Medusa IV [WH 40k] [BP], Nākotnē ir tikai karš. Opcijas

[Hworang666]

Planēta: Medusa IV
Datums: 40’000 gada 31. septembris.
Atrašanās vieta: Altlāzijas džungļi.
Attālums līdz mērķim: 13 km.

Tieši šādu skatu savā GPS redzēja kapteinis Ergo... Teju iegrimis nostaļģijā, viņš plānoja, kā aizkļūt līdz kuģim, kuru bija atsūtījuši glābēji. Vairāk kā diennakti viņi bija bēguši un visādi citādi centušies izvairīties no, viņaprāt, briesmīgākās sērgas visumā - Tiranīdiem... Nevienam pat nebija laika apraudāt bojāgājušos biedrus. Viņi katru stundu, katru minūti, cīnījās par savu izdzīvošanu šajos džungļos, kur, izņemot tās “nolādētās, pāraugušās ķirzakas”, viņiem traucēja arī karstais laiks, daudzi rāpuļi un purvāji... Ar viņu palikuši bija vairs tikai 23 vīri, kas arī bija noguruši, bet vēl arvien cīnījās plecu pie pleca, balstot viens otru... Bezcerība pieauga un kapteinis gandrīz atkal iegrima nostaļģijā, kad pēkšņi aiz muguras nočabēja lapas. Vīri, uzmanību! Viņš pieklusināti nosaucās un visi kājinieki sastinga kaujas gatavībā. Tieši laikā, lai atklātu uguni uz tiem 12 tiranīdu kājiniekiem, kas iznira no krūmiem. Apšaudi pavadīja cilvēku kaujas bļāvieni un kropli gārdzieni, kas radās ķirzakveidīgajiem radījumiem mirstot. Kāds cietušais? Ievainotais? Kapteinis pārjautāja pēc 30 sekundēm pilnīga klusuma. Šīs būs garākās dienas manā mūžā... viņš paspēja nodomāt, pirms no krūmiem izskrēja vēl 13 tiranīdi. Visi 24 kaujinieki atklāja uguni un pēc īsa mirkļa viss bija beidzies. Vismaz tā varēja šķist. Kad kapteinis pacēla galvu, lai pārlūkotu kādi ir zudējumi, aptuveni 12 metrus no viņiem atskanēja lūztoša koka skaņa. Vīri, ieņemt pozīcijas! Viņš nokliedzās. Visi izkārtojās "trijstūrī". Priekšā 2 rindās sastājās izdzīvojušie kājinieki (pēc skaita 16), aiz viņiem uzmanīgi ievietojās abi divi "smagie" un aiz viņiem pēdējie pieci snaiperi. Bija skaidri dzirdams, ka tuvojas kaut kas lielāks nekā parastie Tiranīdi. Koki brakšķēja jau daudz tuvāk un kapteinis pieklusinātā balsī noteica, 5 metri, sagatavojaties! Pēkšņi koku brakšķēšana gluži vai pārtrūka. Iestājās kapa klusums. Pāris kājinieki sāka nervozi skatīties uz visām pusēm. Pēkšņi sāka likties, ka krūmi čab gandrīz no visām pusēm. Pārkārtoties! nokliedzās Ergo un vīri pārkārtojās aplī, kura ārpusi veidoja kājinieki. Pēkšņi atskanēja skaļš kauciens, kas lika asinīm gluži vai sastingt. No visām pusēm uzbruka Tiranīdi, bet, kā nelaimi nesošs tuvojās arī viens no viņu spēcīgākajiem ieročiem... "Liktors" Kārtējais uzbrukums bija sācies...

