Kad ir palikušas pēdējās cerības...., [C] Opcijas

[Zōzā zač zač]

Notikumi, kas bija pirmajā villa jau bija aiz muguras. Visi jau sēdēja automašinā(Milzīgā busā, ka slīdzīgs limuzīnam.) un devās uz nākamo villu, cerēdami, ka tur būs mierīgāk, lai varētu atkopties.
Jo bija noticies daudz kas. Dēļ pēdējo vilkaču uzbrukuma visi bija smagi cietuši.
Keila vēljoprojām bija bezsamaņā, un Tarra arī. Tarra nokļuva bezsamānā tad, kad Metjū viņu līdz ar Keilu iznesa laukā no villas un viņiem uzklupa divas vilaktes un smagi viņus visus traumēja.
Visi trīs aslēdzās pilnīgi.
Sebastians aiz sērām par Leiju, kura nomira, arī cieta no šim vilkatēm, kaut arī viņš pārvērtās par vikati un vienu no viņām saplosīja, otra tikmērt viņam jau bija ar savām ķetnām iekrāmējusi pa galvu un atlsēgusi viņu.
Grejs ar savu neadekvāto rīcību bija nokļuvis visā trulā situācijā. Viņš izvairoties no vilkaces cirtiena paklupa aiz kāda līķa un krisdams atsita galvu pret asfaltu un tūlītēji atslēdzās.
bija palicis vairs AMrkuss un Bens.
Bens savā "bloodrage" bija kļuvis stiprāks un ātrāks. Ievainojumi dzija ātrāk, bet tas bija letāli ilgi atrasties "bloodrage". Tāpēc viņš ar Markusu piebeidza šo pēdējo vilakti.
Markuss viņai novērsa uzmanību un Bens viņai izdarīja letālu triecienu. iztrieca caur galvu savu sudraba dunci, tādējādi atstājot vilkaces galvā milzīgu caurumu. Iespaidīgi.
Lēnāma tejot no šī "bloodrage" viņa acis beidzotieguva normālo krāsu, jo "bloodrage" laikā tās bija pildītas ar asinīm.
Viņš piegāja pie Lurdesas, kura par brīnumu vēl bija dzīva, bet varēja redzēt, ka viņa mirst.
Viņa viņam pateicās par to, ka dāvāja viņai mūzīgo dzīvību un jaunību, viņa būtu šo dāvanu lietderīgi izantojusi, bet viņu pārsteidza guļošu vilkaces.
Pār lurdesas vaigu notecēja pāris asaras, kuras bija nedaudz sārtas no asinīm.
noglāstījusi Bena vaigu viņa ar smaidu uz lūpām nomira bena rokās.
Bens gan garīgi, gan fiziski salūza un atgūlies blakus Lurdesai aizmiga.
Vienīgais palika Markuss, kurš noraudzījās, kā visi šeit bija pusmiruši, daži miruši.
Par laimi Metjū bij atjēdzies un nedaudz saplosīts piegājis pie Markusa ar viņu sarunāja, ka viņš palīdzēs viņiem. Protams par markusa paša zivēlētu pakalpojumu, ko Markuss pateiks vēlāk.
Metjū ar Markusus atrada Lielu mašīnu kurā varētu sagūldīt visus dzīvos, lai varētu turpināt savu ceļojumu.
Abi iegūldija Benu, Tarru, Keilu, Bastianu un Greju mašīnas aizmugurējos krēslos, kas bija pa visas mašīnas aizmugures sāniem.
Par laimi Markusa sadragātajā mašinā vēl bija asinss pudeles, kuras varēja lietderīgi izmantot vampīri, kas bija atslēgušies, kā Keila, Bens un Grejs. Katram no viņiem bija jau mutē ielietas asins glāze, lai viņi ātrāk atjēgtos un lai sevi pilnībā izdziedētu viņiem blaksu bija pa divlitrīgajai asins pudelei.
Markuss sēdēja pie stūres un vadīja šo automašinu. Metjū jau viņam bija izklāstijis norādes uz kurieni braukt. Tāpēc Metjū tur pat blaksu sēdētāja krēslā iemiga, lai nedaudz atgūtos no šīm traumām. Brūces vilkās ciet, bet iekšēji viņš bija pārguris.
Tagad visi brauca mašīnā un katrs gulēja savā krēslā, drīzāk uz trijiem krēsliem.

