Vienīgi atmiņas., [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Eņģeļu gūstekne]

Meža vidū uzslietās pāris teltīs bija dzirdami klusi šņācieni, ik pa brīdim varbūt arī kāds iekrācās. Pulkstens bija apmēram pus vienpadsmit no rīta. Ārā jau bija silts un saulīte cepināja cauri koku zariem, teltis sāka palikt smacīgas, pieelpotas no iekšienes un pārkarsētas no ārienes. Apkārt jauniešu guļvietām slējās vieni vienīgi koki, šī bija jau otrā diena, kad viņi bija devušies pārgājienā, vēl bija atlikušas divas dienas līdz viņi būs mājās, vismaz tā bija sarunāts. Protams viss bija atkarīgs no vairākuma vēlmēm un iecerēm. Karte norādīja, ka pēc apmēram 5 km ejot pa kādu stigu varēja nonākt pie maza ezeriņa, kurā varēja atveldzēties un nomazgāties.
Pamazām telšu iemītnieki sāka mosties, galu galā bija jāpaēd, jāsapakojās un lēnā garā jādodās tālāk. Putni vīteroja, sūnas zem kājām darbojās kā mīksts paklājs, kuru ik pa brīdim izraibināja vairākas alus pudeles vai čipsu pakas, vietām bija redzamas arī dažas tukšas pudeles ar kādu stiprāku dzērienu. Netālu no lielākās telts atradās grills, kurā iepriekšējā naktī bija mēģināts cept viss pēc kārtas. Atlika vien minēt, vai paģiras jauniešus no rīta mocīs vai nē.

[Semijs]

Grego galva pilnīgi nojuka koncentrēšanās laikā un viss tika izbojāts. Izbraucis ar roku caur matiem, puisis paskatījās uz pārējiem klātesošajiem, ''laikam'' Grego bija paspējis piesaistīt citu cilvēku uzmanību un arī izgāsties vienlaikus, bet nu neko darīt. Ja jau reiz Džinam bija lemts, tad atliek viņu apsveikt un doties tālāk ar galvu paceltu augšā...taču varbūt vēlāk, puisis pie sevis prātoja, ka vajadzēs aiziet kādu brīvu brīdi malā no visiem un pamēģināt kaut ko.
Paskatījies uz Tiamaru, Grego ar smaidu teica.
-Mēģinu jau mēģinu, taču laikam neveiksmīgi, toties apsveicu Džin!-
Puisis pasita japānietim pa plecu un paskatījies uz Evelīnu, atbildēja viņai.
-Sveika, sveika.. Nu nezinu, diez ko cerīgi neizskatās.-

[Forsaken]

Aleks mazliet pietuvojās parējiem un viņš ar nelielu interesei uz visiem skatījās. Viens puisis tikko bija radījis uguni no nekā. Jāatzsīts, laikam tas patiešām nebija nekas jocīgs priekš šīs pasaules. Mazliet pasmaidījis viņš paskatījās uz savu roku tajā nosprakšķējās pāris dzirksteles ,bet nekas vairāk. Viņš jau bija piegājis mazliet tuvāk, kad viņu zurunāja kāda meitene.
Sveika! Nu es nezinu vai es sevi tā nosauktu, bet šķiet, ka esmu savā ziņā saistīts ar jums. Jo laikam mēs visi neesam no šīs pasaules!
Puisis mazliet pasmiadīja un palūkojās uz meiteni vēlreiz
Nu tad izredzētā kādās ir tavas spējās?
Pār viņa lūpām izlauzās nelieli smiekli, bet puisis ātri tos aprāva.

[Džezā tikai Meit...]

OOC: Semij, es to rakstīju Forsaken tēlam, tādēļ piedod, jo es tava tēla atbildi savam tēlam ignorēšu..

