Pasaules noslēpums., [C], [PG-16], [PZP] Opcijas

[Zōzā zač zač]

Pasaules noslēpums.

Stāsts

Kad pasaule bija sasniegusi savu aukstāko attīstības pakāpi un atrisinājusi visas problēmas, kas ar to un ap to bija radušās, tā aizgāja iznīcībā.
Jo Kāds šajā mierpilnajā, bez problēmu pasaulē vēlējās sev varu.
Drīzāk lielāku varu. Un tā atkal sākās problēmas.
Bet likstas radās ar to, ka ne jau viens cilvēks vēlējās sev lielu varu, bet gan veseli četri.
Par nelaimi, tie bija ievēlēti par šīs mierīgās pasaules pārvaldniekiem, kuriem bija pieejams viss.
Viņi visi sevi dēvēja par četriem Firstiem.
Bet par nelaimi, pilnīgi viss viņiem nebija, jo katram bija sava teritorija un sava vara.
Un visi kā viens vēlējās, lai viss piederētu tikai vienam no viņiem.
Tā nu katrs sāka savā pagrīdes slepenajās laboratorijās taisīt un veikt visvisādus eksperimentus.
Viss sākās ar uzlabotu un nāvējošāku ieroču izgatavošanu.
Jo kad pasaule attīstījās, tad visus ieročus kas uz pasaules bija pārkausēja un to metālu izmantoja lietderīgāk, un ar ķīmiskajiem un kodolieročiem cilvēka attīstīja sev enerģijā un svaigā gaisā.
Jo ap 2500 gadu vairāku valstu zinātnieki izgudroja vairākas ierīces, kas pārstrādā kodolieročus enerģijā nekaitējot cilvēkiem un videi, tā, pat arī visus ķīmiskos atkritumus, bioloģiskos un ķīmiskos ieročus.
Bet tā ir maza daļa kā cilvēki attīstījās.
Svarīgākais bija tas laika posms ko sauca par „Beigu sākumu”.
Kad visi četri firsti sāka eksperimentēt ar cilvēkiem un radīt no viņiem mītiskās būtnes, kuras cilvēki bija radījuši savos prātos pašos pirmsākumos, kad vēl bija tāds Dievs, uz kuru lika visas cerības.
Šie faili, kas bija pirms pasaules, kura bija sasniegusi savu pašu pilnību, bija bloķēti visai cilvēcei, lai tā nesāktu, atkal, ticēt nevajadzīgām lietām.
Bet šie firsti pie šiem failiem varēja tikt viegli klāt. Pat pie kodolieroču izgatavošanas un beidzot ar komiskiem par vareno Halku un pārējiem Marvel radītajiem tēliem.
Un tieši no šīm muļķībām viņi smēlās savas idejas par Superkareivjiem, kas spētu gan pasargāt, gan iekarot.
Viņi mēģināja sakrustot cilvēkus ar dzīvniekiem.
Vēl viņi mēģināja cilvēkus no mazotnes trenēt un uztaisīt par kaujas mašīnām, bet pēc 20 gadiem, kad vienīgie, kas iznāca bija šie bērni un ieroči viņi sāka karot.
Sāka valdīt haoss un masu veidu slepkavošana.
Sīkumos neizplūdīšu.
Pēc 5 gadu bezjēdzīgas slepkavošanas un cilvēku apmēļošanas, viņi saprata ,ka jāpieņem lēmums, kas var mainīt likteni gan viņiem , gan zemes iedzīvotājiem.
Un viņi apvienojās, protams, ne visi, bet gan divi firsti.
Viņi apvienoja savus pētījumus un sasniegumus un sāka radīt jaunas idejas.
To padzirdēja arī abi palikušie Firsti un viņi apvienojās, tā, pat, kā pirmie divi.
Un sākās Zemes, lodes sadalīšanās.
Bija izvēle pievienoties vieniem- „AnGu” apvienībai, jeb arī otrai- „SiKo”.
Tā ari pasaule sadalījās, iemācījās rīkoties ar ieročiem un sākās atkal kari, slepkavošana, sieviešu ļaunprātīga izmantošana un citas briesmīgās lietas, par kurām vairāk nedomāja un kuras agrāk tika atrasinātas un nebija.
Viss sākās, drīzāk atgriezās tā, pat, kā bija pirms visu problēmu atrisināšanas.
Kamēr cilvēki karoja savā starpā, tikmēr firsti, tieši asociācija – „AnGu”, pētīja visus failus un centās atrast atbildi savām problēmām, drīzāk iegribām, kā iekarot pasauli un gūt pilnīgu varu.
Un tā arī notika, viņi radīja pirmo veiksmīgo eksperimentu.
Mūsdienās to varētu noturēt par slavenāko radību un daudziem biedu - Vampīrs.
Bet viņi to nosauca savādāk – „Kreops”
Šim kareivim bija vampīra raksturīgās īpašības, izcila redze tumsā, pār cilvēcīgs ātrums, spēks un neliela gravitācijas pārvarēšana, kā arī lieliskas reģenerēšanās spējas.
UN protams, kāre pēc asinīm. Un tas, ka viņa siekalas satur tādas baktērijas, kas padara viņa upuri, par viņa līdzinieku.
Tā viņš būtu ideāls kareivis, ja viņam nebūtu cilvēkam neraksturīgas īpašības.
Acis, bija sarkanas, ādu vietām klāja zvīņas, bet tās nogāja, tad parādījās un neraksturīgi lieli un asi ilkņu zobi.
Viņi upurēja vienu cilvēku, lai pārbaudītu, šī īpatņa visas detaļas un struktūras, jo ar viņu pašu nedrīkstēja eksperimentēt, tāpēc viņš tika rūpīgi ieslēgts un apsargāts.
Viņi izpētīja, kādā ātrumā baktērijas pārņem organismu un liek klausīt viņu radītājam, protams, viņiem ir pašiem sava griba, bet viņus spēj kontrolēt tieši „Kreops”.
Viņi izpētīja spēku limitu, ātruma limitu, kā arī cik ilgi viņi var iztikt bez asinīm.
Kad tas viss tika noskaidrots, viņi izdomāja palaist šo supercilvēku uz kara lauka, bet par nelaimi, kad šī „Kreopa” pirmais sakostais tika izlaist saules gaismā viņa ķermeni dažās sekundēs apņēma milzīgas tūskas un viņš nomira burtiski izcepoties.
Viņiem bija daži mīnusi, bet tas bija labākais, ko viņi uztaisīja. Proti, spēja radīt.
Viņi šo „Kreopu” uzreiz nenoraka, bet gan speciāli viņa kamerā iesūtīja pa dažiem cilvēkiem un padarīja viņu par viņam līdzīgiem.
Kad viņš bija pamelojies viņi šos cilvēkus, kurus viņš bija sakodis, apmācīja, kā rīkoties, ko darīt.
Un kādu nakti viņi palaida šādu grupiņu cilvēku iekš pretinieka teritorijas un izdarīja pamatīgu triecienu pretiniekiem un sagrāva lielāko daļu viņu tehnikas un kareivju, kas bija pie robežas, kura atdalīja šīs abas asociācijas.
Bet par laimi, jeb drīzāk par nelaimi, sauciet kā gribas, arī – „SiKo” asociācija bija tajā pašā laikā radījusi arī supercilvēkus, bet viņi bija atraduši DNS spirālē tādu mazu sastāvdaļiņu, kas ļauj apvienot cilvēka un kāda dzīvnieka DNS.
Viņi sakrustoja cilvēka DNS ar vilka DNS. Un plusā pielika viņam īpašības, kas pastiprina visas maņas, spēku un ātrumu, kā arī pastiprina reģenerēšanās spējas.
Bet vienā vietā viņi kļūdījās un tādējādi sabojājot visu sistēmu un šajā vilkcilvēkā bija tādas īpašības, ka viņa siekalas un asinis, tā, pat kā „Kreopam” bija ar baktērijām, kas viņa upuri padara par viņa kopiju un viņš spēj viņus kontrolēt.
Un viņiem parādījās alerģija pret Zeltu un sudrabu.
Viņi viņu nosauca par „Kreas”.’
Šis „Kreas” izskatījās pēc vilka, kas bija iemācījies piecelties pakaļkājās un attīstījies, tā, ka spēj arī ātri pārvietoties.
Ķermenis bija cilvēka, bet pamatīgi apspalvots, galva bija vilka un tā, pat kājas, bet rokas bija drīzāk milzīgas ķetnas.
Par nelaimi, kad sistēma nojūdzās „Kreas” bija paspējis sava mežonības dēļ sakost divus cilvēkus, kas pēc kāda lika ieņēma šī vilkclvēka izskatu.
„SiKo” asociācija apvaldīja šos mežoņus un pakļāva savai kontrolei un upurējot vēl dažus savus cilvēkus uztaisīja tādu pašu mazu grupiņu šo „Kreas” vilkacilvēku, tā, pat, kā „Kreopa”.
Tad sākās pamatīgā iznīcība, kad šie kareivji tika palaisti vienam pret otru.
Cilvēki krita, un visi cēlās, kā Kreasa rases pārstāvji, jeb Kreopa rases pārstāvji.
Īstās cīņas risinājās tikai pa naktīm, jo Kreopa rasei bija alerģija pret sauli, jeb tieši pret saules izdalītajiem UV stariem.