Laiks bija samērā mierīgs, nedaudz apmācies, bet par lietu tas neliecināja. Pūlkstenis bija apmēram 2 naktī, varēja just, ka apmēra pēc 3-4 stundām saule ausīs, tāpēc vajadzēja pēc iespējas ātrāk tikt uz to villu, lai vampīri nebaudītu savu mūža pēdējo saullēktu.
Viņi visi brauca, pa Asfaltētu ceļu, kuram apkārt bija mežs, skujukoku mežš.
UN gar ceļa malu bija laternas, bet ļoti reti izkārtotas, ka katr laterna bija ik pa 200 metriem vai pat retāk. Un puse no tām pat nespīdēja.


(turpiniet visu, pēc ši uzrakstīt, ka atmostaties mašinā, katrs uz sava krēsla, kur varētu sēdēt 3 cilvēki. Masīna ir kā milzīgs Hamer limuzīns, kuram sēdekļi ir gar sāniem.)

[Vilku meita]

Soļi atbalsojās pret durvīm, liekot saausities, un Keila izvilka vienu no pistolēm, bet drošības labad bija gatava tvert arī otru. Mejū izlauza durvis, liekot viegli saviebties no smakas kas izlauzās no teplas. Tā bija diezgan savāda, bet to varēja arījusta tad, kad visi netīšam uzskrēja eksperimentu rezultātiem. Brīdi vilcinājusies, viņa spēra soli pāri slieksnim. Bet lielāko pārsteigumu radija tas, ka šie radijumi vēl spēja runāt pat pēc visa.
Man ir prieks iepazities, Keila ar vampīra grāciju par atbildi viegli paklanijās, viņus uz uzrunajušajam radījumam, ko ar savādāk nosaukt nevarētu. Bet tik drosmes vai arī neprāta dēļ, kas dzina nonākt izstumto kārtā. Retais kurš to uzdrošinās. Tādēļ...
Bālajās acis iezibējās zilgani toņi un vampīre satvēra arī otru pistoli, ko tapat ka pirmo pavērsa pret viņu, bet diemžēl nesanāca izšaut, jo spēji tika notriekta gar zemi. Vēl viens rāviens un pistoles tika izrautas no rokām. Kā pēc signāla izlēca abi vilki, piesedzot saimnieci, ar atņirgtiem zobiem gatavībā kost un plosīt.
Tik prasti un barbariski, Keila nošņāca. Acis jau gailēja gaiši zilos toņos, liecinot par vampirisko spēku.

[Eņģeļu gūstekne]

Straujš trieciens, burtiski no nekurienes tik ļoti apstulbināja Leiju, ka viņa atkrita atpakaļ, taču šoreiz tas nebija vienkārši dusmu vērts, tas bija zvēra vērts. Sieviete piecēlās kājās, uztraukums par bērnu pārtapa agresijā, gaiss viņai apkārt burtiski kā sabiezēja, galva tika noliekta, mirklis, viņa bija atbruņota, bet nākošais mirklis bija liktenīgs tiem, kas vēl nebija uzzinājuši patieso viņas eksistenci, sieviete salika savas saltās rokas kulakos, maksimāli garie mati burtiski vai sacēlās gaisā, it kā no apakšas viņai pūstu spēcīgs vējš, Leija noņurdēja kaut ko kārtējā no senajām valodām ko pārzināja pati neapzinoties, sāpju izteiksme aizpildīja hibrīdes smalkos vaibstus, viņas drēbes palēnām sāka izdvest plīstošas šķiedras skaņu, līdz tās bija palikušas par parastiem lupatu lēveriem. Mati kļuva līdzīgi ādas stīgām, jā viņa bija attīstījusi to dēmonu, to hibrīdu, kas viņā valdīja. Acis zaigoja visās iespējamajās varavīksnes krāsās, seja nomainījās uz kaut ko starp cilvēciskiem un vilkatīgiem vaibstiem, augums diezgan manāmi palielinājās, āda ieņēma zilgani pelēko toni, patiesi līdzīgi Metjū gadījumam un no lāpstiņām caur sievietes rēcieniem izdīga divi, milzīgi un bīstami spārni. Vairs ne mazākās kontroles pār sevi, agrāk viņa kļuva agresīva, bet pār sevi valdīja, taču šoreiz bija citādi. Leija pacēlās nelielu gabalu virs zemes brīdī kad viens no pretekļiem metās virsū viņai, hibrīdiskais nezvērs atkārtoti izdvesa baiso starp vampīru un vilkati svārstošos rēcienu un ar vienu spārnu aizklāja ķermeni, kā ar vairogu un otru trieca pret mutantu. Slimīgs smīns bija parādījies sievietes sejā, kas pēc mirkļa pārauga vēl slimīgākos smieklos, kas zinātājiem smagi vien būtu atgādinājis šausmu filmās dzirdamos trako smieklus.
Tā bija tava kļūda kropli, tu aizskāri mani un apdraudēji manu veselību, tagad tev nāksies samaksāt un tici man, tu to izdarīsi, o jā kā izdarīsi.
Teikto atkal pavadīja virkne ar smiekliem, turklāt pārvērtības nebūt neilga ilgi kā tas varēja likties, tās bija apmēram piecpadsmit sekundes, bet tas bija pietiekoši iespaidīgs skats, lai liktos, ka pagājusi mūžība. Spārns aizvien aizsedza ķermeni atstājot redzamu vienīgi purnam līdzīgo seju.

