Šausmu nometne. Opcijas

[Big Bad Wolf]

Nometnes audzinātāja nervozi gaidīja bērnus, kuriem bija jāierodas pie centrālā parka, lai varētu doties uz „Piedzīvojumu nometni”. Viņa gaidīja pie sarkana autobusa. Viņai rokās bija lapiņa, uz kuras bija sarakstīti visi nometnes dalībnieku vārdi. Viss jau bija sagatavots, lai nometnieki bez liekas kavēšanās varētu doties ceļā. -Tūdaļ jau visiem jābūt klāt,- audzinātāja nodomāja.

Tātad. Jūs visi plus, mīnus norādītajā laikā ierodaties pie centrālā parka. Atliek tikai iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

jū. Spēle sākas!

[Lianjuks]

Viss ap Raienu ietinās tumsā, viņš atradās kaut kur, kur bija ļoti karsti, pat pārāk.. Tumsa pārvērtās nedabīgi spilgti sarkanā gaismā un karstums teju beidza nost. Apkārtnē parādijās ugunīgi sarkanas alas siluets. Aiz Raiena muguras atskanēja sēcoša balss. - Laipni lūgts mūsu pasaulē..

[Semijs]

Raiens nepaspēja neko vairāk izdarīt, kad apkārt valdīja tumsa un liels karstums, kas padarīja elpošanu grūtāku. Taču drīz viss palika normāli izņemot spožo gaismu, kas cepināja acis ārā, bet tas nebija ilgi un nu jau puisis atradās pavisam dīvainā alā, kur viņam no mugurpuses atskanēja balsis.
Piecēlies kājās, puisis ````am uzmanīgi nevienam nemanot rokas piedurknē ielika nazi gatavībā. Pagriezies pret balsi, Raiens saņēma drosmi - tagad nedrīkstēja krist panikā.
-Labprāt gribētu būt savā pasaulē, bet paldies par sveicieniem šā vai tā. Ar ko es šobrīd runāju?-

[Lianjuks]

Runātājs nebija redzams, bet balss tagad nāca no mugurpuses, kāds neredzams spēks neļāva Raienam izkustēties.
- Izvēliess, - Raiens uz sava kakla sajuta karstu elpu, karstāku par apkārtni. - izvēliess ssavu kambari, vai trīss burvīgass vēlēšanāss. Tass izlemss vai Tu mocībām lemtss, ja izvēlēsiess pareizo atbildi. Tavss vārdss tikss mumss slavinātss, ja lemssi par nepareizo.


Ūdens pamazām sāka kļūt nežēlīgi karsts, Melānijai vajadzēja līst krastā, ja viņa nevēlējās pārvērsties par vārītu siļķi. Likās, ka pats ezera vidus vārījās kā katls, jo tur burbuļi jaucās ar beigtām zivīm, par kuru eksistenci ezerā neviens nebija zinājis un tad tas notika no ūdens centra āra izšāvās kaut kas pretīgs, desmit metrus augsts un atgādināja pretīgu glumu, melnu dēli. Viņai bija deviņas izvelbtas acis un kaut kas līdzīgs metāla spīlēm, kad nezvērs pavēra muti rēcienam Melānija varēja redzēt, ka mutē ir vēlviena mute un tajā vēlviena un tajā vēlviena un tās visas bija ar zilbinoši baltiem, asiem zobiem. Garākie bija kādus trīsdesmit centimetrus gari, bet īsaākie kādus desmit centimetrus. Nezvērs ierēcās un krasta pusē no ūdens izšāvās vēlviens tāds nezvērs, liedzot ceļu uz krastu, kas Melānijai ar nebija nekāds jaukais risinājums ņemot vērā viņas asti, bet ņemot vērā draudošo apēšanu tas bija labāk. Šķiet, ka briesmīgi karsto ūdeni viņa bija pārdzīvojusi un tas sāka atdzist, bet tas atdzisa pārāk strauji. No nezvēru un mutēm gaisā jautās smirdīgi garaiņi, bet no Melānijas mutes nāca mazas dūmu vērpetītes ieelpojot un izelpojot ledaino gaisu.

(OCC: Pieņemot, ka tavs varonis tik ko ticis pie astes, atceries, ka viņa nav nekāda peldēšanas čempione.. )

Pēkšņi baznīcas griesti sāka plaisāt un vajadzēja bēgt laukā nedomājot par kedām un tad atskanēja briesmīga rēkoņa no ezera puses. Krītošie akmens blāķi dzina Leannu uz izeju.

(OCC: Jūs taču sapratāt, ka baznīca tagad atrodas nometnē? )

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 22.10.2007 08:52

[Džezā tikai Meit...]