[Pūķēns Sāra]

-Par naidu nevar spriest skatoties uz visiem,- Leila mierīgi, bet ne iedomīgi vai kā tamlīdzīgi, iesāka, -Šobrīd, jūs neesat ienadinieki, bet gan biedri, jo ienaidnieks šobrīd ir viens un kopīgs - tiranīdi,- rudmate ievilka elpu, lai turpinātu, no vienas puses vajadzēja pārkāpt pāri tam, kas tika reiz mačīts, bet tai pašā laikā bija mācīts, ka vajag pielāgoties apstākļiem, un šobrīd apstākļi bija lūk šādi. -Lūdzu palīdzību, jo ceru, nē, zinu, ka, šobrīd esat vienīgie, kas spējīgi palīdzēt,- sieviete beidzot iedrošinājās pacelt savas zaļās acis un ielūkoties Tālredzes sejā, viņa nebaidījās, ka Eldare varētu tajā sasaktīt viltu un melus, jo tie tur vienkārši nebija un nekad īsti nav bijuši.

[Hworang666]

Tēlredze klusēja labu mirkli. Tad sāka runāt. Tas tiesa, dzīvniecisko instinktu pārņemti pretinieki, kurus daba apdāvinājusi ar pārāk spēcīgiem ieročiem ir vērā ņemami pretinieki... Bet kādēļ jūs domājat, ka mums vajag jūsu palīdzību? Jūsu ir palicis mazāk kā divdesmit... Turklāt, nav nekādas garantijas, ka pēc jūsu atlaišanas, jūs neuzbruksiet mums atkārtoti... Pēc īsas klusuma pauzes turpinājās jautājumi: kāda veida palīdzību jūs lūdzat? Pieņemot, ka mēs jums piekristu palīdzēt...

[Pūķēns Sāra]

-Mūsu palīdzību...- rudmate pasmaidīja, -...par nožēlu tas ir viens no mīnusiem, ka jums pretī neko īsti nevaru dot, kā tikai, kas ir uz manis. Un varu galvot, ka jums neuzbruksim, kā jau minējāt neesam vairāk kā 20 un šajā vietā nav cīņa starp eldari un cilvēkiem, bet pret tiranīdiem, tā kā... bet nevaru galvot, ka citā cīņa, uz citas planētas jūs nesastapsiet kādu, bet ne šeit.- Leila turpināja lūkoties Tālredzē, -Man ir ievainoti biedri, un kā jau minēju iepriekš, paši mēs tos nespējam izārtēt...- Leilas atminējaš Gāru, kurš noteikti bija smagi ievainots, un mirkli acīs uzliesmoja kas savāds, kas patiess, kas šķīsts. -Nelūdzu jums aizsardzību vai drošību, bet tikai medicīnisku palīdzību.

[Hworang666]

Medicīnisku palīdzību? Cilvēkam? Šķita, ka Tālredze nopietni apsver šo iespēju. Tev jāzin, ka elfu medicīna ir elfu medicīna... Es negarantēju, ka tā iedarbosies arī uz cilvēku... Tad mirkli domādama, viņa piemetināja: jums ir nepieciešams tikt līdz kādām noteiktam punktam, ne tā? Ja jau esat tik maz, jūs noteikti drīz savāks un atgriezties varēsiet vien vēlāk ar papildspēkiem... Apkārtējie Eldari neizdvesa ne skaņu. Tad, varbūt, mēs varam censties sniegt jums palīdzīgu roku, šī galamērķa sasniegšanai? Bet, tad pēkšņi viņas balss tonis mainījās un sekoja ass jautājums: bet tu neesi nedz viena, nedz vadone! Kā es varu zināt, ka varu uzticēties arī vitiem cilvēkiem? Pārējiem izdzīvotājiem? Viņa veltīja Leilai asu, vērtējošu skatienu, kas ieurbās Leilas acīs.