[Gross]

Mutants kuru Angelus bija aizspēris kādu gabaliņu nostāk atkal jau bija uz kājām un metās Angelusam, taču brīdī kad mutants atradās pietiekamā attālumā Angelus trieca ugunsdzēšamo balonu no apakšas mutantam pa žokli.... mutanta galva tika pasista uz augšu un viņa skatiens novērsts no Angelusa.... Tad ātri satvēris mutantu aiz rokas pārsvieda to pāri mugurai tā ka tagad jau mutanta ķermenis bija izklājis uz grīgas... tad ar strauju lecienu Angelus uzleca uz mutanta un ar celi piespieda mutantu pie zemes un iegrūdis tam mutē ugunsdzēšamā balona trubu sapūta visu tā šķidrā slāpekļa saturu mutantam rīklē......... Angelusa prāts cīniņa laikā bija pilnīgi tukš un visa uzmanība tika vērsta tikai cīņai.... Bet tad kā zibens viņa prātu pārtrauca atmiņa kurā viņš bija pētijis Šarloti.... šī atmiņa novērsa Angelusa uzmanību no mutanta un mutants izmantojot šo mirkli satvāra Angelusu un aizmeta pa gaisu.... Brīdī kad Angelus atsitās pret sienu viņa prāts atkal bija tukš.... doma bija izplēnējusi.... Angelus pieleca kājās un bija gatavs atkal mesties cīņā.... taču mutants kuruam Angelus bija iebarojis ugunsdzēšamā balona saturu sāka uzvesties savādi līdz beigās viņa krūšu kurvis un galva sastinga.... Sapratis ka mutanta galva ir sasalusi Angelus ātri paķēra tukšo Balonu kurš mētājās turpat blakus un atvēzējies trieca to mutantam pa galvu tā ka tā sadrupa pa gabaliem... tad mutanta ķermenis tā stāvot vispirms nokrita uz ceļiem un pēctam viss viņa ķermenis jau atradās uz zemes..... Angelus ātri uzlūkoja telpu un nopētīja vai kādam no viņa biedriem nedraud briesmas un kam mesties virsū nākošajam.....

[Zōzā zač zač]

Metjū noreaģēja tikai tad, kad sajuta spēčigu grūdienu.
Viņš nedaudz iegriezās uz labā sāna un smagi piezemējās uz tā.
Nepatīkams troksnis pāršķēla telpu. Itkā plecs būtu lauss.
Un tā arī bija, jo Metjū uzkrita uz kāda trula metāla gabala, kas bija no kādas kapsulas, kas bija sadauzīta.
Samērā ātri piecēlies kājās viņš uzlikdams savu kreiso roku uz labās rokas, tieši vietā, kur bija ievainojums , viņš to atkal nokrakšķinājā.
Metjū izgrūda apslāpētu rūcienu.
Viņš uzreiz pakāpās nostāk, lai uzdarbojās viņa reģenerēšanās spējas, jo ar vienu roku, diez ko labi nepacīnīsies.
Vismaz daļēji vajadzēja saaudzēt kaulu.
Viņš turēja acīs visus, kas uzbruka un ik pa laikam, tikai uz īsu brīdi, viņš uzmeta acis apkārt telpai.


Joši, par nelaimi, uzbruka viscilvēcīgākajam no visiem, un vēl jo vairāk viņš nebija pārvērties, jo pārējie izskatījās ka pārvērtušiestikai līdz pusei.
Šis viscilvēcīgākais, un kurš sevi dēvēja par Anetagonu, Izvairījās no Joši uzbrukuma ātri atliecoties atpakaļ., tādējādi, viņa nagi, tieši pirkstu asmeņi, knapi skāra viņa miesu.
UN pēc tam tika raidīta Kājas pēda Joši sejas virzienā, tieši no apakšas, jo šis - Anetagons, automātiski uztaisīja ritentiņu uz aizmuguri.

