Vienīgi atmiņas., [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Eņģeļu gūstekne]

Meža vidū uzslietās pāris teltīs bija dzirdami klusi šņācieni, ik pa brīdim varbūt arī kāds iekrācās. Pulkstens bija apmēram pus vienpadsmit no rīta. Ārā jau bija silts un saulīte cepināja cauri koku zariem, teltis sāka palikt smacīgas, pieelpotas no iekšienes un pārkarsētas no ārienes. Apkārt jauniešu guļvietām slējās vieni vienīgi koki, šī bija jau otrā diena, kad viņi bija devušies pārgājienā, vēl bija atlikušas divas dienas līdz viņi būs mājās, vismaz tā bija sarunāts. Protams viss bija atkarīgs no vairākuma vēlmēm un iecerēm. Karte norādīja, ka pēc apmēram 5 km ejot pa kādu stigu varēja nonākt pie maza ezeriņa, kurā varēja atveldzēties un nomazgāties.
Pamazām telšu iemītnieki sāka mosties, galu galā bija jāpaēd, jāsapakojās un lēnā garā jādodās tālāk. Putni vīteroja, sūnas zem kājām darbojās kā mīksts paklājs, kuru ik pa brīdim izraibināja vairākas alus pudeles vai čipsu pakas, vietām bija redzamas arī dažas tukšas pudeles ar kādu stiprāku dzērienu. Netālu no lielākās telts atradās grills, kurā iepriekšējā naktī bija mēģināts cept viss pēc kārtas. Atlika vien minēt, vai paģiras jauniešus no rīta mocīs vai nē.

[Lianjuks]

Eštons pamodās diezgan agri, bet labi izgulējies. Izstaipījies viņs izgāja laukā no telts un ieelpoja mitrās zāles smaržu, cik patīkami bija pamosties pie dabas, pilnīgi nekādu nepatikšanu un nekādas ikdienas drūzmas. Tumsā ieskrējis kokā viņš izvilka nez no kurienes acenes un saprata, ka tiešām ir meža vidū un varbūt tiešām jāskatās kur iet.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 23.10.2007 12:10

[Margo]

Estere smaidot izvēlās no sevas divvietīgās telts. Tā kā stiprie dzērieni viņai īsti negāja pie sirds, meitene šorīt bija mundra un labā garstāvoklī. Meitene nopētīja apkārtni. Šķita,ka viņa vienīgā pašlaik bija nomodā, jo no teltīm skanēja klusa šņākuļošana. Izstaipījusies, Estere aizvilka rāvējslēdzēju un aizšņorēja savas sarkanās, augstās kedas, un apsēja ap vidukli savu jaku. Tad viņa saņēma savus matus copē un sasprauda ar matadatām. Cope nebija īsti kārtīga. Šur tur ārā spraucās kāda matu šķipsna, citur meta cekulu, taču Esteri tas nesatrauca. Sakārtojusi īsos džinsa šortiņus, Estere devās meklēt ko uzkožamu, censdamās nepamodināt savus ceļabiedrus un draugus.
Pemtusi vēl skatu uz savu koši zaļo telti, uz kuras sāniem rotājās stilizēti ziedi, Estere devās uz grila pusi, kur vakar tika gatavotas visdažādākās 'delikateses'. Šur tur mētājās pa kādam papīram un pudelei, taču ēdienu nekur nemanīja. Droši vien kāds to bija noglabājis kādā teltī. Nolēmusi pagaidīt pārējos, viņa salasīja pāris papīrus un sameta tos kaudzītē, lai pēc tam neatstātu mežā cūku kūti. Tad viņa iespieda rokas sānos un nopūtās.
Meitene nolēma izmest kādu līkumu pa mežu un atbrīvoties no vielām, kas bija sakrājušās viņas organismā.

Šo rakstu rediģēja NorthSee: 23.10.2007 12:20

[Snorkes Jaunkund...]

