveicinājās ar klātesošajiem un veco kungu pieliekdams galvu, nostādamies turpat blakām.
"Sveicināti. Toms."

Šo rakstu rediģēja Massacre: 19.01.2008 18:56

[grapefruit]

Kad pie grupiņas pievienojas vēl kāda meitene Sema, īsti nezinādama, ka lai iesāk sarunu, izvilka savu jojo un sāka to mētat, prātodama par lietām, ko viņa noteikti bija aizmirsusi mājās. Tadas bez šaubām bija, viņa nekad visu vajadzīgo nepaņēma.

Bariņam pievienojās vēl viens jauneklis un atkal uzrunāja Sofiju. Tados brīžos Sema tiešām sajutas nemanāma.

-Topi sveikts.
Viņa drūmi un diezgan klusi noburkšķeja sveicienu jaunpienācējam (Massacre), aizrāvusies ar savu jojo un sērodama par to, ka mājas bija aizmirsusi konfektes.

OOC: Pieņemu, ka Tējas lapa uzrunā Kalevali, jo es sēžu.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 19.01.2008 18:59

[Tējas lapa]

Maiklu piesaistīja meitene ar jojo. Paņēmis koferi viņš piegāja viņai klāt.
Sveika! mani sauc Maikls Viņš sniedz meitenei roku.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.01.2008 19:01

[washulis]

ak, jā pareizi, es taču neesmu vienīgasi cilvēks šajā pasaulē...
menandra itkā atvēdzās un sāka aktīvāk pievērst uzmanību cilvēkiem, kas ātri sāka pulcēties...

nedaudz sagribējās ēst, bet gan jau pacietīšos...

pretī nāca cilvēki, paspiezdami roku un mena šeit, starp daudziem cilvēkiem sajutās, kā zivs ūdeni..

[Kalevale]

Rudmate sarauca uzacis un tad tomēr, sapratusi, ka puišu uzruna veltīta viņai, atbildēja: Sveiki, jā, es arī. Sofija. Nedaudz apstulbusi no pēkšņās uzmanības, viņa manīja, ka ap vīrieti sāk rasties arvien vairāku jauniešu. Tiešām izskatījās, ka lielākā daļa ceļotāju ir viņas vecumā vai nedaudz vecāki. Tas netraucēja, tomēr kaut kādā ziņā lika justies neētri. Vienīgi vēl kāda meitene, visai ērti iekārtojusies, sēdēja uz savas soma sun nepievērsa nekādu uzmanību pārējiem ceļotājiem.

Parādījās vēl kāda meitene, un Sofija atviegloti nopūtās, jo bija cerības, ka visi pievērsīsies viņai. Tomēr daudz labprātāk rudmate būtu devusies uz lidmašīnu, iekārtojusies un gaidījusi ceļojumu, cerot, ka tas būs patīkams.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss pamanīja, ka ceļotājiem pievienojušies vēl divi cilvēki. Tas viņu iepriecināja. Tad viņš pievērsās meitenei, kas sēdēja uz kofera. Tu izskaties tāda satraukusies! Deniss! Viņš smaidīdams uzrunāja viņu! Zēnam bija ļoti labs garastāvoklis, tapēc sāktu runāt ar katru pretīmnācēju. Viņš nopētīja jojo, ko viņa virpināja savās rokās. Zēns piebīdīja tuvāk koferi meitenes un pats apsēdās uz tā.

[washulis]

tiem, kas bija ieradušies pēc menandras, viņa arī pateica savu vārdu, tā lai arī citi labi dzird:

sveiki, mani sauc menandra...

bet viņa saprata, ka nekādas lielās runas nenotiks, jo visi vēlas ātrāk ielīst privātajā lidmašīnā un neko nedarīt. vismaz tā bija ar viņu.

Šo rakstu rediģēja washulis: 19.01.2008 19:04

[Ķipītis amonjakā]

To dzirdēdams Deniss palūkojās uz Menardu! Prieks iepazīties. No šīm jaukajām runām zēns sāka smieties. Deniss. Kuro reizi es jau to saku?