OOC: žilbinoši balti zobi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) Colgate

Melānijai ezerā sāka kļūt par karstu. Viņa nesaprata kas notiek. Paskatījusies uz ezera vidu, meitene pamanīja ka tas burbuļo. Kas pie.. viņa nodomāja un centās aprast ar savu asti. Man jātiek laukā. Meitene satraukti domāja un beidzot viņai izdevās tikt uz priekšu, bet tad pēkšņi krasta pusē un ezera vidū laukā izšāvās divas pretīgas dēles. Vismaz kaut kas tamlīdzīgs ar deviņām acīm un vairākām mutēm ar asiem zobiem. Melānija šausmās iekliedzās un stedzīgi skatījās apkārt, vai neredz kādu citu ceļu lai tiktu ārā no ezera. Karstums par laimi atkāpās un nu no meitenes mutes laukā nāca garaiņi. Melānija brīdi peldēja uz vietas, līdz pamanīja krastā kādu citu vietu, kur varētu izrāpties laukā. Meitene neko nedomājot panira zem ūdens un sparīgi savēcināja asti. Tā viņu svieda uz priekšu neticamā ātrumā un meitene gandrīz atsitās ar galvu pret kādu akmeni. Viņa uz mirkli apstājās un pavērās apkārt, tad atkal savēcināja asti, bet nu jau mierīgāk un cerēja drīz sasniegt krastu.

[Lianjuks]

Ūdens tuvojoties glābiņam palika ledains, ūdenī viss bija nedzīvs, tur nebija ne augu, ne dūņu, tikai kaila, pelēka zeme, kaut kas no zemes sāka irties laukā, atgādināja sačokurojušos roku, tā mēģiņaja Melāniju saķert. Ieprikš redzētais glābiņš likās izgaistam.


Džerardu izveda baisā un tukšā pagalmā, kura vidū bija milzīgs, šķiet asinīm notašķīts koka bluķis. Tam blakus stāvēja spēcīgs vīrietis maskā un viņa rokā bija gigantisks cirvis.
- Nekādu jautājumu. - teica apsargs un lika Džerardam nolikt galvu uz bluķa, ņemot vērā viņa važas un nogurumu viņam nebija spēka cīnīties. Kāda sievietes balss galvā teica. - Viss būs labi, es tevi pasargāšu.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 22.10.2007 10:31

[Malduguns]

Leanna nolamājās ar trīsstāvīgiem lamuvārdiem, kad pamanīja brūkošo baznīcu.
Kur, pie velna, bija Raiens?
Tomēr par to domāt vairs nebija laika, bija jāglābj pašai sava āda, tādēļ Leanna paķēra foliantu un metā uz baznīcas durvīm. Zoles slīdēja asiņu peļķēs un vienreiz meitene gandrīz nokrita, bet tomēr noturēja līdzsvaru un tika līdz durvīm.

[Lianjuks]

Tad kāds neredzams spēks Leannu pagrūda un izgrūda laukā pa durvīm, kas aiz viņas aizcirtās ar skaļu blīkšķi. Šķita, ka baznīca ir apklususi, tā vairs nebruka, tā stāvēja mierīga un ļauna.
Leannai pavērās skats uz ezeru kurā divi nezvēri likās kaut ko vajājam, bet bēglis nebija redzams.

[Džezā tikai Meit...]

Ūdens nu jau palika ledains un visapkārt nevarēja redzēt nevienu dzīvu radību vai augu. No zemes, netālu no tās vietas, kur atradās Melānija, kaut kas sāka irties laukā. Meitene šausmās nodrebinājās, kad kaut kas rokai līdzīgs mēģināja viņu saķert. Meitene izvairījās un par spīti aukstumam metās uz krasta pusi. Tūlīt, tūlīt jau būšu galā. Saņemies...

[Lianjuks]

Un krasts bija klāt, tikai trīs metri, krastā sēdēja Kornēlija un lūkojās uz notiekošo nelaimi. Melānijai uz spurām mina divi gigantiskie briesmoņi, mirkli tā sēdējusi žurciņa ielēca ūdenī citu viet un sāka peldēt uz kādu citu pusi, tajā mirklī viens no briesmoņiem pārstāja vajāt Melāniju un metās virsū žurciņai, kas tik pat veikli kā ūdenī ielēkusi, izlēca krastā atstājot nezvēru bešā.

[Džezā tikai Meit...]

Melānija nu jau skaidri redz'ja krastu un piepūlēja visus spēkus, lai ātrāk nokļūtu uz sauszemes. Par pārsteigumu, viņa krastā pamanīja sēžam Kornēliju. Žurciņa metās iekšā ūdenī un novērsa viena nezvēra uzmanību. Par to meitene jutās viņai bezgala pateicīga un neilgi tūlīt pēc vņas, izpeldēja krastā. Ar roku palīdzību, meitene izstūm\ās vair';ak sauszemē un centās pēc iespējas ātrāk tikt projām.

[Lianjuks]

Nezvēri neganti iekaucās, redzot medījumu nokļūstam drošībā. Uzmetuši īsu skatienu žurkai un Melānijai nezvēri pazudu ezera dzīlēs, bet diemžēl ne uz mūžu. Žurciņa piegāja pie Melānijas un skatījās, kā viņa mēģina izkļūt krastā. Aizskrējusi līdz žūstošajem guļammaisiem Kornēlija ar pīkšķi ieķērās vienā un mēģināja to noraut zemē.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 22.10.2007 11:05

[Džezā tikai Meit...]

