Medusa IV [WH 40k] [BP], Nākotnē ir tikai karš. Opcijas

[Hworang666]

Planēta: Medusa IV
Datums: 40’000 gada 31. septembris.
Atrašanās vieta: Altlāzijas džungļi.
Attālums līdz mērķim: 13 km.

Tieši šādu skatu savā GPS redzēja kapteinis Ergo... Teju iegrimis nostaļģijā, viņš plānoja, kā aizkļūt līdz kuģim, kuru bija atsūtījuši glābēji. Vairāk kā diennakti viņi bija bēguši un visādi citādi centušies izvairīties no, viņaprāt, briesmīgākās sērgas visumā - Tiranīdiem... Nevienam pat nebija laika apraudāt bojāgājušos biedrus. Viņi katru stundu, katru minūti, cīnījās par savu izdzīvošanu šajos džungļos, kur, izņemot tās “nolādētās, pāraugušās ķirzakas”, viņiem traucēja arī karstais laiks, daudzi rāpuļi un purvāji... Ar viņu palikuši bija vairs tikai 23 vīri, kas arī bija noguruši, bet vēl arvien cīnījās plecu pie pleca, balstot viens otru... Bezcerība pieauga un kapteinis gandrīz atkal iegrima nostaļģijā, kad pēkšņi aiz muguras nočabēja lapas. Vīri, uzmanību! Viņš pieklusināti nosaucās un visi kājinieki sastinga kaujas gatavībā. Tieši laikā, lai atklātu uguni uz tiem 12 tiranīdu kājiniekiem, kas iznira no krūmiem. Apšaudi pavadīja cilvēku kaujas bļāvieni un kropli gārdzieni, kas radās ķirzakveidīgajiem radījumiem mirstot. Kāds cietušais? Ievainotais? Kapteinis pārjautāja pēc 30 sekundēm pilnīga klusuma. Šīs būs garākās dienas manā mūžā... viņš paspēja nodomāt, pirms no krūmiem izskrēja vēl 13 tiranīdi. Visi 24 kaujinieki atklāja uguni un pēc īsa mirkļa viss bija beidzies. Vismaz tā varēja šķist. Kad kapteinis pacēla galvu, lai pārlūkotu kādi ir zudējumi, aptuveni 12 metrus no viņiem atskanēja lūztoša koka skaņa. Vīri, ieņemt pozīcijas! Viņš nokliedzās. Visi izkārtojās "trijstūrī". Priekšā 2 rindās sastājās izdzīvojušie kājinieki (pēc skaita 16), aiz viņiem uzmanīgi ievietojās abi divi "smagie" un aiz viņiem pēdējie pieci snaiperi. Bija skaidri dzirdams, ka tuvojas kaut kas lielāks nekā parastie Tiranīdi. Koki brakšķēja jau daudz tuvāk un kapteinis pieklusinātā balsī noteica, 5 metri, sagatavojaties! Pēkšņi koku brakšķēšana gluži vai pārtrūka. Iestājās kapa klusums. Pāris kājinieki sāka nervozi skatīties uz visām pusēm. Pēkšņi sāka likties, ka krūmi čab gandrīz no visām pusēm. Pārkārtoties! nokliedzās Ergo un vīri pārkārtojās aplī, kura ārpusi veidoja kājinieki. Pēkšņi atskanēja skaļš kauciens, kas lika asinīm gluži vai sastingt. No visām pusēm uzbruka Tiranīdi, bet, kā nelaimi nesošs tuvojās arī viens no viņu spēcīgākajiem ieročiem... "Liktors" Kārtējais uzbrukums bija sācies...

