Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[washulis]

varbūt aizmigt nav tik slikti... ja kas, tad gan jau kāds pamodinās, jo man neliekas, ka es aizmigšu tuvākajā laikā. viņa piebilda, skatoties kā maikls riņķo pa kameru vēl jo projām bez krekla...

kamēr viņa klusēja, tikmēr galvā skrēja visdažādākās domas,kas lika laikam kaut nedaudz ātrāk ritēt uz priekšu. šādi viņa spētu pavadīt stundām ilgi...

[Tējas lapa]

Laikam tā arī notiks. Maikls apstājās un atkal nosēdās uz zemas. Pievēris acis viņš sāka dungot kaut kādu dziesmu, kas viņam visu laiku skanēja galvā. Būtu vismaz iedevuši kaut ko mugurā velkamu.

[washulis]

njā.. tas lieti noderētu. viņa kārtējo reizi paskatījās uz savām netīrajām kājām.

ko gan es neatdotu, lai varētu ieiet dušā.. viņa noteica. jas jau vairs nebija princips, ka tā vajadzētu, lai tuvāk civilizācijai, bet nu jau vajadzība.

sagribējās vēl uzēst, bet laikam būs jāpacieš...

[Arbūzgalva]

Elizabete uzzināja, kas ar viņiem notika, diezko apmierināta viņa nejutās, taču vēdersāpes vismaz bija noņemtas kā ar sitienu.
Nē, viss kārtībā, jau pārgāja, tikai problēmas ar vēderu. Elizabete mierinoši noteica.
Es negribu mirt, pavisam nē. Elizabete sapurināja melnos matus, mums jācīnās.

[Massacre]

ooc: es biju atslēgusies no šīs spēles, nespējot izsekot, bet cik saprotu Toms ir šahtā ar Semu un Sofiju, tāpēc nebrīnieties, ka pēkšņi viņš tur uzrodas. Pieņemsim, ka puisis bija nedaudz atpalicis.

Toms lēnām rāpās uzprieksu pa šahtu, bridi būdams deziorinentēts, jo nebija spējis saprast, kuriem sekot un kuriem nesekot, bet beigās izvelējās palikt šahtā. Neviens mani neredz, bet es visus dzirdu.
Sadzirdējis kaut kur priekšā balsis, puisis atviegloti uzelpoja, jo tās šķita pazīstamas tātad nebūs vientuļi jāklīst šajā vietā. Žuskas Toms uzņēma diezgan neomulīgu sajūtu, taču tām škiet puisis neinteresēja, tāpēc, pagaidījis, kad pēdēja žurka pazu skatienam, viņs devās uz priekšu.
Liels bija puiša atvieglojums ieraugot Sofiju un Semu.
"Meitenes! Nespējat iedomāties kā priecājos sastapt te kādu citu izņemot žurkas." Toma balsī skanēja liels atvieglojums, viņam rāpojot tuvāk.
Šahta sāka strādāt ventilācija un tas bij agaužam nepatīkami.
"Ja mēs kaut kur drīzumā nenokļusim, tad būsim labākajā gadījumā slimi." viņs bēdīgi secināja un jautajoši skatijās meitenēs, lai izparstu vai viņas zina kurp dodas un cik ilgi vēl līdz mērķim.

[washulis]

maize... saldējums... kartupeļi... karbonāde... šokolāde... piens... viņa pie sevis domāja, bet tikai pēc mirklīiša menandra saprata, ka saka to skaļi un arī pietiekami labi dzirdami...

viņa palūkojās uz abiem un tikai klusēja. viņiem nebija nekā kopīga. tikai šī muļķīgā situācija.

varbūt vajadzētu pamēģināt aizmigt...? negribās, bet droši vien negaidītā brīdi atslēgšos. cerams...

[Kalevale]

Pēkšņa balss Sofiju izbiedēja, un viņa uz mirkli apstājās, lai ieklausītos. Ķermenis bija saspringts un uzvilkts kā vijoles stīga, viņa, turoties uz rokām, nedaudz drebēja, taču centās novaldīties, lai apkārtējie neredz to šausmīgo sasprindzinājumu. Pamanījusi Toma siluetu, viņa nespēja nopriecāties par to, ka tas nav kāds briesmīgs slepkava vai kāds no sagūstītājiem, kurš būtu uzgājis viņu pēdas. Kaut gan taisot tādu troksni jau nav iespējams kādu nepamanīt, viņa sarkastiski nodomāja.

