Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Arbūzgalva]

OOC: Lasīju, bet īsti nesapratu, jo tur visi skrēja katrs uz savu pusi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)


Ak tā. Elizabetei vajadzēja sekundes desmitdaļu, lai saprastu, ka jābēg ko kājas nes, paldies, ka viņa bija sportiste, līdz ar to bija vieglāk skriet, viņiem vajadzēja izsprukt.
Skrienot Elizabete ierunājās - Es nezinu kā te nokļuvu, tiešām, ne-ne-saprotu.

[Īvs]

Elija ar aprautu elpas vilcienu satraukti atvēra acis. Tam sekoja vēl pāris šāvienu un klaigu, kad arī Elija saprata, kas notiek. Miega laikā viņa bija cieši piekļāvusies krūmam, kas tagad skrāpēja seju. No bailēm bija iestājusies tāda panika, ka ne pakustēties nevarēja.
Visi jau prom. Kā gan es varēju aizmigt?
Meitene piecēlās sēdus, vēl aizvien slēpjoties aiz krūma, uzmauca somu plecā, jo pasi atrast laika nebija, un spēra pirmo soli ārpus lapu biezokņa.
Bija redzami vīri ar suņiem. Ak, kungs, kā gan viņa izbēgs?!
Meitene dziļi ievilka elpu un metās bēgt, cik ātri vien kājas tai ļāva. Ar platiem lēcieniem pretī uzvarai! Nē, jo priekšā slējās vien tumšs biezoknis, kas slēpa vēl neredzētas un bīstamas meža radības.
No cilvēkiem, kas bija kopā ar viņu ne miņas. Elija iebēga mežā un skrēja, tik skrēja. Nebija svarīgi uz kurieni, galvenais tālāk no plašuma un redzamības. Kad plaušās jau smeldza asi dūrieni un kakls sūrstēja kā nekad, meitene apstājās. Smagi elsodama, viņa pieķērās pie koka, lūkodamās pēc sīkākās kustības vai trokšņa.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss uztarukts atbildēja. Lai nu kā arī būtu, to pārrunāsim vēlāk, kad tiksim drošībā!
Puisis palūkojās uz Elizabeti un tad atkal pievērsās skirešanai!

[Arbūzgalva]

Elizabete tikai pamāja ar galvu, jo vairāk neko nespēja pateikt.
Viņi skrēja, tik tiešām SKRĒJA, likāš, ka jau pagājušas stundas, bet domājams, tikai kādas minūtes.

[washulis]

OCC: varbūt pieņemsim, ka arī tie, kas neiepostoja, ka atrodas aiz sienas, tagad bēg ko kājas nes? tad viss ies ātrāk... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

menas elpa pēkšņi likās tik skaļa. sāka durt pakrūtē. lūk samaksa par to, ka tik maz sporto. viņa nodomāja, bet neapstājās. tas tik vēl trūktu. vairs ne tik ļoi skatīdamās zem kājām, viņa skaisti nolikās uz zemes garšļaukus. auč! vien iesaukdamās un kaut kā nebūt atkal uzstīvējās kājās un no jauna skrēja. cik ilgi viņi tā esekos? ātri pametusi skatu atpakaļ, viņa samanīja pazīstamas sejas, kas izskatījās tik pat izbiedētas, kā pati menandra...

[Tējas lapa]

Pēkšņi visur iedejās gaisma un bija dzirdami šāvieni. Paķēris savu koferi Maiks sekoja Menai džungļos. Ar koferi nebija īpaši viegli skriet bet viņam bija vienalga. Bija jāskrien ko kājas nes. Pēc īsa mirkļa puisi bija jau panācis Menandru.

[washulis]

cik.. lielas.. ir izr..edzes aizbē...gt? viņa skrienot ierunājās, manot, ka maikls arī uzradās te pat blakām. tas bija labi - kopā drošāk. laikam...

labi, ka tagad nevarēja dzirdēt nevienus šāvienus. viņi varbūt apstājās? nez vai. ja tā turpināsim skriet, tad tiksim no šejienes ārā, nekā cerējām.. ceru.