Angelus veikli tika galā ar vienu no šiem hibrīdiskajiem mutantiem, bet par nelaimi, kamērt viņš nepiefiksēja, Angelusa mugurā tika ietriektas divas šļirces, kas vairāk izskatījās, ka nevis viņam ietriec šļirces, bet gan ķēdes.
Tas notika, tad, kad Angelus šim hibrīdiskajam mutantam mutē pūta ugunsdzēšamā aparāta saturu.
Un šis pats arī tās viņam tur ietrieca.
Tagad Angelusam vajadzētu sajust pamatīgu vājumu un nogurumu, tādu, ka viņa spēks, labākā gadījumā būtu tik liels, ka varētu pacelt savu ieroci. un ne lielāks. Tā pat aŗi refleksi, tie šajā gadījumā neder, ir pilnīgi nelietojami.

UN Leijai uzbruka otrs hibrīdiskais mutants, kuram kājas, līdz viduklim, bija, kā vilkatim, bet augšdaļa, tieši labā puse bija cilvēka, drīzāk, tikko sākusies vilkača pārvēršanās, bet sākuma stadijā, tā ir apturēta, otra metāliska, pa kuru saplaisājušām spraugām līda ārā ādas strēmeles un spalvu saišķi.
Viena roka bija tikai āda un kauli, burtiski, tur pat muskuļus nevarēja redzēt, bet roku viņš kustināja itin veikli, un pirksti bija gari un nagi bija izauguši vismaz kādus 20 cm gari.
Otra roka vairāk atgādināja suņa roku, bet pirksti bija, kā cilvēkam, bet uz ātru aci to varētu noturēt par suņa ķepu.
Seju šim indivīdam klāja viegla spalva un dažās vietās varēja redzēt viņa sejas kaulus.
UN, kad leija sevi aizsedza ar vienu no saviem kaulainajiem spārniem, bet ar otru izstieptu uzbruka, šis Indivīds ātri piebremzēja un pieķēries pie viņas izstieptā , tā sauktā, spārna, ātri apmeta ap to kūleni un ar metālisko kāju iesita viņai pa otru kalaino sārnu, tā, ka viņa sasvārs'tijās un viņai nekas cits neatlika, kā vienīgi aspert kāju uz aizmuguri, lai nenokristu uz muguras.
UN šis indivīds ātri vien atkāpās, ātri ar maziem lēcienoiem nonākot patālāk no Leijas.

[Elony]

Mutants, kam JoMutants, kam Joši uzbruka, paspēja izvairīties no viņa asmeņiem, pie tam Joši sajuta triecienu pa zodu un lidoja atpakaļ, taču viņš paspēja ar asmeņiem ieķerties griestos, nostiepās kā atspēre un atkal šāvās virsū mutantam, kas visvairāk līdzīgs cilvēkam un arī visvairāk bija muldējis.Joši tagad lidoja virsū mutantam ar kājām ap priekšu, viņam kājās bija zābaki, ne visai smagi, bet tomēr var pamatīgi iesist. Asmeņi, atdalījušies no griestiem, kuros Joši tos iecirta, atkal tika sakrustoti virs krūtīm. Ja pretinieks atkal Joši uzbruks, viņš paspēs asmeņus iztaisnot un savainot vai nogaliņat pretinieku.Jācer, ka viņš nenogriezīs pats savu kāju...Par pārējiem Joši nezināja, viņš bija pilnībā piēvērsies cīņai, taču manīja, ka viens no lopiem ir beigts.

[Zōzā zač zač]

Hibrīdiskais mutants izvairījās no Joši trieciena, atlecot sāņus, tādējādi ļaujot Joši ar kājām ietriekties zemē, un, kad Anetagons pieskārās ar kāju zemei viņš ātri pieliecās, tieši atspiesdamies uz vienas rokas, trieca labo kāju Joši mugurā.

[Gross]