[Šamanis]

Edgars nokritis uz zemes centās ātri vien pielēkt atpakaļ kājās.Viņš piestiprināja raķešmetēju pie muguras, piecēlās kājās un sāka ar savām rokām sist, pa Tiranīdu, kas bija viņu nogāzis zemē (protams viņam rokās ir dzelzs cimdi, kas ietilpst standarta smagajā aprīkojumā) Kad viņš bija pietiekami apsitis neglīto radījumu, viņš tam iesita ar savu galvu! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) (kā jau stāstiju ATD ķivere arī ir no dzelzs) Edgarā valdīja dusmas, tapēc vēl pēc tam, viņš tajā salaida vairākas gloka lodes. Tu citplanētiešu m.ēsls! viņš ātri pārlādēja savu gloku un piesteidzās tuvāk pārējiem, palīdzot tikt galā ar Tiranīdiem.

[Hworang666]

Neskatoties uz to, ka Lūks pirmo lodi izšāva neprecīzi, pārējās lidoja samērā precīzi. ztukšojot aptuveni pusi aptveres (18 lodes), viņš bija pamanījies nošaut 7 Tiranīdus. Pašlaik uz viņa pusi lidoja vairs tikai iekšas un Lūks bija noderīgāks pie Bena un Rena, jo, gluži kā par brīnumu, no šīs puses vairāk neviens neuzbruka. Rens diezgan precīzi pamanījās atšauties no uzbrucējiem un vienīgais, kas viņam paspēja pietuvoties tuvāk par metru, bija kāda Tiranīda kreisā kāja, kas bija pamanījusies atdalīties no pārējā ķermeņa. Pašlaik Bens ar Renu piedzīvoju kārtīgu uzbrukumu, kurā viņiem uzbruka 8 Tiranīdu kājinieki un divi radījumi, kas līdzinājās lidojošiem astoņkējiem. (Parastie Tiranīdu izlūki). Kad Edgars trieca savu galvu pret Tiranīdu, tā galvaskauss neizturēja un pa visu Edgara ķiveri izsmērējās Tiranīda smadzenes. Iztērējot gloka lodes ķirzakā, viņš gandrīz nedzirdēja, ka sausi noklikšķēja laidne. Aptvere bija tukša, bet tuvākais Tiranīds gatavojās pēdējam uzbrukumam, kura mērķis būs Edgars. Arī Murgs pievienojās Bena piemēram un aizmeta granātu. Tā sprāga pie "Liktora" kājām... Mums tūliņ vajadzēs smagos! nokliedzās Ergo.

[Semijs]

-Ņem lidojošos, es parūpēšos par kājniekiem!-
Bens izspļāva gredzenu no mutes un uzsauca Renam. Sagrābis vēlvienu granātu, viņš aizskaitīja līdz divi un atkal meta Tiranīdu kājniekiem virsū, mērķēdams kādus 2m viņiem priekšā, lai tie skrienot bez maz vai izbauda sprādzienu zem kājām. Notēmējis ar savu automātu, Bens atklāja uguni pret Tiranīdiem.

[Elony]

Rens labprātāk būtu izvairījies no lidoņiem, centies rīkoties tā, lai spētu droši netrāpīties tiem pa ķērienam, bet tā kā Bens gribēja ņemties ar cīnīties ar zemes uzbrucējiem, tad Renam vajadzēja piesaistīt lidoņu uzmanību.
Uz brīdi Rens sadusmojās par Bena pavēli, bet Titāns atcerējās, ka vairs nekomandē vienību. Reizēm ir tik grūti aptvert tās visas būšanas ar pakāpēm.
Rens skrēja sānis, prom no bena un tirnaīdiem, kas uzbruka viņiem, un šāva pa lidoņu spārniem, cenšoties tos sacaurumot, lai tie nespētu lidot un nogāstos zemē.
"Šurp, pie manis kroplie sikspārņi! Parādiet, ko protat!" kliedza Ranes, cenšoties piesaistīt Lidoņu uzmanību sev, lai tie neuzbruktu Benam.