Bet, protams, atklāja arī Kreasa rases vājību – Zeltu, bet par sudrabu viņi neko neatklāja.
Tad karš turpinājās vēl kādus piecus gadus.
Cilvēki, tagad sēdēja, drīzāk sargāja savas mājas un galvenās bāzes. UN milzīgas armijas ar Kreasa un Kreopa rasēm cīnījās tikai naktīs bez atpūtas un apstājas.
Tam bija tāds iemesls, tāpēc, ka pie robežām tika uzstādītas turetes ,kas bija aptaisītas ar zeltu un tajās bija iekšā Zelta lodes, kas šauj uz katru, kas kustas, tāpēc kaujas notika tikai naktīs, jo pa nakti turetes izslēdza. Jo „SiKo” asociācija nevēlējas zaudēt savus vērtīgos kareivjus, kas spēja pretoties šiem „AnGu” radītajiem ģenētiski modificētiem cilvēkiem.
Karš turpinājās un Firsti jau bija tuvu savas esamības beigšanai.
Par spīti visam viņi cīnījās un neļāva tik viegli padoties. Un viņi pat centās savu prātu, ja ne ķermeni, saglābt, lai varētu izbaudīt savu varenību. Un lai cik ironiski, tas neliktos, viņi visi četri, neapzinādamies to centās izdarīt gandrīz vienlaikus.
Visiem bija viena doma galvā - saglabāt savu prātu, lai varētu šo haosu un iznīcību turpināt.
Un tad tas notika, šajā liktenīgajā dienā, kurā izmainījās pilnīgi visa pasaule.
Visi firsti savus prātus ar tehnoloģijas palīdzību pārnesa uz citiem ķermeņiem.
Jaunākiem un spēcīgākiem.
Eksperiments izvērsās veiksmīgs, bet par nelaimi viss nenotiek tik gludi, kā vēlētos.
Nedēļu pēc šāda eksperimenta veikšanas, visi cilvēki, Kreasa un Kreopa rases pārstāvji pēkšņi bija sastinguši, visi kā viens, bija ieslīguši komā.
Bija tāda sajūta, ka laiks ir apstājies, jo visi cilvēki bija sastindzināti savās darbībās, arī priekšmeti.
Vienīgie, kas nebija sastinguši bija Firsti savos jaunajos ķermeņos.
Pēc vienas dienas visi firsti vienojās par tikšanos, ka visu apspriedīs.
Tiklīdz viņi visi nonāca pie robežas viņi ar savā acīm redzēja, kā visi šie supercilvēki, bija sastinguši, tieši cīņas karstumā. Kā dūres bija pusceļā uz mērķi, kā dažādi metāla gabali lidoja, bet lidojuma laikā gaisā bija sastinguši.
Visi firsti ar izbrīnu visu vēroja un centās saprast, kas ir noticis.
Kā tas gadījās, Kāpēc?
Vai iestājies pasaules gals?
Viņi visi prātoja, bet pēc mirkļa viņi visi šajā sastingumu pūlī redzēja kustamies, kādu vīru baltās, noskrandušās drānās, kuram bija bārda, kas sniedzās līdz potītēm un mati, kas vilkās viņam līdzi, pa zemi.
Bārda vietām bija sirma un matos tikai saknēs bija redzams sirmums.
Viņš piegāja pie katra no šiem vilkcilvēkiem un vampīrveidīgajiem.
Viņš katrā ieskatījās acīs un kādas piecas līdz desmit sekundes viņš uzturējās pie kāda no viņiem un devās pie nākamā.
Visi firsti viņu ar lielu uzmanību vēroja šo nezināmo cilvēku, kurš bija jau apstaigājis teju, teju visus, kas atradās šajā milzīgajā pūlī, izņemot firstus.
Lēnā solī, ar acīm, kuras vēstīja tukšumu viņš piegāja pie firstiem, kuri bija nostājušies viens otram blakus, bet tomēr atstatus viens no otra.
Šis nezināmais cilvēks vienu pa vienam viņus uzlūkoja un viņi visi sajutās, it kā viņus kāds būtu izrakņājis un vēlreiz attinis atpakaļ visu viņu dzīvi un dažās sekundēs viņi visi to izdzīvotu atkal.
Šis svešinieks pagriezās un devās prom, lēnā un mierīgā solī.
Visi firsti centās viņu apturēt, bet nesekmīgi, tiklīdz viņi pietuvojās viņam tuvāk par metru viņi sajuta it kā tūkstoš roku viņus apturētu un spiestu atpakaļ.
Tā, pat notika ar metāla gabaliem, kurus viņi meta, bet šoreiz tie lidoja atpakaļ ar dubultu spēku.
Firsti atmeta ar roku, lai sagūstītu šo nezināmo personu.
Bet tā vietā viņi ķērās pie šīs personas izpētīšanas, kaut arī viņi bija varaskāri, stulbi viņi nebija, tāpēc viņi visi darbojās kopā, bija jāaizmirst savstarpējais naids.
Protams, tas pastāvēja, bet ārēji viņi centās to neizrādīt.
Pagāji kādas divas nedēļas, līdz viss sāka atkal, kaut līdz normāli darboties.
Un kā par laimi Kreopa rasei, kurai bija alerģija pret saules gaismu, drīzāk tās UV starojumu visas šīs nedēļas bija visu laiku apmācies un mākoņi bloķēja saules starus.
Pa šo laiku Firsti atklāja, ka agrāk arī bija noticis šāds haoss ,ka visur valdīja asinskāre un tiekšanās pēc varas.
Tad pāris čupiņu zinātnieki, kas bija sākuši pētīt, nokritušos meteorītus, kas draudēja iznīcināt zemi, bet par laimi cilvēki pat visas karošanas dēļ spēja to iznīcināt, lai visa pasaule neaizietu bojā.
Un kā jau valdība, viņi teica, ka visi meteorīti tika iznīcināti atmosfērā, bet tā nebija. Viens lielāks meteorīta gabals izgāja cauri atmosfērai un nokritis tuksnesī, tas sācis spīdēt un sadalīties.
Pēc nedēļas zinātnieki to sākuši pētīt.
Un no meteorīta izveidojās kaut kas līdzīgs cilvēkam, bet tas izskatījās savādāk, tas bija, kā mēs to raksturotu – „Elfs”.
Tas bija samērā maza auguma stalts puisis, kas izskatījās, labi, ja 16 gadus vecs.
Viņa acis bija savādi bālas, kurās mirdzēja visas varavīksnes krāsas.
Puisim bija cilvēka vaibsti un ekstremitātes, vienīgi ausis bija spicas, tā bija kā atšķirības zīme no apkārtējiem.
Kā jau parasti notika visādi pētījumi, kuros noteica viņa fiziskās īpašības, prāta spējas un visu pārējo.
Un visvairāk šim „Elfam”, kā visi viņu dēvēja, bija tik ļoti attīstīts prāts, ka viņš spēja ar domu palīdzību kustināt priekšmetus, pats levitēt un citus pacelt gaisā.
Bet tās bija daļa no spējām, ko viņš atklāja. Kaut arī izskatījās, ka viņš visu nesaprot un mācās, kā mazs bērns, viņš visu jau apguva pirmajās dienās.
Viņš spēja ar acu kontaktu vien uzzināt visu cilvēka dzīvi dažās sekundēs un tā iemācīties visu par un ap cilvēkiem, kurus viņš kaut vienu vienīgu reizi bija redzējis un ieskatījies viņu acu dzīlēs.
Nepagāja ne mēnesis, kad šis „Elfs” uzzināja, kas notiek ārpasaulē, pa īstam, jo zinātnieku prātos viņš pārsvarā atrada tikai rēķinus un to kā ir izmantojami datori un citas ierīces.
Un tad „Elfs” pēc kāda laika pazuda un pasaulē iestājās pilnīgs laika sastingums.
Viņš atkal pārstaigāja visus cilvēkus un uzzināja visu par visiem cilvēkiem.
Viņš redzēja visu pasauli, vietas, kuras bija izpostītas, vietas, kuras cilvēki saglabāja.
Tieši tās vietas, kuras viņi bija saglabājuši, viņš zināja un pats uzskatīja, ka tās ir vēsturiskas un tiešām svarīgas pasaules nezūdošās vērtības, kuras vajag saglabāt, kamēr vēl var.
Pagāja vairāki mēnesi, varbūt pat gads, līdz viss atsāka savu ierasto gaitu, bet šoreiz visa cilvēce nolika savus ieročus un sāka savu attīstību un nodibināt mieru.
„Elfs” paņemot sev līdzi, ap sevi uztaisīja necaurredzamu un necaurejamu barjeru, kuru neredzēja neviens cilvēks.
Viņš ar prātu uztaisīja, un, protams, palīgā ņemot tehnoloģiju, sev cietoksni, lai drošības gadījumā, ja atkārtojās atkal šie kari un haosi, tad viņš spētu uztaisīt jaunu pasauli, kur viņš visu kontrolētu un daļēji saglabātu mieru. Vismaz lai neradītos atkal tas briesmīgais haoss, kur gaisā virmo asins un sāpju smaka.
Noslēpies no pasaules viņš tagad tai ļāva pašai veikt savu ceļu.
Viņš tai ļāva plūst savu straumi.
Un tad, notika, kas, notika.