Angelus ātri uzlūkoja telpu un nopētīja vai kādam no viņa biedriem nedraud briesmas un kam mesties virsū nākošajam..... bet tad pēkšņi Angelusa skatiens nedaudz apmiglojās... un pēkšņi uznāca tāds vājums ka Angelsu gandrīz vai pakrita.... Sapratis ka kautkas vairs nav kārtībā Angelus atkāpās stūrī kur bija ēna... Atspiedies pret sienas Angelus centās atgūties.... Nedaudz atguvis normālu redzi Angelus nopētīja apkārt notiekošo... Tad sajutis ka mugurā kautkas ir iedurts Angelus saņēmis spēkus izrāva šļirces, bet diemžēl sķidrums jau ritēja vina asinīs un vienīgais veids kā no tā atbrīvoties būtu dzīvu asiņu uzņemšana... taču no mutantiem asinis nedrīkstēja dzert... Viņos ritēja mākslīgi radītas asinis.... Angelusa prātā sākās halucinācijas.... tad atkal atgriezās apziņa, tad atkal pazuda... Kādā no apskaidrības brīžiem Angelus pamanīja ka Leijai noris diezgan smaga cīņa ar vienu no mutantiem.... Tad Angelus pamanīja ka gar viņa kājam iet diezgan liels elektrības kabelis, kas ieiet kādā lielā elektro iekārtā..... Angelus satvēris vadu sakopoja visus spēkus izrāva to no iekārtas..... Tad saņēmis visus atlikušos spēkus ar kabeli rokā piegaja, precīzāk teikt piestreipuļoja, pie Mutanta un piegrūda šo kabeli pie mutanta deniņiem.... viena no elektriskajām dzirkstelēm kas šāvās cauri mutanta ķermenim pārleca arī uz Angelusu un atsvieda viņu nost.... Angelus nokrita kādu gabaliņu nostāk no cīņas laukuma un palika zemē guļot bezsamaņā.... Angelusam esot bezsamaņā viņa zemapziņā sāka rādīties dažādas ainas no pagātnes, cilvēka gadiem un visi skaistie mirkļi kurus viņš bija piedzīvojis....

[Malduguns]

Šarlote ātri vien attapās no trieciena. Ieroča gan viņai vairāk nebija, bet sieviete zināja, ka viņas rokās jebkas varēja kļūt par ieroci.
Koncentrējies, viņa teica pati sev un aizvēra acis. Vienu no mutantiem, kurš viņai bija tuvāk, Šarlote pārņēma savā varā. Klusi, nemanāmi, pakļāva viņa prātu un ieviesa mutanta domās sapņus par mierīgu dzīvi kaut kur nomaļā klinšainā pļavā. Neko citu Šarlote tobrīd nespēja izdomāt.
Apkārtējos viņa tikpat kā nemanīja, viņa sgalvenā koncentrēšanās šobrīd bija uz pašas drošību un mutanta pakļaušanu.

[Semijs]

Bens sajuta vairākus sāpīgus sitienus noteiktos punktos, kas lika vampīram nogāzties no kājām. Bet tad sākās cīņa, kur pretinieki bija visi trīs kropļi, bet nepagāja brīdis, kad viens no tiem atvadījās no galvas. Vampīrs gribēja ķert pistoli un atšaut abus divus, bet to vairs nebija.
Nedaudz pārsteigts, vampīrs ievēroja, ka Leija ir mainījusies, tātad viņa arī bija hibrīds. Lai arī, kas viņa nebūtu, Bens bija iemīlējies sievietē un viņam bija vienalga, - hibrīds, vai nav hibrīds. Taču tad viņš ievēroja, ka Leijai klājas plāni un vampīra ķermenī adrenalīns, kā arī niknums strauji palielinājās. Šodien viņš bija nogalinājis sievieti, kārtējo sievieti! Un Leijai kaut kāds preteklis darīja pāri.
Nepagāja ne mirklis, ka pēkšņi kroplim pārāk strauji aizskrēja Bens ar dūri iesistdams tam pa žokli. Vampīrs bija aizskrējis tālāk un izvilcis savu dunci aizsteidzās līdz tumšākai vietai no kurienis veicot vairākus manervus, atstājot aiz sevis atspulgus uz īsu brīdi, parādījās kroplim aiz muguras. Duncis iemirdzējās un tas triecās viņam tieši nierēs.

[Zōzā zač zač]

Angelusa izgājiens ar eletrības vadu bija gudrs, bet, ne pilnībā apreķināts, kad viņš pielika to vadu pie Hibrīdiskā mutanta ķermeņa, tie nebija deniņi, tās bija ribas, un tad tieši Bens bija parādījies šim pašam hibrīdam aiz muguras, bet vispirms viņam iesitis pa seju ar dūri. Bens dūra viņam ar nazi tieši nierēs.
UN šarlotes prāta kontrole uz bŗidi izdevās, tikai , tad viņas upuris bija saņēmis eletrisko treicienu un viņa pār viņu zaudēja kontroli. Un viss elektriskais trieciens izvērsās uz visiem trijiem.
Benu, Mutantikso hibrīdu un Angelusu.
Angeluss palika guļam bezsamaņā, varētu nodomāt, ka beigts. Bens dēļ sava dunča asmeņa dabūja triecienu, kas raustīja viņa roku nelielos krampjos, bet par laimi lielo triecienu apturēja naža spals, kurš bija veidots no plastamas un gumijas sakausējuma, bet tomērt viņš ietriecās sienā, kas bija ļoti tuvu šīm sadauzītajām kapsulām.
Un arī Mutantiskais hibrīds cieta, bet par laimi, kāds cits, trešais, bija parādījies un pārāvis kabeli, pirms bija pagājušas desmit sekundes.
Mutantiksais hibrīds nokrita zemē, raustīdamies krampjos, pamatīgos. Un tad pārstāja, tikai kāja, kurai bija metāli apkārt, nedaudz noraustījās.
Jaunpienācējs bija pārvērties vilkatis, kuram ķermeni daļēji sedza metāliskas plāksnītes un rokās viņam bija beisbola nūja, kurā bija sadzīti daudzi metāla gabali, kuri bija asi un pat bīstami. It īpaši, ja tos triec ar pamatīgu spēku kādam.