[Lianjuks]

- Paldies, Leil.. - izdvesa Gerija izvaroties no Tirianīda un sākot apšaut tuvākos, bet tad atkāvusi sev ceļu uz tuvāko koku viņa mēģināja tajā uzrāpties, bet uzkritusi kādam Triniadīnam uz galvas, viņa negribīgi turpināja apšaudi uz zemes, ik pa laikam uzmesdama kokam šķību skatienu.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 13.10.2007 15:52

[mr Bl@ck]

Tas ```` izvairījās no sāvien, bet Maksam bija vēl pēdējais trumpis piedurknē, vai pareizāk sakot rokā.
Atvēzējies no visa spēka viņš gāza ar savu titāna roku tiranaīdam pa galvu. To viņa galvaskauss neizturēja un dūre iestrēga lipīgā zampā ko šie sauca par smadzenēm.
Atri notīrījis irkstu bandanā viņš pārlādēja automātu un piesteidzās palīgā Renam. Viņš tēmēja šāvienus lidoņu kaklos vai galvās.
Bet kaujas mutulis jau sāka pierimt taču uzmanīties vajadzēja.

[Shadowblur]

Lūks bija atšāvis vairākus un neviens vairs nenāca no viņa puses. Laikam laiks mazliet pajokoties... Sarkasmu viņš pats savās domās dzirdēja, bet tas jau bija daļēji vienaldzīgi. Izņēmis pustukšo aptveri, viņš savā ierocī ielika īpašu lodi, kas saskaroties ar jebko eksplodēja, taču mazliet. Trāpot parastam cilbēkam vēderā, tā izrautu tikai basketbola bumbas lieluma caurumu.
Vēlreiz notēmējis uz citu tiranaīdu, kas šķita uzbrūkam no gaisa. Izšāvis lodi, viņš cerēja ka tā trāpīsu un būs jauks iekšu lietutiņš.... Vienkārši dzīves prieciņi...

[Malduguns]

Jūklis. Kā vienmēr jūklis, asinis, kliedzieni, krituši biedri - viss vienā putrā. Vienīgais labums no Tiranoīdiem bija tāds, ka viņi bija lielāki un pretīgāki par Šarlotes komandas biedriem, tādēļ nebija jādomā par to vai šauj uz draugu vai ienaidnieku.
Meitene pasmīnēja, ieraugot sava brāļa aktīvo darbību un bļaustīšanos uz Tiranoīdiem.
Mums nemaz nebija vecmāmiņas, Šarlote pie sevis nodomāja un pēc mirkļa jau bija pievērsusies tikai ienaidniekiem. Domas par brāli un vecmāmiņām izgaisa no viņas prāta. Tagad bija tikai mērķis. Šarlote nomērķēja un izšāva vairākas reizes. Veiksmīgi. Tiranoīds nokrita.
Tumšās matu šķipsnas bija mazliet izspūrušas un daļa no tām krita acīs. It īpaši to patika darīt matiem, kuri bija nogriezti priekšā. Ar vienu roku Šarlote tos atglauda, atstājos asiņainu švīku uz savas sejas, jo rokas bija pietiekoši netīras, lai viegli nosmērētu seju.
Meitene atkaļ pieķērās savam glokam un uzmeta īsu skatienu brālim. Vēl vietā, tas labi.

[Pūķēns Sāra]