Kriss jau ap pusdesmitiem bija bijis augšā. Puisis bija mazliet piekārtojis viņu vakarnakts izklaides vietu, zemē vairs nemētājās tik daudzas pudeles. Tagad viņš stāvēja, atspiedies pret koku un aizvērtām acīm bija pagriezies tieši pret spīdošo sauli. No malas varēja likties, ka Kriss ir aizmidzis, taču viņš tikai domāja. Pēc mirkļa puisis izdizrdēja, ka kāds jau sāk mosties. Vēl mirkli stāvējis, viņš pagriezās pret teltīm, un sastapās ar Esteri. Netālu no telts bija izlīdis arī Eštons.
'Brīt!
Kriss iesaucās, plati smaidīdams. Viņam šodien bija brīnišķīgs garastāvoklis.

[Lianjuks]

- Gutenmorgen! - atsaucās Eštons izstaipīdams kauliņus. - Labi, gulēji? - ar vieglu žāvu atspiedies pret koku viņš sāka vērot Esteri. - Ēst meklējumos? - pasmaidījis viņš palūkojās uz grillu, viņš pasmaidīja. Zinot, to, kas uz tā ir gatavots viņš apsvēra domu, neēst ēdienus, kas gatavoti uz šī grilla vispār.

[Margo]

Estere uzsmaidīja Krisam. Viņa nebijapamanījusi, ka vēl kāds bija pamodies. Brīt, brīt, viņa priecīgi uzsauca puišiem, lēnām dodamās uz dziļāk mežā. Izmetīšu kādu līkumu, izstaipīšu kājas, pagriezdamās un soļodama atpakaļgaitā, noteica meitene. Tad viņa pagriezās, iebāza rokas kabatās un, viegli palēkdamās, raitiem soļiem devās nedaudz dziļāk mežā tālāk no nometnes.

Pēc mirkļa meitene jau nāca atpakaļ. Solis bija raits. Meitene pie sevis priecīgi dungoja kādu meldiņu, mādama ar pirkstu līdzi ritmu. Meitene apsēdās uz zemes netālu no savas telts. Zeme jau vairs nebija mitra, jo saule jau laikam bija paspējusi to izžāvēt. Meitene paskatījās uz debesīm un sauli, kas spīdēja cauri koku lapotnēm. Laiciņš šodien foršs! viņa klusi bet priecīgi iesaucās, pasmaidīdama. Tad viņa aiztaisīja acis, sekodama Krisa piemēram, un atlaidās zālītē, balstīdamās uz rokām.

[Semijs]

Varbūt klātesošie cilvēki no vienas telts varēja dzirdēt murmināšanu un lamāšanos. Kā arī dīšanps. Vairāk vai mazāk atskanēja lamuvārdi par to, kā galva sāp, kāpēc vajadzēja dzert un visvairāk varēja dzirdēt pārmetumus pa nabaga guļammaisu, kas visticamāk traucēja Grego.
Bet nepagāja mirklis, kad puisis bija strauji izšāvies laukā no telts un apvēma visu zemi. Paklepojis, puisis ar sarkanām acīm uzlūkoja pārējos.
-L-l-labrīt..-

[Snorkes Jaunkund...]

Kriss pamāja.
Jā, izgulējos labi. Man vispār patīk brīvā dabā. Un tu? Kauli nesāp?
Puiša skatiens pievērsās Esterei, kas aizgāja pastaigāties, bet jau pēc brīža bija atpakaļ un atgūlās zālē.
No vienas telts atskanēja lamas n drīz jau no tās izšāvās Grego,kurš tūlīt arī uzdāvināja zālei savu kuņģa saturu. kriss iesmējās.
Cik nu labs viņš tev var būt, Grego.
Kriss vēlreiz atspiedās pret koku, ar aizvērtām acīm skatoties uz sauli. Puiša seju rotāja smaids.

[Semijs]

Nospļāvies, Grego noslaucīja seju ar kaut kādu jaku, kas izrādījas viņa jaka un apsēdās atkal teltī. Puisis sāka meklēt savus zābakus kurus arī atrada. Izrādās, ka tie tika izmantoti, kā spilvens, nav brīnums, ka Grego sāpēja vaigs.
Uzvilcis zābakus, puisis izlīda no telts laukā pie reizes iekāpjot vēmekļos. Apsēdies uz kāda celma, viņš nopūties teica.
-Kādam nav ūdens?-

[Lianjuks]