Firsti tikai uzzināja daļu no šīm lietām. Tikai to, ka bija karš, tad tas beidzās, līdz ar „Elfa” pazušanu.
Bija tāda sajūta, ka vēsture atkārtojas, bet šoreiz karš turpinājās, kad „Elfs” pazuda.
Kas bija savādāk?
To viņi neizprata.
Bet, tad pēc kādām divām nedēļām, kad, visi Firsti bija savās vietās un kaujas turpinājās tikai retāk, viņi debesīs pamanīja lidojošu Zemi, kura bija tik milzīga, ka nosedza visu kaujas lauku, kurā karoja Kreasa un Kreopa rases.
Tas nāca pa labu Kreopa rasei, jo viņi tagad varēja cīnīties pa dienu, bet „SiKo” asociācijas abi Firsti viņiem to aizliedza.
Izcēlās nepatika un sākās aizdomas par dumpi, bet pagaidām tas nenotika.
Bet par nelaimi „Kreas” pats pirmais, uztaisīja dumpi un nogalinājis abus firstus, kas valdīja pār „AnGu” asociāciju, un pārņēma varu savās rokās.
Cilvēki krita panikā, bet Kreasu rases vadonis, pats pirmais, ko dēvēja par „Kreasu”. Viņiem izteica piedāvājumu, kuram viņi nevarēja atteikties.
Viņi dzīvos labi un aizsargāti, ja ik pa noteikta, laikam dos viņiem vīriešus un sievietes, kas stātos viņa rasē un aizstāvētu visu viņa tagadējo impēriju.
Tā, pat neilgi pēc tam notika arī „SiKo” asociācijā, tur sacēlās „Kreops”
Pats pirmais un pats spēcīgākais no vampīrveidīgajiem.
Viņš „SiKo” firstus arī nogalināja un pārņēmis varu, ļāva brīvāku varu saviem radītajiem bērniem. Bet, kā jau labs vadonis viņš arī piedāvāja „SiKo” asociācijas cilvēkiem darījumu, ka viņi dos jebkuru no saviem radiem un tuviniekiem, lai papildinātu viņa rases armiju un, kā arī viņiem vajadzēs uztaisīt asins banku, kur būs barotava visiem viņa rases pārstāvjiem.
Gribot negribot cilvēki piekrita, vismaz viņi dzīvoja drošībā.
Ja kas tad viņus aizstāvēs par kādu 10 vīru cenu.

Bet tas bija mazsvarīgi. Tagad „Kreas” un „Kreops” vairāk pievērsās šai lidojošajai Zemei, kuru no apakšas klāja metāli un kura mistiskā kārtā turējās gaisā.
Viņi uzzināja no Firstu failiem, kas īsumā, ir tas, kas tur varētu būt un katrs no viņiem vēlējās viņu pakļaut sev savā varā, jeb vismaz dabūt sev par sabiedroto, bet pūliņi līdz šim ,lai tiktu, uz tas milzīgās zemes bija veltīgi.
Bija tāda sajūta, ka visu laiku kāds viņus spiestu zemē, kad viņi pietuvojās šai zemei.
Pēc samērā ilgiem pūliņiem viņi padevās, bet tomēr, ne pilnībā, jo viņi lika zinātniekiem būvēt, visādas ierīces, kas ļautu viņiem tur tikt.
Pēc kādiem 2 gadiem visi mēģinājumi bija nesekmīgi un karš, kas jau notika vairākus gadus turpinājās, līdzi sev nesot iznīcību un haosu.
Kamēr šo gadu laikā visi centās tikt uz šīs lidojošās zemes, tajā palēnām sāka rasties cilvēce. Dzīvība.
Elfs, kurš lēnām un pamazītēm veidoja, mājas, bibliotēkas un pārējās nepieciešamās celtnes, kur varētu uzturēt cilvēkus un ļaut viņiem mācīties un apgūt gudrības un tehnoloģijas. Viņš ik palaikam nemanot paņēma no Zemes dažus cilvēkus, kuros iedvesa to, ka viņi visu mūžu ir dzīvojuši te un pilnīgi visu zina, kā arī viņš viņos ieguldīja daļu sevis, lai būtu, tādi, kā viņi, to viņš izdarīja tieši sievietēm, jo vīriešiem, tas būtu nejēdzīgi, dēļ biežās sēklas maiņas.
Tā pagāja vēl trīs mēneši, līdz visi cilvēki, kas bija no zemes paņemti un nonākuši, te uz šīs lidojošās zemes, dzīvoja normālu un bezrūpīgu dzīvi.
Protams, kāds problēmas bija, bet tās bija tikai ikdienu, vismaz pagaidām.
Viss turpinājās kādus 4 gadus, nekas nemainījās vēl joprojām Kreasa un Kreopa rases netika iekš šīs lidojošās zemes. Viņi juta, ka tur ir cilvēki, bet nekas, vismaz pagaidām nekas nenotika.
Pagāja vairāki gadi un „Elfa” drošības sistēma tika pamazītēm apieta, viņš juta, ka ir jāsāk rīkoties.
Visi bērni, kas bija piedzimuši, viņš viņus izpētīja, protams, ne aci pret aci, bet gan caur citiem cilvēkiem.
Un visiem, kuriem bija spicas ausis no mazotnes, viņus viņš paņēma sev par skolniekiem, tā sakot Mācekļiem, kuriem ir jāiemācās, kā rīkoties ar savu prātu un tā attīstību.
Sākās skološana, visi bērni, kuriem nebija spicās ausis viņus apskauda, jo šis „Elfs” bija viņu pavēlnieks, viņi viņu cienīja, bet neviens viņu nebija redzējis, tikai dzirdējis par to, ka viņš palīdzot viņiem.
Visi bērni mācījās no 12 gadu vecumam līdz 19, daži pat līdz 21 gadu vecumam.
Mācekļu dzīve bija pagalam vienkārša un pat varētu teikt, ka tajā nebija nekā grandioza. Tie dzīvoja mūku cellēm līdzīgās istabiņās, gulēja uz koka lāviņām, kurām pa virsu bija uzlikti salmu maisi un tērpās linu drānās, kuras bija melnās vai pelēkās krāsās. Skolā tika pieņemti galvenokārt zēni, bet retu reizi pagadījās arī pa kādai meitenei. Dažas no viņām ātri atsijājās, mazāk bija to, kuras palika. Mācekļi kontaktējās visai maz, viņi auga vientulībā un pārsvarā draudzīgas jūtas pret apkārtējo pasauli neloloja. Daudzi no viņiem bija pārāk sāpināti pagātnē, citi tikai pamazām iepazina dzīves realitāti. Meistars necentās viņiem rādīt tikai dzīves labās vai ļaunās puses, visam bija jābūt līdzsvarā, kādā tas puslīdz arī bija.
Nekā apskaužama mācekļu dzīvēs nebija – pa dienu darbs un vakaros individuālas vai grupas mācības pie Meistara. Ikdienas darbos mācekļi apguva dažādus amatus, kuri daudziem no parastās masas šķistu nekam nederīgi. Kam gan bija nepieciešams kalējs šajos laikos, kad viss tika pārvaldīts ar tehnoloģijām? Vai arī, ko šajā pasaulē darītu audējs? Tomēr „Elfa” mācekļi darīja to, kas viņiem patika un pārāk nebēdāja par neesošajām karjeras iespējām. Svarīgākas bija mākslas, kuras pasniedza Meistars, „Elfs”. Amatu apgūšana bija tikai blakus nodarbe, jo visu dienu nevarēja un nedrīkstēja pavadīt dīkā, tas bija noteikums. Viens no daudzajiem, kurus uzstādīja Meistars. Kā viens no svarīgākajiem noteikumiem bija aizliegums ielaisties ar pretējo dzimumu mācību laikā. Tie, kuri šo noteikumu tīši vai netīši pārkāpa, tika no skolas izlidināti. Te vajadzēja cilvēkus, kuri mācēja noslēgties no savām jūtām. Tādus, kuri spēja patiesi pievērsties tam, kas bija jādara, lai izpildītu savu pēdējo misiju, kura parādīja vai cilvēks ir gatavs beigt savu mācību kursu. Pabeidza tikai retais, jo pēdējais uzdevums vai citi šķēršļi kavēja mācību beigšanu. Ja kāds, kurš sasniedza 21 gada vecumu nebija skolu pabeidzis, tad viņš to arī nekad nepabeidza. Jauniešus, kuri bija sasnieguši šo vecumu Meistars palaida savā vaļā. Ļāva tiem doties kurp acis rāda, vien viņu zināšanas kļuva mazākas, palika praktiskās iemaņas un šādas tādas psiholoģiskās spējas, bet ne visas. Palikušās arī nebija pārāk spēcīgas, vien tādas, lai varētu palīdzēt apkārtējiem, ne kalnus gāzt.
Meistars rūpīgi izvēlējās savus mācekļus, arī no tiem, kuriem bija spicās ausis. Viņš lūkojās, vai to sirdīs nav varaskāres un ļaunuma, jo tas, ko viņš saviem mācekļiem sniedza bija vara valdīt pār cilvēkiem un dažādiem elementiem. Un daudziem šī vara viegli varētu sakāpt galvā. Tieši no tā Meistars vēlējās izvairīties un tieši tādēļ rūpīgi izmeklēja savus skolniekus. Nereti arī viņš kļūdījās, tomēr tas nekavēja viņu turpināt mācības un nevēlamos no skolas izmest. Kārtība bija stingra, bet tādai bija jābūt, ja vēlējās audzināt jauno paaudzi, kurai piemistu spēcīgas psiholoģiskās spējas, ar kuru palīdzību varētu ietekmēt pasaules turpmāko attīstību.
Līdz šim skolu bija pabeiguši tikai trīs – divi no viņiem bija pievērsušies psiholoģiskajai palīdzībai cilvēkiem un vadīja pavisam mierīgas dienas pavisam normālās ģimenēs, bija sakarīgi un lietišķi cilvēki, kuriem Meistars varēja uzticēties. Tomēr trešais... Par to nebija nekādu ziņu. Viņš bija pabeidzis skolu ar augstām sekmēm, tomēr neilgi pēc tās beigšanas pazudis. Neviens nezināja, kur viņš ir licies un ar ko nodarbojās. Meistars dažkārt atcerējās savu izcilāko skolnieku ar bažām sirdī, jo viņš bija viens no tiem, kuros bija kaut kas apslēpts. Kaut kas tāds, kas varēja iznākt uz āru ar lielu destruktivitāti vai arī palikt dziļi iekšā un neietekmēt neko.
Ejot vēl dažiem gadiem, meistars izlaida pasaulē nākamo mācekli, kas pēc viņa prāta bija gatavs izpildīt pēdējo meistara nolikumu, jeb uzdevumu.
Bet tai pašā laikā, kāds 17 gadus vecs zēns bija piekļuvis pie malas, kurai nedaudz pārkarājies pāri varēja redzēt reālo pasauli, ne tajā, kurā viņi uzturas, bet to, kurā valdīja haoss un iznīcība.
Viņam vajadzētu, tagad redzēt plašus laukus, okeānus un mežus, tikai, ne to, ko viņš tagad redz.
Visi, kas te nonāk, tiem, parasti „Elfs” jeb kāds no mācekļiem, kas ir pabeidzis viņa skolu. Parādās netālu no cilvēka un viņā to iedveš, ka viņš redz tālumā un plašumā, vai nu okeānu, vai arī kādu citu brīnišķīgu dabas ainavu.
Bet šoreiz šis jauneklis redzēja tikai to. Haosu un iznīcību.
Bet ar to viss nebeidzās. Šajā lidojošajā zemē parādījās arī pazudušais meistara izskolotais māceklis ar dažiem Kreasa rases īpatņiem(Vilkačcilvēkiem).
Māceklis visai meistarīgi spēja paveikt to, ka citu acīm viņus redzēja, kā parastus cilvēkus.
Bet, atkal šis 17 gadus vecais puišelis spēja redzēt šo Kreasa rasu pārstāvjus īstajās formās.
Viņš viņus izsekoja un redzēja ko viņi dara.
Viņi paņēma divus bērnus, kuriem bija spicas ausis, bet apkārtējie to neredzēja, un devās prom.
Puisis centās viņus apturēt, bet, kad šis māceklis pret viņu pagriezās, šim zēnam iestājās vājums un viņš paģība.
Pamodies viņš uzlūkoja apkārtni, viņš bija pūļa ielenkumā, blakus viņam bija nogalināti divi cilvēki. Drīzāk saplosīti, bet viņš pats bija tikai nedaudz ieskrambāts.
Visi bija satraukti un nobijušies. Pēc neilga laika atnāca viens no izmācītajiem meistara mācekļiem un visiem iedvesa, ka te nekas nav noticis un viņiem visiem iedvesa, ka viņiem jāiet mājās.
Un piejājis pie šī 17 gadus vecā zēna viņš viņam uz pleciem uzlika roku un zēns paģība.
Viņš pamodās kādā gultā, ar pārsējiem pār savainotām vietām.
Atklājās, ka viņš ir slimnīcā.
Māsiņas teica, ka viņš nokritis no koka, bet viņš atceras, kas notika īstenībā.
Sākās tracis, zēns aizmuka no slimnīcas un visiem stāstīja par saplosītiem cilvēkiem un šiem vilk veidīgajiem cilvēkiem.
Neviens viņam neticēja, līdz pāris cilvēku ieraudzīja kādu mirušu vilkveidīgu cilvēku un sākuši meklēt zēnu, kas par šo zina vairāk nekā viņi.
Lēnām to atrada arī pāris citu cilvēku, bet pēc kāda laika, šie cilvēki izskatījās, kā agrāk, bez rūpēm un tikai ar savām katra individuālajām problēmām un šī vilkačveidīgā cilvēka līķa vairs nebija, tas bija pazudis.
Vienīgajiem, kuriem atmiņā bija palikuši šī vilkveidīgā cilvēka līķis bija šai grupiņai, jo viņiem bija uzdevums, ko viņi visi sev solīja. Atrast šo gaisu jaucošo zēnu un atklāt, kas šeit notiek.