[Pūķēns Sāra]

-Tieši tā, neesmu ne ievainota, ne vadone, tādēļ arī lūdzu jums tikai medicīnisku palīdzību, neesmu tiesīga lūgt ko vairāk, jo tas ko jau lūdzu ir daudz. Iespējams, jūs domājat, kādēļ es to lūdzu, jo man nevajadzētu uzņemties atbildību par citiem, bet... tie ir mani biedri, mani draugi un man sirdij tuvi cilvēki,- Leila skumji pasmaidīja. -Par punktu Jums ir pilnīga taisnība, bet par Jūsu dāsno piedāvājumu būtu jārunā ne ar mani, bet ar manu komandieri. Es neesmu tiesīga vairāk darīt,- ja godīgi, tad, iespējams, Leila nebija īsti spējīga lūgt, ko viņa jau lūdza, bet tā nevarēja, nevarēja vienkārši aizmirst par ievainotajiem un... un viņai vienmēr likās, ka karš ar eldariem ir mazliet lieks un tas, ka tiktu dibināta draudzība starp cilvēkiem un eldariem, nāktu par labu tikai abām pusēm, jo īpaši cilvēkiem, un būtu vieglāk arī uzvarēt ienaidnieku. Bet tagad atlika cerēt tikai uz to labāko gan no eldaru puses, gan no Ergo.

[Elony]

"Nolādēts! Nu gan esam ieķēpājušies!" Rens iesaucās. Viņu gandrīz apņēma panika. Par laimi, gadiem ilgā militārā disciplīna ļāva atgūt saprātu.
"Uz planētas ir eldari! Viņi novāca šos lopus! Iespējams, viņi varbūt jau ir prom, bet varbūt ne. Skadrs ir tas, ka viņi te bija!"
satrauktā balsī Rens paziņoja apkārtējiem, vicinot auduma gabalu.
Viņš pameta skatu apkārt. Ja tie te bija...
Kaut arī eldari bija saprātīgas būtnes, nepakļāvās mežonīgiem instinktiem kā tiranīdi, tomēr kā pretinieki eldari bija bīstamāki.

[Šamanis]

Edgars ieraudzīdams tiranīdus, kas gulēja uz zemes sāka domāt, kas būtu varējis ko šādu pastrādāt, ja mēs šeit esam pirmo reizi....līdz pēkšņi viņš izdzirdēja Renu sakot kaut ko par eldariem...Hmm....eldari? Par viņiem reti gadās dzirdēt...bet tomēr, kad gadās tad par viņiem nākas dzirdēt interesantas lietas.....esmu pat padzirdējis, ka cīņa ar viņiem, esot kā cīņa ar ēnu....kaut gan es tam pārāk neticu....domāju, ka mums derētu būt piesardzīgiem.... varbūt viņi mēģinās uzbrukt arī mums....? viņš paskatījās uz vienu no tiranīdu līķiem kurš kā likās bija palicis bez galvas.

[Hworang666]

Tālredze ilgstoši klusēja. Šķita, ka klusums jau kļuvis nomācošs, kad viņa ieminējās: kā es varētu kontaktēties ar jūsu komandieri? Jūsu uzvedībā kā grāmatā lasāms, ka rīcība nav ar nevienu saskaņota. Likās gluži neiespējami, ka Tālredze varētu pati doties pretim vairākiem apbruņotiem cilvēkiem, kas viņu neuzņemtu tāpat kā Leila, bet atkal uzlūkojot viņu, Leila varēja nojaust, ka pati Tālredze no kā tāda nebaidītos, kaut arī viena pati būtu gājēja. Bet tad, pagriezusies, viņa noteica rendžeram, kurš uzmanīja Geriju, lai tas no viņas atkāpjas. Un tad, paskatījusies uz Leilu, viņa tai teica: paņem līdzi savu biedru un uzmeklē pārējos. Par zīmi, ka arī citi ir ar mieru sadarboties ar mums - izšaut trīs reizes gaisā. Pēc īsa klusuma mirkļa viņa turpināja: bet, zinat, ka nodevība tiks atmaksāta ar uzviju... Viņa asākā balss tonī piezīmēja un pēc viņas uzvedības varēja saprast, ka Leila un Gerija ir brīvas. Tikmēr pērējiem bija nopietns iemesls sākt domāt par sevi. Lai gan līdz glābiņam bija palicis vien mazliet mazāk par kilometru, bija manāms, ka pēdējais ceļa posms var izrādīties smagāks kā viss iepriekšpiedzīvotais kopā ņemts. Tiranīdi biežāk uzbruka no tuvuma, kamēr Eldari priekšroku deva pēkšņam uzbrukumam, pēkšņi parādoties no ceļavārtiem, vai arī ļaujot snaiperiem izrēķināties ar pretiniekiem. Turklāt, visi neviļus atminējās, ka ceļā pa priekšu bija palaistas abas divas sievietes - izlūki. Par viņu turpmāko likteni varēja vien minēt...

