Medusa IV [WH 40k] [BP], Nākotnē ir tikai karš. Opcijas

[Hworang666]

Planēta: Medusa IV
Datums: 40’000 gada 31. septembris.
Atrašanās vieta: Altlāzijas džungļi.
Attālums līdz mērķim: 13 km.

Tieši šādu skatu savā GPS redzēja kapteinis Ergo... Teju iegrimis nostaļģijā, viņš plānoja, kā aizkļūt līdz kuģim, kuru bija atsūtījuši glābēji. Vairāk kā diennakti viņi bija bēguši un visādi citādi centušies izvairīties no, viņaprāt, briesmīgākās sērgas visumā - Tiranīdiem... Nevienam pat nebija laika apraudāt bojāgājušos biedrus. Viņi katru stundu, katru minūti, cīnījās par savu izdzīvošanu šajos džungļos, kur, izņemot tās “nolādētās, pāraugušās ķirzakas”, viņiem traucēja arī karstais laiks, daudzi rāpuļi un purvāji... Ar viņu palikuši bija vairs tikai 23 vīri, kas arī bija noguruši, bet vēl arvien cīnījās plecu pie pleca, balstot viens otru... Bezcerība pieauga un kapteinis gandrīz atkal iegrima nostaļģijā, kad pēkšņi aiz muguras nočabēja lapas. Vīri, uzmanību! Viņš pieklusināti nosaucās un visi kājinieki sastinga kaujas gatavībā. Tieši laikā, lai atklātu uguni uz tiem 12 tiranīdu kājiniekiem, kas iznira no krūmiem. Apšaudi pavadīja cilvēku kaujas bļāvieni un kropli gārdzieni, kas radās ķirzakveidīgajiem radījumiem mirstot. Kāds cietušais? Ievainotais? Kapteinis pārjautāja pēc 30 sekundēm pilnīga klusuma. Šīs būs garākās dienas manā mūžā... viņš paspēja nodomāt, pirms no krūmiem izskrēja vēl 13 tiranīdi. Visi 24 kaujinieki atklāja uguni un pēc īsa mirkļa viss bija beidzies. Vismaz tā varēja šķist. Kad kapteinis pacēla galvu, lai pārlūkotu kādi ir zudējumi, aptuveni 12 metrus no viņiem atskanēja lūztoša koka skaņa. Vīri, ieņemt pozīcijas! Viņš nokliedzās. Visi izkārtojās "trijstūrī". Priekšā 2 rindās sastājās izdzīvojušie kājinieki (pēc skaita 16), aiz viņiem uzmanīgi ievietojās abi divi "smagie" un aiz viņiem pēdējie pieci snaiperi. Bija skaidri dzirdams, ka tuvojas kaut kas lielāks nekā parastie Tiranīdi. Koki brakšķēja jau daudz tuvāk un kapteinis pieklusinātā balsī noteica, 5 metri, sagatavojaties! Pēkšņi koku brakšķēšana gluži vai pārtrūka. Iestājās kapa klusums. Pāris kājinieki sāka nervozi skatīties uz visām pusēm. Pēkšņi sāka likties, ka krūmi čab gandrīz no visām pusēm. Pārkārtoties! nokliedzās Ergo un vīri pārkārtojās aplī, kura ārpusi veidoja kājinieki. Pēkšņi atskanēja skaļš kauciens, kas lika asinīm gluži vai sastingt. No visām pusēm uzbruka Tiranīdi, bet, kā nelaimi nesošs tuvojās arī viens no viņu spēcīgākajiem ieročiem... "Liktors" Kārtējais uzbrukums bija sācies...

[Semijs]

Bens bija pavadījis visu laiku blakus savai māsai un sargājot viņu ar savu dzīvību. Kad bija brīvs brīdis, viņš sarunājās ar kādu no karavīriem vai izstāstīja joku, cerēdams visus uzmundrināt. Tiklīdz sākās apšaude, Bens atklāja uguni uz visiem tiranīdiem ko redzēja, pie reizes bļaudams visādus izteicienus kā piemēram :''Mana vecmāte skrien ātrāk par jums!''. Bet tad atskanēja liels krakšķis un vīrietis sastinga. Viņš paskatījās apkārt un noteica.
-Šis viss paliek aizvien labāks un labāks...-

[Pūķēns Sāra]

Lodes netika saudzētas, tās precīzi tika tēmētas "ķēmu" galvās, un lielākā tiesa arī precīzi sasniedza galamērķi, ja, protams, šis "nelaimīgais lops" pēdējā mirklī nepakustējās, jo attālums priekš izcila tēmējuma nebija tas lieliskākais.
Visa uzmanība tika veltīta kaujai, ne pati mazākā domiņa netika veltīta kam citam, galvenais bija atkauties no šiem neradījumiem un palikt dzīvai. Uguns sarkanie mati, kas bija sasprausti ciešā mezglā bija viegli atrisuši, bet sieviete tam nepievērsa uzmanību, tāpat arī netīrajām rokām un asinīm uz apmetņa, savām vai cita nebija nozīmes. Nebija un nebūs laika to noskaidrot!