-=Spēles mērķi=-

• Jāatrod zēns, kas ir šo visu redzējis...
• Ar šī zēna palīdzību jāpaskatās pāri zemes malai...
• Izdzīvot turpmākos piedzīvojumus.

--------------------------------------------------------------------------

-=Tēla anketa=-

KODS

[b]1. Tēla vārds un uzvārds:[/b]
[b]2. Rakstura apraksts:[/b]
[b]3. Bilde vai zīmējums:[/b]
[b]4. Tēla izskats:[/b]
[b]5. Vecums(17-24):[/b]
[b]6. dzimums:[/b]
[b]7. Biogrāfija[/b]

--------------------------------------------------------------------------

-=Info par Lsu=-

Piesakās tikai, pagaidām, mani izvēlētie spēlētāji.

Northsee
Snorkes jaunkudze
Hworang666
Ilivarra
elesarels
storyteller
sirds1
Dvēseļu marionete

Iepriekš var pieteikties man aŗi citi, bet tikai pa PZ.

Un vajadzīgie tēli ir:

1. "Elfa" māceklis, kuram ir pēdējā misija, kuram, tā obligāti jāizdara. (atvainojiet, storryteller pie tās pieteicās palīdzot man veidot stāstu)
2. Vismaz viens Vilkveidīgais. (max 2)
3. Vismaz viens Vampīrveidīgais. (max 2)
4. bariņš kas meklē šo 17 gadīgo zēnu.
5.17 gadīgais zēns (Es pats, Zōzā zač zač)

Lūdzams izlasīt visu, ja ne visu, tad tur kur sāk dominēt Vārds "Elfs".
Lūdzams iepriekš pateikt, kad netiekat pie neta, jo, ja būs neaktivitāte ilgāk par vienu nedēļu jūsu tēls pēc pirmā brīdinājuma tiks likvidēts.
Lūdzams pieteikties tikai pa PZ. Anketas un jautājumus likt šeit.
Ja kaut kas mainīsies vai tiks papildināts, to es izdarīšu ATD pavedienā.

Paldies jau iepriekš, jūsu Zōzā zač zač. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Elony]

Nu, ja par ieročiem, tad es savam tēlam nekādus lielos ierčus nepiedēvēšu, cerams, iztiks ar nagiem un zobiem.
Vienīgi šito, kas redzams nindzjam rokās. Asmeņi ķēdē. Talidars tos nēsā aptinis ap vidukli.
(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Cilveeki/Picture3-1.jpg)

[Zōzā zač zač]

Tā elerasel, ieročus tu vari izdomāt, kādus jel tu gribi, jo tu es nācis no apakšzemes, un jā visi clvēki, vampīrveidīgos un vilkaveidīgos redz, kā normālus cilvēkus.Un ieroči uz Elfa lidojošās zemes, aprobežojas ar lokiem, būltām, arbaletiem. protams uberpuper uzlabotiem, un ieroči gaisenes, kas šaujs krotis. UN domāju tas visss, kā aŗi šķēpi..par ankletām, ka sman pa PZ atsūtītas, es tagad aps'tišos (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)


Dvēseļu marionetes Anketa.....