Abpusēji, Sofija noteica, pasmīnēdama, kaut gan to, protams, tumsā nevarēja redzēt. Mēs virzāmies uz pusi, kuru mūsuprāt-vēl-neesam-iekarojuši, meitene arī atbildēja maizīšu dāļātājam. (Ja neko nejaucu.) Rudmate nedaudz parāpoja uz priekšu, rokas vairs tik ļoti nedrebēja un, nezinādama, vai Sema ir pamanījusi puisi, kurš acīmredzot bija nomaldījies, piebikstīja, piebilstot: Esam trīs.

Protams, viņa iedomājās par pārējiem jauniešiem. Vai tiešām visi bija sakrituši caurumā? Kur palika pārējie? Sofijai nebija atbildes uz šiem jautājumiem, taču viņa arī neuzdrošinājās tos uzdot skaļi, zinot, ka nebūs īstais mirklis. Tā vietā, rudmate atsāka rāpot uz priekšu.

[Tējas lapa]

Es tev pirkrītu. Mazliet jāpaguļ tāpat nav nekādas jēgas tagad palikt augšā. Maikls atspieda galvu pret rokām kuras turēja uz ceļiem un mēgināja mazliet pagulēt. Spēki taču jāuzkrāj.

[washulis]

viens gar zemi... viņa pie sevis nodomāja. kāpēc es nevaru aizmigt? zinu, ka vajag. vismaz noderētu...

tad nu viņa atstutējās pret sienu un aizvēra acis. pagāja brītiņš, kas kamerā valdīja klusums, be mena vēl jo projām jutās kā energy drinku sadzērusies... ko lai dara? garlaicīgi...

viņa picēlās un klusi pagāja dažus apļus pa kameru. viņa nespēja aizmigt, nezinot, kas tad ar viņu nākotnē notiks.

Šo rakstu rediģēja washulis: 01.02.2008 14:06

[Tējas lapa]

Ja tu apsēstos un atslābinātos, tad tu varētu aizmigt un nevajadzētu staigāt pa telpu un traucēt citiem vēl pēdējo reizīti kārtīgi pagulēt. Maikls mazliet īgni teica Menai. Puisis pats juta ka kļūt īgns no miega un ēdiena trūkuma organismā.

[washulis]

labi... viņa mierīgi noteica, jo ko tad viņa būtu varējusi pateikt pretī?

miegs galīgi nenāca prātā. viņa atkal nosēdās stūrī un lūkojās uz netīro, putekļauno grīdu... žēl ka te nav putekļu sūcēja, tad vismaz varētu uzulabot apstākļus... viņa pati pasmaidīja par savu nejēdzīgo domu..

interesanti, kas būtu labāk: atrasties te, vai kaut kur džungļu vidū..? bija grūti izvēlēties, jo tomēr vislabāk būtu mājās...

[bengalaas]

"Un tomēr - no kurienes izlīda tā žurka?" pēkšņi ierunājās Sīkais, kaut gan izskatījās, it kā viņš būtu gulējis. "Tagad atkal aizšmaukusi." Paņēmis no Maikla šķiltavas, Sīkais uzmanīgi izpētīja sīkā kambarīša grīdu un secināja, ka tā sastāv no šķirbainām betona plāksnēm. Viena bija ielūzusi, un zem tās laikam bija zvērēna miga. "Klau, tajā telpā, kur mēs pamodāmies, gaisma logā krita slīpi no augšas, tāpēc arī bija tumšs un mēs neko neredzējām. Tātad bijām pagraba stāvā. Lienot pa lūku, mēs noteikti neesam uzkāpuši augstāk, un, ja tomēr esam Spānijā, tad nav brīnums, ka arī virtuvi un ledusskapi viņi ierīkojuši vēsākā pagrabstāvā. Mazāk elektrības tērē. Neticu, ka tā pele te dzīvo, tātad pa kaut kurieni viņa šurp atnāk. Žurkas netaisa savas ejas, viņas izmanto jau gatavas. Tātad kaut kur te aiz sienas vai zem grīdas jābūt kabeļu šahtai vai kanalizācijas notekai vai kam tamlīdzīgam. Es saprotu, ka tas izklausās visai stulbi, bet - parokamies?"

[washulis]

tu tiešām domā, ka izdosies izrakties cauri betona sienai..? viņa liekas visai bieza. vismaz tā izskatījās,kad mūs veda iekšā... viņa noteica, bet arī ar jaunu cerību piegāja pie žurkas aliņas, ko redzēja šķiltavu gaismā.

man no virtuves ir nazis, varbūt ar to varēs kaut ko nograbināt nost. viņa paņēma nazi no jakas kabatas, jo bikšu kabatu viņai vairs nebija...

viņa pasniedza nazi sīkajam. lai tak vīrieši rīkojas. es tikai skatīšos...