[mr Bl@ck]

Apkārt viss čabēja un brīkšķeja. Skanēja biedru pirmsnāves gārdzieni un Tranaīdu spiedzieni kad lodes ieurbā viņiem miesā.
Makss Ar trim īsām kārtām noguldīja pāri Tiranaīdu un ieklausījās skaņās. Kara pieredze viņam bija un stāvoklis nebija tas labākais. Bet ko tie rāpuļi gribēja panākt, viņu stprākais priekšā, no flangiem uzbrūk, nē te galīgi nekas nebija tīrs.
Kaptein, tie lopi mēģina mūs iedzīt lamatās, ja atkāpjamies tad tikai caur sānu, man šķiet šis ir tikai uzmanības novēršanas menevrs. Makss nobēra savus uzsktus mikofonā. Pie viena izmezdams tukšo magazīnu.
Pieliecies. Viņš uzkliedza Benam noguldīdams ar rokā iebūvēto šujamo tiranaīdu kas mēģināja puisim pielavīties no sāna.

[Hworang666]

Kamēr Bens aplūkoja iespaidīgo "Liktoru" no krūmiem, ka atradās no viņa pa labi, izskrēja vēl trīs tiranīdu kājinieki. Kamēr pārsteigtais kājinieks blakām Benam centās tos apturēt, aiz viņiem izskrēja vēl trīs kājinieki. Čtri no tiem jau bija sagatavojušies lēcienam un tie leca. No malas tas tik tiešām izskatījās parcilvēcīgi, jo tie pamanījās nolidot aptuveni trīs metrus. Viens no tiem uzlec kādam kājiniekam tieši virsū un, jau nākamajā mirklī Tiranīda zobi ietriecās viņa kaklā. Ar pēdējiem spēkiem Kails (tā sauca šo kājinieku) izšāva un mirstot nogalināja arī šo "ķirzaku". Vēl vienu gaisā apstādināja kapteiņa zāģis - zobens, zem kura trieciena, pretinieka kauli vienkārši pašķīda. Bet pārējās divas ķirzakas turpināja uzbrukt. iena no tām nozemējās un strauji leca uz Bena pusi, kamēr otra kārtīgi atspērās, lai lektu uz snaiperu pusi. Bija skaidri redzams, ka viņa mērķis ir rudmate - Leila. Kamēr Makss pagrūda Benu, tieši viņam pretim no krūmiem izgāzās vēl divi "ķirzakveidīgie". Vienu apturēja spindzošā lodes, bet otrs ar asu kustību centās iekosties Maksa kājā.

Šo rakstu rediģēja Hworang666: 12.10.2007 21:53

[mr Bl@ck]

Maksām uzklupa divi neraījumi, viens trāpīja krutugunīs un krita bet otrs lops mēģināja izkampt gabalu no viņa kājas.
Oh no you don't! viņš iebļāvās pavērsdams bioniskās rokas šaujamā stobru pret tiranaīdu, un izšāva. attālums bija mazs. Tam vajadzēja nostrādā.
Leila no sāna! viņš uzsauca.

[Pūķēns Sāra]

Sievietes skatiens pārāk ilgi aizkavējās pie mirušā Kaila ķermeņa, jo tieši šai ķirzakai, kura bija sev līdzi paņēmusi puisi, viņas raidītā lode bija paslīdējusi garām, ļaujot radījuma uzbrukt, un tieši šī aizkavēšanās, ļāva pārējām divām ķirzakām iegūt laiku uzbrukumiem. Gloks tika pavērsts pret ķirzaku, kura uzbruka Benam, kad Makss lika pavērsties mazliet sāņus, un pamanīt radījumu, kas apdraudēja viņas pašas dzīvību. Viena lode tika tēmēta ķirzakas galvā, kamēr viņa pati pārvietojās sāņus, lai, ja tomēr lode netrāpa, ķirzaka nespētu uzreiz mesties virsū. Piecas. Prātā tika nosaukta atlikušo ložu skaits atverē. Viena no rokām atlaida gloka rokturi, lai pārliecinātos par atlikušo atveru skaitu. Kamēr piektā lode no atveres tika raidīta trianta mugurā, kurš bija meties virsū Benam. Nebija laika apsvērt vai lode aizķers vai neiazķers pašu Benu, bija vienkārši jārīkojas. Atgriežot roku uz gloka roktura, viņa pamāja Maksam kā pateicību par brīdinājumu.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 12.10.2007 22:14