[Elony]

"Kā ēna... kā nāves ēna. Parasti šie uzbrūk pēkšiņi, negaidīti. Un ļoti veikli. Kamēr šauj pa vienu vietu, tie jau citā. Nolādēts, cik nelaikā!"
Rens domāja, ka ar izlūkiem visdrīzāk jau ir cauri. Ja Eldari viņus gaida priekšā...
Bet to zināt nevar. Tas, ka tiranīdi bija aiz muguras, bija fakts. Kas bija priekšā, mīkla.
"Labāk riskēt, nekā palikt un dabūt drošu nāvi. Es dodos uz priekšu! Ja pēkšni pakrītu un nekustos, tad esmu sašauts un prekša ir eldari!" to paziņojis, viņš paātrināja gaitu, tagad modrāk vērojot priekšu, ne kā aizmuguri.

[Pūķēns Sāra]

Leila tikai pamāja, tā norādot, ka saprata Tālredzes sacīto, un tai paklanījās, pēc tam sākot iet prom, pa ceļam norādot Gerijai, lai neatpaliek.

-Paliec, kur esi, ja šausi, iespējams, izbojāsi vienīgo iespēju izdzīvot,- rudmate iznāca Rena priekšā, tam cieti nosakot, un neko vairāk nepaskaidrojot devās pie Ergo, bija tikai zināms, ka Leila ar Geriju bija devušās izpētīt ceļu.
-Ser!- Leila piegāja pie Ergo, tam viegli palokot galvu. -Mēs ar Geriju devāmies izpētīt ceļu un sastapāmies ar eldariem. Pēc sarunām, kuras veicu ar tiem un pēc manis izteiktā lūguma tiem mums medicīniski palīdzēt, viņu vadone Tālredze izteica piedāvājumu mums palīdzēt tikt līdz noteiktajam gala mērķim. Nāku ar šo piedāvājumu pie Jums, ja kaut mazākums apsverat pieņemt šo iespēju, tad to ir var apspriest ar pašu eldaru vadoni.- Rudmate stalti stāvēja sava komandiera priekšā, seja un balss bija vēsa un neko neizsakoša, vīrietim tikai atlika pateikt vai viņš piekīt vai nepiekrīt un viņai dot zīmi, ja tas piekrīt. -Tikai pirms man atbildat, Ser, es vēlētos piemetināt, ka atceraties, ka tā ir, iespējams, mūsu vienīgā iespēja tikt visiem līdz kuģim vēl tādā sastāvā kādā esam, ja vispār kādam līdz tam tikt. Tiranīdu bāzes nav tikai vienpus aizas un viņi nav dumji, ja pat būtu.- Zaļajās acīs parādījās savādas liesmiņas, ja šobrīd Ergo atteiktos no šī piedāvājuma, tad viņa to vairs neuzskatītu par kapteini, jo kas tas pa kapteini, kurš naidu liek augstāk par savu kareivju drošību.