Meitene gaiši iesmējās un pametusi skatienu uz pārējiem, noteica.
- Nu, es vienkārši nezināju kā savādāk to nosaukt. Jā, no šīs pasaules mēs neesam gan, bet rados mums esot maģiskas būtnes. Nu.. kaut ko tādu teica Kabīrijs... - Meitene mazliet samintinājās un viegli pasmaidījusi atbildēja.
- Neesmu izredzētā, neesot man spēju.. Teica ka tādas ir tikai Džinam un Grego.. - Meitene norādīja uz abiem puišiem un ieskatījusies svešajam puisim acīs, jautāja.
- Tev ir spējas? Kādas tad tās ir?

[Hworang666]

Mišels murgoja. Rādījās daudzas neskaidras vīzijas. ēna centās viņu sagrābt... Viņš izrāvās... Kad ēna gribēja viņu sakost, Mišelam priekšā parādījās milzīgs spīdošs vairogs un ēna pazuda... Tad tā mēģināja vēlreiz... Tā centās uzklupt no augšas, bet blāva gaisma to gluži vienkārši norāva nost no Misela. ēna palika mazāka, bet neatlaidīgi uzbruka Mišelam. Sākotnēji viņš centās skriet, tad sapratis, ka gaisma viņu izglābs, palika uz vietas un noraudzījās kā gaisma mantkārīgo ēnu iznīcina. Ausīs sāka skanēt nomierinoša mūzika. Nezkādēļ tieši tas Mišelu uztrauca vēl vairāk. Pēkšņi viņam aiz muguras kāds bija. Tia... Viņa pieglaudās viņam klāt, ķircināja puisi, tad strauji atkal atlecot no viņa. Kā spēle tā šķita tikai viņai. Kad Mišels ar straujāku kustību aizķēra Tias roku, viņš ieskatījās viņai aīs un jautāja: kādēļ tu tā dari? Naivums bija redzams Mišela acīs. Klusums bija ilgstošs... Tad pēkšņi atskanēja auksti sievietes smiekli. Tu esi un paliksi mana rotaļlieta! Tiamara pēkšņi izspļāva. Acis viņai iezvērojās gluži kā ogles, viņas roka pārvērtās par ko nedabīgu, nagi izskatījās pēc nažiem. Jau pēc brīž tie ietriecās neaizsargātā Mišela vēderā. Asinis spilgti kontrastēja ar gaismu, kas pēkšņi bija it visur. Aukstas un verdošas sāpes piepildīja Mišela ķermeni, pēc pāris mirkļiem arī visu prātu. Ar kliedzienu viņš atmodās no dziļā miega. Apkārt viss bija gaišs un balts. Kas pie...! Mišels gandrīz izsaucās, bet pamanīdams eņģeļus, aprāvās...

[Forsaken]

To laikam ir patiešām grūti noformulēt!
Pateicis šos vārdus puisis mazliet iesmējās. Bija tik jocīgi atkal pēc kāda laika satikt, kādu cilvēku. Ne jau tas ,ka viņam nepatika visi šie enģeļi, bet vienkārši viņš kādreiz daudz labprātāk runāja ar kādu ,kas bija uzaudzis līdzīgos apstākļos kā viņš pats.
Mazliet pie sevis apdomājies viņš turpināja...
... Tad kādas ir viņu spējas, skatos viens no viņiem var mazliet kontrolēt uguni...
Puisis mazliet pasmiadīja viņš paskatījās Džina virzienā, bet tā arī nezināja kā viņu sauc. Un viņam iekšēji bija jāizvēlas kuru vārdu viņam pagaidām pielietot Džinu vai Grego. Laikam tomēr bija jāpaliek pie Džina, jo aziātam šis vārds piestāvēja vairāk...
Nu es vēl īsti netieku ar tām galā...
Viņš pats īsti nezināja, ko teikt, tāpēc viņš bija atbildējis vienkārši. Tas saistībā ar viņa spējām bija diezgan dīvaini, bet tā pat viņš nespēja kontrolēt gandrīz nevienas no tām, pat tādā līmenī ,lai tās kaut vai mazliet izmantotu vai nodemonstrētu.
Bet viens viņš varēja pasteiepis roku uz viena galda pusi, grāmata ,kas uz tā atradās strauji pārlidoja pāri istabai, un apstājās tieši viņa rokā
Tās arī laikam būs tās!
Pagaidām pietika ar šo informācijas daudzumu un viņš negrasījās atklāt neko vairāk. Tā pat viņa neko nevarēja par viņu zināt, lai to apšaubītu.