[Semijs]

-Hei!-
Bens uzsauca, kad viņu pagrūda.
-Tagad tiešām nav laiks spēlēt kas dārzā... ā.. paldies tev.-
Taču plāni mainijās, ķirzakas sāka lēkāt virsū kājniekiem un Bens arī bija viens no upuriem. Ievērodams lēcošo ķirzaku, viņš strauji palēca nostāk un viņam tagad ķirzaka niere(viņaprāt) bija ļoti viegls mērķis. Bens neko negaidīdams notēmēja ar automātu un sāka šaut pa to vietu.

[Šamanis]

Edgars nobļāvās: Pieliekties! izraudams no kabatas savu gloku ātri notēmēja un iešāva trīs tiranīdiem galvās ar izcilu precizitāti.Pēc īsa brīža viņš ieraudzīja vēl vienu nezvēru, kas uz viņu skatojās no kāda koka.Edgars atklāja uguni, bet pirmā lode netrāpija.Tiranīds leca viņam virsū, Edgars iestūma gloku kabatā, un no muguras novilka savu raķešmetēju, zinādams ka nepaspēs izšaut, viņš ar to iebelza pa galu Tiranīdam: Un nemaz nedomā celties! Viņš ātri pret plecu atspiezdams sagatavoja savu raķešmetēju, un caur tēmeklīti iraudzīja vēl 10 Tiranīdus kas skrēja viņam virsū! Viņš notēmēja, līdz no samērā lielā ieroča izlidoja raķetīte, no kuras nāca liesmas. ((IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) ) Tā lidoja samērā klusi, bet pēc īsa brīža atskanēja milzīgs sprādziens, kurš uzspridzināja lielāku bariņu Tiranīdu.Edgars pietupās aiz pārējiem, un pārlādēja ieročus.

[Hworang666]

Cīņas karstumā bija gandrīz neiespējami pamanīt milzīgo Tiranīdu līderi. Ergo izmēģināja savas iespējas pret viņu un piskrējis tam klāt, centās tam ar zāģi - zobenu nocirst tam vienu no rokām, bet nezvērs pacēla savu kaulaino izaugumu pie rokas un abi ieroči saskrējās. Tad, kad "Liktors" pacēla arī otru savu ķetnu, kapteinis ar strauju lēcienu palecās atpakaļ un trīs reizes izšāva. Lodes spindzot ieurbās nezvēra krūtīs, bet bija pilnībā acīmredzams, ka tas neatstāja nekādu paliekošu efektu. Kopumā uzbrukums sāka samazināties. Jauni Tiranīdi no krūmiem vairs tik bieži neizleca, bet pēdējie palikuši jau sāka izrādīt meistarību, jo, tāpat kā šeit palikušie cilvēki, viņi bija izdzīvotāji... Virsū Maksam un Benam skrēja viens vienīgs Tiranīds, bet viņš pamanījās izvairīties no visām uz viņu raidītajām lodēm. Sasniedis mērķi, viņš palecās un ar apgriezienu iespēra Benam ar asti. Trieciens bija pamatīgs, tādēļ Bens smagi krita uz aizmuguri. Pietupies un izvairīdamies no Maksa ieroča - rokas raidītās lodes, viņš centās uzlekt karotājam virsū un iekosties Maksa rīklē. Edgara šāviens krūmos izšķaidīja 6 Tiranīdus, nobērdams ar to mirstīgajām atliekām visus tuvākos kājiniekus, kā rezultātā vairāki nikni skatieni tika veltīti Edgaram. Tiranīds, kuru viņš bija nogāzis, iespēra Edgaram ar asti pa ceļu aizmuguri, kā rezultātā Edgars pakrita, raķešmetējam uzkrītot viņam virsū. Leilai paveicās, jo Tiranīds uz kuru viņa tēmēja saņēma galvā lodi un viņa līķis paslīdēja viņai garām. Bet pēkšņi Leilai no muguras virsū uzleca vēl viens. Viņas gloks izslīdēja viņai no rokām, snaiperene gulēja viņai pilnīgi blakām, bet Tiranīda zobainā mute, šķietami gribēja izgaršot viņas skaistumu.