Tāpat kā Bens, mirkli paturot rokās granātu, tā tika precīzi sviesta tiranīdu vadonim. Uz Bena uzrunu sieviete tikai piekrītoši pamāja, nebija īpaši daudz laika atbildēt, vēl pie tam runāšana tika viņai liedza pilnīgu koncetrēšanos, un domājams, ka to ko viņa atbildētu, nebūtu visiem pa sirdij vai vēderu saturiem.
-Skaiti lodes, idiņ!- Nenovaldoties, no sievietes lūpām izspruka teksts, kas tika veltīts Edgaram, kurš kā redzams bija iekūlies nepatikšanās, kaut gan to varētu attiecināt uz visiem biedriem. Viņi lodes tērēja uz nebēdu, neuztraucoties vai tās piecas lodes tēmētas uz vienu tiranīdu vispār sasniegs mērķi vai nē, tā vietā, lai izšautu maksimums trīs precīzi tēmētas, kuras visticamāk, var teikt 100 procenti, sasniegs mērķi. Viena lode tika tēmēta uz tiranīdu, kurš taisījaš uzbrukt Edgaram, tā kā lode tika tēmēta no snaiperenes, tad viņa pieļāva mazas iespējas, ka lode nesasniegs mērķi, bet, protams, ja tomēr, kas noiet greizi, tad vismaz uz mirkli ķirzakas uzmanība bija novērsta no Edgara, dodot iespēju puisim, ko izdomāt.
Ar skatienu tika atrasta Šarlote un Gerija, kad šīs divas pirmīt pieminētās dāmas palūkojās viņas virzienā, tad Leila parādīja pāris zīmes, kas nozīmēja visām trim grupēties kopā. Kā nekā viņas spēja izdarīt daudz ko savu šaušanu prašmu dēļ, bet ja katrai vajadzēja uztraukties par savu ādu, tad par palīdzēšanu citiem bija tā pašvaki domāt, tādēļ trim kopā bija lielākas izredzes gan izdzīvot, piesedzot vienu otru, gan arī palīdzēt citiem.


OCC. Pieņēmu to variantu, ko rakstīja Hworangs, ka Edgara aptvere bija tukša, kaut iepriekš šamanis minēja, ka pārlādē ieroci

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 13.10.2007 20:22

[Malduguns]

Šarlote uzmeta īsu skatienu Leilai un pamāja, ka sapratusi. Lēnām un uzmanīgi, tikapt kā nemanāma, viņa devās uz biedrenes pusi, pa ceļam trāpot pāriz Tiranoīdiem ar veiksmīgi un profesionāli nomērķētām lodēm.
Viņa iegrūda Benam dunku sānos, kad paslīdēja brālim garām un pēc mirkļa jau bija Leilas tuvumā. No šīs atrašanās vietas viss šķita mazliet savādāks nekā no iepriekšējās atrašanās vietas, bet pielāgoties varēja ātri un Šarlote viegli uzsmaidīja Leilai. Tas bija uzmundrinošs biedra smaids, kas lika sapurināties un cīnīties.

[Hworang666]

Pārlādējot ieroci, Edgars pat nepamanīja, ka tas Tiranīds, kurš vēlējās viņam uzbrukt, vienkārši saļima uz zemes. Leilas izšautā lode trāpīja precīzi. Vienīgā vieta, uz kuru Rens varēja šaut bija spārnveidīgie, pavisam nelielie izaugumi uz lidojošo "astoņķāju" mugurām. Viena "spārnus" viņam izdevās sašaut jau ar pirmajām lodēm, kamēr otrs ļoti izmisīgi cīnījās par savu dzīvību. Tēmējot pa viņu, Rens gandrīz nepamanīja, kad varēja sašaut kādu citu no kājiniekiem. Par laimi, šī lode ietriecās pie šī kājinieka kājām. Titānam tika veltīts īpaši nikns skatiens. Makss pamanījās sašaut otru lidoni. Cīņa bija tik pat kā beigusies. Lūkam izšaujot lodi, kurā bija sapresētas trīs parastās lodes, tā ietriecās kādā Tiranīdā, kas vēl atradās lecienā. Sašķīstot viņa ķermenim, kaula šķemba pārrāva Lūkam ādu pie deniņiem. Rūpīgāk ieskatoties, Gerija pamanīja, ka koks ir nošķaidīts ar ko līdzīgu asinīm... Kā bija redzams, šeit Edgara raidītā raķete sprāga nogalinot vairākus Tiranīdus, tādēļ arī kokā uzkāpt neizdevās. Šarlote pievienojās savam brālim un drīz vien, visa kujinieku grupa bija pārformējusies "trijstūrī", veltot šāviņus "Liktora" virzienā. Pēc Leilas metiena, milzīgais pretinieks manāmi sasvērās. Trīs granātas tomēr bija par daudz. Pēc Ergo pavēles izšāva abi "smagie" un milzis sabruka. Šī cīņa bija vinnēta. Kuram nepieciešama palīdzība? Medicīniska rakstura, protams! nosaucās mediķis.