Par laimi nezvēri nozuda dzelmē, bet nu meitenei bija kaut kā jāatbrīvojas no tās astes. Viņa mēģināja tikt uz priekšu, taču tas bija ļoti grūti un meitene drīz, atmetusi cerības, atlaidās guļus. Smagi elsojot, viņa ieraudzīja Kornēliju cīnāmies ar guļammaisiem un pasmaidījusi noteica. Nav jēgas Kornēlij. Nav jēgas. Nāc. Meitene centās žurciņu pasaukt pie sevis.

[Lianjuks]

Žurciņa mirkli vēroja guļammaisu, bet tad atmetusi ar asti šai guļammaisa nodarbei devās pie Melānijas. Saritinājusies uz nāriņas vēdera mazāk pērļotās vietas žurciņa uzlūkoja Melāniju. Dzīvnieciņš bija silts un slalpjš, pēs kāda mirkļa žurciņa viegli iesnaudās.

[Malduguns]

Leanna iztenterēja ārā pa durvīm un strauji nobremzēja. Abi briesmoņi kādu vajāja. Bet ko?
Leanna mirkli pasvārstījās, tad piespieda grāmatu sev tuvāk pie krūtīm un devās uz ezera pusi. Lēniem, nosvērtiem soļiem. Izskatījās, ka viņa kaut ko pārdomā un lēnām soļo no skolas uz mājām, tomēr patiesībā meitenes prātā virpoļoja daudz domu. Kur bija Raiens? Vai viņš maz vēl bija dzīvs? Un Toms? Un Melnānija? Kur visi bija?
Neraugoties uz to, ka meitene bija pieradusi pie vienatnes, viņa piepeši sajutās ļoti vientuļa.
Briesmoņi palika kaut kur otrajā plānā.

[Lianjuks]

Pamazām Leanna nokļuva pie ezera un tur nu gulēja Melānija viņa krastā gulēja viena ar Kornēliju uz vēdera. Viņai bija sudrabaina zivs aste un lielu daļu viņas auguma klāja pērles, viņas mati bija palikuši garāki nekā parasti. Nezvēri bija pazuduši.

(OCC: Leannu izgrūda pa durvīm, viņa iztenterēja.. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 22.10.2007 19:29

[Malduguns]

Leanna bija nonākusi līdz ezeram un pa to laiku nezvēri bija beiguši gan savu vajāšanu, gan arī savus ķīviņus par... kaut ko.
Meitene pacēla skatienu no grāmatas vāka, kuru bija aizrautīgi pētījusi un apstulbusi palūkojās uz būtni savā priekšā. Zivs aste, pērles, gari mati. Nāriņas? Ko vēl neizdomās? viņa pie sevis nodomāja un palūkojās uz būtnes seju.
-Melānij? Kas, pie velna...?

OOC: Kas vainas tenterēšanai?

Šo rakstu rediģēja storyteller: 22.10.2007 19:45

[Semijs]

Raiens sajuta elpu sev uz kakla un viņam pārskrēja tīkama zosāda pāri ķermenim, lai cik dīvainā situācijā viņš nebūtu, tas šķita tīkami. Puisis neiebrauca par ko iet runa un apstulbis teica.
-Piedodiet, bet es jūs nesaprotu. Kur, lai es izvēlos kambari, kas pa vēlēšanām? Man arī īsti neiet pie sirds spēles, kur uz likmes ir dzīvība.-

[Lianjuks]

- Neuzdod jautājumus. Tikai atbildi un tad jau redzēsi. - balss pārgāja čukstā. - Tu taču negribētu, lai kaut kas ne tā atgadās ar Melāniju vai arī ar to otru skuķi Leannu.. Negribētos lai ar viņām notiek tas pats, kas ar Džeinu vai tas kas notiks ar Miu..

[Semijs]

Raiens saprata, ka nu uz likmes ir ne tikai viņa dzīvība, bet gan draugu dzīvības. Taču tas varēja būt arī blefs, bet pēc visa izietā, puisis šaubījās, vai tas varētu būt blefs un ilgi pārdomājis, nopūtās un teica.
-Labi, man šobrīd ir vienalga, cerams, ka šis murgs beigsies.. Ehzz, lai iet kambari!-

[Lianjuks]

- Nepareiza atbilde. - runātājs smaidīja. - Es teicu, ja atbildēsi nepareizi būsi mūžīgām mocībām lemts un tā arī būs, bet pirms tam tu redzēsi savu draugu mokas un tikai tad kambari un savas mokas. Velnu Tev neuzveikt. - gar Raiena acīm sametās raibs un sarkans un viņš pamodās nometnē, teltī. Bija dzirdami klusi šņuksti.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 22.10.2007 20:57