- Nesāp. Jūtos brīnišķīgi, kā nekā ir gulēts sliktākās vietās. - samiedzis acis Eštons uzlūkoja Grego.
- Bet par viņu to nevarētu teikt. . - viņš pievērsās Grego domājot, ka labāk būtu bijis, ja viņš būtu korķējis, kādā mazāk redzamā vietā. - Man ir.. - uz mirkli pazudis viņš atgriezās ar pudeli ūdens. - Vecīt, cik Tu vakar izdzēri.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 23.10.2007 12:45

[Margo]

Estere pat neatvēra acis. Tikai pēc puiša balss un lamāšanās vien varēja pateikt, ka tas ir Grego. Meitene iesmējās. Mazāk vajag dzert! viņa smejoties pamācīja. Estere turējās pa gabalu no grādīgajiem dzērēniem. Viņai vienmēr tāpat bija jautri. Arī šobrīd. Meitene priecājās, ka viņai kas tāds šodien nav jāpiedzīvo, bet citi vienkārši nezināja mēru.
Vajadzētu uztaisīt brokastis, viņa ieminējās un attaisīja acis, lēni celdamās kājās, Vismaz tiem, ka var kaut ko ieēst. Estere paķircinājās, piemiegdama ar aci Grego. Viņa nopurināja netīrumus no biksēm un sakārtoja balto, pieguļošo topiņu, kurš bija izdaiļots ar Esteres pašas rakstītiem dažādiem tekstiem, zīmējumiem. Cik tad vakar noēdāt? viņa iejautājās, paveroties uz puišiem.

Šo rakstu rediģēja NorthSee: 23.10.2007 12:46

[Semijs]

-Es zinu ka vajag mazāk dzert.. Ehz.. Es vairāk nedzeršu un mazāk arī ne.-
Grego nosmīnēja un saņēmis pudeli, par kuru pateicās, izdzēra labu malku. Aiztaisījis korķi ciet viņš to pameta Eštonam, jau iepriekš pabrīdinot. Nopūties, Grego teica.
-Es neatceros cik es izdzēru, neviens no jums nepiefiksēja. Es atceros tos desmit aliņus un 200 gramus šņabja, pēc tam neko neatceros.. Ehz, nejauciet alu ar šņabi..-

[Snorkes Jaunkund...]

Man ir.
Eštons jau bija iedevis Grego ūdeni.
Kriss paskatījās uz Esteri un pasmaidīja.
Ko noēdām? Bet brokastis vajag gan, jā. Tu esi meitene, un tā kā brokastu taisīšana vairāk piestāv meitenēm, tev tās būs jāuztaisa. Varu palīdzēt vienīgi sagādājot produktus.
viņš pasmīkņāja un iesmējās par Grego teikto.
Grego, tev jau nu vajadzēja to zināt, bet tobrīd, kad tu jau biji ticis ar to lielāko daļu alus galā, man likās, ka tev ir vienalga ar ko tu viņus jauc.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 23.10.2007 12:53

[Lianjuks]

- Visu, kas nav pabijis uz grilla pēc deviņiem.. - saviebās Eštons un sāka vākt apkārt mētājošās tukšās čipsu pakas un noķerdams pudeli. Iemetis visu pie pārējiem gružiem viņš palūkojās uz Esteri. - Tu vakar tiešam nedzēri? - ieklausījies putnos Eštons ar neizpratni turpināja lūkoties uz Esteri. Viņš šādus cilvēkus zināmā mērā apbrīnoja.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 23.10.2007 12:56

[Margo]

Ne grama, viņa ar prieku paziņoja Eštonam, sirsnīgi uzsmaidot. Meitene bija atradusi vēl pāris papīru pie viņas telts, tādēļ tos pacēla un izmeta. Tad viņa palūkojās uz puišiem, iespiedusi rokas sānos. Kurš solījās sagādāt pārtiku? viņa noteica. Es varētu sasmērēt maizītes, katrā ziņā, ar jūu vakardienas pavārprasmi es mēroties nevaru. iesmējusies viņa noteica.
Vlens viņu zina, ko viņi vēl vakar nebija darījuši. Estere jau laikus bija ielīdusi teltī. Jautrība tikai tad bija sākusies. Vakar pilnīgi nebija noskaņojuma, lai ardītos līdz pagurumam. Toties šodien viņa bija svaigs kā gurķītis un vismaz varēja pavilkt kājas.