[Elony]

occ: cik sapratu, tad Forsaken tēls neko nepaveica, jo teikts, ka viņs varēja grāmatu pieburt, nevis to izdarīja

Dzins jutās satraukts, taču centās nomierināties.
Baigi baigi dīvaini! Viņa senči... kas tad varēja būt viņa senči?
Uguns pavēlnieks...

"Ziniet, liekas ka es zinu kādu no saviem senču senčiem. Hinotama - uguns dēmons..."

Džins samulsa, jo tas tiešam likās nereāli, tas, ka viņs varēja darīt ar uguni... vai tas nozīmēja, ka mīti ir patiesi?

Taču tad pamodās zēns, kurs bija parādijies pie ezera un Džins pasmaidīja, redzot viņa apjukumu.
"Nebaidies, tie ir tikai enģeļi."

Dzins bija lepns, ka varēja tik mierigi pateikt tikai enģeļi.

Bet bija vēl viens puisis, kuru Dzins nepazina, tas par viņu runāja.

"Es manīju dzirksteles tev rokā, bet nesapratu, ko tu spēj. Man teica, ka es varu ietekmēt uguni un tagad redzu, ka ta ir taisnība. Gribētos zinat, ko tev teica, ko tu vari. Starp citu, mans vārds ir Džins."

Džinam prāta arī Grego pajautāt to pašu:
"Un ko tev sasolīja? Ari uguni vai ko citu? Vai striptīzdejotajas teica, kāpēc tu esi izredzētais?"

[Forsaken]

occ: nu vispār biju domājis, ka tā grāmata pārvietojas, nu bet labi var iztikt arī bez tā... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Es pats nezinu ,ko spēju!
Mazliet pasmaidot Aleks atbildēja puisim, viņš patiešām nebija īsti pārliecināts par to ,kas ar viņu notiek. Un par to ,kas viņš it kā bija.
Man gandrīz neko neteica, man vienkārši pateica, ka man ir neizsmeļams potenciāls, it kā tas kaut ko baigi daudz nozīmētu!
Vests iesmējās, viņam bija teikts mazliet vairāk, bet to viņš patiešām negribēja radīt citiem zināmu. Lieta, ka viņš var vienkārši tā pat iegūt viņu spējās varēja šķists mazliet jocīga..
Starp citu Aleks!

[Džezā tikai Meit...]

OOC: tad ignorēt to grāmatas lidošanu??

- Ir gan.. - Meitene piekrītoši noteica un pamāja ar galvu.
- Jā, šķiet viņš tiešām spēj kontrolēt uguni.. Par Grego es diemžēl nezinu ko viņš prot. Neesmu vēl redzējusi viņa spējas.. Varbūt tad Tu arī spēj pārvaldīt uguni? Tātad skaidrs ir viens, ka tu esi ļoti īpašs. - Meitene jautri iesmējās un paskatījās uz Džinu, kurš arī pievērsās viņu sarunai.
- Es pat nespēju iedomāties, kas varētu būt man rados.. - Evelīna noteica un tad atjēgusies pajautāja.
- Striptīzdejotājas? Kur tad tās jūs izrāvuši? Kāds viņām te sakars? -

Šo rakstu rediģēja melomania: 29.11.2007 18:56

[Massacre]