1. Tēla vārds un uzvārds: Merlandī Leoss di Elvetano,
2. Rakstura apraksts: Savu dzīvi Merlandī ir pavadījis pārāk mierīgi, lai būtu agresīvs tips, taču viņš ir vienpatis un spēj pastāvēt par savu ar ragiem un nagiem. Mērķtiecīgs un nosvērts ir Leoss, bet viņš tai pat laikā ir ārkārtīgi jauks un miermīlīgs. Radikālas metodes šis indivīds pielietotu tikai vispārējā ārkārtas gadījumā. Merlandī ir arī sprotošs un viņa sapratni mūžam pavada pieklājīgs smaids turklāt dīvainā kārtā Leoss ir patiess džentlmenis.
3. Bilde vai zīmējums: (IMG:http://i189.photobucket.com/albums/z263/wakoko22_2007/heise/heise2.jpg)
4. Tēla izskats:Stalts un labi trennēts ir Merlandī ķermenis, daudz viņš ir pavadījis apgūstot cīņas mākslu pats īsti neapzinoties tā iemeslu. Garā auguma puisim jau no dzimšanas tāpat kā 8 gadus vecākajam brālim ir pelēkzili mati, taču tie vairāk velk uz negaisa toni, nekā Naornam. Var jau būt, ka tas ir patiesi nedabīgs matu tonis, taču Leo nekad nav īsti aizdomājies ko varētu nozīmēt šī dīvainība. Negaisa toņa mati Merlandī ir apgriezti īsi, taču tie kā negudri vienmēr spurojās uz visām pusēm. Acis puisim ir dzidras un košas, okeāna zilzaļajā tonī.
5. Vecums(17-24): 17
6. dzimums: v
7. Biogrāfija Savu bērnību un patiesību sakot gandrīz visu savu dzīvi Leoss ir pavadījis roku rokā ar vecāko brāli, kas mācījis viņu kaujas mākslā. bērnībā kāvies un rotaļājies ar jaunāko brāli, un mācījis gudrībās mātes vietā. Nekad Merlandī nebija guvis sev tēvu, taču puisis itin nemaz par to nesūdzās, jo ir uzaudzis par krietnu un mērķtiecīgu cilvēku, par īstu paraugu ik vienam jaunulim. Visu dzīvi Naorns ir bijis savam mazajam brālim kā gādīgs tēvs un licis uz pleca savu plaukstu, lai paslavētu, darījis dažnedažādas riebeklības, lai ieaudzinātu patiesu vīrišķību un apskāvis, lai Merlandī apzinātos patiesas draudzības spēku. Aizvien Merlandī nespētu iedomāties dzīvi bez brāļa, taču viņam ir mērķis kuru puisis izpildīs, ja vien nāve nekalpos par šķērsli.



storyteller anketa....



1. Tēla vārds un uzvārds: Margo Endrjūsa
2. Rakstura apraksts: Iespējams, pirmajā mirklī šķiet intraverta un garlaicīga, tomēr ar Margo nekad neko nevar zināt, jo patiesībā viņa ir jautra, atvērta un mazliet dumpīga. Mēdz pieķerties nepareizajiem cilvēkiem un iekulties dažādās ķibelēs. Parasti netīšām. Daži Margo uzskata par nedaudz dīvainu, tomēr viņai ir savas idejas un sava pasaulīte, kurā paslēpties, kaut gan bieži meitene to nedara. Realitāte tomēr piesaista vairāk, neraugoties uz to, ka dzīve pie Meistara ārpus mācībām bija visai garlaicīga. Pastāvēs par savu viedokli, spēj atrast kompromisus, ja to uzskata par nepieciešamu. Pat tiem, kuri svarīgi cīnīsies līdz nāvei.
3. Bilde vai zīmējums: (IMG:http://i226.photobucket.com/albums/dd89/storyteller_/04.jpg)
4. Tēla izskats: 1,70 m gara, slaida un šķietami trausla, tomēr veikla un spēcīga. Ar paīsiem, kastaņbrūniem matiem, kurus vienmēr nēsā tā, lai viņas spicās ausis nevarētu redzēt. Papildus uzmanība Margo nepatīk. Lielas, pelēkzaļas acis vienmēr šķiet nedaudz izbrīnītas, tomēr tajā var redzēt prieka un aizrautības dzirkstis. Parasti tērpjas pie Meistara dabūtajās drānās – tumšās linu biksēs un gaišākā kreklā, kurš viņai ir mazliet par lielu. Tas slēpj arī auguma aprises. Visam pāri ir tumšzaļš vilnas apmetnis, kurš pasargā gan no lietus, gan aukstuma. Kājās ērti ādas zābaki.
5. Vecums(17-24): 18
6. dzimums: sieviete
7. Biogrāfija Dzimusi ķestera ģimenē, tādēļ jau no bērna kājas viņas tēvs meitu centās pievērst ticībai. Nesekmīgi. Margo māte nomira, kad meitenei bija pieci gadi. Māti viņa tikpat kā neatcerējās, tomēr vienmēr viņas sirdī bija tukšums, ja tika runāts par vecākiem, jo mīlestību no tēva puses viņa tā arī nesagaidīja tādēļ, ka viņš bija pārāk aizņemts ar augsti godājamā mācītāja uzdotajiem darbiem. Tā nu Margo auga viena, dauzījās kopā ar puikām un izauga par diezgan mežonīgu skuķēnu. Kad īsi pirms Margo divpadsmitās dzimšanas dienas pienāca vēstule no Meistara, tēvs jau tajā pašā dienā bija gatavs sakravāt meitas mantas un kopā ar visu meitu nodot projām. Tomēr viņam nācās pagaidīt tās pāris dienas līdz Margo dzimšanas dienai. Meitene skolā ieradās kā mazs, iebiedēts meža zvērēns, jo pēdējās dienas tēvs pat ļoti bija pievērsis viņai uzmanību. Galvenokārt slānot meiteni par visiem grēkiem un palaidnībām. Tā, lai viņa atcerētos tēvu un mājas. Tomēr Margo ātri atguvās un drīz vien iedzīvojās Meistara skolā. Skolā galvenokārt apguva puišu darbus, jo izšūšana un tamlīdzīgas lietas Margo diez ko neinteresēja. Dažbrīd viņa brīnījās, kādēļ gan Meistars viņu vēl tur patur, jo ziepes tika vārītas regulāri, tomēr izmesta no skolas kā daudzi citi viņa netika. Turklāt arī uzdevums viņai tika dots neparasti jaunai esot. Tagad vienīgais un vissvarīgākais viņas dzīvē ir tieši tas, lai gan dažkārt meitene novirzās no mērķa un iet apkārtceļus. Tā, lai būtu interesantāk.
Visu laiku sev nēsā līdzi stiletu, no kura viņa nekad nešķiras un apbrīnojamās prāta spējas, kuras viņai ir piešķīris Meistars.


Šo rakstu rediģēja Zōzā zač zač: 27.10.2007 23:45

[Zōzā zač zač]

Pūķena Sāras anketa:


1. Tēla vārds un uzvārds: Tiamara Kriēsa [uzvārdu neviens, izņemot tēvu un "elfu", nezina]
2. Rakstura apraksts: Viņa ir klusa un nosvērta. Neaizraujas ar pārsteidzīgiem lēmumiem un visu izanalizē, pirms kaut ko dara. Vienmēr uz sejas ir viegls smaids, it kā viņa jau visu zinātu uz priekšu, kas būs un kas notiks, un reti kad kāds spēj viņu satraukt vai pārsteigt, bet ja tomēr var, tad tas parasti neatspoguļojas viņas sejā. Viņas dzintarbrūnajās acīs valda miers, kurš it kā seko viņai pašai pa pēdām, jo atrodoties viņas tuvumā ikvienu apņem siltums un miera sajūta. Meitene ir ļoti gudra, bet nemēdz plātīties ar to, vispār viņa runā ļoti reti, jo tas parasti nav vajadzīgs, citi jau tā zina, ko viņa domā, bet, ja tomēr viņa ko saka, tad tur nav nekā lieka un viss ir ļoti pārdomāti. Visam klāt, viņa vēl ir ļoti gādīga un līdzjūtīga, nekad neatstās nevienu nelaimē. Dažkārt šķiet, ka viņa vispār nav no šīs pasaules, un ka viņu nesatrauc šīs pasaules problēmas.
3. Bilde vai zīmējums: (IMG:http://tn3-1.deviantart.com/fs12/300W/i/2006/305/1/2/Elf__by_JenUnknown7.jpg)
4. Tēla izskats: Viņai ir gari siengablti mati, dzintarbrūnas acis un maigs smaids. Parasti viņai mugurā ir tik pat sniegbalta kleita kā viņas mati, un ap kaklu plata kaklarota, kas pieskaņota kleitas sudrabotajiem rotājumiem. Viņas kustības ir graciozas un slaikas, kad viņa runā, viņas balss ir maiga un skanīga, un tā pauž tādu pašu mieru kā visas viņas būtība.
5. Vecums(17-24): 20
6. dzimums: sieviete
7. Biogrāfija Kad viņas māte iznēsāja Tiu, viņa saslimu ar neārstējamu slimību, un tā kā bija par vēlu, lai taisītu abortu, tad visi apgalvoja, ka bērnu tāpat jādabū no sievietes ķermeņa laukā, jo bērns savādāk nebūs vesels, ja vispār piedzims dzīvs, bet sieviete atteicās un iznēsāja bērnu. Piedzima meitenīte, vesela kā rukts ar nekādām kaitēm, bet māte gandrīz noasiņoja līdz nāvei dzemdību laikā, bet izdzīvoja. Vienīgais, kas bija savādāk nekā citiem bērniem, meitenītei bija spici ausu galiņi, bet abi vecāki tāpat mīlēja savu bērnu. Māte un tēvs audzināja savu vienīgo bērnu gādīgi un mīloša, bet tai pašā laikā neļāva viņai kļūt pārlieku izlutinātai un augstprātīgai. Tia jau gada vecumā mācēja lasīt un pat mazliet rakstīt, viņa bija ļoti gudra un apķērīga. Pēc dzemdībām Tias mātei kļuva labāk, likās, ka viņa ir izveseļojusies un slimība pati ir pazudusi, bet kad Tiamarai apritēja četri gadi, viņas mātei atkal palika sliktāk un līdz meitas sestā gada jubilejai viņa nenodzīvoja. Saprotams, ka tēvs un meita skuma pēc gādīgas un maigās sievietes, kas bija svarīga abu dzīves sastāvdaļa, bet abi šie cilvēki saņēmās, jo labi zināja, ka vēl ir viens dzīvē svarīgs cilvēks un Tias māte nebūtu vēlējusies, ka viņi abi velta visu dzīvi atmiņām, bet kaut kas tomēr mainījās meitenes dzīvē pēc mātes nāves. Nē, tas nebija tēva attieksmē pret viņu, bet gan apkārtējo bērnu un pat dažu pieaugušo. Bērni sāka ņirgāties un apvainot viņu, dēļ viņas spicajām austiņām, kā arī saukt par slepkavu, jo apgalvoja, ka viņas dēļ nomirusi viņas māte, kā arī pieaugušo attieksme par to pašu liecināja, jo saprotams, ka viņi to neteica skaļi, savādāk Tias tēvs varētu ko teikt. No mātes nāves, Tia ļoti izmainījās, ar vien mazāk sāka uzturēties sabiedrībā un ar vien ilgāk uzturējās kaut kur pie dabas, viņa noslēdzās sevī un vairs ar nevienu īpaši nesarunājās, pat ar pašas tēvu sāka minimāli kontaktēties, jo baidījās, ka viņš domā tāpat. Tai pašā laikā meitene izmainījās ne vien pēc rakstura no tā jautrā un atklātā bērna uz noslēgtu un klusu, bet arī ārēji, viņas melnie mati, izbalēja līdz kļuva sniega balti, arī acu krāsa no tumši brūnām, kurās valdīja siltums un uzticība, kļuva ledus zilas, kurās mita neuzticība un atturīgums. Likās, ka ar Tias mātes nāvi, nomira arī Tia, kuru tik abi pazina viņas tēvs.
Kad meitene bija sasniegusi vajadzīgo vecumu un arī tika izteiks piedāvājums, meitenei iet uz „elfa skolu”, viņai atlika tikt izteikt vēlmi un Tias tēvs nekavējoties piekrita, jo meitene tik reti ko lūdza viņam, ka vīrietis baidījās pazaudēt to drusku uzticības, kas vēl bija meitai palikusi pret tēvu, kaut gan viņa ļoti mīlēja savu tēvu.
Mācoties elfa skolā, meitene saprata, ka nav vienīgā, kurai dzīvē nav paveicies, ka jāmāk ir piedot un turpināt dzīvi, jo redzēja citus sev līdzīgus bērnus, kuri tika atskaitīti dēļ savas nespējas piedot. Šajā skolā viņa iemācījās atvērties, palīdzēt un mīlēt visu dzīvo un nedzīvo sev apkārt. Viņa iemācījās smaidīt par patīkamo un nepatīkamo, iemācījās sliktajā vienmēr saskatīt labo. Šie dzīves gadi „elfa” skolā bija labākie viņas mūža, bet 18 gados, viņa bija viena no tiem retajiem, kas pabeidza „elfa” mācības.
Atgriežoties mājās ne vien viņas raksturs bija laipnāks un maigāks, bet arī viņas ledaini zilās acis bija kļuvušas dzintarbrūnas un pauda mieru, kuras ieraugot tēvam, ap sirdi kļuva silti un mierīgi. Protams, meitene joprojām bija klusa, bet tas bija savādāk nekā iepriekš, klusums nesa līdzi nesa mieru un maigumu, kas it kā apņēma ikvienu, kas atradās vienā telpā ar Tiu.
Pāris mēnešus nodzīvojusi pie tēva, Tia pārvācās uz kādu mazu mājiņu, kura atradās pie meža. Tā kā viņa apmācības laikā brīvajos brīžos nodarbojās ar dziedniecību, tad viņa daudz laika pavadīja mežā, vācot vajadzīgās izejvielas vai tāpat pastaigājoties, bet tā kā viņas dziedniecības māka nebija zemē metama, pie viņas ar vien vairāk sāka nākt cilvēki, lūdzot palīdzību. Bieži pietika tik ar pāris dzērieniem, bet vēl biežāk tās bija dvēseles brūces, kuras viņa spēja apdziedēt, bet ne saārstēt līdz galam. Tāpat viņai arī bija pienākumi, kuri bija „elfa” uzticēti, un kurus viņa bez bažām pildīja. Par nelaimi, kaut kas nogāja reiz greizi un kāds mazs zēns atrodoties uz pasaules malas nevis redzēja okeāna plašumus un zilas debesis, bet gan postu, kas valdīja patiesībā. Tā kā viņa jutās vainīga par nelaimi, viņas jaunais uzdevums ir atrast šo zēnu un uzzināt neveiksmes iemeslu, un iespējams, kaut kādā veidā to novērst, bet viņai ir aizdomas, ka uz viņu vienkārši neiedarbojas šīs spējas, iedvest otra prātā, ko nebijušu.

Hworang666 anketa:

1. Tēla vārds un uzvārds: Neo Klauss
2. Rakstura apraksts: Pacietīgs un mierīgs cilvēks. Raksturīga klusa uzvešanās un lieka nerunāšana. Psihologi pāragri steidz secināt, ka viņš esot "miega mika", jo dusmās mēdz rīkoties un tikai tad domāt, kas cīņas laikā padara viņu par bīstamu pretinieku, jo nereti mēdz ienaidnieka iznīcināšanu turēt augstāk par paša dzīvību.
3. Bilde vai zīmējums: (IMG:http://wiki.urbandead.com/images/thumb/6/60/Stalker2.png/370px-Stalker2.png)
4. Tēla izskats: Metru 90 garš, spēcīgas miesasbūves. Uz pieres rēta, acis brūnas, mati īsi un melni. Seja viegli iedegusi, izteikti vaigu kauli.
5. Vecums(17-24): 23 gadi
6. dzimums: Vīrietis
7. Biogrāfija galvenokārt palīd aizstāvēt "Elfa" mācekļus no dažnedažādākajām nejaucībām. Baumo, ka pirms pāris gadiem pats esot bijis viens no mācekļiem, bet, esot izmests par agresīvu uzvedību. Dzimis parastā ģimenē, ar vecākiem nekontaktējas viņu pašu drošības labad...[/

Šo rakstu rediģēja Zōzā zač zač: 28.10.2007 17:03

[Elony]

Nu, jau ir četri cilvēciņi pieteikušies un iesūtījuši anketas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Varbūt drīzumā varam sākt?

[Malduguns]

Emm... Ja es māku skaitīt, tad pieteikušies ir veseli 7 cilvēki.
Un īstenībā man arī nebūtu iebildumu sākt.

[Zōzā zač zač]

Jā, es iesūtīšu savu anketu, lai jūs zināt, kāds tad ir mans tēls ^^


Tad sāksim, un lūdzams, iegaumēt, ka es esmu GM, aizmirsu pielikt to iekš galvenā posta, bet cerams sapratīsimies (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)


tad apmēram dŗizumā būs mana anketa.

Un then we could start (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

[Elony]

Emm... Ja es māku skaitīt, tad pieteikušies ir veseli 7 cilvēki.
Un īstenībā man arī nebūtu iebildumu sākt.

Es biju domājis ka savas anketas iesūtījuši tie, kuru tēli ir cilvēki.
Vēl ir divi vilki un viens vampīrs.
Cits vampīrs vēl nav iesūtījis anketu.

Nu vienalga, gribas sākt spēlēt ātrāk! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Malduguns]

Ā, nu ja. Silly me. Es sapratu, ka ar cilvēkiem ir domāti spēlētāji vispār. Es vienmēr laikam visu saprotu savādāk nekā vajadzētu. Man vajag smadzeņu izskalošanu. Bēt nu labi.

Un es personīgi zinu, ka tu esi GM, Zōzā. Par pārējiem neatbildu.