[Hworang666]

Ergo nopūtās. Eldari bija pretinieki, kas pašlaik viņiem tiešām nebūtu pa zobam... Pagriezies pret Leilu, viņš pajautāja: cik ļoti apbruņoti viņi bija? Jautājums bija lieks. Ja jau reiz ielaidušies sarunās, tad viņi noteikti bija spēcīgāki par palikušajiem. Bet izdzirdējis Tālredzi, viņš pēkšņi pamāja ar galvu. Labi, piekrītu... Kā nekā, viņa mums to ir parādā. Tad pēkšņi Murgs pieliecās pi Leilas un viņai ko iečukstēja ausī. Gārs ir atstāts aiz muguras... Tāds bija viņa paša lēmums... Ergo pie reizes uzsauca Renam, lai tas pagaida un nedodas tālāk. Ja šeit ir Eldari, to rendžeri jau tevi tur uz grauda!

[Pūķēns Sāra]

-Pietiekoši,- Leila noteica par apbruņojumu, un pamāja, par zīmi, ka saprot, paņemot gloku un izšaujot gaisā trīs reizes, tā norādot eldariem, ka kapteinis piekrīt parunām un...
-Kur tas ir, aiz muguras?- Sieviete apgriezās pret Murgu, balss tonis no tikko neko neizsakošā bija pārtapis par klusiem, brīdinošiem čukstiem. -Tikai nesaki, ka jūs viņu atstājāt pie aizas!- Zaļās acis dusmīgi lūkojās vīrietī, tajaš dejoja ārprāta liesmas, bet pirksti bija stingri satvēruši vīrieša drēbes, pārdabiski spēcīgi priekš sievietes.

[Hworang666]

Trīs šavieni gaisā. Un pēkšņi viss mainījās... Šķita, ka visapkārt esošie krūmi sākuši čabēt. Lēnām parādījās vairāki Eldaru rendžeri, tiem sekoja parastie kājinieki, kurus vadīja burvji, pēcāk bija manāmi arī lidojošie motocikli, kas klusi dūkdami izslīdēja no aizsega. Tieši gar Renu garām aizgāja Tālredze. Ergo palika stalti stāvam. Sen neredzēta... Turklāt izskaties gluži tā pat kā tajā dienā pirms 12 gadiem... Lai gan... Elfi nemainās. Viņš centās uzsākt sarunu. Tikmēr pārējiem pašiem būtu labāk, ja viņi neizceltos ar straujām kustībām. Atšķirībā no Tiranīdiem, šie karotāji bija veikli koordinēti. Jebkurš mēģinājums apdraudēt līderi, visticamāk beigtos ar nāvi. Tikmēr Murgs ļāva, lai Leila sagrābj viņa drēbes. Viņš neizvairījās. Un atbildes vitā tā vien palika vainīgs klusums. Viņš pats vēlējās palikt, jo redzēja, ka būtu mums vien apgrūtinājums... Viņš uzupurējās un šo upuri nedrīkst neņemt vērā... Viņš beidzot izteica kādus vārdus.

[Pūķēns Sāra]

Sieviete vēl mirkli lūkojās Murgā, to cieši turot, likās, ka viņa nenovaldīsies un kaut ko izdarīs, nebija noslēpums, ka sieviete bija neprognozējama un kaut Leila nekad nemētājās apkārt ar lamām un pārsvarā bija patīkama sarunu biedre, starp kareivju rindām viņu neuzskatīja pa miermīlīgu būtni. Viņas tvēriens mazliet atslāba, pareizāk gan vienas rokas, kas varēja tikai norādīt, ka Murgs vai nu drīz atvadīsies no dzīvības, vai būs smagi ievainots, jo viņa bija veikla un ātra kā kaķis, izvilk dunci un savainot Murgu, tas būtu nieks. Viņš jau nav vainīgs,- prātā atskanēja niecīga balstiņa, Viņš nav nodevējs!-
Leila palaida vaļā Murgu un pagriezās pret Ergo un Tālredzi, vairs nepievēršot uzmanību Murgam. -Ser! Vai drīkst uzmeklēt mūsu mediķi? Un ja lūgums, kuru lūdzu ir pieņemts, tad vai līdzi varu ņemt kādu no jūsu mediķiem?- Sieviete mierīgi uzrunāja Ergo un Tālredzi, tas, ka viņi bija pazīstami varēja pārsteigt, bet šobrīd tam nebija laika. Ja Ergo neatļautu uzmeklēt Gāru, viņa tāpat ietu - viens mīnus, kas bija Leilai, viņa dažkārt nemēdza pakļauties pavēlēm, jo īpaši, kad runa gāja par tuvu cilvēku dzīvībām, bet parasti viņas rīcība izglāba misijas, piemēram, visiem bija pavēlēts iet pa labi, bet viņa aizgāja pa kreisi, beigu beigās izrādoties, ka viņa nosedza visu aizmugures, un ne pa velti pēc tam kā šī misija būs pabeigta, viņu gaidīja paaugstinājums, un ja godīgi, tad tas bija vienīgais iemesls, kādēļ viņa bija šeit.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 20.01.2008 22:40