[Massacre]

ooc: es nesveicināju tikai Sofiju, t.i., tobrīd, kad rakstīju atbildi neviens vēl nebija iepostojis izņemot viņu,bet pēc posta ievietošanas vārds Sofija tiek rediģēts ar 'klātesošajiem'.Piedošanu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)


Pievērsies Semai, kas viņu pasveicināja ar diezgan neapmierinātu vai līdzīgu tam balss toni, Toms teica:
"Topi sveicināta arī tu." viņš uzsmaidija meitenei un gandrīz kā hipnotizēts vēroja jojo kustības.Pēc brīža atguvies viņš pakratīja galvu kā iznākdams no kāda transa.

[washulis]

jā es, jau padzirdēju...

menandra sāka sarunāties ar simpātisko, melnmataino puisi. lai gan nevarētu teikt, ka viņa ir nesmuka, bet viņai ne vienmēr tika pievērtsa zēnu vai vīriešu uzmanība, tāpēc viņa sāka nedaudz nervozēt

taisās būt daudzsoļojs ceļojums...

[Tējas lapa]

Maikls ataisīja kofera mazo kabatiņu un no turienes izvilka paciņu ar želejas konfektēm. Atspiedies pret kafijas automātu viņš lēnām sāka ēst mīkstās konfektes. Tās bija viņa mīļākās. Cerams ka drīz tikšu lidmašīnā. Manas kājas mani nobeigs. Likdams kārtējo konfekti mutē Maikls nodomāja.

[washulis]

te citiem ir konfektes un vēl sazin kas, bet es muļķe neko nepaņēmu... viņa sevi šaustīja, jo satraukuma laikā sagribējās vēl vairāk ēst. nekas izturies dabiski un gaidi vēl cilvēkus. vēl jau kādiem vajadzēja būt... jo vairāk, jo labāk! tad jautrāk.

[Kalevale]

Sofija apmeta apkārt nervozu skatienu, taču neizskatījās, ka sirmais kungs grasītos beigt savas sarunas, kuras veda pa telefonu. Tomēr priecādamās, ka meitene ar jojo ir novērsusi visu uzmanību, Sofija rūpīgi aplūkoja ceļiniekus, domājot par to, kā ceļojums risināsies tālāk - viņiem būs jādzīvo kopā? Viņus vadīs kā ekskursantu grupu?

Cīnoties ar šīm domām, viņa nemaz nemanīja, ka tās aizslīd kur citur - rudmate nekad nebija mācējusi apieties ar jojo. Tiesa, kāds draugs gan mēģināja viņai to iemācīt, taču nesekmīgi. Viņa arī nekad nebija sapratusi šīs mazās lietiņas burvību, kas tā saistīja daudzus cilvēkus.

Atcerējusies domu par kafiju, Sofija atsāka rakāties pa svārku kabatām, kas gan bija visai ievērojama izmēra. Atradusi visādus sīkumus un papīrus tajās, rudmate atbrīvojās no pāris nevajadzīgie papīrīšiem un čekiem, izmetot tos blakusesošajā gružkastē. Tad atradusi pietiekoši daudz sīknaudas, viņa iemeta monētas kafijas automātā, izvēloties maksimālo cukura daudzumu. Gaidot, kad kafijas aparāts noskandinās nodevīgo pīkstoņu, viņa vēlreiz palūkojās apkārt, taču neviens vairs nebija piebiedrojies, un viņa izņēma glāzīti no aparāta.

[Ķipītis amonjakā]

Puisis bija apmierināts ar notiekošo. Kā jau vienmēr smaidīgs un optimisks viņš tikai atteica- Nu laikam Bet ja nebūs, paši to pārvērtīsim par jauku! Deniss nopriecājās, ka, laikam, beidzot atrada biedru, kas arī klausās un grib klausīties viņā. Vismaz viņam tā šķita. Zēnam sagribējās ko saldu, bet neko nebija paņēmis līdz. Es aiziešu nopirkt ko saldu, tu arī negribi?