[Zōzā zač zač]

Mana anketa:

1. Tēla vārds un uzvārds: Dēmoss Diavoluss
2. Rakstura apraksts: šim jaunietim ir īpatnējs raksturs. Visvairāk izpaužas viņa dumpinieciskums, kura dēļ viņš paliek skaļš, kļūst par trača cēlāju.
Bet ir arī reizes, kad viņš ir nopietns un viņam ir tādas dotības, kas ir tikai redzamas līderiem un censoņiem.
Kaut arī viņš ir trobelētājs, viņa vārdos ir vērts ieklausīties, jo bieži vien viņam izrādās taisnība.
Viņš aizsvilstas par apvainojumiem, un viņš var visu pateikt, tieši sejā.
3. Bilde vai zīmējums: http://i99.photobucket.com/albums/l292/pus...06/cb31449e.jpg
4. Tēla izskats: Jauns, un stalts 17 gadus vecs jaunietis, kurš no malas izskatās inteliģents un ļoti pieklājīgs. Bet kā jau zināms izskats māna.
Viņam ir gaiši pelēcīgi mati, kas ir nedaudz gari, tā, ka var noslēpt viņa visu seju.
Viņam ir labi veidots augums viņa vecuma zēniem, visticamāk, tas ir no tā, ka viņš ir nemiera gars.
1,85 garš. Parasti valkā gaišu kreklu, kuram apakšā ir melns plāns auduma džemperītis. Kājās viņam ir gaišas bikses, kas ir nedaudz pelēcīgs un kājās ādas apavi, kas atgādina sandales.
Ap kaklu puisis parasti nēsā garu šalli, kas pat mazākajai vēja plūsmai pakļaujas.
5. Vecums(17-24): 17
6. dzimums: Vīrietis
7. Biogrāfija Dzimis un uzaudzis bāreņu namā, kur vienmēr ir bijis līderis, kaut arī pats to neapzinājās. Viņam mazotnē, bija nedaudz spicas ausis, bet beigās izrādījās, ka viņam nav, jo kad viņš paaugās, viņa ausis bija normālas, nekāda spicuma.
Kaut arī Bāreņu namā pret visiem izturējās ļoti labi, nevienu neapbižoja, nevienu nesita. Protams, sodīja, bet gan par nedarbiem, un tad tikai ar mājas darbiem.
Un, kā par brīnumu, visvairāk strādāja Dēmoss. Viņš bija brīvais gariņš, kuru, nekādi nevarēja nomierināt.
Viņš zināja daudz par „Elfu skolu”. Viņa sapnis bija tur iekļūt, bet, kad pienāca viņa 12 gadi un nesaņēmis vēstuli viņš bija ļoti vīlies.
Daži bērni no bāreņu nama tur tika, bet viņš nē. Viņš apskauda pārējos un reizē arī priecājās.
To viņš bija iemācījies, ka vajag priecāties, ka kādam ir paveicies vairāk, kā tev, pat tad, ja tev skauž.
Kaut arī viņš bija nemiera gars, viņš bija apķērīgs un gudrs.
Viņam patika būt vienatnē, tāpēc viņš visu laiku devās uz zemes malu un vēroja tur jūru, pļavu, vai citādākas ainavas, kuras viņam ieviesa.
Viņš sēdēja stundām ilgi. Vismaz viņam tā likās.
Pagāja vairāki gadi. Tagad šis mazais zēns bija izaudzis par 17 gadīgu jaunieti.
Viņš bija viens no vecākajiem Bērnu nama iemītniekiem, ka arī daudzu mazo bērnu „lielais brālis”. Bet viņa uzvedība un raksturs nebija mainījies.
Kādu vakaru viņš izlēma aiziet un kādu laiciņu pavērot saulrietu.
Jā viņš sauli redzēja, bet, ne to vien.
Viņš redzēja, ka pēkšņi zeme beidzās un apkārt ap viņiem ir mākoņi.
Piegājis pie zemes malas viņš tur redzēja lielas metāla ēkas un sprādzienus, uguni Vienu vārdu sakot haosu.
Viņš sāka visiem to stāstīt, bet neviens tam neticēja.
Viņa priekšā parādījās viens no Elfa studentiem, kas bija pabeiguši viņa mācības un tad puisis aizmiga un neatceras Elfa studentu, bet kas bija pāri zemes malai gan.
Tad vēlāk viņš, kad netuvojās zemes malai, viņš ievēroja, ka pilsētā parādījušies, kādi Vilkcilvēki. Par to viņš aŗi sacēla traci, bet pēc mirkļa viņš pamodās uz zemes un nevienu tādu neredzēja.
Viņš nodomāja, ka tas ir sapnis. Tā viņš iegalvoja, līdz ieraudzīja Vilkcilvēka līķi. Viņa priekšā parādījās, atkal, Elfa māceklis, kas bija pabeidzis viņa mācības un Dēmoss, atkal aizmiga.
Pamodies slimnīcā viņš uzzināja, ka viņš nokritis no koka un pavadījis slimnīcā divas nedēļas.
Jā viņš pavadīja slimnīcā divas nedēļas, bet nekas neliecināja, ka viņš būt tik smagi nokritis no koka.
Aizlavījies prom viņš sāka klaiņot un meklēt informāciju, par to, ko ir redzējis, tālab viņš devās uz bibliotēku, kur daudz ko uzzināja.
Un viņš neapzinās to, ka viņu kāds meklē.



Nu, tad drīzumā sāksim ^^

tikai uzraks'tišu, kā mēs visi kopumā būsim saistīt, lai nebūtu, nekādu aizspriedumu. ^^

[Zōzā zač zač]

Sirds1 anketa:

1. Tēla vārds un uzvārds: Dalīna Lavarīna.
2. Rakstura apraksts: Sieviete, no kuras iesaka uzmanīties visi, ieskaitot viņas draugus. Slīpēta, gudra, aprēķinātāja un stratēģe. Ir savi informācijas avoti, sava ''ipašā'' dzīve, notikumi un cilvēki. Var lepoties ar interesantu dzīvi, satracošiem piedzīvojumiem un tamlīdzīgām lietām. Tikai Dalīna nelepojas.
Viņa ir lepna, bet savā ziņā, apdomīga - nekad neskries vilka nagos vai nelēks lācim mutē. Ar Dalīnu var parunāties. Viņa vienmēr atbildēs (ja vien nedomās). Jā, sieviete patīk domāt. Pat ļoti. Viņa dievina minēt mīklas, atrisināt mistērijas, cīnīties pret mistiskiem intrigantiem. Mazliet sasodīta pesimiste. Bet tās ir tikai ārēji manāmas īpašības. Vēl ļoti daudz kas slēpjas šīs daudzpusīgās sievietes dzīvē.
3. Bilde vai zīmējums: (IMG:http://i86.photobucket.com/albums/k119/heart1_2006/MODEL.jpg)
4. Tēla izskats: Kā jau vampīrs gara un izstīdzējusi, varbūt arī mazliet par mēru, sīkstu ādu un kauliem, un tikpat sīkstu dzīvību, kas vienmēr kaut kā pamanās izsprukt tieši nāvei no nagiem, taču kustās izveicīgi, lai arī no sākuma var likties, ka šī sieviete jau nu neko nespēj, kā pieskarsies, tā lūzīs. Muļķības! Dalīna māk lieliskus salto, ritentiņus un vēl visvisādus akrobātiskus trikus pat uz augstpapēžu kurpēm un šaurajos svārkos.
Viņai ir ļoti gari, gari pirksti ar tikpat neparasti gariem nagiem, kurus Dalīna parasti lako vai nu sarkanus un melnus vai arī caurspīdīgus. Jebkurā gadījumā tos var lieliski pielietot un izskrāpēt pretiniekam acis.
Gaišu, garu, taisnu, spīdīgu matu īpašniece, pār vienu sejas pusi krīt ponijs, seja stūraina, iekritušiem vaigiem, asām visām tās līnijām, izcilniem, izteiktiem vaigu kauliem, izvirzītu zodu, taisnu degunu, iegarenām, sarkanām, domīgām acīm, plānām, mūždien sakniebtām lūpām, kas nokrāsotas neuzkrītoši melnā krāsā (vienmēr, ja vien nav noticis kas ārkātējs).
5. Vecums: 24 gadi
6. dzimums: Sieviete - vampīrs.
7. Biogrāfija: Nekāda tur īpašā. Ir vampīrs jau kopš sevi atcerās, kā par tādu kļuva - nezina, vai vecāki tādi bija - nezina, tikai atcerās, ka viņi iemācījuši viņai pareizi dzīvot ar šādu asinskāri, pusaudzes gadus ņēmusies pa visādām meiteņu skolām, pavedinot savas klasesbiedrenes un nogalinot, protams, izslēgta no visām skolām, kurās paciemojusies, tad, pēc ''skolu'' absolvēšanas klejojusi apkārt, sapazinusies ar visādiem dažādo rašu pārstāvjiem un visbeidzot sākusi nodarboties ar kontrabandu. Tur narkotikas, tur ieroči, tur visādas bumbas un spridzekļi. Tā kā viss izdevies, tad Dalīnai uzradušies labi, ietekmīgi draugi un dienestā noalgoti profesionāli noziedznieki. Kā teikt, dzīve zeļ un plaukst! U-ū!