[Semijs]

Bens nolikās uz kāda tiranīda un gandrīz jau sāka šaut pa to līķi, līdz saprata, ka kāds parūpējās par tiranīdiem. Puisis pieslējās kājās un paskatījās apkārt. Šur un tur gāja sarunas, bet tad trīs reizes tika izšauts gaisā. Tad notika, kas tāds, ko viņš nekad nebūtu gaidījis. Ieradās Eldari un to bija daudz. Nedaudz noliecies pie kāda karavīra, Bens viņu klusi uzrunāja.
-Kā tu domā.. Varbūt tēlot beigtu?-
Viņš arī izdzirdēja Leilas balsi kura gribēja iet meklēt Gāru. Lēniem soļiem, Bens piegāja viņai tuvāk un teica.
-Leila.. es saprotu kā tu šobrīd jūties, bet, lai kā man negribētos to teikt.. Nav jēgas iet viņu meklēt, Gārs bija pārāk smagi cietis un kamēr viņš tiks atrasts, viņš visticamāk nebūs starp dzīvajiem. Es negribu apvainot Elderus, bet es šaubos vai pat jūsu neapšaubāmi varenās spējas spēs palīdzēt mūsu iespējams bijušajam mediķim..-

Šo rakstu rediģēja Semijs: 20.01.2008 23:31

[Elony]

Notikumu strauji sekoja veiens otram.
Sūdīgaki un sūdīgāki.
Rens protams neuzticējās eldariem. Gudri jā, bet arī viltīgi, maitas!
Lai gan tas, ka vadone sarunājās ar komandieri liecina, ka tie viens otru pazīst. Tas varēja būt labi.
Rens nekustējās, turēja automātu rokās, netēmēja ne pa vienu. Ja labi gribēja, tad spētu nošaut vienu elfu, nākamajā brīdī gan viņu pārvērstu pelns, bet tas jau nebūtu tik slikti. Nāve kaujas laukā. To viņš bija paredzejis sev jau sen.
Bet tagad bija jāgaida.

[Pūķēns Sāra]

Leila asi apgriezās pret vīrieti, -Turi muti, Ben!- vienā rokā jau atradās nazis, kas bija pielikts pie vīrieša rīkles, mazākā kustība un... -Kamēr es pati nepārbaudīšu, mierā nelikšos,- Zaļās acis cieti lūkojās vīrietī, kad viņa vienkārši nolaida roku un ielika nazi atpakaļ makstī, no kuras to bija izņēmusi nedabīgā ātrumā, ne pa velti viņa bija labākā savā grupā apmācību laikā un ne vien savā grupā. -Un tu neko nezini,- viņa jau mierīgi noteica, vēl palūkojoties uz Benu, acīs mirkli bija manāmas skumjas. Es neļaušu! Es neļaušu viņam te palikt! Dzīvs vai... Nē! Vienu reizi es zaudēju, bet otru... Neļauši viņam te tā parasti nomirt, vēl pie tam, ja viņš bija lemtspējīgs, tad... tad vēl ir iespēja! Un ne tik iespēja, bet viņš noteikti vienkaŗši nekustas tik ātri...
-Atvainojos, bet kā tad paliek?- Viņa atkal pievērsās Ergo un Tālredzei.