[Semijs]

Bens sajuta triecienu un atsitās pret sienu. Nokritis sēdus, vampīrs smagi elsoja, Leija bija drošībā pagaidām, bet atnāca jauns vilkacis. Viņam roka rāvās krampī un sāpes, tuvāko ciešana atmiņas par citiem cilvēkiem, kas pēkšņi parādījās, padarīja Benu bez maz vai traku.
Palicis sēdus, krampji sāka pāriet, bet Bena elpošana kļuva aizvien ātrāka un ātrāka. Acis vampīram palika tumši sarkanas, ķermeņa masa palielinājās un zobi izauga garāki. Nagi uz pirkstiem palika arī garāki un asāki, bet uz pieres Benam izspiedās asins vadi. Pēkšņi vampīrs vairs nekur nebija, viņš izgaisa, bet tad sekoja līdzi daudzi atspulgi. Bens skrēja pret sienām un atspērās no tām, atstājot plaisas sienās. Atspulgi viedojās aizvien vairāk un vairāk.
Tiklīdz jau vilkacim tie tuvojās un pēdējais bija atvēzējis divus izvilktus metamos nazīšus(sudraba un paslēptas jakā), nekas nenotika, tikai zemē palika neliela bedrīte uz plaisas. Bens atradās uz griestiem, bet nepagāja ilgi, kad viņš atspērās no tiem un trieca savus dunčus vilkacim abās lāpstiņās.

[Zōzā zač zač]

Vilkačveidīgais hibrīds pētija apkārtējos.
Viņš jau grašījās iet ubrukumā, cēl neiesaistītajiem, bet tad viņš pamanīja daudzās Bena kopijas, kas viņu ieintriģēja.
Acīs viņam iezaigojās uguntiņas, kas liecināja,kašis ir viņa pretinieks, viņš izsekoja katru Bena kustību, ko viņš spēja pamanīt, bet tad viņš sajuta, kavinš viņam ir priekšā, bet tad pazuda.
Pacēlis galvu viņš ieraudzīja Benu, tad viņš pazuda.
Vilakcis arī nebija no tiem lēnajiem, viņš sekundes smitdaļā pakapas atpakaļ un trieca beizbola nūju pret bena muguru, kur tā ieticās un piezemēja Benu uz vēdera kādus 3 metrus tālāk.
Par laimi Bens dabūja pa muguru ar to galu, kur bija vismazāk asmeņu, tieši pašu galu, tāpēc, Benam uz muguras bija tkai zilums un daži mazi skrāpējumu.
Labi ka vilkatis netrāpja ar sānu pa bena muguru savādāk Benam būtu ļoti slikti.

[Semijs]

Bena pretinieks nebija lēns un viņš saņēma netīkamu sitienu pa muguru, bet stadijā kādā vampīrs bija, viņš nejuta sāpes, tikai dusmas un naidu. Benam visa redze bija satumsusi, viņš redzēja pilnīgu melnu bildi, bet viņš juta savu pretinieku un saskatīja to visu sarkanā krāsā.
Taču Bens arī nebija lēns zellis, viņš nepalika ne simtdaļas sekundes uz zemes un strauji piecēlies, taranēja vilkaci to aizsitot tālāk, bet tiklīdz vilkacis izbaudīja lidojumu atpakaļ, vampīrs jau viņam raidīja abus metamos nazīšus.