Lenna bija vērojusi Džina darbības, bet neuzdrošinājās atklāti priecāties, jo šī telpa ar eņģeļiem, pārdabisko skaistumu bija viņā radījusi vēlmi klusēt. Par atbildi Džina sasniegumiem Lenna vienkārši smaidīja.
Telpā bija ienācis vēl kāds zēns, kurš apgalvoja, ka ir no tās pašas pasaules, kur dzīvoja Lenna un pārējais viņu bariņš, tikai viņam bija paveicies nokļūt šeit ātrāk un uzzināt par sevi šo un to, kamēr viņi te visi stāvēja neziņā.
Lenna atļāvās stādīties priekšā, kaut arī sarunā nebija piedalījusies:
"Sveiks Aleks. Mans vārds ir Lenna. Un augsts potenciāls nav nekāds skaidrojums, varbūt tu tomēr no šejienes valodšajām instancēm izspiedi sakarīgāku un ne tik mistisku atbildi?" viņa atļāvās atkal pajokot, jo pārlieku ilga klusēšana arī nebija viņas lauciņš.
Lenna arī pasteidzās atbildēt uz Evelīnas jautājumu:
"Grego ceļā uz šejieni iekļuva kailu sieviešu harēmā."

Šo rakstu rediģēja Massacre: 29.11.2007 19:00

[Forsaken]

occ: ja jau tā sakām ,tad varat ignorēt...

Varbūt, ko gan šeit īsti var zināt!
Laikam viņš no viņiem visiem patiesībā zināja viss vairāk, jo sķiet, ka daļai pat šeit nebija nojausmas ar kādām spējām viņi ir apveltīti un ,kas viņi īsti ir...
Sveika Lenna!
Puisis mazliet iesmējās, šķiet, ka viņš bija paspējis sev pievērst nelielu daļu uzmanības, un tagad jau uz viņu pusi sāka nākt daži cilvēki.
Gan jau atļaušos to noskaidrot vēlāk!
Alekss mazliet atspiedās pret sienu un paskatoties vēlreiz uz Lennu pasmaidīja..

[Džezā tikai Meit...]

Evelīna paskatījās uz Lennu ar skatienu - Tu joko. - Tas bija gan uzjautrināts, gan pārsteiguma pilns.
- Oho. Nu gan viņam veicies. Nez vai šeit atradīsies kādas izklaides arī mums? - Viņa viltīgi noteica un paskatījās apkārt. Tad atkal pavērās uz Aleksu un noteica.
- Nē, šeit tiešām neko nevar zināt.. Šķiet neesmu vēl stādījusies priekšā.. Mani sauc Evelīna Džefersone, bet vari mani saukt vienkārši par Evu. - Viņa pasmaidīja un viegli palocīja galvu.

[Massacre]

"Nu, kad noskaidrosi, tad pasaki man arī. "Lenna piemiedza Aleksam ar aci un nekaunīgi nopētīja viņu.

Pamanījusi Evelīnas skatienu Lenna atbildēja ar viltīgu smaidu un ironiski teica:
"Es, kopš Grego to paziņoja, cenšos noskaidrot vai te nav kailu vīriešu harēms. Aleks varbūt tu kaut ko par to zini?" pēc šī Lenna nedaudz iesmējās, jo doma par kailu vīriešu harēmu patiesi uzjautrināja. "Ja tāds būtu, tad te ir paradīze ."

[Pūķēns Sāra]

-Nebēdā,- Tiamara uzsita pa plecu Grego, kura balsī, par spīti tam, ka puisis noteikti to nevēlās izrādīt, meitene saklausīja mazu skaudībiņu. -Vismaz tu zini, ka kaut ko spēj un pat zini ar ko sakarā, bet mēs pārējie...- viņa uzsmaidīja puisim, kad pagriezās pret Aleksu.
-Tiamara,- viņa noteica pietiekoši skaļi, lai puisis varētu sadzirdēt un tam jautri pamāja, piemiedzot ar aci. -Stipri gan šaubos, ka kristietība, radot paradīzi, domāja tajā iekļaut šādus elemntus.- Viņa pavilka Lennu uz zoba, -Bet zini, to tāpat būtu vērts redzēt.-

[Džezā tikai Meit...]

Evelīna jautri iesmējās un noteica.
- Jā, mēs varētu apjautāties tam galvenajam, vai te tāda nav. Varbūt kāds būs spējīgs tādu uzburt..? - Meitene pavērās uz Lennu un Tiamaru, kura arī piebiedrojās sarunai.