Šo rakstu rediģēja washulis: 18.02.2008 17:50

[Tējas lapa]

"Ja ātri skriesim tad liela." Maiklam jau sāka nogurt kājas no ātrās skriešanas. Puiša jaka aizķērās aiz kāda zara bet viņš to parāva un skrēja tālāk. Suņu rejas palika klusākas un šāvienus arī vairs nedzirdēja.

[washulis]

vis sāka pamazām apklust. tikai situ elsienus un pūtienus varēja dzirdēt. protams arī pašus džungļus - vēja šalkoņu koku lapās, kādus sienāžus un pa kādam nakts putnam. lai nu par ko, bet par to, kur visi tagad atradās, jau nu noteikti negribējās domāt. tad jau labāk te, nekā tur atpakaļ...

nespēdama vairs paspert ne soli, mena noliecās ceļgalos un elpoja, cik nu dziļi spēdama. tas bija vēl ļaunāk, nekā skriet krosu pa skolas veco stadionu... bez apstājas un noteikti vairāk par tiem pieciem milzīgajiem apļiem... dūrējs gurnos netaisījās beigt durt...

[Tējas lapa]

Maikls vairs nevarēja paskriet. Kājas likās kā ar svinu pielietas. E..s es vairs nevaru. Atspiedies pret koku viņš noteica. Pa laikam pār viņa galvu aispurdza kāds izbiedēts putns. Apkārt bija tumšs un baismīgs. Puiša seja bija vienās skrambās, bet viņš tam nepievērsa uzmanību, jo bija pārak noguris.

[washulis]

apstājusies līdzās maiklam, menandra palūkojās apkārt. neviena neredzēja. varbūt viņi ir nedaudz iepakaļ, vai kur netālu..? nu tagad sadalīties džungļos gan nebūtu lādzīgi.
beidzot sākusi rīkoties ar somu, ko denis bija tik mīļi atnesis, viņa izvilka citas kurpes, jo šīs jau bija paguvušas skrienot, pa dubļiem un citām draņķībām ,pilnīgi samirkt. gan jau citi mūs atradīs. un mēs viņus.. viņa nosēdā uz kāda celma un novilka kedas, un uzvilka sausās. uzreiz kļuva siltāk. netīrās iebāza atpakaļ somā. labi, ka viņa tomēr nebija nolēmusi nokārties ar vēl mantām...

vēl reizi pārmetusi skatu apkārt, viņa palūkjās arī uz izmocīto maiklu. gribējās tikai ātrāk nokļūt mājās. un labi ātri...

Šo rakstu rediģēja washulis: 19.02.2008 16:21

[Tējas lapa]

Nu ko darām tālāk? Mazliet atguvis elpu Maikls uzrunāja Menandru, kas pārvilka apavus. Palūkojies apkārt, viņš redzēja tikai kokus, neviena pašas dzīvības. Puisis sajuta slapjumu plauktā paskatījies uz to viņš pamanīja, ka ir uzrāvis pirkstu. Ataisījis koferi Maikls no tā izvilka salveti, kuru pielika pie asiņojošās brūces.

[washulis]

šmuce... viņa pie sevis nodomāja, redzot, kā maikls aprūpēja savu pirkstu. viņa jau pati bija galīgi aizmirsusi par savu savainojumu, ko dabūja, lienot ārā no lūkas. pacēlusi savu plaukstu, viņa palūkojās uz lielu rētu. tāda rēta taču būtu sākusi strutot, vai vēl sazin, ko, bet labi vien ir, ka tā nav. tiesa rēta gan paliks vēl uz ilgu laiku...

varbūt turpināt iet uzpriekšu. tā būtu drošāk. gan jau pārējie uzradīsies. ceru... katrs pa sevi. un vēlreiz viņai ienāca prātā šī doma. tas noteikti nebija menai raksturīgi...