[Semijs]

Bens sajuta dunku sev un uzmsaidīja ievērojot savu māsu dzīvu. Cīņa bija beigusies un vairs Tiranīdu nebija, viņš piegāja klāt pie Šarlotes un samīļojot viņu, iečukstēja viņai ausī.
-Prieks tevi redzēt..-
Atlaidis māsu vaļā, Bens uzsauca Ergo.
-Man varbūt būs kāda lauzta riba, bet nekas cits!-
Viņš pielika roku pie krūtīm, Tiranīdu astes trieciens bija nepatīkams, bet Bens īsti nejuta, ka bija kaut kas lauzts.
-Laikam būs tikai zilums.-
Vīrietis papildināja un paskatījās, ka nav vairs diez ko daudz lodes palikušas viņam. Nopūties, Bens piegāja pie kāda kājnieka līķa un paņēma viņa aptveres un granātas nomurminādams.
-Tev šīs vairs nevajadzēs... Dusi mierā...( Uzsauc ) Cik kritušo??-

[Pūķēns Sāra]

Šarlote atsaucās nekavējoties, un tas daudz palīdzēja, bet, protams, šobrīd cīņa bija beigusies, vismaz viens uzbrukums atsists, un tam vairs nebija lielas nozīmes.
-Vai tu arī sniedz cita veida palīdzību? Varbūt varam par to parunāt divatā?- Rudmatainā sieviete uzsauca mediķim, tam koķeti uzsmaidot. Ierocis tika ielikts makstī. Ja šādi viss tuprināsies, tad mēs ātri vien paliksim bez munīcijas. Pārskaitot aptveru skaitu, viņa noraizējusies nodomāja.
-Labāk būtu pajautājis cik dzīvi palikušie, tas būtu vieglāk.-

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 13.10.2007 22:13

[Shadowblur]

Lūks nospļāvās sev uz rokas un nosmērēja brūci ar siekalām. Tad viņš apsēdās un pārlādēja ieroci. Apskatījies apkārt, viņš tikai nopētija ko dara citi. Katrs jau vai nu rūpējās par citu, vai pievērsās sev. Lūks izvēlējās otro. Brūce nebija no bīstamākajām kādu viņš bija dabūjis un šī viņam pat neskaitijās sāpīga. Vēl viena rēta kolekcijai... Uzlicis ierocim drošinātāju viņš atlaidās mazliet brīvāk. Neizskat`jās ka kādam viņš būtu pašlaik vajadzīgs. Nebija jau ko spridzināt vai atmīnēt.

[Hworang666]

Ergo piegāja pie visiem trim kritušajiem kājiniekiem un aizvēra viņiem acis, klusībā pie sevis atvadīdamies no viņiem visiem. Tad pagriezās pret pārējiem un sacīja: neskatoties uz to, ka tikko esam pārcietuši cīņu, mums nekavājoties jāturpina ceļš... Tad pagriežoties pret Murgu viņš nokomandēja: Džek, savāc munīciju. Tā kā krita arī mūsu ieroču speciālists, tas tagad būs tavs darbs... Tikmēr mediķis koķeti atsmaidīja Leilai. Mediķis bija garš un fiziski spēcīgs cilvēks ar piķa mleniem matiem un olīvzaļām acīm. Kā rādās, jaunkundz būsiet izmežģījusi potīti... Izskatās pēc privātās konsultācijas... Un tad atrādot vēl vienu savu žilbinošo smaidu, viņš piegāja pie Lūka. Pagaidi, pagaidi... Ar siekalām te līdzēts nebūs... Un neticamā ātrumā izvilka no brūces palikušos kaula gabaliņus un aizšuva to ciet. Rēta tavai kolekcijai... Būs par ko mazbērniem stāstīt... Tikmēr Džeks savāca no visiem kritušajiem munīciju un atdeva tiem, kuriem tā visvairāk bija nepieciešama. Tad, kad mediķis un ieroču speciālists atgriezās pie Ergo un kādu mirklīti aprunājās, Ergo teica: Labi, visi, turpinām iet... Tagad pēc 5 kilometriem jābūt purvājam, bet pie purva jābūt rezerves apmetnei... Mūsu nākamai mērķis, viņš noteica un sāka iet.