[Massacre]

"Un kāpēc tu domā, ka kristieši neiekļautu paradīzē ko tādu?Varbūt viņi tikai izliekas balti un pūkaini un Bībele īstenībā ir pilna ar zemtekstiem...Kas to lai zina?Ja, vien tu, protams, esi izlasījusi Bībeli no viena gala līdz otram?" Lenna atbildēja Tiai ar tādu pašu pavilkšanu uz zoba.
"Bet to tik tiešām būtu vērts redzēt un varbūt kāds tik tiešām kaut ko tādu varētu uzburt? Atsaucas, kuram no jums piemīt kas tāds?" Lenna ar manāmu uzjautrinājumu un platu smaidu teatrāli it kā vērsās pret visiem zālē esošajiem un piemiedza ar aci Tiai un Evelīnai.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 29.11.2007 20:58

[Margo]

Estere īsti neizprata kas notiek. Viss šķita kā sapnis, bet tomēr viss bija tik reāli. Eņģeļi, valdnieki, pilis un lielas vāveres. Kas īsti notika?

Meitene visu nespēja aptvert. Pārāk daudz neizskaidrojama vienuviet. Varbūt tādēļ viņa nepamanīja, ka dīvainā kārtā meitenes basās kājas nesala uz aukstās Zāles grīdas un nebija uzmetusies arī zosāda, kaut viņa bija ģērbusies tikai savā dzeltenajā peldkostīmā, kuram pa virsu bija uzvilkts tikai t-krekls.

Viņa stāvēja sakrustojusi rokas uz krūtīm nedaudz nostāk no pārējiem un vienkārši vēroja notiekošo, nespēdama īsti aptvert...

[Pūķēns Sāra]

-Esmu gan lasījusi!- Tia iesaucās, kad piemetināja, -Tajos brīžos, kad tā man nekalpoja par spilvenu.- Meitene pasmaidīja. Bībeli viņa bija centusies lasīt, bet tā bija tik laba pasaciņa uz nakti, ka vienmēr pēc pāris rindiņām bija uz tās aizmigusi.
Tagad meitene tikai iesmējās par abu meiteņu centieniem atrast kādu, kurš būtu spējīgs uzburt harēmu. Ja godīgi, tad Tiu nevilka aplūkot kailus vīriešus, bet princips, ka vīrieši, vienmēr sapņo un pat, iespējams, redz kailu sieviešu harēmu kā Gregs, uzdzina spītu un vēlmi tomēr arī palielīties par pretējā dzimuma harēmu aplūkosānu.

[Forsaken]

Zini kaili vīrieši nav īsti manā gaumē, sievietes, tās gan varētu pameklēt!
Pusis mazliet iesmējās...
Alekss stāvēja malā un mazliet smaidīdams kalusījās sarunās par bībeli īpaši necenšoties tajās iesaistīties.

[Džezā tikai Meit...]

Evelīna tikai smējās. Meitene jautri paskatījās uz Aleksu un noteica.
- Tur jau tā lieta. Jums jau tāds ir. Grego jau tur ir pabijis, bet kas tiek mums? - Meitene izjauca savu asti un sarkanas matu šķipsnas ieskāva viņas pievilcīgo seju ar gaiši zilajām acīm, kuras tagad priekā mirdzēja.

Šo rakstu rediģēja melomania: 29.11.2007 21:27

[Massacre]

"Diskriminācija!" Lenna jautri smējās par šo sasodīti bezskarīgo sūdzēšanos, bet viņai patika pasmieties un patēlot nebēdnīgu meiteni un kamēr vien kāds viņu neapstādinās, miera nebūs. Pārāk ilgi esmu bijusi nopietna, kāpēc gan neizklaidēties?
"Kaut gan...Ko mēs te sūdzamies. Mums šeit pretējā dzimuma pārstāvji ir pietiekami. Arī citas radības..." Lennas acīs bija sasktāmas ironijas dzirkstelītes un viņa paskatījās apkārt ar daudznozīmīgu skatienu. Tad viņa it kā pati no sevis norimās un nu jau ar jauku smaidu pauda, ka alošanās ir vareni gājusi pie sirds.