[Zōzā zač zač]

Snorkes Jaunkudzes anketa: ^^


1. Tēla vārds un uzvārds: Arahne Priama
2. Rakstura apraksts: Jaunā sieviete ir smaidīga un dzīvespriecīga. Viņa parasti nevēl nevienam ļaunu, izņemot tad, ja kāds apvaino viņas ģimeni vai draugus. Ja aizskar viņu pašu, tad Arahnei ir pilnīgi vienalga.
Arahnei ļoti patīk visādi ieroči, un viņa pat ir apmācīta ar daudziem rīkoties. Meitene prot šaut ar bultām, ar arbaletiem, cīnīties ar zobeniem, dunčiem, mest mērķos šķēpus. Vārdsakot – diezgan izglītota cīņas jomā.
Arahnei ir lokans un enerģisks ķermenis, viņa ir ātra skrējēja.
Viņa ir ļoti miermīlīga, reti aizkaitināma. Ātri pieķeras un sadraudzējas ar jauniem cilvēkiem, bet, protams, ērtāk jūtas jau vecā kompānijā.
3. Bilde vai zīmējums: (IMG:http://i115.photobucket.com/albums/n286/Kewellma/shiningtears.jpg)
4. Tēla izskats: gaiši brūni mati, smalks ķermenis, smaila seja, brūnganas acis.
5. Vecums(17-24): 20
6. dzimums: sieviete
7. Biogrāfija Arahnei ir divi vecāki brāļi un jaunāka māsa, bet bērnību lielākoties pavadīja ar brāļiem, jo māsa ir vispār ir 10 gadus jaunāka. Tā kā bērnībā trakoja ar saviem brāļiem un viņu draugiem, izauga mazliet puiciska, un tāpēc arī ķerta uz ieročiem. Taču, tā kā dzīvoja ļoti labā un normālā ģimenē, kur vienmēr svarīgākā ir bijusi mīlestība, izaugusi pavisam normāla un jautra meitene. Ar mammu vienmēr bijušas mātes-meitas attiecības, kad jau no bērnības mamma Arahnei mācīja darīt visus sieviešu darbus, būt jaukai, savukārt ar tēti vienmēr darījuši visādas trakulības – mācījušies šaut un cīnīties, nereti kopā ar brāļiem, daudz staigājuši pa visādiem mežiem, tētis mācījis pazīt augus, pēc polārzvaigznes noteikt ziemeļus un visādas citas noderīgas lietiņas, kamēr brāļi parasti vienkārši viņai uzbruka, lai pārbaudītu, vai viņa spēj cīnīties pretī, tāpēc bērnībā gan Arahne, gan viņas brāļi nāca mājās netīri un skrambaini, bet vienmēr smejoties. Arahnei vienmēr bija brīnišķīgas, mīlestības pilnas attiecības ar visiem ģimenes locekļiem.

[Zōzā zač zač]

ā jūsu tēlu attiecības. īsumā, lai ir skaidrs.....




Nea un Talidārs ir sen pazīstami, tādēļ abi tika nosūtīti uz šo Elfa zemi. Kopā ar viņiem bija trešais, bet dēļ kādas izdarības jums nācās viņu nogalināt, jo viņš varēja izjaukt misiju, kādēl esat šeit.

Starp Gregoru un Dalinu ir tikai biznesa attiecības,drīzāk darba

Merlandī un Arahne ir draugi, kādā mērā,jūsu darīšana, tā pat viņiem ir pazīstams Neo, kurš ik pa laikam viņiem abiem, aizrāda, paskaidro šādas tādas lietas un tamlīdzīgi.

Timara, ir pazīstama gandrīz visiem, jo viņa ir kā labākā ārste uz Elfa zemes. Kā aŗi ir viena no trijiem mācekļiem, kas ir pabeidzis Elfa skolu un kas palīdz uzturēt kārtību Elfa zemē.

Un vienīgais cilvēks,kas novisa bara, tā īsti zin Mango ir Timara, jo viņa tiek patstāvīgi informēta, par tiem, kas ir potenciālie kandidāti uz skolas absolvēšanu.


Tas, tā īsumā ir viss, kādas jums ir savstarpējās attiecības

Tātad tagad sāksim. Nu es sāķšu drukāt pirmo LS postu ^^

držiumā būs ^^

[Malduguns]

Āha... Tas nozīmē, ka mana varone pašlaik ir visnesabiedriskākā. Nu nekas. Gan jau.
Un veiksmi rakstīšanā!

[Elony]

Tikai viens sīkums.
karoče visu pārējo acīs necilvēcīgās būtnes izskatās pēc cilvēkiem.
Talidars cilvēku acīs izsaktās tāds.
Hm, kā man patīk šī bilde. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
(IMG:http://i196.photobucket.com/albums/aa220/Ethereal_godess/841f3236.jpg)

[Zōzā zač zač]

Vilku meitas anketa:


1. Tēla vārds un uzvārds

Logans (Marlēna) Braunvulfs

2. Rakstura apraksts

Kaprīzs, egoistisks, pārlieku emocionāls un savā ziņā uzskatāms par prātā jukušu. Puisim ir tāda kā personības dubultošanās, kad sāk sevi uzskatīt par sievieti un dēvējas par Marlēnu. Tas Loganu padara par neprognozējamu personu, jo nekad nevar zināt, kad notiks maiņa. Piemīt humora izjūta, kas var mīties ar sarkasmu. Siltākas jūtas izrādīs, ja uzskatīs par nepieciešamu vai ja kāds šķitīs to cienīgs, bet visādā ziņā nemīl iesaistīties bruņotos konfliktos.

3. Bilde vai zīmējums (IMG:http://i189.photobucket.com/albums/z89/nakamurarei/5_of_10_Nian_Akari_Waruiushi__by_Na.jpg)


4. Tēla izskats

Dabīgi sarkani mati, bet nereti to krāsa mainās. Izteikti zaļas acis, pabāla āda, augums slaids varētu teikt pat sievišķīgs. Apģērba variācijas visdažādākās – no konservatīva līdz sirreālam. Marlēnas periodos tiešam nereti tiek noturēts par sievieti.

5. Vecums

20

6. Dzimums

Vīr.

7. Biogrāfija

Jau no dzimšanas Logana dzīve bija saistīta ar teātri. Kā nekā viņa vecāki bieži ņēma dalību „Meistara” radītā teātra izrādēs. Mātes mudināts puisis reiz tomēr kapa uz skatuves un drīz vien tika atzīts, ka viņam piemīt talants. Īpaši jau padevās meiteņu lomas, bet tas nebija noteicošais. Tālākais stāsts jau diezgan parasts – uzlecoša zvaigzne, ko samaitājusi slava, līdz galu galā puisis neapzināti sāka vēlēties neapzināti nodalīt kādu daļu no savas personības. Un tā radās Marlēna. Pārsvarā gan stresainā situācijā, bet tas parasti nerada īpašu caurumus atmiņā. Šī būtne pat saglabā daļu rakstura, tik mērenākās proporcijās, bet ir nosvērtāka, ne tik asa pret apkārtējiem un reizēm aļaujās vairāk.






---------------------------------------------------------------------------------------------------------



ā jūsu tēlu attiecības. īsumā, lai ir skaidrs.....




Nea un Talidārs ir sen pazīstami, tādēļ abi tika nosūtīti uz šo Elfa zemi. Kopā ar viņiem bija trešais, bet dēļ kādas izdarības jums nācās viņu nogalināt, jo viņš varēja izjaukt misiju, kādēl esat šeit.

Starp Gregoru un Dalinu ir tikai biznesa attiecības,drīzāk darba

Merlandī, Arahne un logans(Marlēna) ir draugi, kādā mērā,jūsu darīšana,bet ir draugi neskatoties, ne uz ko. Tā pat viņiem ir pazīstams Neo, kurš ik pa laikam viņiem abiem, aizrāda, paskaidro šādas tādas lietas un tamlīdzīgi.

Timara, ir pazīstama gandrīz visiem, jo viņa ir kā labākā ārste uz Elfa zemes. Kā aŗi ir viena no trijiem mācekļiem, kas ir pabeidzis Elfa skolu un kas palīdz uzturēt kārtību Elfa zemē.

Un vienīgais cilvēks,kas novisa bara, tā īsti zin Mango ir Timara, jo viņa tiek patstāvīgi informēta, par tiem, kas ir potenciālie kandidāti uz skolas absolvēšanu.


Tas, tā īsumā ir viss, kādas jums ir savstarpējās attiecības

[Elony]

Satarp citu Zozā, tu divreiz piemini par to, kādas ir mūsu tēlu attiecības. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Bet tas tikai tā, starp citu.
Varbūt spēle var sākties rīt?
Vai vismaz šonedēļ?

[Vilku meita]

Divreiz manis un pavēlās anketas dēļ. Bet ja spēle sāksies šodien, varu tik pabridināt, ka varu sākt tik pret rīti iesaistities. Diemžēl...

Šo rakstu rediģēja Vilku meita: 01.11.2007 17:58

[Zōzā zač zač]

Zinu Elerasel, es tikai pieminēju vēl Vilku meitas tēlu. ja kas tad dŗiz sāksies, apmēra pēc 5- 10 min, ja ne atrāk (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)







Un ir atvērts LS, sāciet psotot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Šo rakstu rediģēja Zōzā zač zač: 01.11.2007 19:48

[Zōzā zač zač]

Tā pieņemsim to, ka jums Vilku meita, Snorkes jaunlkundz un Dm, ir katram pa kādai rācijai, pa kuru sazinaties ar Hworang666 tēlu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

[Pūķēns Sāra]

Vēlējos paziņot, ka šo nedēļas nogalina, par nožēlu, netikšu pie savas kastītes, tā kā arī būšu pieskaitāma neaktīvajai tautai, tādēļ lūdzu pavelkat manu tēlu līdzi. Vēlams, vnk pieminēt un nevilkt aiz matiem vai kājām, bet, protams, ja situācija prasa... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)




Pūķēns