[Hworang666]

Ergo ne pārāk patika, ka Leila pārtrauc tik svarīgu sarunu, tādēļ tik vien kā uzmeta viņai asu skatienu un noteica: pēc Gāra iet... tad viņa balss viegli aizlūza, tik pat kā vairs nav jēgas. Tiranīdi atsāka uzbrukumu un, ja vien viņi atsauks savus lidojošos uzbucējus... Viņam tik pat kā nav izredžu. Turklāt... Tā bija viņa izvēle... Arī tālredze neizskatījās pārāk mundra. Kā jau minēju, elfu meģija diez vai palīdzēs cilvēkiem... Turklāt mediķi ir tālu. Pat ja viņi izmantotu ceļavārtus, viņi šeit nonāktu tikai pēc aptuveni 3 stundām, tātad - par vēlu. Turpat netālu kāds lidojošā motocikla pilots ieklausījās šajā sarunā. Viņš klusēja, bet iekšēji noritēja milzīga cīņa. Tikmēr kareivis, kuru Bens bija uzrunājis iesmējās: tik tiešām domā, ka tas palīdzētu? Spriežot pēc Tiranīdu līķīšiem, viņi mēdz veikt kontrolšāvienus... Tikmēr kāds rendžers piegāja pie Rena. Ieskatījies viņam acīs, viņš noteica: tevi es jau esmu redzējis.... Situācija gan bija savādāka. Mēs ar Tiranīdiem sākām cīnīties un jūs bijāt tuvumā... Turklāt mūsu dēļ tev ir pāris bionisku ķermeņa dāļu, ne tā? Jeb to izdarīja ķirzakas?

[Pūķēns Sāra]

-Piedodiet Ser, bet ja es viņu pametīšu, es sev to nekad nepiedošu. Lūdzu ļaujiet man iet viņu meklēt, nelūdzu nekādus palīgus, ja es jūs nepanāku līdz noteiktajam punktam, tad varat mani mierīgi aizmirst,- sieviete skumji pasmaidīja, -Un ja godīgi Ser, es iešu pat, ja jūs neatļausiet,- sieviete nopietni noteica, Tad ar Dievu karjera, bet kas tā padzīvi ar nožēlu? Vainu? Sāpēm?

[Semijs]

Bens nebūt nebija nekāds lēnais arī, nejau velti viņu visi sauca par Žurku, tādēļ, kad jau nazis bija pavērsts pret viņa kaklu, vīrietis tik ar acīm nobrauca uz leju, kur rokās bija ierocis pavērsts pret Leilu, bet pēc tam viņš nolaida ieroci, jo apzinājās, ka sieviete to neizdarītu, viņa vienkārš nepārgrieztu viņam rīkli. Tiklīdz Leila izteicās par to, ka viņš neko nezin, Bens tik devās atpakaļ un sarkastiski nomurmināja.
-Labi, labi, tu jau zini labāk, kā nekā es biju blakus viņam, bet tu biji izlūkot. Ak jā, tu ar savu snaipera redzi visu redzēji, pie velna!-
Beigas jau varēja praktiski nedzirdēt, jo viņš bija pārāk tālu. Viņš nospļāvās un gāja atkal runāties ar karavīru ar ko iesāka iepreikšējo sarunu. Garonis bija sačakarēts un dēļ kā? Dēļ tā, ka viens mediķis, kas bija ļoti izpalīdzīgs ir visticamāk beigts, bet viņa sirdspuķīte dodas par katru cenu glābt viņu, taču Bens viņu arī saprata. Bet no vienas puses, - kaujas lauks nav vieta kur veidot attiecības!
-Njā.. kontrolšāvieni nav laba lieta, it īpaši ja tēlo.. Sūdīgs veids kā nomirt, starp citu tev nav kāds smēķis pa rokai?-

Šo rakstu rediģēja Semijs: 22.01.2008 00:11