Šo rakstu rediģēja washulis: 01.02.2008 16:57

[bengalaas]

Sīkais paraustīja plecus un paņēma no grieķietes nazi. "Žēl, ja tas notruls," viņš nodomāja un tāpat ar pirkstiem ieķērās salauztajā plātnē. Nebija nemaz tik smaga. Ar niknu pīkstienu aizmuka žurka, atklājot pieblietētajās smiltīs izkašātu aliņu un kaut kādu cauruli zemē, pa kuru tā nozuda tumsā. Sīkais nolika plātni pie sienas un paskrubināja ar nazi zem blakus plātnes, lai to būtu vieglāk pacelt. Šī, nesalauztā, bija smagāka, bet ar pāris "uff" Sīkais arī to atstutēja pret sienu. Nu skatienam atklājās smilšu laukumiņš, un Sīkias ņēmās to ar nazi kašņāt, lai pārbaudītu, vai apakšā ir tikai smilts vai varbūt vēl kāds betona slānis. "Ja kāds ienāks, padomās, ka esam nojūgušies," viņš darbā aizelsies noteica, bet acis spīdēja vien un sejā rotājās aizrautīgs smaids. Ja tā apdomā, viņam pašam arī smiekli nāca par jauno ieceri.

[washulis]

kurš tad ir nojūdzies? viņi jau mūs te iespundēja un ja viņi cer, ka kārtējo reizi nemēģināsim bēgt, tad viņi rūgti maldās... viņa ar smadošu seju lūkojās uz smilšu laukumiņu sev priekšā...

maikls turpināja mierīgi gulēt. lai tak guļ, uzkrās spēkus vēlākam laikam..

nu, tur kaut kas ir? viņa notupās blakām sīkajam, kas tur turpināja urķēties.. vismaz plāksne bija nost un tas bija jau solis uz priekšu.

[bengalaas]

"Viena vienīga smilts," Sīkais teica, nepārtraukdams darbu. "Laikam jau nav reāli, ka tiešām paraksimies zem mājas pamatiem un tad ārā, bet varam vismaz joka pēc izrakt sev zem grīdas slēptuvi, uzvilkt plātnes atpakaļ vietās un tad paklausīties, ko viņi teiks, kad ieraudzīs tukšu kameru. Tas ir, ja pietiks laika. Tik un tā labāk nekā bezjēgā sēdēt.."

[washulis]

simtprocent piekrītu... viņa aizgāja pēc konzervbundžas, kas bija pietiekami liela un dziļa, lai to varētu izmantot, kā lāptu, ja pirksti nogurtu no rakšanās... vaj arī jau tā pat, bet noderēs. viņa vēl piebilda

rokamies? viņa palūkojās uz sīko.. viņš menai sāka asociēties ar bēgšanas plānu kalēju. šādā situācijā tas jau ļoti labi noderēja...

Šo rakstu rediģēja washulis: 02.02.2008 16:17

[Tējas lapa]

Maikls pa miegam sadzirdēja trokšņus. Pavēris acis puisis ieraudzīja Sīko un Menu. Ko jūs tur darat? Viņš izbrīnīts ievaicājās. Puisis piecēlās kājās un izstaipījās. Neko daudz jau viņš negulēja, bet ar to pagaidām pietika.

[washulis]

piedod, negribējām tevi modināt... viņa pagriezās pret maiklu, kas bija piecēlies. iespējams, ka te var aut kur izraksties. tā nu mēs te rokamies. negribi pievienoties?

smiltis bija raupjas, bet varēja saprats, ka tās bija pludmale smiltis.. nedaudz mitras un gaišas. tas atbilda tam, ka pa pirmās kameras logu varēja redzēt palmas...

[bengalaas]

"Sorī, vecīt, tu būsi pirmais. Mena atdos pārējās savas drēbes, tad mēs šajā jaukajā bedrītē iekursim uguni un izcepsim tevi,"Sīkais nopietnu ģīmi atbildēja un turpināja rakt. "Ēst joprojām gribas."

Sazin kāpēc viņam Maikls nepatika tāpat kā sazin kāpēc Mena patika. Jefiņš. Stilīgais atradies. Eh. Džentelbeņķis.