[Zōzā zač zač]

Vilkačveidīgais negaidīja, tik ātru atjēgšanos, bet, kad viņš nop'wetija Benu, kad viņš viņā ietreicās viņš saprata, ka būs tiešām laba cīņa.
Viņu tagad bija pārņēmis, tā saucamais Bloodrage.
Asinsdusmas, kas ir katram vampīram, bet daudziem vairāk izteiktas.
Tās parasti ir tad, kad vampīrs kļūst asinskārs, un dusmīgs.
šādā stadījā viņu ir grūti apturēt un arī nomierināt.
Viņš' cīnās līdz mirst, vai aŗi pretinieks mirst.
Vilkacis sajutis sienu ierūcās, jo treiciens bija tiešām spēcīgs un sāpīgs.
Kā jau nopratāt, šis jau arī nebija tīrs vilkacis,viņš bija hibrīdiskais mutants.
Un pēkšņi ar viņu notika tas pats, kas ar Benu. Viņa acis kļuva tumši sarkanas un ķermenis piebrieda un zobi, nagi kļuva garāki.
Bloodrage, jeb Asinsdusmas.
Abi mestie dunči sevi nodeva ar svipošu skaņu,tāpēc Vilkacis pelika beisbola nūju sev priekšā, tieši tur, kur būtu jāietriecas sudrabīgajiem nažiem.
Viens itriecās nūjā līdz pusei, tur paliekot.
Jauns ass rotājums, tagad bija iekšā beisbola nūjā.
Bet otrs duncis, par nelaimi, ietriecās šī vilkačveidīgā rokā.
nevilcinādamies viņš izvilk dunci no rokas un to aizmeta k-kur un beisbola nūju viņš nometa un ieskrējienā ietrieca Benu sienā. Nedaudz atgrūdies no Bena viņš ietrieca savu masīvo dūri viņam pa vēderu un tad otru dūri viņš raidīja Benam tieši pa seju.

[Semijs]

Bena pretinieks bija tagad lielāks konkurents, bet vampīru tas neuztrauca. Viņš pat īsti par to nedomāja. Pats Bens jau trieca dūri vilkacim, bet aizsita garām un tika ietriekts sienā. Sēkoja stiprs sitiens pa vampīra vēderu un viņš izspļāva asinis uz vilkača krūtīm.
Nākamā triecošā dūre tika apturēta un Bens izgriezis vilkača roku, ar rēcienu un lielu spēku trieca vilkaci turēdams aiz rokas sienā. Spēks bija tik liels, ka caurums sienā garantēts.

[Malduguns]

Šarlote sulīgi nolamājās, kad pamanīja, ka viņas prāta kontrolēšana ir izsitusi no ierindas vien vienu hibrīdu un, pateicoties Angelusam, arī divus "savējos". Vampīre nogrozīja galvu un palīdzēja Angelusam piecelties un atstutēties pret sienu.
-Paliec tepat un nesāc atkal kaut ko dumju,-sieviete noteica un noskatīja nākamo upuri. To, kurš cīnījās ar Joši. Šarlote aizvēra acis, tad tās atkal atvēra un koncentrējās uz hibrīda prātu. Pamazām, palēnām pakļaujot to. Hibrīdam vajadzēja rasties sajūtai, ka viņš kļūst arvien vājāks.
Tas viss ir tikai galvā, tas arī viss,-Šarlote nomurmināja pie sevis.

[Zōzā zač zač]

Vilkačveidīgais, nejuta sāpes, tikai spiedienu, kādā viņš tika ietriekts sienā, tajā izveidojās palisa, bet tad Bena spēks, tajā izdaŗija caurumu.
Abi izkrita caur samērā biezu sienu, kādā kabinetā, kur bija pie sienām visādi zīmējumi un pašā telpas vidū atradās kupols, zem kura bija visvisādi tuvīņas ieroči.
Lai cik amizanti, tas nelikās, šī visticamāk bija vieta, kur vampīri cīnījās vai trenējās, vai k-kas tāds, jo telpā bija visādi škēršli, dažviet , it īapši stūros spīdēja UV stari, tieši no griestiem pret zemi un citu viet visu sienu klāja asi asmenīši.
UN visu telpu tieši uz pusēm atdalīja samērā palila ūdens struamīte.
Svētais ūdens.
Vlkačveidīgais ar otru roku iesita Benam pa krūtīm un atbrīvojis sevi pacēla Benu un pārlidināja pāri upītei, kas sadalīja telpu divās daļās un pa vidam Bens aizķēra kupolu, to saplēsdams un atklādams ieročus ērtai paņemšanai.