[Semijs]

Bens sajuta stipru sitienu pa ķermeni un nokrita uz muguras, viss jau nebūtu tik slikti, ja viņam degunu priekšā nestāvētu tiranīds, kas kārojas pēc viņa miesas.
-Nožēlojamais s.ūds!-
Viņš iesaucās un palicis guļus, ar savu automātu notēmēja un pusi aptveres izgāza pret tiranīdu, kas sabruka viņam deguna priekšā. Ticis atpakaļ uz kājām, Bens ievēroja, ka vienam no snaiperiem neklājās labi, tā bija Leija.
-Leija!!-
Vīrietis iebļāvās un atklāja uguni tiranīdam, kas centās sievieti uzkost.

[Lianjuks]

Gerija centās nošaut tiranīdus cik spēja, bet tas nācās visai pagrūtu, viņa bija radusi šaut no lielāka attāluma, bet te viss notika gandrīz pie pašiem sāniem. Viņai sametās šķērmi ieraugot Leiju, nenolaidusi ieroci viņa paķēra kaut ko no zemes un no visa spēka to trieca vienam no tuvējiem trianīdiem pa galvu, novēršot nezvēra uzmanību no kāda cita karavīra. Nezvēra apmulsuma brīdī viņa to nošāva un tas sabruka virsū kādam citam tiranaīdam daļēji atbrīvojot ceļu pie Leijas.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 13.10.2007 10:50

[Pūķēns Sāra]

Leilas elpa aizrāvās, kad viens no tiem neradījumiem ar visu savu svaru uzgāzās viņai virsū. Gloks nelaimīgā kārtā izslīdēja no rokām, un uz snaipereni nebija te jēga cerēt, pat ja tā atrastos rokās. Bena negaidītais uzbrukums, lika ķirzakai pavirzīties nostāk no sievietes ķermeņa, tādēļ izmantodama iespēju, viņas rokas satvēra nazi, kas atradās pie jostas [par laimi, ķirzaka viņu bija nogāzis veiksmīgi, un viņa negulēja pati uz savām rokām], un ar visu savu spēku pagriezusies, ietrieca nazi ķirzakā. Tā, ka ja Bena raidītās lodes pārāk nekaitēja šim lopam, tad dūrienam, gan to vajadzēja, kaut uz mirkli neitralizēt.
Satvērusi Gloku, kas bija izslīdējis no rokām, sieviete pēc iespējas ātrāk centās pieslieties kājās.
-Uzmani savu muguru!- Pēdējā mirklī nošaujot ķirzaku, kas tāpat kā "viņas" lops, cerēja uzbrukt Gerijai, sieviete uzsauca otrai.
-Ben! Piesedz mani!- To nobļaujoties, Leila jau pietiekami bija pietuvojusies vīrietim, lai tas varētu izdarīt, ko viņa lūdzu. Tai pašā laikā gloks bija ielikts tam paredzētajā vietā, un sievietes rokās atradās snaiperene, kurā viņa ko vēl noregulēju. Ergo viens ar saviem ieročiem nespēja tikt galā ar Tiranīdu līderi, tur vajadzēja trāpīgākus šāvienus, lai spētu kā ievainot to milzīgo lopu. Ieņēmusi ērtāku pozīciju, trīs lodes tika raidītas uz tiranīdu līdera pusi: divas galvā, bet viena kaklā.

[Semijs]

-Klausos!-
Bens uzsauca un pārlādēja savu automātu. Viņš šāva uz visiem tiranīdiem kuri bija pārāk tuvu vai tālu. Ik pēc mirkļa Bens raudzījās apkārt kur ir Šarlote(māsa), viņam galvenais bija, lai viņai nekas nenotiek, savādāk viņš to nespētu sev piedot. Notēmējis uz kādu Tiranīdu, Bens tam sašāva kājas liekot mošķim nogāzties un divas lodes ielaida tam galvā.
-Jauka diena pastaigai ne?-
Viņš uzsauca Leijai.