[Līg]

Kā vienmēr ar aizgulēšanos. Vakardien jauniešu šķiet bija aizgājuši gulēt ļoti, tāpēc šis rīts Evai sanāva tāds pavēlāks.
Izstaipījusies viņa izrāpās no savas vienvietīgās telts. Viņas bālais augums izskatījās lieliski īsajos, rūtainajos šortos, bezpapēža kurpēs un īsajā pogājamajā krekliņā. Gaišie mati bija salikti pavārgā mezglā.
Izrāpusies no jau tā mazās telts, meitene ievēroja, ka daudzi jau ir pamodušies.
-Labrīt miegamices,- žilbinošs smaids apkārtējiem.
Vispār jutās viņa moža, par spīti tam, ka gulēt teltī nebija tas ērtākais, ko viņa ir darījusi. Mugura arī likās nedaudz stīva. Bet visādi citādi, šķiet, nakts vēsais gaiss būs visu tikai uzlabojis.

Vēders nemanāmi sarosījās. Zaļās acis uzmanīgi apskatīja apkārtni.
uz lūpām tika uzburts viegls un gaisīgs smīns.
-Vai tiešām nevienam nav palicis kāda druska pārtikas?- medaina un salda balss. Brīnums, ja visi jau tagad nejutīsies vēl vairāk izsalkuši to dzirdot.

[Snorkes Jaunkund...]

Kriss lēnām pacēla roku un pasmaidīja.
Saki ko vajag, mēģināšu tev sadabūt.
No telts izrāpās Eva un pasveicināja pārējos. Jau šis mazais teikums, kas nāca pār Evas lūpām Krisu sadusmoja. Viņa platais smaids pazuda un viņš skaļi jautāja:
Eva, vai tev neliekas, ka tu vienīgā šeit varētu būt tā miegamice?
dzirdot nākamo teikumu, tas vēl vairāk sadusmoja puisi, jo Evas balss viņam riebīgi izgāja caur kauliem. Viņš novaikstījās un piegāja pie Esteres bez, kā likās, raksturīgā smaida, sakot:
Nu, ko tad tu gribi, lai palīdzu?

[(sun)]

Ar garu vaidu Julians izlīda no telts.
Izspūrušie mati slējās kā adatas gaisā , un lai cik tas nebūtu savādi-viņš zināja ka izskatās drausmīgi , taču tas pašlaik nebija galvenais.

Eu , jūs , mazie , pretīgie bērni , paika ir?

Julians labi zināja ka drīz kādam būtu jāatsaucas - pārāk labi viņš pazina šo baru.

[Margo]

Estere uzsmaidīja, tiko no telts izlīdušajai, Evai, taču pret meiteni Esterei bija dalītas jūtas. Lai neceltu traci un nebūtu strīdu, meitene vairs neko neteica. Izskatījās, ka Kriss jau bija krietni aizkaitināts. Meitenei bija pārāk labs noskaņojums, citādi gan viņa būtu teikusi visu, kas uz mēles.
Visu ko vari dabūt. Maizītes, ko uz maizes liekamu, kādu padzērienu, uzsmaidīdama viņa nedaudz bērnišķīgi noteica. Tad viņa pagriezās un palūkojās uz grilu. Estere nopūtās: Kāds varētu arī parūpēties par grilu?
Meitene cerēja, ka visi drīz būs pamodušies un drīz varēs sākt posties ceļam. Protams, ja lielākā daļa spēs noturēties uz kājām. Estere vēlreiz nopūtās un gaidīja, kad Kriss sameklēs pārtikas krājumus.
Labrīt, Julian, izdzirdējusi puiša balsi, Estere nopūtās, es arī tevi mīlu.

Šo rakstu rediģēja NorthSee: 23.10.2007 14:47

[Lianjuks]

- Ēdiens nav mana stihja.. - noliedzoši papurināja galvu Eštons uz Esteres jautājumu.
- Kādos krūmos gan jau ir.. starpcitu labi izskaties. - palūkojies uz Evu viņš nomurmināja. - Saprati?.. Ester, vispirms tas grills kādam ir janotīra..

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 23.10.2007 15:09