[Tējas lapa]

Aprūpējis savu ievainojumu Maikls ielika salveti kabatā. Labi ejam. Viņš viekārši noteica un sāka iet.. Paņēmis savu koferi puisis sāka iet. žēl, ka Freds nepateica kur īsti ir tas ciems. Ar roku aizsedzis seju Maikls lauza ceļu uz priekšu.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.02.2008 16:46

[washulis]

nezinādama, ko teikt par fredu, jo nemaz nezināja, kas tas par čali, menandra vienkārši klusēja. izvilkdamasomas rokturi, lai to varētu vienkārši vilkt nopakaļ, viņa sekoja pa maikla pēdām un neko neteica.

džungļos iestājās klusums. drīz jau vajadzētu aust. tad jau vieglāk būs atrast izeju no biezokņa...

[Arbūzgalva]

Elizabete uzsauca Denisam - Pagaidi, apstājies. Man liekas, ka esam nedaudz atrāvušies. Kā Tev liekas?
Vismaz nekur nedzirdēja ne suņas rejas, ne kādus kliedzienus. Bet varbūt tas bija slikti? Viss likās neierasti klusi, tikai pa laikam kāda lapa nočabēja.

[Tējas lapa]

Maikls klusējot gāja uz priekšu. Palakam viņa koferis kaut kur aizķērās. Vajadzēja ņemt mugursomu. Viņš īgni nodomāja. Priekšā iečabējās krūmi. Maikls apstājās un ieklausījās. Čabēšana palika skaļāka un sāka tuvoties. Pacēlis no zemes nokaltušu zaru puisis bija sagatavojies uzbrukuma, bet nekas nenotika. No krūma izkrēja izbiedēta vāvere un ātri vien pazuda skatam. Es jau domāju, ka kaut kas lielāks. Nometis sakaltušo zaru zemē, puisis atviegloti nopūtās un turpināja iet.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.02.2008 17:10

[washulis]

kad sāka čabēt krūmi un maikls apstājās, mena instinktīvi pieplaka pie maikla muguras. beigās tika vāvere. ta nu gan! bet tik un tā drošība lieti noder. tas būtu varējis būt kas lielāks. bieži jau tieši naktīs apkārt staigā visādi plēsoņas... viņa nemaz nezināja, kāpēc tagad to stāstīja. tas nu nekādi neuzlaboja situāciju. tā ir, ka skatās tos dokumentālos seriālus...

no jauna izstaisnojusies, viņa bija gatava iet tālāk uz priekšu. kaut nu uzrastos arī pārējie...

[Tējas lapa]

Daudzi mošķi tieši naktīs iziet medībās. Maikls noteica. Kurpes kuras viņam bija kājās sen jau bija izmirkuša un dubļainas. Njaaa kopā drošāk. Un cerams, ka nievienu nenoķēra. Mēs jau pajukam kur kurais. Apkārt bija baismīgs klusums. Klusums pirms vētras.

[washulis]

lai gan nogājuši tikai mazu gabaliņu, mena jau jutās izpumpējusies. tas dtoši vien tās skriešanas pa galvu, pa kaklu dēļ. arī soma ar katru soli, likās pieņemas svarā. nolāpīts! man pietiks!! ne pārāk skaļi, bet pietiekami, mena iesaucā, ka balss aizlidojā pāri lapotnēm.

atraudama somas rāvējslēdzi, viņa sāka rakāties pa mantām un dažas drēmes vienkārši aizmeta prom. galvenais tagad ir tikt ātrāk uz priekšu un bez visa šī, es labi izdzīvošu... pa gaisu aizlidoja daži visnotaļ plāni krekliņi, kas vairāk bija domāti pastaigām pa pilsētu. vēl augstpapēžu kurpes, lai gan tās viņa tik pat kā nevalkāja. jo labāk. nav tik ļoti jābēdājas, ka to vairs nebūs. fēns, un vēl visādi sīkumi, kas kopā svēra pārsteidzoši daudz. vēlreiz aistaisīdama somu ciet, tā uzreiz bija vieglāka, ka nu varētu arī nest ērti uz muguras...

es zinu, ka iespējams vēlāk to varu nožēlot, bet tagsd tam nav laika. trakās situācijās varētu likties, ka menai aiziet širmis, bet viņa tā pati neuzskatīja. trakās situācijās, traki lēmumi... palūkojusies vēl reizi uz maklu, viegli smaidot tikai ierunājās: ejam?