[Elony]

Rens, notupie uz viena ceļa, šāva pa tiranīdiem, kas vie viņam tuvojās. Viņš šāva rūpīgi un precīzi, cenšoties trāpīt svarīgajos orgānos ķermenī, nevis pa kustīgajām kājām. Līdz šim viņam bija izdevies tikt galā ar visiem ienaidniekiem, pirms tie sasniedza viņu.
Tagad mērķu palika mazāk, Rens pārlādēja automātu un aplaida skatu apkārt.
Redzēdams, ka viņuneviens tagad neapdraud, arī Rens sāka šaut pa tiranīdu līderi, varbūt ne pieteikami precīzi, lai nopietni ievainotu, bet tomēr pietiekami, lai sagādātu problēmas.

[Hworang666]

Neskatoties uz Leilas precīzajiem šāvieniem, "Liktors" tikai mazliet samazināja uzbrukumu ātrumu. Ergo to manīdams nokliedzās: trīs cilvēki, metat granātas uz šo izdzimteni! Ar skatienu vērsdamies pie tuvākajiem trim kaujiniekiem. Tie bija Bens, Leila un vēl kāds kājinieks, kura vārdu neviens nekad nevarēja atcerēties, tādēļ sauca viņu par Murgu. Daļēji tas varētu būt tādēļ, ka dzīvot ar viņu vienā istabā tik tiešām bija īsts murgs... Kamēr Rens sāka šaut uz lielāko pretinieku, trīs parastie Tiranīdu kājinieki bija izlauzuši ceļu uz Rena pusi. Pateicoties tam, ka blakām gulēja Kaila līķis, Rens tā ķiveres stikliņa atspulgā varēja ieraudzīt ienākošos uzbrucējus. Tikmēr viens no pēdējiem izdzīvojušajiem Tiranīdiem atklāja uguni Gerijas virzienā un pirmās trīs lodes, spindzot palidoja gar viņas galvu.

Šo rakstu rediģēja Hworang666: 13.10.2007 12:46

[Semijs]

Bens izvilka granātu un ar elkoni pabakstīja Leiju.
-Laiks spēlēt akmeņu mešanu pa mērķi.-
Viņš nosmīnēja un ar zobiem izrāva gredzenu no granātas. Vīrietis paturēja granātu rokās divas sekundes un aizmeta to pret Liktoru. Atkal paņēmis rokās savu automātu, Bens ar gredzenu mutē ievēroja, ka Renam uzradusies jauna kompānija un atklāja uguni uz uzbrūkošiem Tiranīdiem.

[Shadowblur]

Lūks ar savu nožēlojamo ieroci pa to laiku rūpīgi tēmēja. Jo ātrāk un vieglāk sašķaidīs pretekļus, jo ātrāk būs miers. Tā kā viņš šāva lēnām, viņam nepievērsa prakstiski nekādu umanību, bet ar to viņš jau sen bija samierinājies. Ka citi par viņu neliekas īpaši ne zinis. Nospļāvies veiņš vēlreiz tēmēja uz vietām, kas bija pēc viņa domām vājas.... Bet nebūdams labākais no šāvējiem, viņš pirmo lodi nošāva garām.

[Elony]

Rens jau gatavojās mest granātu uz Liktora pusi, kad pamanīja kustību zemē. Tā nebija kustība, bet atspulgs miroņa ķiverē. Kails laikam...
Tiranīdi no sāniem.
Rens pagriezās un izmeta granātu uz viņu pusi, tad atkāpās uz Bena pusi, šaujot pa to briesmoni, kas bija vistuvāk viņš netērēja munīciju, cenšoties sašaut visus uzreiz, bet koncentrējās tikai uz vienu. Nedomā, par nāvi un ciešanām, Rens sev atgādināja, šaudams un atkāpdamies reizē, tikai par mērķi. Un šāva Rens pa tiranīda ķermeni, ignorējot citus uzbrucējus.
"Man vajag palīdzību! Bandīti no desmitiem!" (no desmitiem, tas nozīmē apmēram no ziemeļrietumiem, ja 12 ir ziemeļi) kliedza Rens, tuvodaiems Benam un atšaudīdamies.

[Semijs]

* Man var nestāstīt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) esmu aizrāvies ar tactical-shooteriem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

-Ja neesi pamanījis viņi ir visur!!-
Bens iebļāvās un pagriezies pret plkst. 10 sāka šaut virsū Tiranīdiem. Vīrietis nebija ievērojis savu māsu nekur un baidījās, ka viņa ir.. Nē, viņš par to nedrīkstēja domāt, viņa ir dzīva un līdzās Benam.
-Mirstat gļumas!-
Viņš iebļāvās un šāva vairāk pa kājām.