[Lianjuks]

Gerija nepaspēja nokļūt līdz Šarlotei un Leilai, kad viss jau bija beidzies. Apsēdusies netālu no Lūka viņa sāka virpināt pirkstos savu medaljonu un pārskaitīt munīciju. - Būtu arī vieglāk, ja tirianīdu vispār nebūtu. Nebūtu arī jāskaita beigto. - atspiedusies pret koku Gerija cerēja kādas divas minūtes pasnaust.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 14.10.2007 11:22

[Semijs]

-Vai mūs sagaidīs ar cepumiem un pienu?-
Bens uzsauca Ergo un paskatījās cik viņam ir lodes šobrīdejā aptverē.
-12...
Iebīdījis aptveri atpakaļ automātā, Bens aizgāja līdz savai māšelei un pabužinājis viņai matus, teica.
-Nu, cik nogalināji?-

[Shadowblur]

Lūks piecēlās, lēni un gausi, atbalstījies pret savu ieroci. Tagad rēta smeldza, be nesāpēja. Eh... Nu, šuvums vismaz piedos ornamenta izskatu. Pastāvējis un izstaipījies, cik nu spēja viņš aizgāja pie Ergo. Klau, nezini cik šeit ir liela iespēja uzdurties vēl kādam no tiem grupējumiem? Ne jau kaa baidītos par kaut ko, bet gribētos zināt vai jēga likt drošinātāju stroķim. Lūks pārbrauca ierocim ar roku un vēl piemetināja ...ser... Autoritāri viņš tomēr atpazina un respektēja.

[Malduguns]

Brāļa apskāviens Šarlotei lika pasmaidīt. Viņu attiecības vienmēr bija bijušas tik tuvas un draudzīgas, ka nezinātāji viņus pat norutēja par dzīvesbiedriem, ne brāli un māsu.
-Man arī prieks, ka esi vesels, stipri sāp?-Šarlote nočukstēja.
Meitene atglauda matu šķipsnas projām no netīrās sejas. Zilās acis tajā dzirkstīja un tajās varēja redzēt smaidu.
-Kas vairs skaita tos, kurus nogalina. Tas vienkārši ir grautiņš, nekas vairāk,-Šarlote pasmaidīja par brāļa jautājumu.-Drīzāk, kā tad tev pašam veicās?-viņa vaicāja. Šarlote nopētīja brāļa sānu, pa kuru bija trāpījis Tiranoīds. Ārēja lūzuma nebija un tas mazliet nomierināja, tomēr lauztas ribas bija lauztas ribas un tas nebija pārāk patīkami.

[mr Bl@ck]

Cīņa bija galā. seši nošauti tiranaīdi Maksa kontā 11 ievainoti. Nebija slikti. Makss Pargrozīja mehānisko plaukstu, tā ķīlējā un nevarēja veikt parasto 180 grādu pagriezīenu. (OOC: Pagriezt plaukstu at denu uz augšu.) Izskatījās, ka te vajadzēs mazliet mehāniķa palīdzības.
Bens gāja vistuvāk, un kā šķiet viņam bija neliela pieredze ar tādām ietaisēm.
Hei Žurka! Panāc šurp, izlīdzi mazliet. Makss uzsauca ieslēgdams rokā iebūvētajam šaujamajam drošinātāju un atvērdams apkopes paneli. Man liekas plaukstas locītavā ir īssavienojums, vai kaut kas ieķīlēts, vari aplūkot?
OOC: pieņemu šai operācijai vajag abas rokas.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 14.10.2007 13:23