Šarlote sāka savu psihisko teroru Joši pretiniekam, bet pēkšņi kāds no muguras sagrāba šo sievieti un ietreica pama'tigi sienā.
Tas bija pē'dejais un ceturrtais Hibrīds.
Tas bija otrs clvēkveidīgais, kuram seja bija, kā cilvēka, bet ik pa laikam, to pārņēma apmatojums un tā nedaudz izvirzījās, kā vilkatim.
Tā viņš būt ideāls, bet tomērt bija kāda nepilnība.
SVeika šarlot.
Viņš klsuā bet raupjā balsī noteica.
Šis bija viens no Šarlotes tuvākajime un uzticamākajiem padomniekie, bet par nelami viņš gribēja kļūt viņas vietā, tāpēc viņa viņu izmantoja eksperimentos.
Vai tu mani maz atceries? Ja nē,tad es likšu tavam prātam mani visnotaļ atcerēties.
UN šis bija viens no tiem vampīru izņēmumiem, kas spēja kaut maz pretoties viņas prāta kontrolei. Tā sakot viņš bija gandŗiz viena gada gājējs ar Šarloti.
Viņus šķir tikai kādi 500 gadi un viņš bija viņas radītais bērns.
Viņa viņu sakoda un radīja.

[Malduguns]

Šarlote juta, ka viņu kjāds sagrābj. Pieskāriens bija stindzinošs. Pēc smaržas viņa pazina viņu. Glberts. Trieciens pret sienu bija spēcīgs un vienu brīdi Šarlotei nošķīda zvaigznītes gar acīm, bet sieviete ātri attapās.
-Gilbert,-viņa izdvesa un uzlūkoja savu hibrīdisko pretinieku, kura tumšās acis caururbjoši viņā raudzījās.
-Kā tev vispār prātā varēja ienākt, ka es tevi varētu aizmirst?-viņa vaicāja un sakoncentrēja visu savu psiholoģisko spēku. Smaids un kādas gaišas matu cirtas atglaušana.
-Tu nedrīksti man darīt pāri, atceries, es tevi radīju,-Šarlote ierunājās ar mesmerisku toni balsī.

[Semijs]

Bens neievēroja klātesošos draudus, bet viņa atlikušās intuīcijas viņu draudēja, tādēļ vampīrs uzmanījās no liekajiem šķēršļiem, kā svēto ūdeni un UV starus. Vampīrs turēdams vilkaci aiz rokas sita viņam, bet vilkacis mai.ta tāds trāpījās ātrāks un sagrābis viņu, aizlidināja prom.
Tad Bens juta triecienu un ieroču nokrišanu uz zemes. Vampīrs neko nedomādams sagrāba tuvāko ieroci un tas bija speicāls cirvis domāts cīņām. Palicis tupus un klepodams, Bens izspļāva asinis, bet uzreiz atgriezās ierindā un piesteidzies strauji vilkacim, ar lielu spēku ietrieca tam pa kuņģi ar cirvja rokturi liekot tam salikties un ar otru brīvo roku no liela spēka deva strauju uzbrukumu pa zodu.

[Zōzā zač zač]

Vilkačveidīgais uz brīdi nopētija apkārtni. Tad uzreiz skrēja virsū, bet Bens pasteidzās un ietrieca K-ko viņam vēderā.
šoreiz sāpes izpaudās, asassa'pes.
Vilkačveidīgais pārtvēra Bena otro raidīto triecienu. un ar otru roku vieņam isita pa sānu, tā,ka viņš pacēlās gaisā un nokrita metru tālāk.
Iligi nedomādams viņš piesteidzās pie Ieročiem un pacēlis kādu zobenu, divrocīgo,viņš to meta tieši Benam virsū.

Jā,šis Hibrīdskais mutants bija vampīrs, kuram iejaucēja vilkača modificētās asinis, tagad viņš nebija vairs viņš.
Jā, tu atceries.
Viņa sejā nozaigoja smaids un tajā pašā mirklī arīdzan pzaibēja vilkača apmatojums un vaibsti, tad nozuda.
Izksatījās, ka viņa atgriezās cerība, ka viss būs kā agrāk.
Bet smaids pazuda un roka strauji pacēlās un apstājš pie meitenes rīkles.
Viņš sagrāba ar otru roku galvu.
Nē, lein ārā, nevaig.
Un ar otru roku sagrābis galu viņš nedaudz saliecās, bet pēc mirkļa iztaisnojās, itkā nekasnebūtu noticies.
Nē, es vairs nepakļaušos tev.
Viņa acīs iezaigojās ugunis un tad pēkšņi milžiga vēja brāzma, un smags troksnis un Glerts vairs nestāvēja priekša, tagad bija redzams Metjū, tieši viņa stāvs. Parvērties par hibrīdu, viņa pelēcīgizilās un masīvās rokas ar gaiši pelēkiem pleķiem bija ietriekušas Gilbertu iekšā sienā, tā, ka viņš klepoja ārā asinis.
Metjū kaulainie izvirzījumi, no viņa lāpstiņām draudīgi tuvojās Gilbertam.
Viņa ačis bija redzams žēlums, tā it kā viņš ar acīm sauktu, lai Šarlote viņam palīdz.